|
2013-4-26
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 22:54-23:12
- Salamana pamācības 14:5-6
Soģu grāmata 6:1-40
6. nodaļa
1 Kad Israēla bērni atkal darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tad Tas Kungs tos nodeva midiāniešu rokās septiņus gadus.
2 Un, kad Midiāna roka smagi gulēja uz Israēlu, tad Israēla bērni,
lai aizstāvētos pret Midiānu, sev taisīja patvertnes kalnos un alas
klintīs un nocietinājumus kalnu virsotnēs.
3 Jo, tikko kā Israēls bija iesējis, tā tūdaļ nāca Midiāns un Amaleks, un arī austrumu vīri, lai karotu ar viņiem.
4 Un tie uzcēla visapkārt ap viņiem savas teltis un nopostīja zemes
ražu līdz pat Gazas pievārtei; un tie neatstāja nemaz pārtikas Israēlā,
nedz sīklopus, nedz vēršus, nedz ēzeļus,
5 jo tie mēdza nākt ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm,
nākdami tik lielos baros kā siseņi, ka nedz viņus pašus, nedz viņu
kamieļus nevarēja saskaitīt; viņi nāca ar noteiktu nolūku zemi galīgi
izpostīt.
6 Tā kā Midiāna dēļ Israēls ļoti panīka, tad Israēla bērni sauca pēc Tā Kunga palīdzības.
7 Un notika, kad Israēla bērni piesauca To Kungu Midiāna dēļ,
8 tad Tas Kungs sūtīja pie Israēla bērniem pravieti; tas viņiem
sacīja: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu jūs izvedis no
Ēģiptes, un Es esmu jūs izvedis no verdzības nama.
9 Un Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešu rokas un arī no visu jūsu
apspiedēju rokas, un Es viņus jūsu priekšā izdzinu ārā, jums ienākot, un
Es devu jums viņu zemi,
10 un Es jums sacīju: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, nezemojieties
amoriešu dievu priekšā, kuru zemē jūs dzīvojat! Bet jūs neesat
klausījuši Manai balsij."
11 Tad Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas
piederēja abiēzerietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vīna
spiedē, lai tos paslēptu no Midiāna.
12 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: "Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!"
13 Bet Gideons viņam sacīja: "Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs
tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur
ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami:
tas bija Tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes. - Bet tagad Tas
Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā."
14 Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: "Ej ar šo savu
spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!"
15 Bet viņš sacīja: "Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju
Israēlu? Redzi, mana dzimta ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu
jaunākais sava tēva namā."
16 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midiānu kā vienu vienīgu vīru."
17 Tad viņš sacīja: "Ja es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, tad dod jel man zīmi, ka Tu tas tiešām esi, kas ar mani runā.
18 Neatkāpies, lūdzams, no šīs vietas, kamēr es pie Tevis
atgriežos, atnesu Tev savu dāvanu un to novietoju Tavā priekšā!" Un Viņš
sacīja: "Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi."
19 Un Gideons iegāja savā namā un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas
maizes no ēfas smalko kviešu miltu; gaļu viņš ielika grozā, bet viru
ielēja māla podā, iznesa Viņam ārā zem ozola un to pasniedza Viņam.
20 Un Tā Kunga eņģelis sacīja viņam: "Ņem gaļu un neraudzētās
maizes un liec tās šeit uz šīs klints, bet viru izlej zemē." Un viņš tā
arī izdarīja.
21 Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa savu roku un ar zižļa galu, kas
tam bija rokā, pieskārās gan gaļai, gan neraudzētām maizēm, tad izšāvās
uguns no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes; un Tā Kunga
eņģelis nozuda no viņa acīm.
22 Kad Gideons noskārta, ka tas bija bijis Tā Kunga eņģelis, tad
viņš sacīja: "Ak vai, mans Kungs un Dievs! Es esmu redzējis Tā Kunga
eņģeli vaigu vaigā!"
23 Tad Tas Kungs viņam sacīja: "Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi."
24 Tad Gideons tur uzcēla altāri Tam Kungam, un viņš to nosauca:
Tas Kungs ir miers. Un tāds tas ir vēl līdz šai dienai abiēzeriešu Ofrā.
25 Un notika tanī naktī, ka Tas Kungs viņam sacīja: "Ņem jaunu
vērsi, kas pieder tavam tēvam, un vēl otru vērsi, kas ir septiņus gadus
vecs, un nojauc Baala altāri, kas ir tavam tēvam, un nocērt elku koku,
kas ir tam līdzās.
