|
2013-4-19
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 19:28-48
- Salamana pamācības 13:12-14
Jozuas grāmata 19:1-20:9
19. nodaļa
1 Un otri mesli krita Simeonam, Simeona bērnu ciltij, pēc viņu
dzimtām; un viņiem krita īpašuma daļa Jūdas bērnu īpašumu vidū.
2 Un viņu īpašums bija: Bēršeba, Šeba un Molada,
3 Hacar-Šuala, Bela un Ecema,
4 Eltolada, Betula un Horma,
5 Ciklaga, Bet-Markabota un Hacar-Sūsa,
6 Bet-Lebaota, kā arī Šaruhena - pavisam kopā trīspadsmit pilsētas ar to ciemiem;
7 Ajina, Rimona, Etera un Ašana - četras pilsētas ar ciemiem,
8 un visi ciemi šo pilsētu apgabalā līdz Baalat-Beērai un
dienvidzemes Ramatai; šis bija Simeona bērnu cilts īpašums pēc viņu
dzimtām.
9 No Jūdas bērnu daļas radās Simeona bērnu īpašums, jo Jūdas bērnu
īpašuma daļa tiem bija par lielu, tāpēc arī Simeona bērni ieguva savu
īpašumu Jūdas bērnu īpašuma vidū.
10 Un trešie mesli krita Zebulona bērniem pēc viņu dzimtām, un viņu daļas robeža stiepjas līdz Sarīdai.
11 Viņu robeža iet uz rietumiem augšup pret Marelu, tad tā
pieskaras Dabešetai un pieiet pie upes, kas tek austrumos no Jokneāmas.
12 Un no Sarīdas tā pagriežas pret austrumiem, pret saules lēktu,
uz Kislot-Tāboras novadu, virzās tālāk uz Daberatu un stiepjas augšup uz
Jafiju.
13 No turienes tā iet uz austrumiem, pret saules lēktu, pāri uz Gat-Heferu un Et-Kazīnu un iznāk pie Rimona, aizsniegdama Neu.
14 Un šai vietai robeža iet apkārt ziemeļos no Hanatonas, un tā beidzas Jiftahēlas ielejā.
15 Vēl Katata, Nahalala, Šimrona, Jidala un Bētleme; divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.
16 Šī ir Zebulona bērnu īpašuma daļa pēc viņu dzimtām, šīs pilsētas ar to ciemiem.
17 Un ceturtie mesli krita Isašaram, Isašara bērniem pēc viņu dzimtām.
18 Un viņu robežās bija: Jezreēla, Kesulota un Šunāma,
19 Hafaraima, Šiona un Anaharata,
20 Rabita, Kišiona un Ebeca,
21 Remeta, Ajin-Ganima, Ajin-Hada un Bet-Paceca.
22 Viņu robeža pieskaras Tābora kalnam un Šahazimai un Bet-Šemešai,
un viņu robežas gals iziet pie Jordānas; sešpadsmit pilsētas ar to
ciemiem.
23 Šis ir Isašara bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
24 Tad piektie mesli krita Ašera bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.
25 Viņu robeža gāja uz Helkatu, Haliju, Betenu, Akšafu,
26 Alameleku, Amgadu un Mišelu un pieskaras rietumos Karmelam un tālāk Libnatas strautam,
27 un tad tā griežas atpakaļ pret austrumiem uz Bet-Dagonu un
pieskaras Zebulona apgabalam un Jifta-Elas lejai ziemeļos no Bet-Emekas
un Negiēlai un iet uz ziemeļiem un noved pa kreisi uz Kabulu,
28 Ebronu, Rehobu, Hamonnu un Kanu līdz lielajai pilsētai Sidonai.
29 Un tad atkal šī robeža griežas pret Rāmu un līdz stipri
nocietinātai pilsētai Tirai, tad uz Hosu un izbeidzas pie jūras. Klāt
nāk vēl Mahaleba, Ahsiba,
30 tad - Uma, kā arī Afeka un Rehoba; divdesmit divas pilsētas ar to ciemiem.
31 Šis ir Ašera bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
32 Un sestie mesli krita Naftaļa bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.
33 Un viņu robeža iet no Helefas, no Caānanima ozola, pāri
Adamī-Nekebai un Jabneēlai līdz Lakomai, un tās gals nonāk pie Jordānas.
34 Tālāk šī robeža pagriežas pret vakariem uz Aznot-Tāboru, un no
turienes tā aiziet uz Hukoku un tad dienvidos pieskaras Zebulonam, bet
Ašeram tā pieskaras rietumos un Jūdas zemēm austrumos Jordānas krastā.
