|
2013-4-21
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Jozuas grāmata 22:21-23:16
- Lūkas evaņģēlijs 20:27-47
- Salamana pamācības 13:17-19
Jozuas grāmata 22:21-23:16
22. nodaļa
21 Tad atbildēja Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts, sacīdami Israēla virsniekiem pār tūkstošiem:
22 "Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, jā, tas stiprais Dievs,
Dievs Tas Kungs, tas zina, un Israēlam gan arī vajadzēja droši zināt,
vai tas notika sacelšanās nolūkā, laužot uzticību Tam Kungam, un tad
tev, Pinehas, nemaz nebūtu šodien jānāk, lai mūs glābtu.
23 Ja mēs tāpēc sev būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no Tā Kunga
vai lai uz tā upurētu dedzināmos upurus, ēdamos upurus un kaujamos
pateicības upurus, tad lai Tas Kungs pats mūs piemeklē un soda!
24 Nē! Bet mēs to darījām vairāk tikai rūpju un bažu dēļ, ka kādu
dienu jūsu bērni varētu sacīt mūsu bērniem, teikdami: kas jums daļas gar
To Kungu, Israēla Dievu?
25 Tas Kungs taču ir par robežu nolicis Jordānu starp mums un jums,
jūs Rūbena un Gada bērni, un jums nav nekādas daļas gar To Kungu! Tad
gan jūsu bērni novērstu mūsu bērnus no tā, ka viņi bītos To Kungu.
26 Un tāpēc mēs spriedām: uzcelsim mēs paši sev šo altāri nedz dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem,
27 bet lai tas būtu par liecības zīmi starp mums un jums un starp
mūsu un jūsu pēcnācējiem, ka mēs esam gatavi no sirds kalpot Tā Kunga
priekšā tiklab ar saviem dedzināmiem upuriem, kā arī ar saviem kaujamiem
upuriem un ar saviem pateicības upuriem, lai tad jūsu bērni nevarētu
rītdien teikt mūsu bērniem: jums nav nekādas daļas gar To Kungu.
28 Tāpēc mēs sacījām: ja kāds mums vai mūsu pēcnācējiem nākotnē tā
sacītu, tad mēs varētu atbildēt: skatiet tā Dieva altāra atdarinājumu,
ko mūsu tēvi ir uzcēluši nedz dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem
upuriem, bet lai tā būtu liecības zīme starp mums un jums.
29 Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret To
Kungu vai ka mēs šodien nogrieztos nost no Tā Kunga, uzceldami vēl vienu
altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upuriem un kaujamiem upuriem līdzās
Tā Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas atrodas Viņa mājokļa priekšā."
30 Kad priesteris Pinehass un draudzes vadoņi un virsnieki pār
tūkstošiem, kas bija kopā ar viņu, šos vārdus dzirdēja, ko bija runājuši
Rūbena, Gada un Manases bērni, tad tas viņiem patika.
31 Un Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, atbildēja Rūbena bērniem,
Gada bērniem un Manases bērniem: "Šodien mēs atzīstam, ka Tas Kungs ir
mūsu vidū, tāpēc ka jūs neesat lauzuši uzticību Tam Kungam. Līdz ar to
jūs esat izglābuši Israēla bērnus no Tā Kunga soda."
32 Tad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kā arī vadoņi, kas bija
kopā ar viņu, griezās atpakaļ no Rūbena bērnu un no Gada bērnu zemes, no
Gileādas uz Kānaāna zemi pie Israēla bērniem, un viņi tiem atnesa šo
atbildi.
33 Un šie vārdi patika Israēla bērniem, un Israēla bērni slavēja
Dievu, un tie vairs nedomāja pret viņiem celties, lai ietu pret tiem
karot ar karapulkiem, nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada
bērni dzīvoja.
34 Un Rūbena un Gada bērni teica par šo altāri: "Lai tas ir liecības zīme mūsu starpā, ka Tas Kungs ir Dievs."
23. nodaļa
1 Pēc ilgāka laika, kad Tas Kungs bija Israēla bērniem devis mieru
no visiem viņu ienaidniekiem visapkārt un Jozua bija kļuvis vecs un
krietni jau gados,
2 tad Jozua sasauca visu Israēlu, viņu vecajus, viņu galvenos, viņu
tiesnešus un viņu virsniekus, un viņš tiem sacīja: "Es esmu vecs kļuvis
un stipri gados,
3 un jūs visu esat redzējuši, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis
visām šīm tautām jūsu priekšā, jo Tas Kungs bija tas, kas pats par jums
karoja.
4 Redziet, šīs atlikušās tautas es, meslus metot, esmu sadalījis
jūsu ciltīm par īpašumu, sākot no Jordānas, un visas tās tautas, kuras
es esmu izdeldējis, līdz pat Lielajai jūrai pret saules rietu.
5 Un Tas Kungs, jūsu Dievs, pats tās izstums un liks tām iziet, un
tad jūs iemantosit viņu zemi, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums to ir
apsolījis.
6 Bet esiet nelokāmi turēt un darīt, kas ir rakstīts Mozus
bauslības grāmatā, ka jūs no tā nenovēršaties ne pa labi, ne pa kreisi.
7 Un nesaejaties ar šīm atlikušajām tautām, un nepieminiet viņu
dievu vārdus, ka jūs pie viņiem nezvērētu, nedz tiem kalpotu, nedz
noliektos viņu priekšā,
8 bet pieķerieties Tam Kungam, savam Dievam, kā jūs to esat darījuši līdz šai dienai.