26 Un uzcel altāri Tam Kungam, savam Dievam, šī nocietinātā kalna
galā, kā noteikts, ņem otru vērsi un upurē to kā dedzināmo upuri ar elka
koka malku, ko tu būsi nocirtis."
27 Tad Gideons izraudzīja desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja
tā, kā Tas Kungs bija viņam sacījis; tā kā viņš baidījās no sava tēva
nama un no pilsētas ļaudīm to darīt dienā, tad viņš to izdarīja naktī.
28 Kad nu pilsētas vīri agri no rīta uzcēlās un redzēja, ka Baala
altāris ir salauzīts un elku koks, kas atradās tam līdzās, nocirsts un
ka otrs vērsis upurēts kā dedzināmais upuris uz jaunuzceltā altāra,
29 tad tie cits citam vaicāja: "Kas to ir darījis?" Un, kad tie
meklēja un vāca ziņas, tad tiem tika sacīts: "Gideons, Joasa dēls, to
darījis."
30 Tad pilsētas vīri teica Joasam: "Izdod mums savu dēlu, jo viņam
ir jāmirst, tāpēc ka viņš ir nolauzis Baala altāri un nocirtis elku
koku, svēto koku, kas bija tam līdzās."
31 Un Joass sacīja visiem tiem, kas ap viņu pulcējās: "Vai tad jūs
gribat uzņemties cīņu Baala vietā? Vai jūs varbūt pat domājat viņu
glābt? Lai tas, kas grib par viņu cīnīties, mirst vēl šinī rītā! Ja
tiešām Baals ir dievs, tad viņš pats par sevi cīnīsies, tādēļ ka kāds ir
nolauzis viņa altāri."
32 Un tanī dienā viņi nosauca Gideonu par Jerubbaalu un sacīja: "Lai Baals cīnās ar viņu, tāpēc ka viņš ir noplēsis tā altāri."
33 Bet visi midiānieši un amalekieši, un austrumu vīri sapulcējās
vienkopus, pārcēlās pāri un uzcēla savas teltis Jezreēlas līdzenumā.
34 Tad Tā Kunga Gars nāca pār Gideonu, un viņš pūta tauri un sasauca kopā visus abiēzeriešus, lai tie viņam sekotu.
35 Un viņš izsūtīja vēstnešus pa visu Manases cilti, aicinādams,
lai tie viņam sekotu; viņš nosūtīja vēstnešus arī pie Ašera, pie
Zebulona un pie Naftaļa ciltīm, un tie devās viņam pretī.
36 Un Gideons sacīja Dievam: "Ja Tu esi nolēmis ar manu roku izglābt Israēlu, kā Tu esi solījis,
37 redzi, es izklāšu aitas vilnas cirpumu uz klona: ja rasa būs
vienīgi uz svaigi cirptās vilnas, bet visa pārējā zeme būs sausa, tad es
zināšu, ka Tu atpestīsi Israēlu ar manu roku, kā Tu to esi solījis."
38 Un viņš tā arī izdarīja. Kad nākamās dienas rītā viņš agri
piecēlās, viņš izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, veselu
kausu pilnu ūdens.
39 Tad Gideons sacīja Dievam: "Neiekaisti, lūdzams, dusmās pret
mani, ja tikai es vēl vienu reizi gribu Tev ko lūgt! Ļauj man vēl vienu
reizi, ka pārbaudu ar šo vilnu: šoreiz lai vilna paliek pilnīgi sausa,
vienīgi tā, bet pa visu zemi lai būtu rasa."
40 Un Dievs tā arī lika notikt tanī naktī: vienīgi cirpums bija sauss, bet visu zemi klāja rasa.
Lūkas evaņģēlijs 22:54-23:12
22. nodaļa
54 Un tie Viņu saņēma un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.
55 Un, kad tie uguni bija sakūruši pagalma vidū un kopā sasēdušies, Pēteris apsēdās pie viņiem.
56 Un kāda kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja viņu un sacīja: "Šis arī bija pie Viņa."
57 Bet tas Viņu aizliedza, sacīdams: "Sieva, es Viņu nepazīstu."
58 Un pēc maza brīža vēl cits, viņu redzēdams, sacīja: "Arī tu esi no viņiem." Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es neesmu."
59 Un pēc kādas stundas cits to apstiprināja, sacīdams: "Patiesi, arī šis ir bijis pie Viņa, jo tas arī ir galilietis."
60 Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es nezinu, ko tu runā." Un tūliņ, viņam vēl runājot, gailis dziedāja.
61 Un Tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās
Tā Kunga vārdu, ko Tas viņam bija sacījis: "Pirms gailis šodien dziedās,
tu Mani trīsreiz aizliegsi."
