|
2013-4-20
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Jozuas grāmata 21:1-22:20
- Salamana pamācības 13:15-16
Jozuas grāmata 21:1-22:20
21. nodaļa
1 Tad levītu dzimtu vecākie piegāja pie priestera Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie Israēla bērnu cilšu vecajiem,
2 un viņi tiem sacīja Šīlo, Kānaāna zemē, teikdami: "Tas Kungs caur
Mozu ir pavēlējis dot mums pilsētas, kur mēs varētu dzīvot, un ganības
mūsu lopiem."
3 Tad Israēla bērni deva levītiem no saviem īpašumiem, kā Tas Kungs to bija pavēlējis, šādas pilsētas līdz ar to ganībām.
4 Kad krita mesli Kehata ciltij, tad tie levīti, kas bija priestera
Ārona pēcnācēji, saņēma no Jūdas cilts, no Simeona cilts un no
Benjamīna cilts trīspadsmit pilsētas.
5 Bet pārējiem Kehata bērniem, meslus metot, krita desmit pilsētas
no Efraima cilts dzimtām, no Dana cilts un no Manases puscilts.
6 Un Geršona bērniem krita no Isašara cilts dzimtām, no Ašera
cilts, no Naftaļa cilts un no Manases puscilts Basanā trīspadsmit
pilsētas.
7 Bet Merārija bērniem pēc viņu dzimtām krita no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Zebulona cilts divpadsmit pilsētas.
8 Un tā Israēla bērni nodeva levītiem, meslus metot, šīs pilsētas un to ganības, kā Tas Kungs to bija caur Mozu pavēlējis.
9 Un no Jūdas bērnu cilts un no Simeona bērnu cilts viņi deva šīs vārdos nosauktās pilsētas:
10 Ārona bērniem, jo pirmie mesli krita viņiem, no Kehata dzimtām, no Levija bērniem,
11 un tie deva tiem vispirms Kirjat-Arbu, Anaka tēva pilsētu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos un tās apkārtējās ganības.
12 Bet šīs pilsētas tīrumus un ciemus tie deva Kālebam, Jefunnas dēlam, par īpašumu.
13 Tā viņi priestera Ārona bērniem deva Hebronu, glābšanās pilsētu, līdz ar tās ganībām un Libnu ar tās ganībām,
14 Jatīru ar tās ganībām un Eštemou ar tās ganībām,
15 Holonu ar tās ganībām, arī Debīru ar tās ganībām,
16 Ajinu jeb Asanu ar tās ganībām, tāpat Jutu ar tās ganībām, arī
Bet-Šemešu ar tās ganībām - kopā deviņas pilsētas no šīm divām ciltīm;
17 un tālāk no Benjamīna cilts: Gibeonu ar tās ganībām, Gebu ar tās ganībām,
18 Anatotu ar tās ganībām, tāpat arī Almonu ar tās ganībām - četras pilsētas.
19 Tā Ārona bērniem, priesteriem, bija trīspadsmit pilsētas ar to ganībām.
20 Bet pārējiem no Kehata bērnu dzimtām, levītiem, meslus metot, krita pilsētas no Efraima cilts.
21 Un tiem deva Sihemu kā glābšanās pilsētu un tās ganības Efraima kalnos, kā arī Gezeru ar tās ganībām,
22 tāpat Kibcaimu ar tās ganībām, arī Bet-Horonu ar tās ganībām - četras pilsētas;
23 un no Dana cilts: Elteku ar tās ganībām un Gibetonu ar tās ganībām,
24 Ajalonu ar tās ganībām un Gat-Rimonu ar tās ganībām - četras pilsētas;
25 un tad no Manases puscilts: Taānaku ar tās ganībām, arī Gat-Rimonu ar tās ganībām - divas pilsētas.
26 Pavisam kopā desmit pilsētas ar to ganībām krita pārējām Kehata bērnu dzimtām.
27 Bet Geršona bērniem, no Levija cilts, krita no Manases puscilts
kā glābšanās pilsēta Golana Basanā ar tās ganībām, arī Be-Eštera ar tās
ganībām - kopā divas pilsētas;
28 un no Isašara cilts: Kišiona ar tās ganībām, kā arī Debrata ar tās ganībām,
29 Jarmuta ar tās ganībām, tāpat Ajin-Ganima ar tās ganībām - četras pilsētas;
30 un no Ašera cilts: Mišala ar tās ganībām un Abdona ar tās ganībām,
31 Helkata ar tās ganībām, arī Rehoba ar tās ganībām - četras pilsētas.
32 Un no Naftaļa cilts: kā glābšanās pilsēta Kedeša Galilejā ar tās
ganībām, arī Homat-Dora ar tās ganībām, tāpat Kartana ar tās ganībām -
trīs pilsētas.
