|
2013-4-16
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Jozuas grāmata 13:1-14:15
- Salamana pamācības 13:7-8
Jozuas grāmata 13:1-14:15
13. nodaļa
1 Kad Jozua bija vecs un stipri gados, tad Tas Kungs sacīja uz
viņu: "Tu esi kļuvis vecs un stipri gados, bet vēl ļoti daudz zemes
paliek, kas jāiegūst īpašumā.
2 Šī ir tā zeme, kas vēl palikusi: visi filistiešu un gešūriešu apgabali,
3 sākot no Šihoras upes, kas austrumos no Ēģiptes, līdz Ekronas
robežām ziemeļos - šo zemi parasti mēdz pieskaitīt kānaāniešiem, un
proti, pieci filistiešu valdnieki: Gazas, Ašdodas, Aškalonas, Gatas un
Ekronas, kā arī avieši dienvidos,
4 tālāk viss kānaāniešu apgabals, sākot no sidoniešu Meāras līdz Afekai, līdz amoriešu robežām,
5 un tad vēl visa Gebalas zeme un visi Libanona apgabali austrumos no Baal-Gadas Hermona kalna pakājē līdz Hamatas pievārtei,
6 turklāt vēl visi kalnu iedzīvotāji no Libanona līdz
Šerepat-Majimai, visi Sidonas ļaudis, - Es tos izdzīšu Israēla bērnu
priekšā, sadali tikai to Israēlam par īpašumu, kā Es to tev esmu
pavēlējis.
7 Un tagad sadali šo zemi par īpašumu tām deviņām ciltīm un Manases pusciltij."
8 Kopā ar otru Manases puscilti rūbenieši un gadieši bija jau
saņēmuši savu īpašuma tiesu, ko tiem Mozus bija piešķīris viņpus
Jordānas pret austrumiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, to bija tiem
iedalījis:
9 no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un no tām pilsētām,
kuras pašā upes ielejā, visu līdzenumu no Medebas līdz Dibonai;
10 un visas amoriešu ķēniņa Sihona pilsētas, kurš bija valdījis Hešbonā, līdz amoniešu robežām;
11 un Gileādu un gešūriešu un maāhatiešu robežas, un visu Hermona kalnāju, un visu Basanu līdz Salkai;
12 visu Oga, Basanas ķēniņa, valsti, kurš bija valdījis Aštarotā un
Edrejā. Viņš bija atlicies no refajiešiem; tos Mozus bija uzveicis un
izdzinis no viņu zemes.
13 Bet Israēla bērni nebija izdzinuši nedz gešūriešus, nedz
maāhatiešus, tādēļ gešūrieši un maāhatieši palikuši dzīvot Israēla vidū
līdz šai dienai.
14 Tikai Levija ciltij Mozus nebija piešķīris īpašumu, Tā Kunga,
Israēla Dieva, uguns upuri ir viņas daļa, tie ir viņu īpašums, kā Viņš
to ir noteicis.
15 Un Mozus bija devis zemi īpašumā Rūbena bērnu ciltij pēc tās dzimtām,
16 tā ka viņiem krita apgabals, sākot no Aroēras, kas atrodas
Arnonas upes krastos, un visas pilsētas upes ielejā, kā arī viss
augstieņu līdzenums līdz Medebai,
17 Hešbona līdz ar visām pilsētām, kas atrodas līdzenumā, Dibona, Bamot-Baāla, Bet-Baāl-Meona,
18 Tahca, Kedemota, Mefaata,
19 Kirjataima, Sibma, Ceret-Šahara uz Lēzenā kalna,
20 Bet-Peora, Pizgas nogāzes un Bet-Ješimona,
21 arī visas augstienes pilsētas, visa Sihona ķēniņvalsts, kurš
bija bijis amoriešu ķēniņš un valdījis Hešbonā un kuru Mozus bija
uzveicis līdz ar Midiāna valdniekiem: Eviju, Rekemu, Zūru, Hūru, Rēbu,
Sihona vadoņiem, kas bija mituši šinī zemē.
