|
2013-4-23
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 21:29-22:13
- Salamana pamācības 13:24-25
Soģu grāmata 1:1-2:9
1. nodaļa
1 Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni jautāja Tam Kungam:
"Kurš no mums lai iet pa priekšu karot pret kānaāniešiem?"
2 Un Tas Kungs sacīja: "Jūda lai dodas uzbrukumā; redzi, Es to zemi nododu viņa rokā."
3 Tad Jūda sacīja savam brālim Simeonam: "Nāc man līdzi uz manu ar
meslošanu piešķirto daļu, cīnīsimies abi pret kānaāniešiem; tad arī es
iešu tev līdzi uz tev piešķirto daļu." Un Simeons gāja viņam līdzi.
4 Un Jūda devās kalnup, un Tas Kungs nodeva kānaāniešus un
ferisiešus viņu rokā, un viņi sakāva pie Bezekas desmit tūkstošus vīru.
5 Un viņi sastapa Adonī-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu, un uzvarēja kānaāniešus un ferisiešus.
6 Un Adonī-Bezeks bēga, bet tie viņu vajāja un sagūstīja, un nocirta viņam kāju lielos pirkstus un roku īkšķus.
7 Tad Adonī-Bezeks sacīja: "Septiņdesmit ķēniņi ar nogrieztiem roku
īkšķiem un nocirstiem kāju lielajiem pirkstiem uzlasīja druskas zem
mana galda; kā es esmu darījis, tā Dievs man ir atmaksājis." Un tie viņu
veda uz Jeruzālemi, un tur viņš nomira.
8 Un Jūdas bērni cīnījās pret Jeruzālemi, ieņēma to, nogalināja ļaudis ar zobena asmeni un aizdedzināja pilsētu.
9 Un pēc tam Jūdas bērni gāja karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja kalnā, kā arī dienvidu zemē un līdzenumā.
10 Un Jūdas bērni devās karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja
Hebronā, bet senāk Hebronu sauca par Kirjat-Arbu, un tie sakāva Šešaju,
Ahimanu un Talmaju.
11 Un no turienes viņš devās cīņā pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefere.
12 Un Kālebs sacīja: "Kas Kirjat-Seferi uzveiks un ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu."
13 Tad Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēls Otniēls ieņēma pilsētu, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.
14 Un notika, kad viņa tika tam pievesta, tad viņa to pierunāja,
lai viņai būtu ļauts izlūgties no sava tēva tīrumu; un, kad viņa nolēca
no ēzeļa, tad Kālebs viņai prasīja: "Ko tu vēlies?"
15 Un viņa tam atbildēja: "Dod man savu svētības dāvanu, jo tu man
esi devis dienvidu zemi, un tad dod man arī ūdens avotus." Tad Kālebs
viņai deva gan augšējos, gan apakšējos ūdens avotus.
16 Arī Mozus svaiņa kenieša bērni nāca no Temarimas pilsētas un
kopā ar Jūdas pēcnācējiem devās uz Jūdas tuksnesi, kas atrodas uz
dienvidiem no Aradas Negebā, un, turp nonākuši, tie apmetās pie šīs
tautas.
17 Un Jūda nāca ar savu brāli Simeonu, un viņi sakāva tos
kānaāniešus, kuri dzīvoja Zepatā; viņi to pilnīgi iznīcināja un nosauca
pilsētu vārdā Horma.
18 Un Jūda ieņēma Gazu ar tās apgabalu, Aškalonu ar tās apgabalu un Ekronu ar tās apgabalu.
19 Un Tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņi spēja ieņemt kalnu apgabalus,
bet ielejas iedzīvotājus viņi sev pakļaut nevarēja, jo tiem bija dzelzs
kara rati.
20 Un Kālebam viņi deva Hebronu, kā Mozus bija solījis, un viņš no turienes izdzina trīs Anaka dēlus.
21 Bet jebusieši dzīvoja Jeruzālemē, un Benjamīna bērni nespēja tos
padzīt; tā nu jebusieši palika Jeruzālemē, kopā dzīvodami ar Benjamīna
bērniem līdz šai dienai.
22 Bet Jāzepa nams devās kalnup pret Bēteli, un Tas Kungs bija ar viņiem.
23 Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas senākais vārds bija Lūza.
24 Tad izlūki ieraudzīja kādu vīru, kas iznāca no pilsētas, un tie
viņam sacīja: "Parādi mums ieeju pilsētā, un mēs tevi par to atalgosim."
25 Un viņš tiem parādīja, kur varēja ieiet pilsētā, un tie
nopostīja pilsētu un nogalināja ļaudis ar zobena asmeni, bet to vīru un
visu viņa ģimeni tie lika mierā.
26 Tad šis vīrs nogāja uz hetiešu zemi, un tur viņš uzcēla pilsētu
un nosauca to vārdā Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai.
27 Un Manase nespēja izdzīt tos, kas bija Bet-Šeanā un tās mazajās
pilsētās, nedz arī iedzīvotājus no Taānakas un tās mazajām pilsētām,
nedz iedzīvotājus no Doras un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no
Jibleāmas un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Megidas un tās
mazajām pilsētām; tādēļ kānaāniešiem izdevās palikt dzīvot šinī zemē.
