|
2013-4-18
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Jozuas grāmata 16:1-18:28
Jozuas grāmata 16:1-18:28
16. nodaļa
1 Bet Jāzepa bērniem, metot meslus, krita šāda robeža: no Jordānas
pie Jērikas, uz Jērikas ūdeņiem pret austrumiem, tad tuksnesī, kas no
Jērikas paceļas augšup pret Bēteles kalniem.
2 No Bēteles robeža ved uz Lūzu un iet pāri uz arkiešu apgabalu uz Atarotu.
3 Tālāk tā virzās lejup rietumu virzienā uz jafletiešu apgabalu
līdz Bet-Horonas lejas galam un līdz Gezerai, un tā turpinās līdz jūrai.
4 Šī ir zeme, ko Jāzepa dēli, Manase un Efraims, ieguva par savu īpašumu.
5 Un šīs ir Efraima bērnu robežas pēc viņu dzimtām: viņu īpašuma
robeža sākas austrumos no Atarot-Adaras līdz Kalna-Bet-Horonai.
6 No turienes šī robeža noiet pie jūras, Mikmetata paliek ziemeļos,
bet tad robeža noliecas uz austrumiem no Taānat-Šilo un iet aiz tās uz
austrumiem uz Janou.
7 No Janoas tā nolaižas lejup uz Atarotu un Naāratu, pieskaras Jērikai un iznāk ārā pie Jordānas.
8 No Tapuas robeža iet rietumu virzienā uz Kanas upes ieleju un
izbeidzas pie jūras. Šīs ir Efraima bērnu cilts robežas pēc viņu
dzimtām.
9 Un Efraima bērniem nodalītās pilsētas, kas bija Manases bērnu īpašumu vidū, visas tās pilsētas līdz ar to ciemiem.
10 Bet viņi neizdzina tos kānaāniešus, kuri dzīvoja Gezerā; tā
kānaānieši dzīvoja efraimiešu vidū līdz šai dienai, un viņi tos
paverdzināja.
17.nodaļa
1 Tad Manases ciltij, meslus metot, krita sava tiesa, jo viņš bija
Jāzepa pirmdzimtais. Mahiram, Manases pirmdzimtajam, kas bija Gileāda
tēvs un karavīrs, krita Gileāda un Basana.
2 Bet pārējiem Manases dēliem tika viņu tiesa pēc viņu dzimtām,
proti, Abiēzera dēliem, Heleka dēliem, Asriēla dēliem, Sihema dēliem,
Hefera dēliem, kā arī Šemidas dēliem; šie visi ir Jāzepa dēla Manases
vīriešu kārtas pēcnācēji pēc savām dzimtām.
3 Bet Celofehadam, Hefera dēlam, tas bija Gileāda dēls, bet tas
Mahira dēls un tas Manases dēls, nebija pēcnācējos dēlu, bet meitas
vien; un šie ir viņa meitu vārdi: Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.
4 Tās nāca pie priestera Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie
vadoņiem un sacīja: "Tas Kungs pavēlēja Mozum dot mums īpašuma daļu mūsu
brāļu vidū." Un tāpēc viņš pēc Tā Kunga pavēles tām iedeva viņu īpašumu
viņu brāļu vidū.
5 Un tā desmit daļas tika piešķirtas Manases ciltij vēl pie Gileāda zemes un Basanas, kas abas viņpus Jordānas,
6 jo arī Manases meitas ieguva īpašumu daļu viņa dēlu vidū; bet Gileāda krita pārējiem Manases dēliem.
7 Bet Manases robežas bija no Ašeras uz Mihmetatu, kas atrodas
austrumos no Sihemas; tad šī robeža iet uz dienvidiem pie tiem, kuri
dzīvo pie Tapuas avota.
8 Manasem gan piederēja Tapuas zemes novads, bet pati Tapua pie Manases robežas piederēja Efraima dēliem.
9 Tad robeža iet lejup līdz Kanas upes līcim; dienvidos no tās ir
pilsētas, bet šīs pilsētas pieder Efraimam Manases pilsētu vidū, un
Manases robežu apgabals ir ziemeļos no upes, bet tālākās robežas noved
pie jūras.
10 Un dienvidos ir Efraims, bet ziemeļos ir Manase, un jūra šeit
veido robežu; un ziemeļos tie saskaras ar Ašeru, bet austrumos ar
Isašaru.