35 Nocietinātās pilsētas bija: Cidima, Cera, Hammata, Rakota un Kinnerota,
36 Ādama, Rāma un Hacora,
37 Kedeša, Edreja un Ajin-Hacora,
38 Irona, Migdalēla, Horema, Bet-Anota un Bet-Šemeša; pavisam kopā deviņpadsmit pilsētas ar to ciemiem.
39 Šis ir Naftaļa bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
40 Septītie mesli krita Dana bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.
41 Un viņu daļas īpašumā bija: Corga, Eštaola un Īr-Šemeša,
42 Šaālabina, Ajalona un Jetla,
43 Elona, Timnata un Ekrona,
44 Elteka, Gibetona un Baalata,
45 Jehūda, Benei-Beraka un Gat-Rimona,
46 Mai-Jarkona un Rakona ar apgabalu virzienā uz Jafu.
47 Un, kad vēlāk Dana bērniem apgabals kļuva par šauru, viņi cēlās
un karoja pret Lešemu, un viņi to ieņēma un kāva ar zobena asmeni, un
ņēma to savā īpašumā, un apmetās tur uz dzīvi. Viņi nosauca Lešemu par
Danu pēc sava tēva Dana vārda.
48 Šis ir Dana bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
49 Kad Israēla bērni pabeidza zemi sadalīt pēc tās robežām, tad viņi piešķīra arī Jozuam, Nūna dēlam, īpašumu savā vidū.
50 Pēc Tā Kunga pavēles tie viņam deva to pilsētu, ko viņš bija sev
lūdzis, proti, Timnat-Sēru Efraima kalnu zemē; viņš atjaunoja un
nocietināja šo pilsētu un apmetās tur uz dzīvi.
51 Šie ir tie īpašumi, kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un
Jozua, Nūna dēls, kā arī Israēla bērnu cilšu galvenie, mezdami meslus
Tā Kunga priekšā Šīlo nometnē pie Saiešanas telts durvīm. Un tā viņi
pabeidza sadalīt zemi.
20. nodaļa
1 Tad Tas Kungs pavēlēja Jozuam, teikdams:
2 "Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu,
3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis
kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja.
4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas
pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta;
tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka
viņš var pie tiem dzīvot.
5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa
rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija
ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar.
6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks
draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā
tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā,
tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis."
7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu
Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir
Hebrona, Jūdas kalnos.
8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja
Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada
ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī.
9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī
svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs,
kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no
asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.
Lūkas evaņģēlijs 19:28-48
28 Un, to sacījis, Viņš devās tālāk uz Jeruzālemi.
29 Kad nu Viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
30 tiem sacīdams: "Eita uz to ciemu, kas atrodas jūsu priekšā; tur
jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav
sēdējis. To atraisait un atvediet šurp.
31 Un, ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajag."
32 Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis.
33 Bet, kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: "Kāpēc jūs to raisāt vaļā?"
34 Bet tie atbildēja: "Tam Kungam viņa vajag."
35 Un, aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū.
36 Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu.
37 Bet, kad Viņš tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks
skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnuma darbiem, kurus
tie bija redzējuši,
38 un sauca: "Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā."
39 Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: "Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!"
40 Bet Viņš atbildēja: "Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks."
41 Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu
42 un sacīja: "Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm.
43 Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs.
44 Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no
tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas
laiku."
45 Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus,
46 sacīdams uz tiem: "Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, - bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri."
47 Viņš katru dienu mācīja Templī. Bet augstie priesteri un rakstu
mācītāji, arī tie, kas stāvēja tautas priekšgalā, domāja par to, kā Viņu
nomaitāt,
48 bet nezināja, kā to darīt, jo visa tauta Viņam bija pieķērusies un klausīja Viņu.
Psalmi 88:1-19
1 Dziesma. Koraha dēlu dziesma. Dziedātāju vadonim. Ezrahieša Hemana pamācības dziesma.
2 Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu.
3 Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos!
4 Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei.
5 Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka.
6 Starp mirušiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kurus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas.
7 Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā.
8 Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec Saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela.)
9 Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā.
10 Mana acs īgst no bēdām, Es Tevi piesaucu, ak, Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas:
11 "Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela.)
12 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā?
13 Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?"
14 Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis.
15 Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp Savu vaigu no manis?
16 Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības,
man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis.
17 Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost.
18 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani.
19 Tu man atņem biedrus un draugus, tikai tumsa paliek man uzticīga!
Salamana pamācības 13:12-14
12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks.
13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts.
14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.
www.bibele.lv
|
|