9 Tas Kungs jūsu priekšā ir izdzinis lielas un varenas tautas, un
neviens nav varējis jūsu priekšā pastāvēt līdz pat šai dienai.
10 Viens vienīgs vīrs no jums vajā tūkstošus, jo tas ir Tas Kungs,
jūsu Dievs, kas ar jums kopā ved karus, kā jau Viņš ir jums to darījis
zināmu.
11 Tāpēc nopietni piesargiet savas dvēseles, ka jūs mīlat To Kungu, savu Dievu.
12 Jo, ja jūs paši no Dieva atkritīsit un piebiedrosities šīm
atlikušajām tautām un ja jūs ar tiem saradosities, ņemdami viņu meitas
un viņi jūsējās,
13 tad tiešām zinait, ka Tas Kungs, jūsu Dievs, turpmāk neizdzīs
jūsu labā šīs tautas, bet tās jums kļūs par slazda valgu, par lamatām,
par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs, tiekāms jūs nebūsit
izdeldēti no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums bija devis.
14 Un redzi, man šodien ir jāiet ikvienas šīs zemes dzīvības
pēdējais ceļš; tad nu atzīstiet no visas savas sirds un no visas savas
dvēseles, ka nav palicis nepiepildīts neviens no visiem tiem labajiem
vārdiem, ko Tas Kungs jums ir runājis; nē, visi tie ir jums
īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.
15 Bet tāpat, kā tas viss ir noticis pie jums pēc apsolījuma
vārdiem, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, par jums ir pasludinājis, un kā tas
arī ir piepildījies, tāpat Tas Kungs liks nākt pār jums arī draudu
vārdam, tiekāms Viņš nebūs jūs izdeldējis no šīs labās zemes, ko Tas
Kungs, jūsu Dievs, jums ir devis.
16 Ja jūs Tā Kunga, jūsu Dieva, derību pārkāpsit, kuru Viņš jums ir
uzlicis, un ja jūs sekosit un kalposit citiem dieviem un nolieksities
viņu priekšā, tad Tā Kunga dusmas iedegsies pret jums, un jūs jo drīzi
iznīksit no šīs labās zemes, ko Viņš jums ir devis."
Lūkas evaņģēlijs 20:27-47
27 Bet pienāca vēl kādi no saduķejiem, kas noliedz augšāmcelšanos, un griezās pie Viņa,
28 jautādami: "Mācītāj, Mozus mums devis priekšrakstu: ja kam
nomirst brālis, atstādams sievu, un viņam nav bērnu, tam jāapprec brāļa
sieva, lai radītu savam brālim pēcnācējus.
29 Bija septiņi brāļi. Pirmais apprecējās, bet nomira bez bērniem,
30 tad viņa sievu apprecēja otrs.
31 Un pēc tam trešais, tāpat visi līdz septītam, un tie visi mira, neatstādami bērnu.
32 Beidzot nomira arī sieva.
33 Kā sieva nu viņa būs pie augšāmcelšanās, kad viņa ir bijusi par sievu visiem septiņiem?"
34 Jēzus viņam atbildēja: "Šinī dzīvē ļaudis precē un tiek precēti,
35 bet, kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves, ne tie precēs, ne tiks precēti.
36 Un arī mirt tie vairs nevar, jo viņi ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
37 Bet, ka mirušie celsies augšām, uz to arī Mozus aizrādījis stāstā
par ērkšķu krūmu, kur viņš Dievu sauc par Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba
Dievu.
38 Tātad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņa priekšā visi ir dzīvi."
39 Tad kādi no rakstu mācītājiem sacīja: "Mācītāj, Tu labi esi atbildējis!"
40 Un viņi vairs neko neuzdrošinājās Viņam jautāt.
41 Bet Viņš tiem teica: "Kā var sacīt, Kristus esot Dāvida dēls?
42 Jo Dāvids pats saka psalmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas,
43 tiekāms Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
44 Tātad Dāvids Viņu sauc par Kungu; kā tad Viņš var būt viņa dēls?"
45 Un, visiem ļaudīm dzirdot, Viņš sacīja Saviem mācekļiem:
46 "Sargaities no rakstu mācītājiem, jo tie mīl apkārt staigāt garos
svārkos un saņemt sveicienus tirgus laukumos un viņiem patīk ieņemt
goda vietas sinagogās un viesībās.
47 Viņi apēd atraitņu namus, aizbildinādamies ar savām garajām lūgšanām. Viņi dabūs daudz smagāku sodu!"
Psalmi 89:14-37
14 Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta.
15 Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā.
16 Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs!
17 Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību.
18 Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvien lielākā augstumā mūsu ragam.
19 Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš.
20 Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: "Es esmu
vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugstinājis izraudzīto no
tautas dēliem.
21 Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis,
22 un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās.
23 Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks.
24 Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi.
25 Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags.
26 Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes.
27 Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!"
28 Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā.
29 Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi.
30 Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess.
31 Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem,
32 ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus,
33 tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem,
34 tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību.
35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām.
36 Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam -
37 viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā.
Salamana pamācības 13:17-19
17 Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.
18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.
19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļauna muļķiem šķiet lielākā negudrība.
www.bibele.lv
|
|
