|
2013-4-14
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 16:19-17:10
Jozuas grāmata 9:3-10:43
3 Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozua bija darījis ar Jēriku un ar Aju,
4 tad arī tie rīkojās ar viltu: viņi nogāja, apgādājās ar pārtiku
un ņēma līdzi uz saviem ēzeļiem vecus maisus un nodriskātus ādas vīna
traukus, kas bija saplaisājuši un salāpīti,
5 ar vecām, salāpītām sandalēm kājās un novalkātiem apmetņiem mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi.
6 Un tie nāca pie Jozuas Gilgalas nometnē un sacīja viņam un
Israēla vīriem: "Mēs esam nākuši no tālas zemes, bet tagad slēdziet ar
mums derību."
7 Tad Israēla vīri atbildēja hīviešiem: "Varbūt jūs jau dzīvojat mūsu vidū - kā tad lai mēs slēdzam ar jums derību?"
8 Tad tie apgalvoja Jozuam: "Mēs esam tavi kalpi." Un Jozua viņiem jautāja: "Kas jūs esat, un no kurienes jūs nākat?"
9 Tad tie viņam atbildēja: "Mēs, tavi kalpi, nākam no visai tālas
zemes Tā Kunga, tava Dieva, Vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu
un arī visu to, ko Viņš ir darījis Ēģiptē.
10 Un tāpat arī visu to, ko Viņš ir darījis tiem diviem amoriešu
ķēniņiem viņpus Jordānas, Hešbonas ķēniņam Sihonam un Basanas ķēniņam
Ogam, kas dzīvoja Aštarotā.
11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas dzīvo mūsu zemē, mūs skubināja,
teikdami: ņemiet savās rokās ceļamaizi, dodieties tiem ceļā pretī un
sakiet viņiem: mēs esam jūsu kalpi, un tagad slēdziet ar mums derību.
12 Un šeit ir mūsu maize, mēs to siltu paņēmām līdzi no savām mājām
ceļam tanī dienā, kad mēs izgājām, lai dotos pie jums, bet nu redziet,
cik tā ir sakaltusi un sapelējusi.
13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs piepildījām, tie bija pilnīgi
jauni, bet tagad tie ir saplaisājuši gabalos, kā jūs to redzat, un mūsu
drēbes un mūsu sandales ir galīgi nolietotas pārāk tālajā ceļā."
14 Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļamaizes, bet tie neprasīja Tā Kunga gribu.
15 Un Jozua noslēdza ar viņiem mieru un noslēdza ar tiem derību, ka
viņš tos atstās dzīvus, un draudzes vadoņi nodeva tiem zvērestu.
16 Bet pēc trim dienām, kad tie bija noslēguši derību ar viņiem, tie dzirdēja, ka viņi esot to kaimiņi, jo dzīvojot to vidū,
17 un, kad Israēla bērni cēlās un devās ceļā, tad viņi trešajā
dienā nonāca pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija Gibeona, Kefīra,
Beērota, kā arī Kirjat-Jeārima.
18 Tomēr Israēla bērni tos nenokāva, tādēļ ka visas draudzes
vadoņi, piesaukdami To Kungu, Israēla Dievu, bija tiem zvērējuši; bet,
kad nu visa draudze kurnēja pret vadoņiem,
19 tad visi vadoņi teica visai draudzei: "Mēs esam pie Tā Kunga,
Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.
20 Bet mēs ar viņiem rīkosimies šādi: labāk lai tie paliek dzīvi,
nevis ka pār mums nāktu sods, ja mēs būtu tiem devuši viltīgu zvērestu."
21 Un tad tie vadoņi ļaudīm sacīja: "Lai tie paliek dzīvi, bet tiem
jākļūst par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem visai mūsu draudzei." Tā
tie vadoņi bija to viņiem nolikuši.
22 Tad Jozua viņus ataicināja un tiem jautāja: "Kāpēc jūs mūs
pievīlāt, teikdami: mēs no jums esam ļoti tālu,- kaut gan jūs šeit pat
mūsu vidū dzīvojat?
