|
2013-4-12
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
Jozuas grāmata 5:1-7:15
5. nodaļa
1 Un notika, ka visi amoriešu ķēniņi, kuri mīt viņpus Jordānas pret
rietumiem, un visi kānaāniešu ķēniņi, kuri dzīvo jūras malā, dzirdēja,
ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jordānas ūdenim Israēla bērnu priekšā,
līdz tie visi bija pārgājuši pāri, un tad viņu sirdis kļuva bailīgas, un
tiem vairs nebija drosmes stāties pretim Israēla bērniem.
2 Tanī laikā Tas Kungs sacīja Jozuam: "Taisi sev akmens nažus un sāc apgraizīt Israēla bērnus pa otram lāgam."
3 Tad Jozua sev izgatavoja akmens nažus, un viņš apgraizīja Israēla bērnus pie Gibeas-Aralotas.
4 Un redzi, iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja tautu, visus vīrus, kas
bija izgājuši no Ēģiptes: visi karavīri bija pa ceļam nomiruši
tuksnesī, nākot no Ēģiptes. Pa to laiku no jauna neviens nebija ticis
apgraizīts.
5 Jo apgraizīta bija visa tā tautas daļa, kas bija iznākusi no
Ēģiptes, bet tā tautas daļa, kas bija dzimusi tuksnesī, pa ceļam no
Ēģiptes nākot, - tie nebija apgraizīti.
6 Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekāms visa
karotāju saime bija izmirusi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, tādēļ ka
tie nebija uzklausījuši Tā Kunga balsi; tāpēc Tas Kungs bija ar zvērestu
viņiem apsolījis, ka Viņš tiem neļaus redzēt to zemi, ko Viņš ar
zvērestu viņu tēviem bija apsolījis mums dot, zemi, kur piens un medus
tek.
7 Bet viņu dēlus, kuriem Tas Kungs bija licis izaugt viņu vietā,
tos tagad Jozua apgraizīja, jo tie bija palikuši ceļā neapgraizīti.
8 Un, kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā nometnē, kamēr tie izdziedinājās.
9 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es esmu no jums novēlis visu
Ēģiptes apkaunojumu." Tāpēc šī vieta tika nosaukta par Gilgalu līdz pat
šai dienai.
10 Un Israēla bērni apmetās teltīs Gilgalā, un tie sarīkoja Pashā
svētkus mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku Jērikas līdzenumā.
11 Bet nākamajā dienā, kas sekoja Pashā svētkiem, viņi jau ēda no
tās zemes ražas neraudzētu maizi un grauzdētas vārpas, tieši jau tanī
pašā dienā.
12 Un ar šo nākamo dienu, kad viņi bija ēduši no tās zemes iegūtās
ražas, viņiem izbeidzās manna; un turpmāk Israēla bērniem vairs nebija
mannas, bet tie pārtika tanī gadā no Kānaānas zemes augļiem.
13 Un notika, kad Jozua bija pie Jērikas, ka viņš pacēla savas
acis, un redzi, tur viņam pretī stāvēja kāds vīrs, kuram rokā bija
atvēzts zobens, un Jozua gāja pie viņa un jautāja: "Vai tu esi mūsu
cilvēks vai mūsu pretinieks?"
14 Bet tas sacīja: "Nē, bet es esmu tagad nācis kā Tā Kunga
karaspēka virspavēlnieks." Tad Jozua metās zemē uz sava vaiga un to
pielūdza un viņam sacīja: "Ko mans Kungs grib teikt Savam kalpam?"
15 Tad Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks sacīja Jozuam: "Novelc
savas kurpes no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta." Un Jozua
tā arī darīja.
6. nodaļa
1 Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.
2 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.
3 Aplenciet pilsētu, visi karavīri apejiet tai apkārt vienreiz dienā, un tā dariet sešas dienas.
4 Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa
priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes,
un priesteri lai pūš taures.
5 Un, tiklīdz tie garāk pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures
skaņu, tad lai visa tauta saceļ varen lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs
pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur
ikviens stāv."
6 Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus un tiem sacīja: "Nesiet
derības šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures
Tā Kunga šķirsta priekšā."
