|
2013-4-27
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 23:13-43
- Salamana pamācības 14:7-8
Soģu grāmata 7:1-8:17
7. nodaļa
1 Tad Jerubbaals, tas ir Gideons, un līdz ar viņu visa karotāju
saime, kas bija pie viņa, cēlās agri no rīta un apmetās pie Haroda
avota, tā ka Midiāna nometne bija no viņa uz ziemeļiem ielejā aiz Mores
pakalna.
2 Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Pie tevis ir pārāk daudz karotāju,
lai Es varētu nodot Midiānu viņu rokā un lai Israēls nevarētu Manā
priekšā dižoties, sacīdams: es pats esmu sev ar savu roku sagādājis
glābšanu. -
3 Bet tāpēc liec tagad saukt, visai tautai dzirdot, sacīdams: kas
baidās un kam ir bailes, tas lai griežas atpakaļ un steidzas projām no
Gileāda kalna." Un tā no tautas griezās atpakaļ divdesmit divi tūkstoši,
bet palika desmit tūkstoši.
4 Bet Tas Kungs sacīja Gideonam: "Aizvien vēl ļaužu ir par daudz;
noved tos lejā pie ūdens, tur Es tev tos izlasīšu, un lai notiek tā: par
kuru Es teikšu: šim būs iet ar tevi, - tas tad lai arī iet ar tevi, bet
ikviens, par kuru Es teikšu: šim nebūs iet ar tevi, - tas lai arī
neiet!"
5 Kad Gideons noveda ļaudis lejā pie ūdens, tad Tas Kungs sacīja
Gideonam: "Ikvienu, kas ar savu mēli laks ūdeni, tā kā suns lok, novieto
par sevi un tāpat ikvienu, kas nometīsies ceļos, lai dzertu."
6 Un to skaits, kuri bija lakuši no savas rokas mutē, bija trīs
simti vīru, bet visi citi ļaudis bija ūdeni dzēruši, ceļos nometušies.
7 Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Ar šiem trīs simti vīriem, kas
lakuši, Es jūs gribu izglābt, un Es nodošu Midiānu tavā rokā; tāpēc
atlaid visu pārējo tautu, ikviens lai iet uz savu dzīves vietu."
8 Un viņi ņēma savu ceļamaizi un arī savas taures, bet visus
pārējos Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu telti, bet paturēja
sev tikai šos trīs simti vīrus. Bet Midiāna nometne atradās zem viņa
ielejā.
9 Un tanī naktī notika, ka Tas Kungs ar viņu runāja un viņam sacīja: "Celies, trauc lejup, jo Es esmu viņus nodevis tavā rokā.
10 Bet, ja tu bīsties viens pats noiet lejā nometnē, tad ej tu un tavs puisis Pura.
11 Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas kļūs
stipras un tu dosies lejā pret nometni." Tad viņš nogāja ar savu puisi
Puru līdz pirmajiem apbruņotiem sargiem nometnes malā.
12 Un midiānieši un amalekieši, kā arī visi austrumu vīri bija
saplūduši ielejā tik lielā skaitā kā siseņu bari, un to kamieļu pulki
nebija saskaitāmi, tik daudz kā smiltis jūras malā.
13 Kad Gideons tur nonāca, tad redzi, viens vīrs stāstīja savam
biedram sapni un sacīja: "Raugi, es nesen redzēju sapni: labi cepts
miežu plācenis ieripoja midiāniešu nometnē, atvēlās līdz teltij un to tā
ķēra, ka tā krita un apgāzās pavisam otrādi, un tā telts sakrita."
14 Tad viņa biedrs atbildēja: "Tas nenozīmē neko citu kā israēlieša
Gideona, Joasa dēla, zobenu. Dievs ir nodevis midiāniešus un visu mūsu
nometni viņa rokā."
15 Kad Gideons dzirdēja sapņa stāstījumu un tā izskaidrojumu, tad
viņš pateikdamies krita uz sava vaiga pie zemes, atgriezās atpakaļ
Israēla nometnē un sacīja: "Celieties, jo Tas Kungs Midiāna nometni ir
nodevis jūsu rokā!"
16 Un viņš sadalīja tos trīs simti vīrus trijās vienībās ar
vadītājiem un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā līdz ar lāpām
šajās tukšajās krūzēs.
17 Un viņš tiem sacīja: "Skatieties uz mani un tā arī dariet! Un
redzi, kad es nonākšu pie nometnes malas - kā es darīšu, tā dariet arī
jūs!
18 Kad es taurēšu - es un visi, kas ir pie manis, tad arī jūs
pūtiet taures apkārt ap visu nometni un sauciet: Tam Kungam un
Gideonam!"
19 Tad Gideons ar simts vīriem, kas bija kopā ar viņu, nonāca
nometnes malā nakts vidējās sardzes maiņas iesākumā, un midiānieši bija
tikko kā pabeiguši novietot sargus, kad israēlieši pūta taures un
sadauzīja traukus, kas tiem bija rokās.
