|
2013-4-15
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 17:11-37
- Salamana pamācības 13:4-6
Jozuas grāmata 11:1-12:24
11. nodaļa
1 Kad nu Hacoras ķēniņš Jabīns to dzirdēja, tad viņš sūtīja sūtņus
pie Madonas ķēniņa Jobāba un pie Šimronas ķēniņa, un pie Akšafas ķēniņa,
2 un pie tiem ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļos, kalnos, kā arī dienvidu klajumos, Kinnerotas ielejā, un rietumos, Doras kāpās,
3 tāpat arī pie kānaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem
un pie hetiešiem, pie ferisiešiem un pie jebusiešiem kalnos un pie
hīviešiem Micpas zemē, Hermona kalna pakājē.
4 Tā viņi izgāja cīņā un visas viņu karapulku nometnes līdz ar tiem
un varen daudz ļaužu, kā smiltis jūras malā, un daudz zirgu un kara
ratu.
5 Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu.
6 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties no viņiem! Jo rītdien
ap šo laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu
varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus
sadedzināt ugunī."
7 Tad Jozua un visa viņa karavīru saime negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka.
8 Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos kāva un vajāja
viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī
līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva, tā ka neviens no tiem
nepalika dzīvs.
9 Un Jozua tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis: viņu
zirgus viņš padarīja tizlus, un viņu kara ratus viņš sadedzināja ugunī.
10 Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās
ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni; jo Hacora bija pirms
tam visām šīm ķēniņu valstīm galvaspilsēta.
11 Un tie nokāva visus iedzīvotājus, kas tur bija, viņus pilnīgi
iznīcinādami; un tur nepalika pāri neviena dvēsele, un Hacora viņš
sadedzināja ugunī.
12 Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu
ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi iznīcinādams, kā
Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
13 Tomēr tās pilsētas, kas bija nocietinātas kalnos, Israēls
nenodedzināja, izņemot vienīgi Hacoru, kurai Jozua lika aiziet bojā
liesmās.
14 Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla
bērni paturēja paši sev, cilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena
asmeni, tos pilnīgi iznīcinādami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas
dvēseles.
15 Kā Tas Kungs Savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus
pavēlēja Jozuam, un tā arī Jozua darīja; viņš itin neko neatstāja
neizpildītu no visa tā, ko Tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
16 Un tā Jozua ieņēma visu šo zemi - gan kalnus, gan visu dienvidu
zemi, gan visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus un to
ielejas,
17 no Halaka kalna, kas paceļas pretī Seīra kalnam, līdz
Baal-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē,- viņš sagūstīja
visus to ķēniņus, tos sita un nogalināja.
18 Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem.
19 Tur nebija nevienas pilsētas, kas ar labu būtu padevusies
Israēlam, izņemot tos hīviešus, kas dzīvoja Gibeonā; visas pārējās viņš
ieņēma ar kauju,
20 jo tas bija Tā Kunga nolikts, ka viņu sirdis tika nocietinātas
karam pret Israēlu, lai iznīcības lāsts tiktu piepildīts un lai tiem
netiktu nekāda žēlastība parādīta, bet lai viņi tiktu izdeldēti, kā Tas
Kungs Mozum bija pavēlējis.
21 Tanī laikā Jozua nāca un iznīcināja anakiešus kalnājā ap
Hebronu, Debīru, Anābu, kā arī Jūdas un visos Israēla kalnu novados, un
Jozua tos pilnīgi iznīcināja kopā ar viņu pilsētām.
22 Neviena no anakiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, un tikai Gazā, Gatā un Ašdodā tie vēl palika.
23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis,
un Jozua to nodeva par īpašumu Israēlam, to dalīdams pēc viņu ciltīm;
tad zeme varēja atpūsties no kariem.
12. nodaļa
1 Šie nu ir tās zemes ķēniņi, kurus Israēla bērni uzvarēja un kuru
zemes viņi ieguva, pārcēlušies pāri Jordānai, no Arnonas upes līdz
Hermona kalnam ar visu klajumu uz austrumu pusi no Jordānas:
2 Sihons, amoriešu ķēniņš, kas dzīvoja Hešbonā un valdīja kā ķēniņš
pār apgabalu no Aroēras Arnonas upes krastmalā, no upes ielejas vidus
sākot, un pār pusi Gileādas līdz Jabokas upei, kas ir robežupe ar
amoniešiem,
3 un pār līdzenumu līdz Kinnerota ezera austrumu krastiem un
Bet-Ješimotas virzienā līdz Tuksneša jūrai, tas ir, Sāls jūrai, un
dienvidos līdz Pizgas kalna pakājei.