7 Bet kara saimei viņš pavēlēja: "Ejiet un aplenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu Tā Kunga šķirstam."
8 Un, kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri,
nesdami septiņas āžu ragu taures Tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta
taures, bet Tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja.
9 Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta
taures, un aizmugurējie pulki sekoja šķirstam, pūzdami taures.
10 Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: "Jūs
nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama un
lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu:
saceliet troksni. Tad jums būs kliegt."
11 Un Tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē.
12 Un Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri iznesa Tā Kunga šķirstu.
13 Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures Tā Kunga
šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie
karavīri gāja viņiem pa priekšu un aizmugurējie pulki soļoja aiz Tā
Kunga šķirsta, un ejot tika pūstas taures.
14 Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas.
15 Un septītajā dienā tie cēlās agri, gaismai austot, un gāja ap
pilsētu tādā pašā veidā septiņas reizes, tikai šinī dienā viņi apgāja
pilsētai apkārt septiņas reizes.
16 Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua
sacīja tautai: "Kliedziet, jo Tas Kungs šo pilsētu ir nodevis jūsu varā.
17 Un šī pilsēta lai krīt Tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un
viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva,
viņa pati un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija
paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši.
18 Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs
paši netopat par tādiem, kas ir iznīcināmi, un ka jūs neņemat daļu sev
un tā nepadarāt arī Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un
ka jūs to nenovedat postā.
19 Bet viss sudrabs un zelts, un vara un dzelzs rīki lai ir svēti Tam Kungam, un tie lai nāk pie Tā Kunga dārgumiem."
20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta
sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri
sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu
viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un
sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss
tika nogalināts ar zobena asmeni.
22 Tad Jozua teica abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot:
"Ejiet netikles namā un izvediet ārā šo sievu un itin visus tos, kuri ir
kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt."
23 Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu,
un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi
izveda ārā arī visus viņas ģimenes piederīgos, un viņi lika tiem
apmesties ārpus Israēla nometnes.
24 Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, bet
sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva Tā Kunga nama
dārgumu krātuvē.
25 Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu, un itin visu, kas tai
piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz
šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis
Jēriku izlūkot.
26 Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: "Nolādēts lai ir tas vīrs
Tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku. Pamatus lai
viņš liek tai par sava pirmdzimtā un vārtus lai ieceļ tai par sava
jaunākā dēla dzīvību."
27 Bet Tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.
7. nodaļa
1 Bet Israēla bērni pieskārās pie tā, kas ar lāstu bija nolemts
iznīcībai, jo Ahans, Karmija dēls, bet tas Zabdija dēls, un tas Zeraha
dēls no Jūdas cilts, bija paņēmis no aizliegtā. Tad Tā Kunga dusmas
iedegās pret Israēla bērniem.
2 Un Jozua izsūtīja vīrus no Jērikas uz Aju, kas ir Bet-Avenas
tuvumā austrumos no Bēteles, un tiem sacīja: "Ejiet augšup un izlūkojiet
zemi."
3 Tad vīri nogāja un izlūkoja Aju, un tie atgriezās pie Jozuas un
viņam sacīja: "Lai visa tauta nedodas uz turieni, bet lai noiet kādi
divi vai trīs tūkstoši vīru, kuru pietiktu, lai Aju ieņemtu, bet lai
netiek apgrūtināta visa tauta, jo Ajā ļaužu nav daudz."
4 Tad turp arī devās tikai kādi trīs tūkstoši vīru no visas tautas, bet tie metās bēgt Ajas vīru priekšā.
5 Un Ajas vīri nogalināja no šiem vīriem kādus trīsdesmit sešus
vīrus un vajāja pārējos no vārtiem līdz akmeņlauztuvēm, un vēl daļu tie
sakāva pie pakalnes. Tad tautas sirds izkusa un kļuva kā ūdens.
6 Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz sava vaiga Tā
Kunga šķirsta priekšā līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie
kaisīja pīšļus uz savām galvām.