20 Un tā trīs simti izlasītu vīru pūta taures un sadauzīja traukus,
savā kreisajā rokā viņi stingri turēja lāpas un savā labajā rokā
taures, lai pūstu, un kliedza: "Tam Kungam un Gideonam - zobens!"
21 Un tie palika stāvot, ikviens savā vietā visapkārt nometnei. Tad
viss karaspēks nometnē sakustējās, sacēla troksni un metās bēgt,
22 jo, kad trīs simti vīru pūta taures, tad Tas Kungs vērsa viena
zobenu pret otra zobenu pa visu nometni, un tie bēga līdz Bet-Sitai uz
Cereras pusi līdz Abel-Meholas krastmalai pie Tabatas.
23 Tad tika sasaukti Israēla vīri no Naftaļa, Ašera un Manases ciltīm, itin visi, un tie vajāja Midiānu.
24 Un Gideons izsūtīja vēstnešus pa visiem Efraima kalniem,
sacīdams: "Dodieties lejup pretī midiāniešiem, atņemiet tiem ūdeņus līdz
pat Bet-Bārai un tāpat nogrieziet tiem pāreju pār Jordānu." Tad visi
Efraima vīri paklausīja un ieņēma ūdens avotus līdz Bet-Bārai un pāreju
pār Jordānu.
25 Viņi sagūstīja abus midiāniešu vadoņus Orebu un Seēbu, un viņi
nogalināja Orebu pie Zūr-Orebas, bet Seēbu viņi nogalināja pie
Jeker-Seēbas, un tie tālāk vajāja Midiānu, bet Oreba un Seēba galvas tie
atnesa Gideonam viņā pusē Jordānai.
8. nodaļa
1 Bet Efraima vīri sacīja viņam: "Kādēļ tu esi mums tā darījis,
kāpēc tu mūs neaicināji tad, kad tu gāji karot pret Midiānu?" Un tie ar
viņu stipri bārās.
2 Tad viņš tiem sacīja: "Ko tad es esmu tagad tādu veicis,
salīdzinot ar jums? Vai Efraima beidzamais salasījums nav labāks kā
Abiēzera pirmās ražas?
3 Dievs ir jūsu rokā nodevis Midiāna vadoņus Orebu un Seēbu, un kā
gan es būtu spējis tā rīkoties kā jūs?" Un, viņam šādus vārdus runājot,
beidzot viņu dusmas pret viņu aprima.
4 Kad Gideons nāca pie Jordānas un bija jau pārgājis pāri ar tiem
trīs simti vīriem, kas bija pie viņa un kas bija piekusuši no vajāšanas,
5 tad viņš lūdza Sukotas vīrus: "Dodiet tiem ļaudīm, kas man seko,
dažus klaipus maizes, jo viņi ir piekusuši - es vajāju Zebu un Calmunnu,
Midiāna ķēniņus."
6 Bet Sukotas vadoņi atbildēja: "Vai tad Zeba un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums būs dot tavam karapulkam maizi?"
7 Tad Gideons atbildēja: "Lai paliek tā! Ja Tas Kungs Zebu un
Calmunnu nodos manā rokā, tad es jūsu miesas kulšu ar tuksneša ērkšķiem
un dadžiem."
8 Un no turienes viņš devās augšā uz Penuēlu un runāja ar tiem
tāpat, bet Penuēlas vīri tam atbildēja gluži tāpat, kā Sukotas vīri bija
atbildējuši.
9 Un viņš sacīja arī Penuēlas vīriem: "Kad es sveiks atgriezīšos, tad es šo nocietinājumu noārdīšu."
10 Bet Zeba un Calmunna atradās Karkorā, un kopā ar viņiem bija to
karaspēks ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija palikuši pāri no
austrumu vīru nometnes, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji,
bija krituši.
11 Un Gideons devās pa tuksneša sirotāju ceļu austrumos no Nobas un
Jogbehas, uzbruka un sakāva viņu karaspēku nometnē tai brīdī, kad tiem
šķita, ka tā ir droša.
12 Un Zeba un Calmunna bēga, bet viņš tos vajāja un sagūstīja abus
Midiāna ķēniņus - Zebu un Calmunnu; un visu karaspēku viņš izkliedēja.
13 Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ pa augšējo ceļu pāri kalniem.
14 Un tur viņš notvēra kādu zēnu no Sukotas vīru pulka, un viņš to
izjautāja, un tas viņam uzrakstīja gan Sukotas vadoņus, gan viņas
vecajus, septiņdesmit septiņus vīrus.
15 Un tad viņš nonāca pie Sukotas vīriem un sacīja: "Te nu tagad ir
Zeba un Calmunna, kuru dēļ jūs mani nievājāt, sacīdami: vai Zebas un
Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums jau tagad taviem piekusušiem
vīriem ir jādod maize?"