11 Un Manasem bija doti vēl arī īpašumi Isašarā un Ašerā, un viņam
piederēja šādas pilsētas: Bet-Šeana ar tās mazajām pilsētām, Jibleāma ar
tās mazajām pilsētām, Doras iedzīvotāji un tās mazās pilsētas,
Ajin-Doras iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, Taānaka un tās mazās
pilsētas, Megidas iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, - tā saucamais
triju pakalnu apgabals.
12 Bet Manases bērni nespēja izdzīt šo pilsētu iedzīvotājus, un tā kānaānieši palika dzīvot šinī zemē.
13 Un, kad Israēla bērni kļuva stipri, tad viņi kānaāniešus paverdzināja, bet nekad tos neizdzina.
14 Un Jāzepa bērni sacīja Jozuam: "Kādēļ tu mums par daļu esi
meslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu, kaut gan mēs pēc
skaita esam liela tauta, tādēļ ka Tas Kungs mūs tā ir svētījis?"
15 Tad Jozua tiem atbildēja: "Ja jūs esat tik liela tauta, tad
ejiet mežos un nolīdiet tur sev laukus ferisiešu zemē un refajiešu
novadā, kur dzīvot, ja jums nepietiek ar Efraima kalniem."
16 Tad Jāzepa bērni atbildēja: "Ar kalniem mums nepietiks, un
dzelzs kara rati ir visiem kānaāniešiem - tiem, kas dzīvo ielejas
apgabalos, kā arī tiem, kas dzīvo Bet-Šeanā un tās mazajās pilsētās,
tāpat tiem, kas dzīvo Jezreēlas līdzenumā."
17 Tad Jozua atbildēja abām Jāzepa ciltīm, Efraima un Manases,
sacīdams: "Tu esi liela tauta, un tev ir liels spēks, tāpēc tev arī
nebūs tikai viena meslu tiesa vien.
18 Bet kalni lai tev pieder, un tur ir mežs, to tu varēsi nolīst,
un viss, ko tu no tā iegūsi, lai tev pieder; jo tu izdzīsi kānaāniešus,
kaut arī viņiem ir dzelzs rati un kaut arī viņi ir stipri."
18. nodaļa
1 Tad visa Israēla bērnu draudze sapulcējās Šīlo, un tur viņi uzcēla Saiešanas telti, kad viņi bija zemi sev pakļāvuši.
2 Bet vēl Israēla bērnu vidū palika septiņas ciltis, kurām vēl nebija savas īpašuma daļas.
3 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Cik ilgi vēl jūs būsit tik
kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs,
jums ir piešķīris?
4 Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu,
lai viņi dodas un pārstaigā zemi un to apraksta pēc viņu īpašumu daļām;
tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis.
5 Viņiem tā būs jādala septiņās daļās; Jūda lai paliek savās
robežās dienvidos, un Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos.
6 Tad jums zeme jāuzraksta septiņās daļās un jāatnes man, lai es Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, varu izmest meslus.
7 Levītiem nav nekādas savas zemes daļas jūsu vidū, Tā Kunga
priesterība ir viņu mantojums. Bet Gads un Rūbens un puse Manases cilts
ir saņēmuši savus īpašumus Jordānai pret rītiem, kurus viņiem iedevis
Mozus, Tā Kunga kalps."
8 Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi
attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: "Ejiet, pārstaigājiet to zemi un
to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo,
metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā."
9 Tad tie vīri devās ceļā, pārstaigāja zemi un uzzīmēja to grāmatā
pēc tās pilsētām septiņās daļās; tad viņi griezās atpakaļ pie Jozuas
Šīlo nometnē.
10 Un Jozua meta meslus par viņiem Šīlo nometnē Tā Kunga priekšā, un tur Jozua sadalīja Israēla bērniem zemi pēc viņu daļām.
11 Un tad iznāca, ka mesli krita Benjamīna bērnu ciltij pēc viņu
dzimtām, un pēc meslošanas tiem krita apgabals starp Jūdas un Jāzepa
bērniem.
12 Un viņu robeža ziemeļu daļā sākas no Jordānas, un tad šī robeža
iet augšup gar Jērikas ziemeļu pusi, no turienes kalnos uz rietumiem, un
tās gals iesniedzas Bēt-Avenas tuksnesī.