22 Tāpat Israēla bērni ar zobenu bija nokāvuši pareģi Bileāmu, Beora dēlu, līdz ar pārējiem viņu nogalinātiem.
23 Tā Rūbena bērnu robeža bija Jordāna un tās apgabals. Šis bija
Rūbena bērnu īpašums pēc Rūbena dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu
ciemiem.
24 Un tad Mozus bija devis Gada ciltij, Gada bērniem, zemi īpašumā pēc viņu dzimtām,
25 tā ka viņu robežās bija Jāzera un visas Gileādas pilsētas, un puse amoniešu zemes līdz Aroērai, kas austrumos no Rābas,
26 apgabals no Hešbonas līdz Ramat-Micpai un Betonimai un no Mahanajimas līdz Debīras robežām,
27 un ielejā Bet-Harāna, Bet-Nimra un Sukota un Cafona - atlikušās
Sihona, Hešbonas ķēniņa, ķēniņvalsts daļas, tad Jordānas apgabali līdz
Kinneretas jūras galam viņpus Jordānai uz austrumiem.
28 Tas bija Gada bērnu īpašums pēc viņu dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.
29 Un Mozus bija arī devis Manases pusciltij zemi, tā ka Manases pusciltij pēc tās dzimtām krita apgabals,
30 kura robežās bija, sākot no Mahanajimas, visa Basana, visa Oga,
Basanas ķēniņa, valsts un visas Jaīra telšu apmetnes, kuras atradās
Basanā,- sešdesmit apdzīvotas vietas,
31 un puse no Gileādas, kā arī Aštarota un Edreja, Oga ķēniņvalsts
galvenās pilsētas Basanā. Visas šīs zemes krita Mahira, Manases dēla,
bērniem, pusei no Mahira bērniem pēc viņu dzimtām.
32 Šie ir tie apgabali, kurus Mozus bija sadalījis Moāba klajumos viņpus Jordānas austrumos no Jērikas.
33 Bet Levija ciltij Mozus nepiešķīra zemi īpašumā, jo viņu daļa ir
pats Tas Kungs, Israēla Dievs; Viņš pats ir to īpašums, kā Viņš bija
tiem teicis.
14. nodaļa
1 Un šie ir tie apgabali, kurus Israēla bērni sev iemantoja īpašumā
Kānaāna zemē un kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua,
Nūna dēls, un Israēla bērnu cilšu galvenie.
2 Un viņi to zemi iemantoja, meslus metot, kā Tas Kungs caur Mozu to bija pavēlējis dot deviņām ciltīm un pusciltij,
3 jo tām divām ciltīm un pusciltij Mozus bija devis īpašumus viņpus
Jordānai, bet levītiem viņš nebija devis nekādu īpašumu starp tiem.
4 Jo Jāzepa bērni dalījās divās ciltīs: Manases un Ēfraima; bet
levītiem netika dota nekāda īpašuma daļa tai zemē, vienīgi pilsētas
dzīvošanai un ganības viņu ganāmpulkiem un viņu lopiem.
5 Kā Tas Kungs bija Mozum pavēlējis, tā Israēla bērni darīja, zemi dalot.
6 Tad Jūdas bērni piegāja pie Jozuas Gilgalā, un Kālebs, Jefunnas
dēls, šis kenizietis, sacīja Jozuam: "Tu zini pats to vārdu, ko Tas
Kungs Mozum, šim Dieva vīram, teica par mani un par tevi pie
Kadeš-Barneas.
7 Man bija četrdesmit gadi, kad Mozus, Tā Kunga kalps, mani sūtīja
no Kadeš-Barneas šo zemi te izlūkot, un es viņam atbildēju pēc labākās
sirdsapziņas.
8 Bet mani brāļi, kas bija man līdzi gājuši, tie darīja tautas sirdi bailīgu; es tomēr pilnīgi sekoju Tam Kungam, savam Dievam.
