|
2013-4-25
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 22:35-53
- Salamana pamācības 14:3-4
Soģu grāmata 4:1-5:31
4. nodaļa
1 Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas Tā Kunga acīs ļauns, arī kad Ehuds bija nomiris.
2 Tad Tas Kungs viņus nodeva Jabīna, Kānaāna ķēniņa, rokā, kas
valdīja Hacorā, bet viņa karaspēka virspavēlnieks bija Sisera, kas
dzīvoja Harošet-Gojimā.
3 Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, jo Jabīnam bija deviņi simti
dzelzs kara ratu, un viņš bija Israēla bērnus divdesmit gadus smagi
apspiedis.
4 Tai laikā Israēlā soģe bija praviete Debora, Lapidota sieva.
5 Un viņai bija sēdeklis zem Deboras palmas, starp Rāmu un starp
Bēteli Efraima kalnos, un pie viņas Israēla bērni griezās pēc taisnības.
6 Un viņa nosūtīja un aicināja Baraku, Abinoāma dēlu, no Kedešas,
Naftaļa ciltī, un viņam teica: "Tiešām, Tas Kungs, Israēla Dievs, tev ir
pavēlējis: celies un dodies uz Tābora kalnu un ņem sev līdzi desmit
tūkstošus vīru no Naftaļa bērniem un no Zebulona bērniem.
7 Tad Es tev pievedīšu Kišonas ielejā Siseru, Jabīna karaspēka
virspavēlnieku, kopā ar viņa kara ratiem un viņa pulkiem, un Es viņus
nodošu tavā rokā."
8 Tad Baraks viņai atbildēja: "Ja tu nāksi man līdzi, tad es iešu, bet, ja tu nenāksi līdzi, tad es neiešu."
9 Un viņa sacīja: "Es katrā ziņā iešu ar tevi, tomēr uzvaras goda
balva šai gājienā, kurā tu tagad dosies, nepiederēs tev, jo Tas Kungs
nodos Siseru kādas sievas rokā." Un Debora cēlās un gāja kopā ar Baraku
uz Kedešu.
10 Un Baraks sasauca Zebulonu un Naftali Kedešā, un desmit tūkstoši vīru viņa vadībā devās augšup; arī Debora gāja viņam līdzi.
11 Bet kenietis Hebers bija atdalījies no Mozus svaiņa Hobaba
pēcnācējiem un uzcēla savas teltis līdz pat Caānanima ozolam, kas
atradās tuvu pie Kedešas.
12 Un Siseram tika teikts, ka Baraks, Abionāma dēls, ir atnācis Tābora kalnā.
13 Tad Sisera savāca vienkopus visus savus kara ratus, deviņi simti
dzelzs ratu, un visus ļaudis, kas bija pie viņa no Harošet-Gojimas, pie
Kišonas strauta.
14 Bet Debora sacīja Barakam: "Celies, jo šī ir tā diena, kad Tas
Kungs ir nodevis Siseru tavā rokā! Vai Tas Kungs nav izgājis tavā labā
karot?" Tad Baraks devās lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru
viņam sekoja.
15 Un Tas Kungs radīja Siseras ratu vadītājos un visā viņa
karaspēkā ar Baraka straujo triecienu tādu apjukumu, ka Sisera nolēca no
saviem ratiem un bēga kājām.
16 Un Baraks vajāja gan ratus, gan karaspēku līdz Harošet-Gojimai,
tā ka viss Sisera karaspēks krita no zobena asmens, un neviens pats
nepalika pāri.
17 Un Sisera bēga kājām uz Jaēlas, kenieša Hebera sievas, telti, jo
toreiz pastāvēja draudzīgas attiecības starp Jabīnu, Hacora ķēniņu, un
kenieša Hebera namu.
18 Tad Jaēla iznāca Siseram pretī un viņam sacīja: "Iegriezies,
mans kungs, iegriezies pie manis, nebīsties!" Un viņš pie tās iegriezās
teltī, un viņa to apsedza ar segu.
19 Un viņš tai teica: "Lūdzu, dod man mazliet ūdens nodzerties, jo
es esmu izslāpis!" Tad viņa attaisīja ādas trauku ar pienu un deva viņam
dzert, un tad viņu atkal apsedza.
20 Un viņš tai sacīja: "Nostājies telts ieejā, bet, ja kāds nāk un
tev jautā un prasa, vai še nav kāds, tad atbildi: nē, šeit nav neviena
cilvēka."
21 Tad Jaēla, Hebera sieva, ņēma kādu no telts mietiņiem un veseri
savā rokā, un viņa klusītiņām pie tā piegāja, jo viņš bija aiz noguruma
iemidzis. Tad viņa izdzina mietiņu caur viņa deniņiem, tā ka tas iedūrās
zemē, un tā viņš nomira.
22 Šinī acumirklī nāca Baraks, kas Siseru bija vajājis; tad Jaēla
izgāja viņam pretim un sacīja: "Nāc, es tev parādīšu to vīru, ko tu
meklē." Un, kad viņš pie tās iegāja, redzi, Sisera gulēja beigts, un
telts mietiņš bija iedurts viņa deniņos.