13 Un tad no turienes robeža iet pāri uz Lūzu, gar Lūzas dienvidus
pusi, tā ir Bētele; un tad tā noved lejā pie Atarot-Adaras pret to pašu
kalnu, kas ir Lejas-Bet-Horonas dienvidos.
14 Tad robeža apmet līkumu, iedama rietumu virzienā dienvidos no tā
kalna, kurš ir pretī Bet-Horonai, tad tā turpinās uz dienvidiem, un tās
gals ir pie Kirjat-Baalas, šī ir tā pati Kirjat-Jeārima, kas ir Jūdas
bērnu pilsēta. Šī ir vakara puses mala.
15 Un dienvidu mala stiepjas virzienā no Kirjat-Jeārimas gala, un šī robeža ved uz rietumiem un iznāk pie Mei-Neftoas avota.
16 Un tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas ir pretī
Ben-Hinoma ielejai, kura atrodas ziemeļos no refajiešu ielejas, un tad
tā nonāk pa Ben-Hinoma ieleju dienvidos no jebusiešu kalnu nogāzes un
izbeidzas lejā pie Ajin-Rogelas.
17 No turienes tā met līkumu uz ziemeļiem, nonākdama pie
Ajin-Šemešas un noved pie Gelilotas, kura ir pretī Adumima
paaugstinājumam, un tad tā atkal nonāk lejā pie Bohana, Rūbena dēla,
klintīm.
18 No šejienes tā iet pāri kalna nogāzei, kas ziemeļos pretī klajumam, un tad ieslīd pašā klajumā.
19 Tad robeža iet pāri kalna nogāzei, kas ir ziemeļos no
Bet-Hoglas, un robežas gals noved pie pussalas Sāls jūras ziemeļos un
dienvidos no Jordānas ietekas; šī ir dienvidu robeža.
20 Bet Jordāna veido austrumu robežu; šis ir Benjamīna bērnu īpašums, visapkārt viņu robežas pēc viņu dzimtām.
21 Bet Benjamīna bērnu cilts pilsētas pēc viņu dzimtām ir: Jērika, Bet-Hogla un Emek-Kēcica,
22 Bet-Araba, Cemarajima un Bētele,
23 Avima, Pāra un Ofra,
24 Kefar-Amonija, Ofnija un Geba - kopā divpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
25 Gibeona, Rāma un Beērota,
26 Micpa, Kefīra un Moca,
27 Rekema, Jirpeēla un Tarala,
28 Cela, Elefaja un jebusiešu pilsēta, tā ir Jeruzāleme, Gibea un
Kirjata - kopā četrpadsmit pilsētas ar to ciemiem. Šis ir Benjamīna
bērnu īpašums pēc viņu dzimtām.
Lūkas evaņģēlijs 19:1-27
1 Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri.
2 Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs.
3 Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma.
4 Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām.
5 Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu:
"Caķej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā."
6 Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku.
7 To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!"
8 Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Kungs, pusi no savas
mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es
četrkārtīgi gribu atdot."
9 Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls.
10 Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."
11 Viņiem klausoties, Tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ ka
viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzālemes esot, domāja, ka tūliņ vajag parādīties
Dieva valstībai.
12 Viņš teica: "Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās.
13 Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.
14 Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda.
15 Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt
kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar
to ir darījis.
16 Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas.
17 Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām.
18 Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas.
19 Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.
20 Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā.
21 Jo es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis.
22 Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais
kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav
licis, un pļauj, ko viņš nav sējis,
23 kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ.
24 Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.
25 Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas.
26 Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.
27 Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!"
Psalmi 87:1-7
1 Koraha dēlu dziesma. Dieva Tā Kunga pilsēta ir dibināta uz svētiem kalniem.
2 Tas Kungs mīl Ciānas vārtus vairāk par visiem Jēkaba mājokļiem.
3 Varenas lietas stāsta par tevi, tu Dieva pilsēta. (Sela.)
4 "Rahabu un Bābeli Es pieskaitu zemēm, kas Mani atzīst, arī Filistiju, Tiru un Etiopiju,- ikvienu, kas tur ir dzimis."
5 Bet par Ciānu var sacīt: "Ikvienam cilvēkam tur ir dzimtene, un pats Visuaugstākais to nostiprina."
6 Tas Kungs skaita, kad Viņš pieraksta tautas:"Šis ir tur dzimis."
7 Kā dziedātāji, tā dejotāji dzied par Tevi: "Visi mani avoti ir Tevī!"
Salamana pamācības 13:11
11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.
www.bibele.lv
|
|
