|
2013-4-17
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 18:18-43
- Salamana pamācības 13:9-10
Jozuas grāmata 15:1-63
15. nodaļa
1 Bet atsevišķām Jūdas bērnu ciltīm, pēc viņu dzimtām, metot
meslus, krita zeme vairāk uz dienvidiem virzienā uz edomiešu novadiem un
Cina tuksnesi zemes galējos dienvidos.
2 Un tā viņu dienvidu robeža bija no Sāls jūras gala, no jūras šaurās smailes, kas nogriežas uz dienvidiem,
3 un tad tā iznāk ārā dienvidos no Skorpiju augstienes, iet pāri uz
Cinu un uz augšu dienvidos no Kadeš-Barneas un tālāk uz Hecronu,
stiepjas kalnup pret Adaru, pagriežas apkārt uz Karku,
4 tad pāriet pāri uz Acmonu un turpinās līdz Ēģiptes strautam,
robežas turpinājums stiepjas pret jūru. Šāda nu būtu viņu dienvidu
robeža.
5 Bet viņu austrumu robeža ir Sāls jūra līdz Jordānas ietekai; viņu
ziemeļu robeža sākas no Sāls jūras ziemeļu gala un Jordānas ietekas,
6 un tad šī robeža ved augšup uz Bet-Hoglu, un ziemeļos tā iet
garām Bet-Arabai, un tad robeža virzās augšup līdz Bohana, Rūbena dēla,
akmenim,
7 un tad tā paceļas uz augšu līdz Debīrai, iedama augšup no Ahoras
ielejas, tad paliecas ziemeļu virzienā pret Gilgalu, kura atrodas pretī
kalna ceļam augšā uz Adumimu, kas atrodas dienvidos no upes līča, un tad
robeža virzās pāri uz Ajin-Šemešu, un tā turpinās līdz Ajin-Rogelai.
8 Tad šī robeža iet augšup pa Ben-Hinomas ieleju un no dienvidus
puses gar jebusiešu kalnu nogāzi, un šī vieta ir Jeruzāleme; un tad
tālāk robeža iet augšup uz kalna virsotni, kurš ir Hinomas ielejai
priekšā rietumos un tai pašā laikā Refaima ielejas ziemeļu galā.
9 Pēc tam robeža met līkumu, no pašas kalna virsotnes sākot līdz
Nefatoas avotam, tad iznāk uz pilsētām, kuras atrodas Efrona kalnos, un
tad nogriežas uz Baalu, tas ir, Kirjat-Jeārimu,
10 un, apvīdamās apkārt Baalai, robeža ved rietumu virzienā uz
Seīra kalniem, pāriet no šejienes pāri Jeārima kalna ziemeļu daļai, tur
ir Kesalona, kas paliek ziemeļos, bet tad robeža iet uz Bet-Šemešu un
iet pāri uz Timnu.
11 Tad robeža iet pret ziemeļiem no Ekronas kalna nogāzes un
noliecas uz Šikronu, ved pāri Baalas kalnam un iznāk pie Jabneēlas, un
tā turpinās līdz jūrai.
12 Un robeža rietumos ir Lielā jūra un tās krastu apgabali. Tādas ir Jūdas bērnu robežas visapkārt pēc viņu dzimtām.
13 Bet Kālebam, Jefunnas dēlam, viņš iedeva viņa daļu Jūdas bērnu
īpašumu vidū, kā Tas Kungs to bija Jozuam pavēlējis, proti, Arbu,
anakiešu bērnu pilsētu, kura ir vēlākā Hebrona.
14 Un Kālebs no turienes izdzina trīs Anaka dēlus: Šešaju, Ahimanu un Talmaju, Anaka pēcnācējus.
15 Un tad no turienes viņš cēlās un devās tālāk pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefere.
16 Un Kālebs sacīja: "Kurš uzveiks Kirjat-Seferi un arī to ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu."
17 Un Otniēls, Kenasa dēls, to ieņēma, bet Kenass bija Kāleba brālis, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.