62 Un, ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt.
63 Bet vīri, kas Jēzu apsargāja, apmēdīja un sita Viņu.
64 Un tie aizklāja Viņa seju un sita Viņu vaigā un Viņam vaicāja, sacīdami: "Pravieto, kas Tevi sitis?"
65 Arī daudz citu lamu tie Viņam sacīja zaimodami.
66 Un, kad gaisma ausa, tad tautas vecaji sapulcējās un augstie
priesteri un rakstu mācītāji, un tie veda Viņu augstās tiesas priekšā
67 un sacīja: "Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to." Bet Viņš tiem sacīja: "Ja Es jums saku, jūs neticat.
68 Bet, ja Es jautāju, tad jūs Man neatbildat.
69 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie visuspēcīgā Dieva labās rokas."
70 Tad visi sacīja: "Tātad Tu esi Dieva Dēls?" Un Viņš tiem sacīja: "Jūs sakāt, ka Es tas esmu."
71 Un tie sacīja: "Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes."
23. nodaļa
1 Un viss Viņu pulks cēlās un noveda Jēzu pie Pilāta
2 un iesāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: "Mēs atrodam, ka šis mūsu tautu
mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus, sacīdams: Viņš esot Kristus,
Ķēniņš."
3 Un Pilāts Viņam jautāja, sacīdams: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam sacīja: "Tu to saki."
4 Bet Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaudīm: "Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu."
5 Un tie viņam uzmācās un sacīja: "Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, iesākdams no Galilejas līdz šejienei."
6 Bet, kad Pilāts to dzirdēja, tad viņš jautāja, vai šis cilvēks esot no Galilejas.
7 Un, izzinājis, ka viņš piederot Hēroda tiesā, tas Viņu nosūtīja pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.
8 Bet, kad Hērods Jēzu redzēja, tas tapa līksms. Jo tas jau sen
gribēja Viņu redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un
cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
9 Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja. Bet Viņš tam nekā neatbildēja.
10 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu ļoti apsūdzēja.
11 Bet Hērods ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja un, apvilkuši Tam krāšņu tērpu, sūtīja To atpakaļ pie Pilāta.
12 Tai dienā Pilāts un Hērods tapa draugi, jo iepriekš tie savā starpā bija naidā.
Psalmi 95:1-96:13
95. psalms
1 Nāciet, dziedāsim līksmi Tam Kungam, gavilēsim mūsu glābiņa un pestīšanas klints patvērumam!
2 Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām!
3 Jo Tas Kungs ir liels Dievs un liels ķēniņš pār visiem dieviem,
4 kā rokā ir zemes dziļumi un kam pieder arī kalnu galotnes;
5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to ir radījis, un cietzeme - Viņa rokas to ir veidojušas.
6 Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja, priekšā!
7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi:
8 "Nenocietiniet savas sirdis kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī,
9 kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan redzēja Manus darbus.
10 Četrdesmit gadus Man bijušas raizes ar šo tautu, un Es teicu: tie
ir ļaudis, kuru sirdīm patīk maldu ceļi, viņi nezina Manas tekas.
11 Tādēļ Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiešām, tie nenāks Manā miera vietā!"
96. psalms
1 Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet Tam Kungam, visa pasaule!
2 Dziediet Tam Kungam, teiciet Viņa Vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!
3 Stāstiet tautām par Viņa godību, visām tautām par Viņa brīnuma darbiem!
4 Jo liels ir Tas Kungs un augsti slavējams, Viņš jābīstas vairāk par visiem dieviem:
5 patiesi, visi tautu dievi taču ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis.
6 Augstība un lieliskums iet Viņam pa priekšu, stiprums un godība mājo Viņa svētnīcā.
7 Dodiet Tam Kungam, jūs tautu tautas, dodiet Tam Kungam godu un dziediet Viņam slavu!
8 Dodiet Tam Kungam godu, kāds pienākas Viņa Vārdam, nesiet dāvanas un nāciet Viņa pagalmos!
9 Pielūdziet To Kungu savā svētajā rotā, lai dreb Viņa vaiga priekšā visa pasaule!
10 Sakiet tautām: "Tas Kungs ir ķēniņš! Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas, Viņš tiesā taisnīgi tautas!"
11 Lai priecājas debess un līksmo zeme, lai krāc jūra un viss, kas to pilda!
12 Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo; lai gavilē visi meža koki
13 Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas Savā patiesībā.
Salamana pamācības 14:5-6
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus.
6 Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.
www.bibele.lv
|
|
