|
2013-4-11
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 12:27-28
Jozuas grāmata 3:1-4:24
3. nodaļa
1 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un tie aizgāja no Sitimas un nonāca
lejā līdz Jordānai, gan viņš, gan visi Israēla bērni; un viņi tur
pārnakšņoja, pirms tie cēlās pāri.
2 Un pēc trijām dienām virsnieki gāja pa nometni šurpu un turpu
3 un pavēlēja tautai, sacīdami: "Kad jūs ieraudzīsit Tā Kunga, sava
Dieva, derības šķirstu, ka priesteri, Levija dēli, to nes, tad
celieties no savas vietas un sekojiet tam.
4 Tomēr lai paliek starp jums un to divi tūkstoši olekšu plats
atstatums, un neejiet tam tuvu, lai jūs varat zināt ceļu, kas jums
jāiet, jo jūs šo ceļu vēl nekad neesat gājuši."
5 Un Jozua pavēlēja tautai: "Svētījieties, jo rīt Tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus."
6 Un Jozua sacīja priesteriem, teikdams: "Ņemiet derības šķirstu un
celieties pāri tautai pa priekšu." Tad tie ņēma, pacēla derības šķirstu
un gāja tautai pa priekšu.
7 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es sākšu tevi paaugstināt
visa Israēla acīs, lai tie zina, ka Es būšu ar tevi, kā Es esmu bijis ar
Mozu.
8 Bet priesteriem, kas nes derības šķirstu, tu pavēli, sacīdams:
kad jūs nonākat Jordānas malā pie ūdens, tad apstājieties pie Jordānas."
9 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Nāciet šurp un klausaities Tā Kunga, sava Dieva, vārdus."
10 Un Jozua sacīja: "Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka dzīvais Dievs
ir jūsu vidū, jo Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus,
hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus.
11 Redzi, Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri Jordānai.
12 Tad nu izraugait sev divpadsmit vīrus no Israēla ciltīm, pa vienam no katras cilts.
13 Un, kad priesteru kāju pēdas, kas nes Tā Kunga, visas pasaules
valdītāja, šķirstu, iegrims Jordānas ūdenī, tad savā tecējumā Jordānas
ūdeņi apstāsies, ūdeņi, kas no augšas tek, un veidos ūdens aizsprostu."
14 Un, kad nu tauta devās ārā no savām teltīm, lai celtos pāri Jordānai, un priesteri nesa derības šķirstu tautas priekšā,
15 un šķirsta nesēji nonāca līdz Jordānai, un priesteru kājas, kuri
nesa šķirstu, bija jau iebridušas ūdenī - bet Jordāna ir pārplūdusi
visu pļaujas laiku -,
16 tad ūdeņi, kas plūda no augšas, sastājās kā liels aizsprosts,
kurš sniedzās līdz pašai Ādamas pilsētai, kas atrodas sānis Cartanai;
bet ūdeņi, kas plūda lejup uz Arabas jūru jeb Sāls jūru, izsīka. Tad
tauta gāja pāri iepretim Jērikai.
17 Bet priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, stāvēja
sausumā Jordānas vidū, un viss Israēls arī gāja sausām kājām pāri, līdz
kamēr visi ļaudis bija pārgājuši pār Jordānu.
4. nodaļa
1 Un, kad visi ļaudis bija pārgājuši Jordānu, tad Tas Kungs sacīja Jozuam:
2 "Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no katras cilts,
3 un pavēliet tiem, sacīdami: ņemiet sev no šejienes, no Jordānas
upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit
akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdzi un nolieciet tos tanī vietā, kur
jūs pavadīsit nakti."
4 Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no katras cilts,
5 un Jozua tiem sacīja: "Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta
priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem,
pēc Israēla bērnu skaita,
6 lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem?
7 Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta
priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu
straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem
laikiem."
8 Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi
iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu
skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri
upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja.
9 Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jordānas vidū tanī
vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un
tie tur atrodas līdz šai dienai.
10 Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja tik ilgi Jordānas vidū,
kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis tautai
sacīt, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steigšus gāja
pāri.
11 Un, kad tauta bija pārgājusi pāri, tad arī Tā Kunga šķirsts tika nests pāri, un priesteri gāja tautai pa priekšu.
12 Un Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts apbruņoti gāja pāri Israēla bērnu priekšpulkā, kā Mozus tiem bija pavēlējis.
13 Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai bruņotu vīru devās pāri karā Tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā.
14 Tanī dienā Tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acīs, un
tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku.
15 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu:
16 "Pavēli priesteriem, liecības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jordānas."
17 Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: "Izkāpiet no Jordānas."
18 Un, kad priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no
Jordānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krasta sausumu, tad
tūdaļ Jordānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos
krastos kā vakar un aizvakar.
19 Bet arī tauta izkāpa no Jordānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, Jērikas austrumu pusē.
20 Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jordānas gultnes.