4 Otrs bija Ogs, Basanas ķēniņš, kas bija atlicies no refajiešiem un valdīja Aštorotā un Edrejā.
5 Viņš valdīja kā ķēniņš pār Hermona kalnāju un Salku un pār visu
Basanu līdz gešūriešu un maāhatiešu robežām, un pār pusi no Gileādas
līdz robežām ar Sihonu, Hešbonas ķēniņu.
6 Mozus, Tā Kunga kalps, un Israēla bērni tos sakāva, un jau Mozus,
Tā Kunga kalps, deva šos apgabalus rūbeniešiem un gadiešiem un Manases
pusciltij īpašumā.
7 Šie nu ir tās zemes ķēniņi, kurus Jozua ar Israēla bērniem
uzvarēja šaipus Jordānas, rietumos no Baal-Gadas un no Libanona kalnu
ielejas līdz Halaka kalnam, kas paceļas pretī Seīram, un Jozua nodeva šo
apgabalu Israēla ciltīm par īpašumu pēc viņu daļām.
8 Bet kalnos un ielejās, klajumos un pakalnos, kā arī tuksnesī un
dienvidu zemē mita hetieši, amorieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un
jebusieši.
9 Jērikas ķēniņš bija viens; Ajas ķēniņš, kas bija sānis no Bēteles, - viens;
10 Jeruzālemes ķēniņš - viens; Hebronas ķēniņš - viens;
11 Jarmutas ķēniņš - viens; Lahišas ķēmjniņš - viens;
12 Eglonas ķēniņš - viens; Gezeras ķēmjniņš - viens;
13 Debīras ķēniņš - viens; Gederas ķēniņš - viens;
14 Hormas ķēniņš - viens; Aradas ķēniņš - viens;
15 Libnas ķēniņš - viens; Adullāmas ķēniņš - viens;
16 Makēdas ķēniņš - viens; Bēteles ķēniņš - viens;
17 Tapuas ķēniņš - viens; Heferas ķēniņš - viens;
18 Afekas ķēniņš - viens; Šaronas ķēniņš - viens;
19 Madonas ķēniņš - viens; Hacoras ķēniņš - viens;
20 Šimronas-Meronas ķēniņš - viens; Akšafas ķēniņš - viens;
21 Taānakas ķēniņš - viens; Megidas ķēniņš - viens;
22 Kedešas ķēniņš - viens; Jokneāmas, pie Karmela, ķēniņš - viens;
23 Doras ķēniņš, pie Doras kāpām, - viens; Galilejas tautu ķēniņš - viens;
24 Tircas ķēniņš - viens. Pavisam kopā šo ķēniņu - trīsdesmit viens.
Lūkas evaņģēlijs 17:11-37
11 Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju
12 un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes
13 un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!"
14 Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādaities priesteriem!" Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.
15 Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja,
16 nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis.
17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi?
18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?
19 Un Viņš tam sacīja: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi."
20 Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21 Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."
22 Bet mācekļiem Viņš sacīja: "Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.
23 Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, - neejiet un neskrieniet tam pakaļ.
24 Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā.
25 Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.
26 Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
27 ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.
28 Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;
29 bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.
30 Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31 Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā,
tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai
negriežas atpakaļ.
32 Pieminiet Lata sievu!
33 Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.
34 Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.
35 Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.
36 Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts."
37 Tad mācekļi To pārtrauca, jautādami: "Kur, Kungs?" Bet Viņš tiem sacīja: "Kur maita, tur salasās ērgļi."
Psalmi 84:1-13
1 Koraha bērnu svētceļnieku dziesma. Dziedātāju vadonim.
2 Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot!
3 Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam.
4 Jo putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus
bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņ un
mans Dievs!
5 Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.)
6 Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,
7 kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību.
8 Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.
9 Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, ņem to vērā, Jēkaba Dievs! (Sela.)
10 Ak, Dievs, mūsu vairogs, skaties šurp un uzlūko Sava svaidītā vaigu!
11 Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas!
Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos!
12 Jo saule un vairogs ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību
un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā
staigā.
13 Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas!
Salamana pamācības 13:5-6
5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.
6 Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā.
www.bibele.lv
|
|
