|
2013-4-24
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 22:14-34
- Salamana pamācības 14:1-2
Soģu grāmata 2:10-3:31
2. nodaļa
10 Un, kad arī visa tā paaudze tika piepulcināta
saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina To
Kungu, nedz arī Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
11 Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika Tam Kungam, jo viņi kalpoja baaliem.
12 Un viņi atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija
izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti, to tautu
dieviem, kuras dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā
apkaitināja To Kungu.
13 Un tie atkrita no Tā Kunga un kalpoja baaliem un aštartēm.
14 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva
laupītāju rokās, kas tos aplaupīja, un Viņš lika tiem krist viņu
ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja vairs
noturēties pret saviem ienaidniekiem.
15 Un visur, kur tie izgāja cīņās, Tā Kunga roka bija pret viņiem
uz ļaunu vien, kā Tas Kungs bija piedraudējis un kā Viņš tiem bija ar
zvērestu apstiprinājis, un Viņš tos noveda lielās bēdās.
16 Tad Tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem.
17 Bet tie neklausīja arī saviem soģiem un netikli dzinās pakaļ
citiem dieviem un pielūdza tos; ātri tie novērsās no ceļa, pa kuru bija
staigājuši viņu tēvi, klausīdami Tā Kunga baušļiem; bet viņi tā
nedarīja.
18 Un, kad Tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad Tas Kungs bija ar
šiem soģiem un glāba ļaudis no viņu ienaidniekiem, kamēr soģis dzīvoja;
jo Tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par
tiem, kas viņus apspieda un nomāca.
19 Bet, tiklīdz soģis nomira, tad viņi atkal no jauna atkrita un
rīkojās ļaunāk nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem
kalpodami un tos pielūgdami; un tie neatstājās no saviem ļauniem
darbiem, nedz no saviem pārgalvības ceļiem.
20 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja:
"Tādēļ ka šī tauta ir lauzusi Manu derību, ko Es biju pavēlējis viņu
tēviem, un viņi nav klausījuši Manai balsij,
21 tad arī Es turpmāk viņu priekšā neizdzīšu nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi glabās Tā Kunga
ceļus, pa tiem staigādami, tāpat kā viņu tēvi bija tos glabājuši, vai
ne?"
23 Tādēļ Tas Kungs lika mieru šīm tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
3. nodaļa
1 Un šīs ir tās tautas, ko Tas Kungs atstāja, lai Israēlu
pārbaudītu, proti, visus tos Israēlā, kas neko nezināja no kariem, kādi
bija Kānaānā bijuši,
2 un vienīgi tādēļ, lai Israēla bērnu pēcnācēji zinātu un mācītos, kā kari jāved, tie, kas iepriekš nebija karu zinājuši:
3 pieci filistiešu valdnieki un visi kānaānieši, sidonieši un
hīvieši, kuri dzīvoja Libanonas kalnos, no Baal-Hermona kalna līdz ceļam
uz Hamatu.
4 Šie bija, lai pārbaudītu Israēlu, lai zinātu, vai tie klausīs Tā
Kunga baušļiem, ko Viņš kā pavēli bija caur Mozu devis viņu tēviem.
5 Un Israēla bērni dzīvoja kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu vidū.
6 Un tie sev ņēma viņu meitas par sievām un deva savas meitas viņu dēliem, un kalpoja viņu dieviem.
7 Un tā Israēla bērni darīja to, kas ļauns Tā Kunga acīs, un viņi aizmirsa To Kungu, savu Dievu, un kalpoja baaliem un ašērām.
8 Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva
Kušan-Rišataima rokā, kas bija Mezopotāmijas ķēniņš, un Israēla bērni
kalpoja Kušan-Rišataimam astoņus gadus.
9 Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, un Tas Kungs lika celties no
Israēla bērniem glābējam Otniēlam, Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēlam,
kas tos izglāba.
10 Un Tā Kunga Gars tika viņam dots, viņš bija soģis Israēlā, un
viņš izgāja karot, un Tas Kungs nodeva viņa rokā Kušan-Rišataimu,
Mezopotāmijas ķēniņu, un viņa roka smagi uzgūlās Kušan-Rišataimam.
11 Tad zemei bija miers četrdesmit gadus; tad Otniēls, Kenasa dēls, nomira.
12 Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga
acīs; tad Tas Kungs pastiprināja Eglona, Moāba ķēniņa, varu pār Israēlu,
tāpēc ka tie darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs.
13 Un viņš sapulcināja pie sevis Amona bērnus un Amaleku, cēlās un sakāva Israēlu, un viņi ieņēma Temarimu.
14 Un Israēla bērni kalpoja Eglonam, Moāba ķēniņam, astoņpadsmit gadus.
15 Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, un Tas Kungs lika celties
no viņiem glābējam Ehudam, Geras dēlam, no Benjamīna cilts; šis vīrs
bija kreilis, un Israēla bērni caur viņu sūtīja nodevas Eglonam, Moāba
ķēniņam.
16 Un Ehuds sev izkala abpus griezīgu zobenu, olekti garu, un viņš to apjoza zem savām drēbēm pie savas labās puses gurniem.