16 Tad viņš lika satvert pilsētas vecajus, ņēma tuksneša ērkšķus un dadžus, un viņš lika iepazīt tos Sukotas vīriem.
17 Bet Penuēlas nocietinājumu viņš nojauca, un pilsētas vīrus viņš nokāva.
Lūkas evaņģēlijs 23:13-43
13 Un Pilāts, sasaucis augstos priesterus un virsniekus un ļaudis,
14 tiem sacīja: "Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš
ļaudis musinot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā nopratinājis un
pie tā cilvēka neesmu atradis nekādas vainas, kādēļ jūs Viņu apsūdzat;
15 un Hērods arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
16 Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."
17 Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
18 Bet viss pulks brēca un sacīja: "Nost ar šo, - un: atlaid mums Barabu!"
19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
20 Tad Pilāts atkal viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.
21 Bet tie sauca un sacīja: "Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!"
22 Bet viņš trešo reizi tiem sacīja: "Ko tad Šis ļauna darījis? Es
pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un
atlaist."
23 Bet tie tam uzmācās ar lielu kliegšanu, lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu kliegšana pārspēja.
24 Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos.
25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā
bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu gribai.
26 Un, kad Viņu aizveda, tie saņēma no Kirēnas kādu Sīmani, kas nāca
no lauka, un uzlika tam krustu, lai tas to Jēzum nestu pakaļ.
27 Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam sekoja, tās Viņu nožēloja un apraudāja.
28 Bet Jēzus pret tām pagriezās un sacīja: "Jūs Jeruzālemes meitas,
neraudiet par Mani, bet raudiet pašas par sevi un par saviem bērniem.
29 Jo, redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir neauglīgās un
tās miesas, kas nav bērnus nesušas, un krūtis, kas nav zīdījušas.
30 Tad tie iesāks sacīt uz kalniem: krītiet uz mums, - un uz pakalniem: apklājiet mūs!
31 Jo, kad to dara pie zaļa koka, kas tad notiks pie nokaltuša?"
32 Bet divi ļaundari arī tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu.
33 Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie
tur sita krustā Viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso
roku.
34 Bet Jēzus sacīja: "Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara." Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
35 Un ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet arī virsnieki Viņu izsmēja,
sacīdami: "Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzas pats Sev, ja šis ir
Kristus, Dieva izredzētais."
36 Un arī kareivji Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
37 un sacīja: "Ja Tu esi Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev!"
38 Un virs Viņa bija uzraksts: ŠIS IR JŪDU ĶĒNIŅŠ.
39 Un viens no pakārtajiem ļaundariem Viņu zaimoja, sacīdams: "Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!"
40 Bet otrs to norāja un sacīja: "Arī tu nebīsties Dieva, kas esi tai pašā sodā!
41 Un mums gan pareizi notiek: jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis."
42 Un viņš sacīja: "Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!"
43 Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē."
Psalmi 97:1-98:9
97. psalms
1 Tas Kungs ir ķēniņš! Lai līksmojas zeme, lai priecājas līdzi jūras salas lielā pulkā!
2 Padebeši un tumsa ir ap Viņu, taisnība un tiesa ir Viņa troņa balsti.
3 Uguns iet Viņa priekšā un sadedzina visapkārt Viņa ienaidniekus.
4 Viņa zibeņi apgaismo pasauli, zeme to redz un trīc bailēs.
5 Kalni izkūst kā vasks Tā Kunga, visu zemju augstā valdnieka, priekšā.
6 Debesis sludina Viņa taisnību un taisnīgumu, un visas tautas redz Viņa godību.
7 Apkaunoti lai kļūst visi elku tēlu kalpi, kas lepojas ar saviem elkiem;
8 Viņa priekšā zemojas visi elki, Ciāna klausās un priecājas, Jūdas meitas līksmo par Tavām tiesām, ak, Kungs!
9 Jo Tu, Kungs, esi Visuaugstākais pār visu pasauli, esi ļoti augstu pacelts pār visiem dieviem.
10 Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.
11 Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri.
12 Priecājieties, jūs taisnie, par To Kungu un teiciet Viņa svēto Vārdu!
98. psalms
1 Dziesma. Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis
brīnumus! Viņam palīdzējusi gūt uzvaru Viņa labā roka, Viņa svētais
elkonis.
2 Tas Kungs ir zināmu darījis Savu palīdzīgo un svētīgo rīcību, tautu priekšā Viņš ir atklājis Savu taisnīgumu.
3 Viņš atcerējies Savu žēlastību un uzticību Israēla namam, visi
zemes gali redz mūsu Dieva svētīgo un palīdzības pilno valdīšanu.
4 Gavilējiet Tam Kungam, visa pasaule, līksmojiet, gavilējiet un spēlējiet!
5 Spēlējiet Tam Kungam ar cītaru un pavadiet cītaras skaņas ar daiļskanīgām dziesmām!
6 Ar taurēm un bazūņu skaņām paudiet savu prieku ķēniņa, Tā Kunga, priekšā!
7 Lai krāc un plosās jūra un viss, kas to pilda, lai vētra iet pār zemi un visu, kas uz tās dzīvo!
8 Upes lai plaukšķina, kalni lai gavilē visnotaļ
9 Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli pēc likuma un tautas taisnībā.
Salamana pamācības 14:7-8
7 Ej projām no ģeķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies!
8 Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns.
www.bibele.lv
|
|