23 Tā Dievs tanī dienā pazemoja Jabīnu, Kānaāna ķēniņu, Israēla bērnu priekšā.
24 Un Israēla bērnu roka kļuva jo dienas jo smagāka pār Jabīnu, Kānaāna ķēniņu, līdz kamēr viņi to pilnīgi iznīcināja.
5. nodaļa
1 Tad Debora un Baraks, Abinoāma dēls, tanī dienā dziedāja šādu dziesmu:
2 "Ka Israēla varenie valdīja, ka tauta devās karā brīvu prātu, par to slavējiet To Kungu!
3 Klausieties, ķēniņi, lieciet vērā, lielkungi! Es dziedāšu Tam Kungam, es gribu spēlēt Tam Kungam, Israēla Dievam,
4 Kungs, kad Tu iznāci no Seīra, kad Tu izgāji no Edomas laukiem,
tad zeme drebēja savos pamatos, tad arī debesis pārplūda, mākoņiem
gāžoties zemē.
5 Kalni salīgojās Tā Kunga priekšā, pat Sinaja kalns - Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā.
6 Šamgara, Anata dēla, senajās dienās un Jaēlas dienās ceļi bija
tukši; kam bija kāda teka staigājama, tie devās apkārt pa sānu ceļiem.
7 Apsīka garīgā rosme Israēlā, tautai trūka vadoņu, kamēr tu, Debora, cēlies, tu māte Israēlā.
8 Jaunus dievus izraudzīja sev tauta, bet jau tūliņ bija arī jauns
karš pilsētu vārtu priekšā. Vai tika kāds vairogs vai kāds šķēps redzēts
to četrdesmit tūkstošu rokās, kas bija tolaik Israēlā?
9 Mana sirds pieder Israēla vadoņiem un brīvprātīgajiem tautas vidū; slavēts lai ir Tas Kungs!
10 Jūs, kas jājat uz balti mirdzošām ēzeļu mātēm, jūs, kas sēžat uz
persiešu audumiem, un tie, kas brīvi pastaigājaties pa ceļu, -
apdomājiet!
11 Klau, pie ūdens akām daudzina dziesmās Tā Kunga taisnīgos un
svētības pilnos darbus, to labo, ko Israēls sasniedzis Tā Kunga vadībā.
Lai Tā Kunga ļaudis iziet laukā pa saviem vārtiem.
12 Uzmosties, uzmosties, Debora! Mosties, ak, uzmosties un dziedi
dziesmu! Celies, Barak, un aizved gūstā savus gūstītājus, Abinoāma dēls!
13 Toreiz Israēls devās lejup ar saviem dižciltīgajiem; Tā Kunga tauta gāja kā varoņi Tā Kunga vadībā.
14 No Efraima kalniem devās lejup tie, kuru pagātnes saknes
sniedzas Amaleka laikos, viņiem sekoja Benjamīns ar saviem pulkiem; no
Mahiras nonāca lejā pavēlnieki un no Zebulona tie, kas nes vadoņa zizli.
15 Un Isašara valdnieki cēlās kopā ar Deboru, jo Isašars ir
līdzgaitnieks Barakam, strauji traukdamies lejup. Pie Rūbena strautiem
bija jo svarīgi sirds lēmumi.
16 Kāpēc tad tu, Rūben, vēl kavējies aplokos? Vai lai klausītos
ganu stabuļu skaņas? Pie Rūbena strautiem bija jo svarīgi sirds lēmumi.
17 Gileāds mierīgi palika viņpus Jordānas, bet Dans? Kāpēc tad tas
kavējas pie saviem kuģiem? Ašers mīt mierīgi jūras malā un dzīvo tās
līčos.
18 Taču Zebulons ir tauta, kas ir ar mieru ziedot savu dzīvību, un Naftalis to atdod augstienes laukos.
19 Sajāja ķēniņi, lai izkarotu karu, toreiz cits citu apkaroja
Kānaāna ķēniņi Taānakā pie Megidas ūdeņiem, bet sudraba laupījumu tie
neguva.
20 No debesīm līdzi karoja zvaigznes, no saviem zvaigžņu ceļiem tās karoja pret Siseru.
21 Kišonas upe tos aizskalojusi sev līdzi, ak, vecais strauts, Kišonas strauts, iedves spēku manai dvēselei!
22 Toreiz dimdēt dimdēja zeme zem zirgu pakaviem, viņu varenajiem auļojot.
23 Lādiet Merosu! Tā saka Tā Kunga eņģelis: lādēdami lādiet viņas
iedzīvotājus! Tāpēc ka tie nav nākuši palīgā Tam Kungam - palīgā Tam
Kungam vareno pulkos!
24 Svētīta lai ir visu sievu vidū Jaēla, kenieša Hebera sieva, - visu sievu starpā, kas vien mīt teltīs, tu esi vissvētītākā!
