|
2013-4-13
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 13:2-3
Jozuas grāmata 7:16-9:2
7. nodaļa
16 Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nostāties pēc viņa ciltīm, un norādījums krita uz Jūdas cilti.
17 Un, kad viņš pieaicināja Jūdas cilti, tad ar norādījumu tika
apzīmēta Zeraha dzimta, un, kad viņš lika tuvoties Zeraha dzimtai, tēvu
namam pēc tēvu nama, tad norādīts tika Zabdija tēvu nams.
18 Un, kad viņš lika tuvoties šī nama atsevišķiem vīriem, tad tika
ar norādījumu apzīmēts Ahans, Karmija dēls, kas bija Zabdija dēls, un
tas Zeraha dēls no Jūdas cilts.
19 Tad Jozua sacīja Ahanam: "Mans dēls, dod godu Tam Kungam,
Israēla Dievam, un dod Viņam slavu, un saki man, ko tu esi izdarījis,
bet neslēp manā priekšā itin neko."
20 Tad Ahans Jozuam atbildēja un sacīja: "Tiešām, es esmu grēkojis
Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. Un redzi, kādu pārkāpumu es esmu
izdarījis.
21 Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu
apmetni un divi simti sudraba seķeļu, un zelta kausējuma stieni, kas
svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu; un
redzi, tās ir paslēptas manas telts vidū, ieraktas zemē, bet sudrabs
apakšā zem tām."
22 Tad Jozua sūtīja sūtņus, un tie skrēja uz telti, un redzi,
tiešām viņa teltī bija paslēpti šie priekšmeti, bet sudrabs tiem apakšā.
23 Un tie tos paņēma no telts vidus un atnesa Jozuam un visiem Israēla bērniem, un tos nolika Tā Kunga priekšā.
24 Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Ahanu, Zeraha dēlu,
kā arī to sudrabu, apmetni, zelta kausējuma stieni, viņa dēlus, viņa
meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti, itin visu,
kas tam piederēja, un tos visus noveda Ahoras ielejā.
25 Un Jozua tad sacīja: "Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā Tas
Kungs tagad tevi ieved nelaimē." Un viss Israēls to nomētāja ar
akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū
akmeņus.
26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz
šai dienai. Un Tas Kungs mitējās Savā dusmu karstumā. Šo vietu līdz pat
šai dienai tādēļ vēl sauc par Ahoras ieleju.
8. nodaļa
1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev
līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis
tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi.
2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies
ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus
paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās
otrā pusē, uz vakariem."
3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret
Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un
tos izsūtīja jau naktī.
4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: "Jums, lūk, būs pret to
pilsētu novietoties aizsegā; neturieties pārāk tālu no pilsētas un esiet
visi modri.
5 Bet es pats ar visu to kara saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk
klāt pilsētai, un, ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmoreiz,
tad mēs no viņiem bēgsim.
6 Un, kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim
viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie sacīs: viņi bēg no
mums tāpat kā pirmoreiz. Tā mēs bēgsim no viņiem.
7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums šī pilsēta jāieņem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā.
8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar
uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es
jums esmu devis pavēli."
9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija
jāpaslēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas,
bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kara tautas.
10 Un Jozua cēlās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad
viņš kopā ar Israēla vecajiem cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju.
11 Un visa karavīru saime, kas bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma
savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis
ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju.
12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīru un lika tiem
paslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas.
13 Un tā viņi izvietoja karapulkus: visa karaspēka nometni ziemeļos
no pilsētas un paslēptos spēkus rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī
nogāja pašā ielejā.
14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un agri
no rīta cēlās un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju; viņš pats un visa
viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā,
bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas.
15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi.
16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai
dzītos tiem pakaļ, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no
pilsētas.
17 Un tur vairs nepalika neviena vīra, nedz Ajā, nedz Bētelē, kurš
nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un
dzinās pakaļ Israēlam.
18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā,
pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija
viņa rokā, pret pilsētu.
19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un
skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to,
un steigšus pielika tai uguni.
20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi
jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp,
ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi,
griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja,
21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija
paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī
viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši
atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos
kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai
arī kas būtu izglābies.
23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas.
24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus
atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija
krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls
griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības
ar zobena asmeni.
25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji.
26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis,
iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti.
27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis.
28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien.
29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot,
pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa
to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu
kaudzi, kas ir līdz šai dienai.
30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā
31 tā, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija Israēla tautai pavēlējis un
kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem
akmeņiem, kura veidošanai nebija lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi
upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus.
32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klātesot.
33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem
stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un levītiem, kuri bija Tā
Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un
tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret
Ēbala kalnu, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija iepriekš pavēlējis Israēla
tautu svētīt.
34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts.
35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli
bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visas Israēla draudzes priekšā,
arī sievu, mazo bērnu un svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.
9. nodaļa
1 Un, kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas ir viņpus Jordānas gan
kalnos, gan ielejās un gar visu Lielās jūras malu līdz Libanonam, proti:
hetieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši,
2 tad tie visi sapulcējās vienkopus, lai vienprātīgi vestu pret Jozuu un Israēlu karu.
Lūkas evaņģēlijs 16:1-18
1 Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: "Bija bagāts
cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas
izšķērdējot viņa mantu.
2 Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par
tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par
pārvaldnieku.
3 Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: "Ko es tagad darīšu, jo mans
kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos.
4 Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!"
5 Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā?
6 Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit!
7 Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? - Tas
sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti
astoņdesmit!
8 Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija
darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas
bērniem.
9 Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.
10 Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir
uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir
netaisns.
11 Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?
12 Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?
13 Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem:
vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru
atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai."
14 Visu to dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie Viņu izsmēja.
15 Bet Viņš tiem teica: "Jūs paši nostājaties par taisniem cilvēku
priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo, kas pie cilvēkiem ir augsts,
Dieva acīs ir negantība.
16 Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.
17 Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.
18 Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē tādu, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību.
Psalmi 82:1-8
1 Asafa dziesma. - Dievs stāv vareno sanāksmē, Viņš tiesas kungiem tur tiesu:
2 "Cik ilgi vēl jūs tiesāsit netaisni un atbalstīsit bezdievjus? (Sela.)
3 Spriediet tiesu nabagam un bāriem, gādājiet taisnību vārgajiem un trūcīgajiem!
4 Glābiet mazos ļaudis un nabagus, atsvabiniet viņus no bezdievju rokas!"
5 Bet tie nekā nezina un nesaprot, tie staigā tumsībā, kaut tāpēc arī zemes pamatiem būtu jāļodzās.
6 Es teicu: "Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli!
7 Bet patiesi jums jāmirst kā cilvēkiem, jākrīt kā ikvienam lielam kungam!"
8 Celies, ak, Dievs, tiesā zemi, jo Tu esi Tas Kungs, kas manto visas tautas!
Salamana pamācības 13:2-3
2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji domā tikai par noziedzībām.
3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.
www.bibele.lv
|
|