28 Bet, kad Israēls pieauga spēkā, tad tas kānaāniešus paverdzināja, bet izdzīt tos neizdzina.
29 Arī Efraims nespēja izdzīt kānaāniešu iedzīvotājus no Gezeras, un kānaānieši palika dzīvojam to vidū Gezerā.
30 Tāpat Zebulons nespēja izdzīt iedzīvotājus no Kitronas, nedz no Nahalolas; tā kānaānieši dzīvoja viņu vidū un vergoja tiem.
31 Un Ašers nespēja izdzīt Ako iedzīvotājus, nedz arī tos, kas mita Sidonā, Ahlabā, Ahsibā, Helebā, Afekā, Rehobā.
32 Tā nu ašerieši dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū, jo viņi tos neizdzina.
33 Arī Naftalis neizdzina Bet-Šemešas, nedz arī Bet-Anatas
iedzīvotājus, bet dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū; tomēr
Bet-Šemešas un Bet-Anatas iedzīvotāji tiem kļuva par vergiem.
34 Un amorieši atspieda Dana bērnus kalnos, jo viņi neļāva tiem piekļūt ielejai.
35 Tomēr amorieši palika dzīvot Har-Heresā, Ajalonā un Šaālbimā;
bet, kad Jāzepa nama roka kļuva stiprāka, tie kļuva par vergiem.
36 Un amoriešu robeža sniedzās no pieejas Akrabu kalniem līdz Sēlai un vēl tālāk.
2. nodaļa
1 Tad Tā Kunga eņģelis devās no Gilgalas augšup uz Bohimu un
sacīja: "Es esmu jūs izvedis ārā no Ēģiptes, un Es esmu jūs ievedis tai
zemē, ko Es ar zvērestu biju apsolījis jūsu tēviem, un Es sacīju: Es
Savu derību ar jums nelauzīšu nemūžam.
2 Un arī jums nebūs slēgt derību ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu
altāri jums ir jānoplēš. Bet jūs neesat klausījuši Manai balsij; kāpēc
jūs esat tā darījuši?
3 Tāpēc Es jums tagad saku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu
ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par
slazda valgiem."
4 Un, kad Tā Kunga eņģelis bija šos vārdus pateicis visiem Israēla bērniem, tad tauta pacēla savu balsi un sāka raudāt.
5 Un viņi nosauca šīs vietas vārdu Bohima un upurēja tur kaujamo upuri Tam Kungam.
6 Un, kad Jozua bija atlaidis tautu, tad Israēla bērni ikviens aizgāja uz savu īpašumu, lai iemantotu zemi.
7 Un tauta kalpoja Tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji
dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas, un visi bija redzējuši
visus Tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
8 Tad Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira simts desmit gadus vecs,
9 un tie viņu apglabāja viņa paša īpašuma robežās Timnat-Heremā Efraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
Lūkas evaņģēlijs 21:29-22:13
21. nodaļa
29 Un Viņš tiem teica līdzību: "Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30 kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.
32 Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.
33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!
34 Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna
skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši
neuzbrūk;
35 jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36 Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu
izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu
stāties Cilvēka Dēla priekšā."
37 Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu,
38 bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.
22. nodaļa
1 Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu,
2 un augstie priesteri un rakstu mācītāji prātoja, kā Viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm.
3 Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit.
4 Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot.
5 Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu.
6 Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai Viņu tiem nodotu, ļaudīm nezinot.
7 Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams,
8 un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst."
9 Un tie Viņam jautāja: "Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?"
10 Un Viņš tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī
cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet,
11 un sakait nama kungam: Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru?
12 Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet."
13 Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēru.
Psalmi 90:1-91:16
90. psalms
1 Mozus, Dieva vīra, lūgšana.
2 Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni
radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību,
ak, Dievs!
3 Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: "Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!"
4 Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.
5 Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna,
6 kas rītā atzeļ un zied, vakarā vīst un kalst.
7 Jo mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzības dēļ.
8 Tu liec mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā.
9 Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
10 Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs,
astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri,
un mēs aizlidojam kā ar spārniem.
11 Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!
13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par Saviem kalpiem!
14 Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!
15 Iepriecini mūs tik dienu, cik Tu mūs apbēdināji, tik gadu, cik ilgi mēs esam pieredzējuši ļaunu!
16 Dari redzamus Saviem kalpiem Savus darbus un liec saskatīt Savu godību viņu bērniem!
17 Lai nāk pār mums Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu - to pašķir un svētī!
91. psalms
1 Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā,
2 tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!"
3 Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.
4 Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.
5 Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida,
6 nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.
7 Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.
8 Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts.
9 Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu.
10 Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij,
11 jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.
12 Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.
13 Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!
14 "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.
15 Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā.
16 Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!"
Salamana pamācības 13:24-25
24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.
25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinājumu savā dvēselē, bet ļaundara vēderam nekad nav gana.
www.bibele.lv
|
|
