|
2013-4-22
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 13:20-23
Jozuas grāmata 24:1-33
24. nodaļa
1 Un Jozua sapulcināja visas Israēla ciltis Sihemā, un viņš sasauca
Israēla vecajus, viņu galvenos, viņu tiesnešus, visus viņu virsniekus,
un, kad tie nostājās Dieva priekšā,
2 tad Jozua sacīja visai šai tautai: "Tā saka Tas Kungs, Israēla
Dievs: vecos laikos viņā pusē Eifratas upei ir dzīvojuši jūsu tēvi,
proti, Tara, Ābrahāma un Nahora tēvs, un tie ir kalpojuši citiem
dieviem.
3 Tad Es ņēmu jūsu ciltstēvu Ābrahāmu no zemes viņpus Eifratas upes
un Es liku viņam pārstaigāt visu Kānaāna zemi, un Es vairoju viņa
pēcnācēju skaitu, un Es viņam devu arī Īzāku.
4 Un Īzākam Es devu Jēkabu un Ēsavu, un Ēsavam Es devu iemantot par
īpašumu Seīra kalnu, bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti.
5 Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un Es piemeklēju Ēģipti ar
pārmācībām, kuras Es piepildīju viņu vidū, un pēc tam Es jūs izvedu ārā.
6 Kad Es biju jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes, tad tie nonāca pie
jūras, bet ēģiptieši vajāja jūsu tēvus ar kara ratiem un ar jātniekiem
līdz Niedru jūrai.
7 Kad tie brēca uz To Kungu pēc palīdzības, tad Viņš lika celties
biezai tumsai starp jums un ēģiptiešiem un Viņš lika jūrai pār tiem nākt
un viņus apklāt; un jūs paši esat savām acīm redzējuši, ko Es esmu
Ēģiptē darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku mitāt tuksnesī.
8 Un Es jūs vedu amoriešu zemē, kas dzīvoja savos īpašumos viņpus
Jordānas; un tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs
iemantojāt viņu zemi, jo Es tos izdeldēju jūsu priekšā.
9 Tad cēlās Moāba ķēniņš Balaks, Cipora dēls, un karoja pret
Israēlu; viņš nosūtīja sūtņus un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, lai
tas jūs nolādētu.
10 Bet Es negribēju Bileāmam paklausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un tā Es jūs izglābu no viņa rokas.
11 Un, kad jūs pārgājāt Jordānu un nonācāt pie Jērikas, tad Jērikas
kungi pret jums karoja tāpat kā amorieši, ferisieši, kānaānieši,
hetieši, girgasieši, hīvieši un jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokā.
12 Un Es sūtīju jums pa priekšu sirseņus, un tie viņus jūsu priekšā
aizdzina, tāpat arī tos divus amoriešu ķēniņus - ne jau ar tavu zobenu,
ne jau ar tavu loku.
13 Un Es jums devu zemi, kuru tu nebiji iekopis, un pilsētas, kuras
tu nebiji uzcēlis, un jūs tanīs dzīvojat, vīna kalnus un olīvkoku
dārzus, kurus jūs nebijāt dēstījuši, un tomēr jūs no tiem ēdat to
augļus. -
14 Un nu bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā un
mīlestībā. Un atmetiet tos dievus, kuriem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes
un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam.
15 Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien
paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir
kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs
dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam."
16 Tad tauta atbildēja un sacīja: "Lai tāla mums ir doma, ka mēs To Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem.
17 Jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir tas, kas mūs un mūsu tēvus ir
izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. Kādas lielas zīmes Viņš ir
darījis mūsu acu priekšā un mūs sargājis visos ceļos, pa kuriem Viņš mūs
ir vadījis, un tāpat visu to tautu vidū, pa kuru zemi mēs esam gājuši.
18 Un Tas Kungs mūsu priekšā ir aizdzinis visas svešās tautas, arī
amoriešus, šīs zemes iedzīvotājus; tāpēc mēs kalposim Tam Kungam, jo
Viņš ir mūsu Dievs."