23 Nu tad tagad - esiet nolādēti, lai no jums netrūktu kalpu, malkas cirtēju un ūdens smēlēju mūsu Dieva namam."
24 Un tie atbildēja Jozuam un sacīja: "Taviem kalpiem tika patiesi
stāstīts, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Mozum, Savam kalpam, ir apsolījis,
ka Viņš visu šo zemi jums nodošot un ka ienākot jūs iznīcināšot visus
šīs zemes iedzīvotājus. Tad mēs ļoti bijāmies no jums savas dzīvības
dēļ, un tāpēc mēs to tā darījām.
25 Bet nu tagad, redzi, mēs esam tavā rokā, dari ar mums tā, kā tas ir labi un taisnīgi tavās acīs."
26 Tad viņš tiem tā arī darīja un tos izglāba no Israēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva.
27 Un Jozua tanī dienā viņus nodeva draudzei par malkas cirtējiem
un ūdens nesējiem Tā Kunga altāra vajadzībām līdz šai dienai tai vietā,
kuru Tas Kungs bija izraudzījis
10. nodaļa
1 Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua
bija ieņēmis Aju un to pilnīgi iznīcinājis un ka viņš ar Aju un ar viņas
ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas
ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un
palikuši dzīvot viņu vidū,
2 tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau
viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija
drošsirdīgi karotāji.
3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas
ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma, un pie Lahišas ķēniņa
Jafijas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:
4 "Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem."
5 Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu
ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lahišas
ķēniņš, Eglonas ķēniņš - viņi visi līdz ar visiem saviem karapulkiem, un
apmetās teltīs pret Gibeonu, un iesāka ar to karot.
6 Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni
un lika viņam sacīt: "Neatrauj savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc
steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums. Jo pret mums ir jau sapulcējušies
visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos."
7 Tad Jozua līdz ar visu karavīru saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.
8 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu
nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā."
9 Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu.
10 Un Tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos
sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret
Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.
11 Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās
nogāzes, tad Tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus
no debesīm līdz pat Asekai, tā ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk
nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.
12 Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva
amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā:
"Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!"
13 Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās
saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām,
saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.
14 Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar
iepriekšējām un arī ar nākamajām, kurā Tas Kungs tā būtu paklausījis
cilvēka balss lūgumu, jo Tas Kungs karoja Israēla labā.
15 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
16 Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un paslēpušies alā pie Makēdas.
17 Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: "Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas."
18 Tad Jozua pavēlēja: "Aizveliet lielos akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet vīrus viņu apsargāšanai.
19 Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem
ienaidniekiem un kaujiet viņu aizmugurējos. Neļaujiet viņiem nonākt
savās pilsētās, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā."
20 Un, kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznīcināšanu
lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam un tikai
nedaudzi atlikušies bija paguvuši no tiem glābties, nonākdami stipri
nocietinātās pilsētās,
21 un kad visa kara tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas
nometnē un neviens nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu
mēles galu,
22 tad Jozua pavēlēja: "Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!"
23 Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos
piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu,
Lahišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24 Un, kad tie šos piecus ķēniņus bija izveduši pie Jozuas, tad
Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri
bija gājuši līdz ar viņu: "Nāciet šurp un lieciet savas kājas uz šo
ķēniņu skaustiem!" Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu
skaustiem.
25 Un Jozua tiem sacīja: "Nebīstieties un neesiet apmulsuši, bet
esiet stipri un droši, jo tāpat Tas Kungs darīs visiem jūsu
ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit."
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt
nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies,
un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz
šai dienai.
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar
zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos
pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja
dzīvu nevienu, viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar
Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un Tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un
viņš ar zobena asmeni nokāva gan viņu, gan ikvienu dvēseli, kas tur
bija; arī šinī vietā viņš neatstāja dzīvu nevienu, un viņš rīkojās ar
tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
31 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu aizgāja no Libnas uz Lahišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.
32 Un Tas Kungs nodeva Lahišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā
dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas tur bija, darīdams
visu tāpat, kā bija darījis Libnā.