33 Un pavisam Geršona bērnu pilsētu bija trīspadsmit līdz ar to ganībām.
34 Pārējiem levītiem no Merārija bērnu dzimtām krita: no Zebulona cilts: Jokneāma ar tās ganībām, kā arī Karta ar tās ganībām,
35 Dimna ar tās ganībām, arī Nahalala ar tās ganībām - četras pilsētas;
36 un no Rūbena cilts: kā glābšanās pilsēta Becera ar tās ganībām un Jahca ar tās ganībām,
37 Kedemota ar tās ganībām, arī Mefaata ar tās ganībām - četras pilsētas;
38 un no Gada cilts krita: kā glābšanās pilsēta Ramota Gileādā ar tās ganībām, arī Mahanajima ar tās ganībām,
39 Hešbona ar tās ganībām, tāpat Jāzera ar tās ganībām - pavisam četras pilsētas.
40 Tā Merārija bērniem pēc viņu dzimtām, pārējiem no Levija bērnu dzimtām, krita, meslus metot, divpadsmit pilsētas.
41 Bet pavisam Levija bērniem Israēla bērnu vidū bija četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar to ganībām.
42 Un ikvienai no šīm pilsētām bija klāt ganības; un tā tas bija pie visām šīm pilsētām.
43 Un tā Tas Kungs Israēlam deva visu to zemi, ko Viņš zvērēdams
bija apsolījis dot viņu tēviem; un tie to iemantoja un apmetās tur.
44 Un Tas Kungs viņiem deva mieru no visām pusēm, kā Viņš to bija
ar zvērestu apsolījis viņu tēviem; un neviens no visiem viņu
ienaidniekiem nespēja viņiem pretoties, jo visus viņu ienaidniekus Tas
Kungs bija nodevis viņu rokā.
45 Un netrūka neviena vārda no visiem labiem vārdiem, ko Tas Kungs
uz Israēla namu bija runājis, - viss īstenojās, kā bija teikts.
22. nodaļa
1 Tad toreiz Jozua aicināja rūbeniešus un gadiešus un Manases puscilti,
2 un viņš tiem sacīja: "Jūs visu esat turējuši, ko jums Mozus, Tā
Kunga kalps, pavēlējis, un jūs esat klausījuši arī manai balsij visās
lietās, ko es esmu jums pavēlējis.
3 Jūs neesat aizmirsuši savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz šai
dienai, bet esat turējuši, kas bija jātur, Tā Kunga, jūsu Dieva, baušļu
noteikumus.
4 Un tagad Tas Kungs, jūsu Dievs, ir mieru devis jūsu brāļiem, kā
Viņš to viņiem bija apsolījis; tad nu atgriezieties un ejiet savās
teltīs, savā īpašuma zemē, ko jums Mozus, Tā Kunga kalps, devis viņpus
Jordānas.
5 Tikai rūpīgi pildiet pavēles un bauslību, kuru Mozus, Tā Kunga
kalps, jums ir devis, ka jūs mīlat To Kungu, savu Dievu, un staigājat
visur Viņa ceļus, ka sargājat visus Viņa baušļus, Viņam pieķeraties un
Viņam kalpojat ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli."
6 Kad nu Jozua tos svētīja un atlaida, tad tie atgriezās savās teltīs.
7 Un vienai Manases cilts pusei Mozus bija devis īpašumu Basanā,
bet otrai Manases cilts pusei Jozua bija devis īpašumu pie viņu brāļiem
rietumos no Jordānas. Kad Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, tad viņš tos
arī svētīja
8 un tiem sacīja: "Ar lielu bagātību jūs atgriežaties savās teltīs,
ar varen daudz lopiem, ar sudrabu un ar zeltu, ar varu un ar dzelzi un
ar ļoti daudz drēbēm. Tādēļ daliet no ienaidniekiem iegūto laupījumu ar
saviem brāļiem."
9 Tā šķīrās Rūbena un Gada ciltis un Manases puscilts no pārējiem
Israēla bērniem, lai grieztos atpakaļ no Šīlo, kas atrodas Kānaāna zemē,
uz Gileādu, savu īpašumu zemi, kur tie bija iecelti par mantiniekiem
pēc Tā Kunga pavēles caur Mozu.
10 Kad viņi nonāca pie Jordānas Kānaāna zemes daļā, tad Rūbena un
Gada bērni un Manases puscilts tur uzcēla altāri pie Jordānas, varenu
altāri, ko tālu varēja redzēt.
11 Un Israēla bērni dzirdēja sakām: redzi, Rūbena bērni, Gada bērni
un Manases puscilts ir uzcēluši altāri pie Jordānas iepretim Kānaāna
zemei, Israēla bērniem pretim.
12 Kad Israēla bērni to dzirdēja, tad visa Israēla bērnu draudze sapulcējās Šīlo nometnē, lai celtos un ietu pret viņiem karot.