19 Tad Jozua sacīja tautai: "Jūs nebūsit spējīgi kalpot Tam Kungam,
jo Tas Kungs ir svēts Dievs, Viņš ir taisnīgs Dievs, Viņš nepiedos jūsu
pārkāpumus un jūsu grēkus.
20 Ja jūs aizmirsīsit To Kungu un kalposit svešu tautu dieviem, tad
Viņš no jums novērsīsies un Viņš liks ļaunumam nākt pār jums, un Viņš
jūs izdeldēs, pēc tam kad Viņš jums tik daudz laba ir darījis."
21 Bet tauta sacīja Jozuam: "Nē! Mēs tiešām kalposim Tam Kungam."
22 Tad Jozua sacīja tautai: "Jūs paši esat liecinieki tam, ka jūs
esat sev izraudzījuši To Kungu, lai Viņam vien kalpotu." Un viņi
atbildēja: "Jā, mēs esam liecinieki."
23 "Tāpēc nu tagad atstājieties no svešu tautu dieviem, kādi vēl ir
jūsu vidū, un pievērsieties savā sirdsprātā Tam Kungam, Israēla
Dievam."
24 Un tauta atbildēja Jozuam: "Tam Kungam, mūsu Dievam, mēs gribam kalpot un klausīt Viņa balsij."
25 Tā Jozua tanī dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem likumus un tiesas Sihemā.
26 Un Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, un viņš
ņēma lielu akmeni un uzstatīja to zem ozola, kas bija pie Tā Kunga
svētās vietas.
27 Tad Jozua sacīja visai tautai: "Redziet, šis akmens lai mums ir
par liecību, jo tas ir dzirdējis visus Tā Kunga vārdus, ko Tas Kungs ir
ar mums runājis; un tas lai jums ir par liecību, ka jūs nenoliedzat savu
Dievu."
28 Tā Jozua atlaida tautu, ikvienu uz savu īpašumu.
29 Un pēc šiem notikumiem Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, būdams simts desmit gadus vecs.
30 Un tie viņu apglabāja tā īpašuma robežās Timnat-Serā, Efraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
31 Un Israēls kalpoja Tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī,
kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un
zināja visus Tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis.
32 Un tie arīdzan apglabāja Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni bija
izveduši no Ēģiptes, Sihemā, tanī īpašuma zemes gabalā, kuru Jēkabs bija
pircis no Hamora, Sihema tēva, dēliem par simts naudas gabaliem un kas
tad bija pārgājis Jāzepa pēcnācēju īpašumā.
33 Un Ēleāzars, Ārona dēls, nomira; un viņu apglabāja Gibeā, viņa
dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija piešķirta Efraima kalnos.
Lūkas evaņģēlijs 21:1-28
1 Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā.
2 Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas,
3 un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4 jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!"
5 Kad daži norādīja uz Templi, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, Viņš sacīja:
6 "Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs."
7 Tad viņi Tam vaicāja: "Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?"
8 Viņš sacīja: "Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā
Vārdā un sacīs: Es tas esmu, - un: laiks ir atnācis, - bet nesekojiet
viņiem!
9 Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals."
10 Tad Viņš sacīja: "Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11 lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12 Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs,
nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku
priekšā Mana Vārda dēļ.
13 Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14 Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15 Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.
16 Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs.
17 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ.
18 Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19 ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
20 Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21 Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22 jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23 Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24 no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie
tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs
piepildīti.
25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies.
26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas."
Psalmi 89:38-53
38 tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.)
39 Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto.
40 Tu esi lauzis derību ar Savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni.
41 Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis.
42 Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu.
43 Tu esi paaugstinājis viņa pretinieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus.
44 Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā.
45 Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni.
46 Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela.)
47 Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle?
48 Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis!
49 Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves
un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela.)
50 Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu Savā uzticībā?
51 Piemini, Visuvarenais, Savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses,
52 kuras kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas
nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas!
53 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!
Salamana pamācības 13:20-23
20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.
21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu.
22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem.
23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.
www.bibele.lv
|
|