33 Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lahišai palīgā,
bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku, tā ka ne viens pats no viņiem
nepalika pie dzīvības.
34 Un Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Lahišas uz Eglonu, un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.
35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni
ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi
iznīcināja itin visu tāpat, kā viņš bija darījis Lahišā.
36 Tad Jozua cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Eglonas un devās augšup uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu,
iznīcinādams visas pilsētas un ikvienu dvēseli, kas tur atradās; viņš
neatstāja dzīvu nevienu un darīja tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā.
Un viņš pilnīgi iznīcināja to un ikvienu dvēseli, kas tur bija.
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš arī to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai
piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi
iznīcināja ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu
nevienu, darīdams tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā, tāpat viņš
darīja Debīrā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija
rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: gan kalnu zemi, gan
dienvidu zemi, gan līdzenumu, gan pakalnus ar visiem viņu ķēniņiem; viņš
neatstāja dzīvu nevienu, piepildīdams iznīcības lāstu, tā kā Tas Kungs,
Israēla Dievs, bija pavēlējis.
41 Un Jozua tos pakļāva, no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā arī visu Gošenes zemi līdz Gibeonai.
42 Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā
paņēmienā, jo Tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā.
43 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
Lūkas evaņģēlijs 16:19-17:10
19 Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā.
20 Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm,
21 un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis.
22 Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts.
23 Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī.
24 Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un
sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo
es ciešu mokas šai liesmā!
25 Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis,
dzīvs būdams, turpretim Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts,
bet tev jācieš mokas.
26 Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie,
kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums
pie mums.
27 Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu!
28 Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā.
29 Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa.
30 Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.
31 Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām."
17. nodaļa
1 Vēl Viņš teica Saviem mācekļiem: "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk!
2 Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!
3 Sargaities! Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.
4 Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, - piedod viņam."
5 Un apustuļi sacīja savam Kungam: "Vairo mums ticību."
6 Bet Viņš sacīja: "Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs
sacītu uz šo vīģes koku: izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā,-
viņš jūs paklausītu.
7 Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda!
8 Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un
pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi.
9 Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles?
10 Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit
izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas
bija mūsu pienākums."
Psalmi 83:1-19
1 Dziesma. Asafa dziesma.
2 Ak, Dievs, nepaliec mierā! Neciet klusu un nekavējies, Dievs!
3 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas.
4 Pret Tavu tautu viņi lolo viltīgus nodomus; viņi sarunājas pret tiem, ko Tu sargi.
5 Viņi saka:"Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu, un lai vairs netiek minēts Israēla vārds!"
6 Tiešām, viņi vienprātīgi sarunājušies un pret Tevi noslēguši derību:
7 Edoms un ismaēliešu teltis, Moābs un hagrieši,
8 Gebals, Ammons un Amalehs, filistieši ar Tiras iedzīvotājiem.
9 Arī Asurs ir viņiem pievienojies un ir Lata bērniem par atbalstu. (Sela.)
10 Dari viņiem kā Midiānam, kā Siseram, kā Jabīnam pie Kisonas upes,
11 kas tapa iznīcināti pie En-Doras un kļuva vienkārši zemei par mēslojumu.
12 Pārvērt viņu dižciltīgos par Orebu un Zebu, padari visus viņu vadoņus kā Zebahu un Calmunnu,
13 kas bija sacījuši:"Mēs paņemsim sev īpašumā Dieva laukus!"
14 Mans Dievs, dari viņus par viesuļa nestām lapām, par pelavām vējā!
15 Kā uguns, kas sadedzina mežu, un kā liesma, kas apsvilina kalnus,
16 tāpat vajā Tu viņus ar Savu vētru un izbiedē viņus ar Savu auku!
17 Pārklāj viņu vaigu ar kaunu, lai viņi meklē Tavu Vārdu!
18 Lai viņi top apkaunoti un iztrūcināti uz mūžiem, lai no kauna viņi iet bojā.
19 Lai viņi atzīst, ka vienīgi Tavs Vārds pastāv, ak, Kungs, Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.
Salamana pamācības 13:4
4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.
www.bibele.lv
|
|