7 Un Jozua sacīja: "Ak, Kungs, mans Dievs! Kāpēc Tu esi licis šai
tautai celties pāri Jordānai? Vai ar nodomu, lai mūs nodotu amoriešu
rokās? Lai tie mūs iznīcinātu? Ak, kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot
viņpus Jordānas!
8 Ko gan varu vēl teikt, ak, Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru?
9 Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie
mūs ielenks no visām pusēm un izdeldēs mūsu vārdu no šīs zemes. Ko tad
Tu darīsi Sava lielā Vārda labā?"
10 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga?
11 Israēls ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem
pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai
nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši, un ir ielikuši paņemto starp
saviem rīkiem.
12 Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā
pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir
kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs
neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto.
13 Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus
rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā
vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr
tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus.
14 Tāpēc ierodieties rītu agri, pēc savām ciltīm; un tā cilts, uz
kuru Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, bet tā dzimta, uz ko
Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savu tēvu namiem, bet tie tēvu nami, uz
ko Tas Kungs norādīs, lai nāk priekšā pa vienam vīram.
15 Un, kurš tiks atrasts, ka tam iet līdzi iznīcības lāsts, tas un
viss, kas vien tam pieder, ir jāsadedzina ugunī, tādēļ ka viņš ir lauzis
Tā Kunga derību un darījis negodīgas lietas Israēlā."
Lūkas evaņģēlijs 15:1-32
1 Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu.
2 Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: "Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem."
3 Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību:
4 "Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir
pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ
pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs?
5 Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem
6 un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.
7 Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu
grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam
atgriešanās nav vajadzīga.
8 Vai arī - kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem
ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama,
līdz kamēr tā to atrod?
9 Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un
saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuru biju
pazaudējusi.
10 Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas."
11 Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12 Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu.
13 Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams.
14 Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt.
15 Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt.
16 Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva.
17 Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā.
18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
19 es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot,
viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī,
krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
21 Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22 Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes
un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās;
23 atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies,
24 jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties.
25 Bet vecākais dēls bija uz lauka; kad nu viņš tuvojās mājām, viņš izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni,
26 un, piesaucis vienu no kalpiem, viņš tam jautāja, kas tas esot.
27 Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.
28 Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un aicināja viņu iekšā.
29 Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev
kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi
devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem,
30 bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu
izšķērdējis ar netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu!
31 Bet tas viņam atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs,
32 bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts."
Psalmi 81:1-17
1 "Gitit", dziedātāju vadonim. Asafa dziesma.
2 Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam!
3 Dziediet slavas dziesmas un dārdiniet bungas, skandiniet maigi cītaru un arfu!
4 Pūtiet bazūnes jaunajā mēnesī, pilnajā mēnesī, mūsu svētku dienā!
5 Jo tāds ir Israēla likums, Jēkaba Dieva noteikums.
6 Tā Viņš pavēlēja Jāzepam, kad viņš izgāja no Ēģiptes zemes. Es uztveru valodu, kas man ir sveša:
7 "Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, viņa rokas ir brīvas kļuvušas no nesamiem groziem.
8 Kad tu nedienā piesauci Mani, Es tevi atbrīvoju, uzklausīju tevi,
tērpies pērkona padebešos; Es tevi pārbaudīju arī pie nesaskaņu ūdeņiem.
(Sela.)
9 Klausies, Mana tauta, lai Es tevi brīdinātu! Israēl, kaut tu Mani uzklausītu!
10 Cita Dieva tev nedrīkst būt, tev nebūs pielūgt svešus dievus!
11 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. Atplet savu muti, lai Es to piepildu!
12 Bet Mana tauta neklausīja Manu balsi, Israēls Mani negribēja.
13 Tad Es viņus pametu viņu cietsirdībā, lai viņi staigā pēc sava prāta.
14 Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut jel Israēls staigātu Manos ceļos!
15 Acumirklī Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu Savu roku!
16 Kas To Kungu ienīst, tiem vajadzētu gan Israēlam glaimot; bet viņu soda laiks turpinātos mūžīgi.
17 Un Israēlu Es paēdināšu ar briedušiem kviešiem un pamielošu ar medu no klints."
Salamana pamācības 13:1
1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai.
www.bibele.lv
|
|