18 Un notika, kad viņu pie tā pieveda, tad viņa pierunāja to atļaut
viņai izlūgt no sava tēva tīrumu, un, kad viņa nolēca no ēzeļa, tad
Kālebs viņai jautāja: "Ko tu vēlies?"
19 Un viņa atbildēja: "Dod man savu svētības dāvanu, jo tu man esi
devis dienvidu zemi, un tad dod man arī ūdens avotus." Un tad tas viņai
atvēlēja gan augšējos, gan apakšējos ūdens avotus.
20 Un šis ir Jūdas bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām.
21 Tā Jūdam krita šādas pilsētas, sākot no cilts novada gala pret dienvidiem pie Edomas robežām: Kabceēla, Edera un Jagura,
22 Kina, Dimona un Adada,
23 Kedeša, Hacora un Itnana,
24 Zifa, Telema un Bealota,
25 Hacora-Hadata, Keriot-Hecrona - tā ir Hacora,
26 Āmama, Šema un Molada,
27 Hacara-Gada, Hešmona un Bet-Peleta,
28 Hacara-Šuala, Bēršeba un Bisjotja,
29 Baala, Ijima un Ezema,
30 Eltolada, Kesila un Horma,
31 Ciklaga, Madmana un Sansana,
32 Lebaota, Šilhima, Ajina un Rimona - pavisam divdesmit deviņas pilsētas ar to ciemiem.
33 Līdzenumā: Ēštaola, Cora un Ašna,
34 Sanoa, Ajin-Ganima, Tapua un Enama,
35 Jarmuta, Adullāma, Šoho un Aseka,
36 Šaaraima, Aditaima, Gedera un Gederotaima - četrpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
37 Cenana, Hadaša un Migdal-Gada,
38 Dilgana, Micpa un Jokteēla,
39 Lahiša, Boskata un Eglona,
40 Kabona, Lahmama un Kitliša,
41 Gedarota, Bet-Dagona, Naāma un Makēda - sešpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
42 Libna, Etera un Ašna,
43 Jifta, Ašna un Neciba,
44 Kegila, Ahsiba un Mareša - deviņas pilsētas ar to ciemiem;
45 Ekrona ar tās mazajām pilsētām un ciemiem;
46 no Ekronas līdz jūrai un viss tas apgabals, kas paliek sānis Ašdodai un tās ciemiem;
47 Ašdoda ar tās mazajām pilsētām un ciemiem; Gaza ar tās mazajām
pilsētām un ciemiem līdz pat Ēģiptes strautam un Lielajai jūrai un ar
tai piegulošiem krastu apgabaliem, kas kopā veido rietumu robežu.
48 Tālāk kalnu apgabalā: Šamīra, Jatīra un Šoho,
49 Dana un Kirjat-Sana - tā ir Debīra,
50 Anāba, Eštemoa un Anīma,
51 Gošene, Holona un Gilo - vienpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
52 Araba, Dūma un Ešgana,
53 Januma, Bet-Tapua un Afeka,
54 Humta un Kirjat-Arba, tā ir Hebrona, un Ciora - deviņas pilsētas ar to ciemiem;
55 Maona, Karmela, Zifa un Juta,
56 Jezreēla, Jokdeāma un Sanoa,
57 Kaina, Gibea un Timna - desmit pilsētas ar to ciemiem;
58 Halhula, Bet-Cūra un Gedora,
59 Maārata, Bet-Anota, kā arī Eltekona - sešas pilsētas ar to ciemiem;
60 Kirjat-Baala, tā ir Kirjat-Jeārima, un Raba, divas pilsētas ar to ciemiem.
61 Un klajumā bija Bet-Araba, Midina un Šehaha,
62 Nibšana, Sāls pilsēta un En-Gedija - sešas pilsētas ar to ciemiem.
63 Bet tos jebusiešus, kuri dzīvoja Jeruzālemē, Jūdas bērni
nevarēja izdzīt; un tādēļ jebusieši palika kopā ar Jūdas bērniem dzīvot
Jeruzālemē līdz pat šai dienai.