13 Un Israēla bērni sūtīja pie Rūbena bērniem un Gada bērniem un Manases puscilts uz Gileādu Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu,
14 tāpat desmit vadoņus kopā ar viņu no visām Israēla ciltīm, pa
vienam vadonim no katra tēvu nama pēc viņu dzimtām, un ikviens no šiem
bija galvenais savā tēva namā pār Israēla bērnu tūkstošiem.
15 Kad tie nonāca pie Rūbena bērniem, Gada bērniem un pie Manases puscilts Gileāda zemē, tad viņi tiem sacīja:
16 "Tā saka visa Tā Kunga draudze: kas tā ir par uzticības laušanu,
ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien no Tā
Kunga, ka jūs esat sev uzcēluši altāri, saceldamies pret To Kungu?
17 Vai mums nepietiek ar Peora noziegumu, no kura mēs vēl arvien
līdz pat šai dienai neesam spējuši šķīstīties, kad bargs sitiens ķēra Tā
Kunga draudzi?
18 Un jūs tomēr taisāties tagad atkal novērsties no Tā Kunga; bet
notiks, ja jūs šodien sacelsities pret To Kungu, tad rītdien Viņš
dusmosies uz visu Israēla draudzi.
19 Ja jums jūsu īpašumu zeme šķiet nešķīsta esam, tad nāciet pāri
uz Tā Kunga īpašumu zemi, kur atrodas Tā Kunga mājoklis, un tad
iegūstiet īpašumu mūsu vidū. Bet nesacelieties pret To Kungu un
nepadariet arī mūs par saviem pretiniekiem, tagad sev uzceldami
atsevišķu altāri līdzās Tā Kunga, mūsu Dieva, altārim.
20 Vai Ahans, Zeraha dēls, nebija ļoti noziedzies, aiztikdams
noliegto, un vai tad pār visu Israēla draudzi nenāca Tā Kunga dusmas? Un
viņš pie tam bija tikai viens cilvēks, bet vai tad viņš nomira arī
viens pats savas vainas dēļ?"
Lūkas evaņģēlijs 20:1-16
1 Un notika, kad Viņš kādā dienā Templī mācīja ļaudis un sludināja
evaņģēliju, Viņam piestājās augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar
vecajiem
2 un jautāja Viņam: "Saki mums, ar kādām tiesībām Tu to dari, vai kas Tevi uz to ir pilnvarojis?"
3 Bet Viņš tiem atteica: "Arī Es jums vienu vārdu vaicāšu:
4 sakait man, Jāņa kristība - vai tā bija no debesīm vai no cilvēkiem?"
5 Bet tie savā starpā sāka spriest: "Ja mēs teiksim: no debesīm, - Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt?
6 Bet, ja mēs teiksim: no cilvēkiem, - visa tauta metīs uz mums akmeņus, jo viņa ir pārliecināta, ka Jānis ir pravietis."
7 Un tie atbildēja: "Mēs nezinām, no kurienes."
8 Tad Jēzus viņiem sacīja: "Tad arī Es jums nesaku, kā pilnvarā Es šīs lietas daru."
9 Bet ļaudīm Viņš sāka stāstīt šādu līdzību: "Kāds cilvēks stādīja
vīnadārzu un izdeva to dārzniekiem, bet pats uz ilgāku laiku aizgāja
dzīvot uz citurieni.
10 Kad bija pienācis laiks, viņš pie dārzniekiem sūtīja savu kalpu,
lai viņi tam dotu no vīnadārza augļiem. Bet tie to sita un aizsūtīja
tukšām rokām atpakaļ.
11 Tad viņš nosūtīja otru kalpu, bet arī šo viņi sita, apsmēja un sūtīja atpakaļ tukšā.
12 Vēl trešo viņš sūtīja. Bet arī šo tie sasita līdz asinīm un izmeta ārā.
13 Tad vīnadārza īpašnieks sacīja: ko man darīt? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie viņu bīsies.
14 Bet dārznieki, to ieraudzījuši, sprieda savā starpā: šis ir tas mantinieks. Nokausim to, lai viņa mantojums nāk mūsu rokās.
15 Un viņi to izmeta ārā no vīnadārza un nokāva. Ko nu gan darīs viņiem vīnadārza īpašnieks?
16 Viņš nāks, nomaitās šos dārzniekus un vīnadārzu izdos citiem." Klausītāji sacīja: "To tik ne."
Psalmi 89:1-13
1 Ezrahieša Etana gudrības dziesma.
2 Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem,
3 jo Tu, Kungs, esi solījis:"Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta
Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai
uzticībai.
4 Tu esi arī sacījis:"Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam:
5 Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem." (Sela.)
6 Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē.
7 Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem?
8 Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu.
9 Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu.
10 Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini.
11 Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku.
12 Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis.
13 Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu.
Salamana pamācības 13:15-16
15 Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes.
16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību.
www.bibele.lv
|
|