21 Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: "Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: kas tie par akmeņiem? -
22 tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: šo Jordānas upi Israēls ir pārgājis pa sausumu,
23 jo Tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jordānas ūdenim jūsu
priekšā, iekāms jūs bijāt pārgājuši, tāpat kā Tas Kungs, jūsu Dievs,
bija darījis ar Niedru jūru, likdams arī tai izsīkt sausai mūsu priekšā,
iekāms bijām izgājuši tai cauri,
24 lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un
lai jūs bīstaties To Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu."
Lūkas evaņģēlijs 13:14:7-35
7 Bet, nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams:
8 "Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts,
9 un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: dod šim vietu,- un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta.
10 Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai
tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz
augšu! - Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.
11 Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts."
12 Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: "Kad tu
taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus,
savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu
nebūtu to darījis atmaksas dēļ.
13 Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus;
14 un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām."
15 Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: "Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!"
16 Bet Viņš sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.
17 Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts.
18 Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam
sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu,
aizbildini mani.
19 Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani.
20 Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.
21 Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa
dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un
ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus.
22 Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.
23 Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.
24 Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu."
25 Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi, un apgriezdamies Viņš tiem sacīja:
26 "Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un
bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans
māceklis.
27 Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.
28 Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš
neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba
izvešanai,
29 lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu,
30 sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam.
31 Vai arī - kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu,
papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit
tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit
tūkstošiem;
32 un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru.
33 Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.
34 Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot?
35 Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!"
Psalmi 80:1-20
1 Asafa dziesma. Ak, Dievs, tautas ir ielauzušās Tavā mantojumā,
likušas negodā Tavu svētnīcu, padarījušas Jeruzālemi par drupu kaudzi;
2 Tavu kalpu līķus viņi ir devuši par barību putniem zem debess, Tavu svēto miemjsas - lauku zvēriem.
3 Viņi ir izlējuši viņu asinis ap Jeruzālemi kā ūdeni, un nebija neviena, kas viņus būtu apglabājis.
4 Par apsmieklu mēs esam kļuvuši mūsu kaimiņiem, par nievām un paļām tiem, kas ir ap mums.
5 Cik ilgi, ak, Kungs? Vai Tu gribi mūžīgi dusmoties? Cik ilgi vēl Tava bardzība degs kā uguns?
6 Izlej Savas dusmas pār tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu Vārdu nepiesauc,
7 jo viņi ir ēduši Jēkabu un nopostījuši viņa laukus.
8 Nepielīdzini mums mūsu tēvu noziegumus; lai steidzīgi pār mums nāk un mums palīdz Tava apžēlošanās, jo mēs esam ļoti vārgi.
9 Palīdzi mums, ak, Dievs, mūsu glābējs, Sava Vārda godības dēļ! Izglāb mūs un piedod mums mūsu grēkus Sava Vārda dēļ!
10 Kāpēc lai citas tautas saka: "Kur ir jūsu Dievs?" Lai viņi atzīst mūsu acu priekšā atriebību par izlietām Tavu kalpu asinīm!
11 Lai nonāk Tavā priekšā gūstekņu nopūtas, ar Savu stipro roku uzturi pie dzīvības nāvei nolemtos!
12 Atmaksā mūsu kaimiņiem viņu krūtīs septiņkārt tās nievas, ar kādām viņi Tevi, Kungs, ir nievājuši!
13 Bet mēs, Tava tauta un Tavas ganības avis, Tev pateiksimies mūžīgi un paudīsim Tavu slavu uz radu radiem.
1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas skaidrumā ir liecība". Asafa dziesma.
2 Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis! Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
3 Efraima, Benjamīna un Manases priekšā atmodini Savu varoņu spēku un nāc mums palīgā!
4 Ak, Dievs Cebaot, atjauno mūs un liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
5 Ak, Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tu vēl dusmosies, neievērodams Savas tautas lūgšanu?
6 Tu mūs ēdināji ar asaru maizi un dzirdināji ar asarām bez mēra,
7 Tu mūs esi pārvērtis par nesaskaņu iemeslu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs izsmej.
8 Ak, Dievs Cebaot, atjauno mūs atkal un liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
9 Tu izcēli vīnakoku no Ēģiptes, aizdzini tautas un to iedēstīji.
10 Tu viņam sagatavoji augšanas telpu, ka tas varēja iesakņoties un piepildīja zemi.
11 Viņa ēna apsedza kalnus un viņa zari un stīgas Dieva ciedrus.
12 Tas izstiepa savas vītnes līdz jūrai un savas atvases līdz pat Eifratas upei.
13 Kāpēc Tu esi noplēsis žogu ap to, ka visi ceļa gājēji to plūkā?
14 Meža cūka to izrakņā, un to apgrauž lauku zvēri.
15 Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un
16 dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis!
17 Tas ir ar uguni sadedzināts, ir nopostīts, lai tas iet bojā no Tava vaiga dusmu draudiem!
18 Tava labā roka lai ir par sargu pār vīru pie Tavas labās rokas, pār cilvēka dēlu, ko Tu Sev esi uzaudzinājis!
19 Tad mēs Tevi nekad neatstāsim; uzturi mūs dzīvus, tad mēs piesauksim Tavu Vārdu.
20 Ak, Kungs, Dievs Cebaot, atjauno mūs! Liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
Salamana pamācības 12:27-28
27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.
28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē.
www.bibele.lv
|
|