9 Tai dienā Mozus zvērēja, sacīdams: patiesi, tā zeme, kuru tu esi
savām kājām minis, tā lai paliek tev un taviem bērniem kā īpašums uz
mūžīgiem laikiem, jo tu esi pilnīgi klausījis Tam Kungam, manam Dievam.
10 Un tu tagad redzi: Tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš
man bija apsolījis; un ir pagājuši četrdesmit pieci gadi no tā laika,
kad Tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls gāja pa tuksnesi; un nu,
redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs.
11 Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz, kad Mozus mani
izsūtīja; kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju
karā, vai izejot vai atnākot.
12 Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru Tas Kungs toreiz
runāja, jo tu to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot anakieši un ka
tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani,
ka es tos spēšu izdzīt, kā Tas Kungs ir apsolījis."
13 Tad Jozua viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunnas dēlam, Hebronu īpašumā.
14 Tā Hebrona kļuva Kāleba, Jefunnas dēla, kenizieša, īpašums vēl
līdz šai pašai dienai, tāpēc ka viņš bija pilnīgi sekojis Tam Kungam,
Israēla Dievam.
15 Bet Hebronas vārds bija vecos laikos Kirjat-Arba, jo Arba bija lielākais vīrs anakiešu vidū. Un zemei bija miers no kariem.
Lūkas evaņģēlijs 18:1-17
1 Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.
2 "Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.
3 Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku.
4 Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos,
5 tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.
6 Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka?
7 Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?
8 Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"
9 Bet tādiem, kas paši bija pārliecināti, ka viņi ir taisni un ar
nicināšanu skatījās uz visiem citiem, Viņš stāstīja šādu līdzību:
10 "Divi cilvēki aizgāja uz Templi Dievu lūgt. Viens bija farizejs, bet otrs - muitnieks.
11 Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka
es neesmu tāds kā citi cilvēki - laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji
vai arī kā šis muitnieks.
12 Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem.
13 Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis
pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man
grēciniekam žēlīgs!
14 Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru.
Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas,
taps paaugstināts."
15 Arī mazos bērnus Viņam pienesa, lai Viņš tiem pieskartos. Bet mācekļi, to pamanījuši, tos norāja.
16 Jēzus turpretim tos pieaicināja un sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.
17 Tiešām Es jums saku: kas Dieva valstību nesaņem kā bērniņš, nenāks tur iekšā."
Psalmi 85:1-14
1 Dziedātāju vadonim. Koraha dēlu dziesma.
2 Tu, ak, Kungs, esi apžēlojies par Savu zemi, esi atsvabinājis Jēkaba gūstekņus;
3 Tu esi piedevis Savai tautai noziegumu, pārsedzis ar aizmirstību visus viņas grēkus. (Sela.)
4 Tu esi atstājies no Savas dusmības, novērsies no Savas dusmu kvēles.
5 Atjauno mūs atkal, Tu Dievs, mūsu palīgs, remdē Savas dusmas pret mums!
6 Vai Tu dusmosies mūžīgi uz mums, paildzināsi Savas dusmas uz bērnu bērniem?
7 Vai tad Tu mūs atkal neatspirdzināsi, ka Tava tauta var priecāties Tevī?
8 Parādi mums, Kungs, Savu žēlastību un dāvini mums Savu pestīšanu!
9 Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā, jo Viņš sola mieru un
svētību Savai tautai un Saviem svētajiem, ja vien tie tikai atkal nekrīt
neprātībā!
10 Tiešām, tuva ir Viņa palīdzība tiem, kas Viņu bīstas, lai Viņa godība mājotu mūsu zemē,
11 ka žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās.
12 Uzticība dīgs no zemes, un taisnība raudzīsies no debesīm.
13 Tad Tas Kungs mums dos Savu svētību, un mūsu zeme dos savus augļus.
14 Taisnība staigās Viņa priekšā un ņems Viņa soļus sev par ceļa rādītājiem.
Salamana pamācības 13:7-8
7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.
8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi.
www.bibele.lv
|
|