17 Un viņš nonesa Eglonam, Moāba ķēniņam, nodevas; bet Eglons bija ļoti resns vīrs.
18 Kad Ehuds bija nodevas nodevis, tad viņš atlaida ļaudis, kas bija nodevas nesuši.
19 Bet viņš pats griezās atpakaļ no elku stabiem, kas ir Gilgalas
tuvumā, un sacīja: "Man ir kāda slepena vēsts jānodod tev, ķēniņ." Un
tas sacīja: "Klusu!" Tad visi viņa kalpi, kuri ap viņu stāvēja, izgāja
ārā.
20 Ehuds iegāja pie viņa, bet viņš sēdēja vēsā augštelpā, kura bija
viņam atsevišķi nodalīta, un Ehuds viņam sacīja: "Man ir tev jānodod
Dieva vēstījums!" Tad Eglons piecēlās no sava sēdekļa.
21 Un Ehuds izstiepa savu kreiso roku un satvēra zobenu no labajiem sāniem un iedūra to viņam vēderā,
22 ka gan asmens, gan spals iegāja viņā, un tauki ieslēdza asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no viņa ķermeņa.
23 Tad Ehuds iznāca stabu ailē, aizvēra aiz sevis augštelpas durvis un aizslēdza tās.
24 Kad viņš bija izgājis ārā, tad Eglona kalpi nāca un redzēja, un,
lūk, augšējās istabas durvis bija aizslēgtas, un tie sprieda: "Viņš
laikam atvieglojas vēsās telpas atsevišķā nodalījumā."
25 Viņi gaidīja diezgan ilgi, ka paši apkaunējās, un redzi, tomēr
viņš neatvēra augštelpas durvis, tad tie ņēma atslēgu un atslēdza tās,
un redzi, viņu kungs gulēja zemē beigts.
26 Bet Ehuds izbēga; kamēr tie tur gaidīja, viņš jau bija pagājis garām elku stabiem un aizbēga Seīra virzienā.
27 Un, kad viņš tur nonāca, viņš pūta tauri Efraima kalnos, un
Israēla bērni devās lejup kopā ar viņu no Efraima kalniem, un viņš bija
viņu priekšgalā.
28 Un viņš tiem sacīja: "Steidzieties man līdzi, jo Tas Kungs ir
jūsu ienaidniekus, Moāba ļaudis, nodevis jūsu rokā!" Un tie devās viņam
līdzi no kalna lejā un atņēma moābiešiem Jordānas braslu, un tie neļāva
nevienam iet pāri.
29 Toreiz viņi nogalināja ap desmittūkstoš moābiešu vīru, kas visi bija krietni un spēcīgi karotāji, un neviens neizglābās.
30 Tā Moābs tika tanī dienā pazemots un pakļauts Israēla bērnu varai, un zemei bija miers astoņdesmit gadus.
31 Un Ehudam sekoja Šamgars, Anata dēls; viņš nogalināja seši simti
filistiešu vīru ar vēršu dzenamo nūju; un arī viņš atbrīvoja Israēlu.
Lūkas evaņģēlijs 22:14-34
14 Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu.
15 Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu,
16 jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā."
17 Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: "Ņemiet un dalait to savā starpā!
18 Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi."
19 Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva,
sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani
pieminēdami!"
20 Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.
21 Bet, redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.
22 Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod!"
23 Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņiem tas esot, kas to darīšot.
24 Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais.
25 Un Viņš tiem sacīja: "Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem.
26 Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo.
27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas
kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas
kalpo.
28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās grūtībās.
29 Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,
30 ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.
31 Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
32 Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!"
33 Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē."
34 Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs
dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti."
Psalmi 92:1-93:5
92. psalms
1 Dziesma. Sabata dziesma.
2 Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
3 paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību
4 ar desmitstīgu cītaru un arfu, ar cītaras maigajām skaņām.
5 Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
6 Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas!
7 Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā!
8 Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem.
9 Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi!
10 Jo patiešām Tavi ienaidnieki, Kungs, tiešām Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundari tiek izkliedēti.
11 Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu.
12 Mana acs raugās priecīgi uz maniem ienaidniekiem, un manas ausis
iepriecinās vēsts par to ļauno ļaužu likteni, kas pret mani saceļas.
13 Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs;
14 dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos.
15 Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi,
16 lai paustu, ka Tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības.
93. psalms
1 Tas Kungs ir ķēniņš, tērpies godībā, ģērbies varenumā un apjozies ar spēku. Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas.
2 Tavs goda krēsls stāv stipri no sendienām, Tu, Dievs, esi no mūžības uz mūžību.
3 Viļņu kalni cēlās, ak, Kungs, tie krāca un plīsa, tie šņāks arvienu vēl jo stipri.
4 Bet varenāks par lielo ūdeņu krākšanu, varenāks par jūras bangām ir Tas Kungs Savos debesu augstumos!
5 Tavas liecības ir uzticamas, un svētums ir Tava nama jaukums, ak, Kungs, vienmēr un mūžīgi!
Salamana pamācības 14:1-2
1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.
2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.
www.bibele.lv
|
|