Lūkas evaņģēlijs 18:18-43
18 Bet kāds priekšnieks Viņam jautāja: "Labo Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgu dzīvību?"
19 Bet Jēzus tam sacīja: "Ko tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs, izņemot vienīgi Dievu.
20 Baušļus tu zini: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev
nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, godā savu tēvu un savu
māti."
21 Tas atbildēja: "To visu es esmu turējis no mazotnes."
22 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš teica: "Vienas lietas tev vēl trūkst:
pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to starp nabagiem, tad tev būs
manta debesīs, un tad nāc Man līdzi!"
23 Bet viņš, to dzirdēdams, ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.
24 Bet, kad Jēzus to redzēja, Viņš sacīja: "Cik grūti tiem, kam daudz mantas, iekļūt Dieva valstībā!
25 Jo vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā."
26 Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: "Kas tad var tikt izglābts?"
27 Bet Viņš atbildēja: "Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam."
28 Tad Pēteris sacīja: "Redzi, mēs esam atstājuši visu un esam Tev gājuši līdzi."
29 Bet Viņš teica: "Tiešām Es jums saku: nav neviena, kas Dieva
valstības dēļ būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus vai bērnus,
30 kas to daudzkārtīgi neatdabūs jau šinī laikā, bet nākamā laikā mūžīgo dzīvību."
31 Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet,
mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši
par Cilvēka Dēlu.
32 Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs,
33 šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām."
34 Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast.
35 Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja.
36 Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot.
37 Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām.
38 Tad viņš sauca: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!"
39 Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet
viņš vēl stiprāk kliedza: "Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!"
40 Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja:
41 "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Tas atbildēja: "Kungs, ka es varu redzēt."
42 Tad Jēzus viņam sacīja: "Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi."
43 Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.
Psalmi 86:1-17
1 Dāvida lūgšana. Kungs, pagriez Savu ausi, paklausi mani, jo es esmu bēdīgs un nabags!
2 Pasargi manu dvēseli, jo es Tevi bīstos; palīdzi Savam kalpam, kas uz Tevi paļaujas!
3 Esi man žēlīgs, ak, Kungs, jo es Tevi piesaucu augu dienu!
4 Iepriecini Sava kalpa dvēseli, jo Tev pretī es paceļu savu sirdi.
5 Jo Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedod labprāt: esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc.
6 Uzklausi, Kungs, manu lūgšanu un ievēro, cik skaļa mana balss, Tevi piesaucot!
7 Bēdu laikā es arvien Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi.
8 Neviena Tev līdzīga nav starp dieviem, Kungs, un nekas nelīdzinās Taviem darbiem, ko Tu esi darījis.
9 Visas tautas, Kungs, ko Tu esi radījis, nāks un zemosies Tavā priekšā un godās Tavu Vārdu,
10 jo Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs!
11 Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos!
12 Es Tevi slavēšu, Kungs, mans Dievs, no visas sirds un godāšu Tavu Vārdu mūžīgi,
13 jo liela ir Tava žēlastība pret mani, un Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves valsts dzelmes.
14 Ak, Dievs, lepnie pārgalvji ceļas pret mani, un varmāku pulks tīko pēc manas dzīvības, neturēdami Tevi savu acu priekšā.
15 Bet Tu, Visuvarenais, esi žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā un uzticībā.
16 Piegriezies man atkal un apžēlojies par mani, dod Savu spēku Savam kalpam un palīdzi Savas kalpones dēlam!
17 Dari kādu zīmi manis labā, lai to redz mani nīdēji un tiek apkaunoti, jo Tu, Kungs, palīdzi man un iepriecini mani!
Salamana pamācības 13:9-10
9 Taisnīgo gaisma priecē, bet bezdievīgo gaismeklis dziest.
10 Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu.
www.bibele.lv
|
|