25 Viņš lūdza ūdeni - tā deva pienu; dižciltīgo kausā tā pasniedza krējumu.
26 Savu roku viņa izstiepa pēc telts mietiņa un savu labo roku pēc
strādnieka vesera, un tad viņa sadragāja Siseru, sašķēla viņa galvu,
satrieca un caururba viņa deniņus.
27 Pie viņas kājām tas sabruka, krita un palika guļam, pie viņas
kājām tas palika, jā, viņš krita; tur, kur viņš nogāzās, tur viņš arī
nobeidzās un bija miris.
28 Pa logu laukā izliekdamās raugās Siseras māte, visu logu aizņem
tās augums, un viņa skaļi sauc: kāpēc kavējas viņa rati, ka tie nenāk?
Kāpēc viņa kara ratu zirgu soļi tik lēni?
29 Visgudrākās no viņas cienīgajām tai atbild, un arī viņa pati dod atbildi saviem vārdiem:
30 droši vien - vai tad viņi neko nebūtu atraduši? - viņi taču dala
atrasto laupījumu, vienu, jā, divas sievas ikkatram karavīram, raibas
drēbes Siseram par laupījumu, raibas rakstītas drēbes; daudzkrāsainas,
meistarīgi izaustas drānas, pāris raibu austu lielu lakatu kā laupījumu
ap pleciem kundzei.
31 Tā lai, Kungs, aiziet bojā visi Tavi ienaidnieki! Bet tie, kas
Viņu mīl, - tie lai ir kā uzlecoša saule savā spēkā." Un zemei bija
miers četrdesmit gadus.
Lūkas evaņģēlijs 22:35-53
35 Un Viņš tiem sacīja: "Kad Es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?" Un tie sacīja: "Nekā!"
36 Tad Viņš tiem sacīja: "Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem,
tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu.
37 Jo Es jums saku: pie Manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš
noziedzniekiem pieskaitīts. - Jo, kas par Mani rakstīts, tas piepildās."
38 Bet tie sacīja: "Kungs, redzi, še ir divi zobeni." Un Viņš tiem sacīja: "Diezgan."
39 Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi.
40 Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā."
41 Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu
42 un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!"
43 Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.
44 Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
45 Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.
46 Un Viņš tiem sacīja: "Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!"
47 Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem
divpadsmit, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai Viņu
skūpstītu.
48 Bet Jēzus viņam sacīja: "Jūda, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?"
49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas notiek, Viņam sacīja: "Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?"
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.
51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Diezgan! Pietiek." Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja.
52 Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un Tempļa virsniekiem un
vecajiem, kas pret Viņu bija sapulcējušies: "Jūs esat izgājuši kā pret
slepkavu ar zobeniem un nūjām!
53 Es esmu bijis ik dienas pie jums Templī, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara."
Psalmi 94:1-23
1 Dievs Kungs, Tu atriebējs Dievs, Tu atriebējs, parādies!
2 Celies, Tu pasaules tiesnesi, atmaksā lepnajiem viņu darbus!
3 Cik ilgi, Kungs, bezdievji, cik ilgi bezdievji priecāsies?
4 Cik ilgi viņi runās, pārgalvīgi lielīdamies, cik ilgi visi ļaundari daudzinās sevi?
5 Viņi samin, ak, Kungs, Tavu tautu un apspiež Tavu mantojumu.
6 Viņi nokauj atraitnes un svešiniekus, viņi nogalina bārus
7 un saka:"Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana."
8 Lieciet to vērā, jūs bezprātīgie tautā un jūs nelgas; kad beidzot jūs paliksit gudri?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz?
10 Kas tautas audzina un pamāca, vai tas lai nesoda - Viņš, kas cilvēkiem māca atziņu?
11 Tas Kungs zina cilvēku domas, ka tās ir tikai dvesma.
12 Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci,
13 lai viņš paciešas ļaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri izraks,
14 jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu,
15 un pie taisnības atgriezīsies Viņa tiesa, un Viņam sekos visi sirdī skaidrie.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Kas stāv man klāt pret ļaundariem?
17 Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad jau sen mana dvēsele dusētu klusēšanas zemē.
18 Katrreiz, kad es domāju: mana kāja slīdēs,- tad Tava žēlastība, ak, Kungs, mani saturēja;
19 kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvien iepriecina manu dvēseli.
20 Vai Tev par sabiedroto būtu kļuvis ar nelaimi apdvests netaisna
tiesneša krēsls, kas pazudina cilvēku, sagrozīdams likumu un tā
taisnības vietā radīdams netaisnību?
21 Viņi vēršas visi kopā pret taisnā dzīvību un notiesā uz nāvi nenoziedzīgas asinis.
22 Bet Tas Kungs man ir kļuvis par stipru pili un mans Dievs par klinti, kur paglābties;
23 Viņš liks krist viņu bezdievībai atpakaļ uz viņiem pašiem, tiešām, Tas Kungs, mūsu Dievs, viņus izdeldēs!
Salamana pamācības 14:3-4
3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu.
4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu.
www.bibele.lv
|
|
