|
2013-4-28
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Lūkas evaņģēlijs 23:44-24:12
- Salamana pamācības 14:9-10
Soģu grāmata 8:18-9:21
8. nodaļa
18 Tad viņš teica Zebam un Calmunnam: "Kā
izskatījās tie vīri, ko jūs esat Tāborā nokāvuši?" Tie atbildēja: "Tie
visi bija gluži tādi kā tu, ikviens savā izskatā kā ķēniņa dēls."
19 Tad viņš sacīja: "Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli. Tik
tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, ja jūs būtu saudzējuši viņu dzīvības, es jūs
nenokautu!"
20 Un viņš sacīja Jeteram, savam pirmdzimtajam dēlam: "Celies,
nokauj tos!" Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš baidījās, tāpēc ka
viņš bija vēl jauns.
21 Tad Zeba un Calmunna sacīja: "Celies tu pats un nodur mūs, jo,
kāds vīrs, tāds ir viņa spēks!" Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un
Calmunnu, un viņš noņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.
22 Un Israēla vīri sacīja Gideonam: "Esi tu mums ķēniņš, tu un tavs
dēls, un tava dēla dēls, jo tu mūs esi izpestījis no Midiāna rokas."
23 Bet Gideons tiem atbildēja: "Es negribu būt jūsu ķēniņš, un arī mans dēls nevaldīs pār jums; Tas Kungs ir jūsu ķēniņš."
24 Un Gideons tiem sacīja: "Es tomēr kaut ko lūgšu no jums: dodiet
man ikviens savu gredzenu no sava laupījuma." Jo tie valkāja zelta
gredzenus, tāpēc ka bija ismaēlieši.
25 Un viņi atbildēja: "Labprāt, mēs dosim." Un tie izklāja kādu tērpu un uz tā meta katrs vienu gredzenu no sava laupījuma.
26 Šo pieprasīto zelta gredzenu svars bija tūkstoš septiņi simti
zelta seķeļu, neieskaitot mazos mēnešus un auskarus, un purpura tērpus,
ko bija valkājuši Midiāna ķēniņi, neieskaitot arī kaklu ķēdes, kas bija
ap kakliem viņu kamieļiem.
27 Un Gideons no tā darināja dārgu efodu, un viņš to novietoja
Ofrā, savā pilsētā; un viss Israēls ar to piekopa tur elka kalpību, un
tas Gideonam un viņa namam kļuva par slazda valgu.
28 Bet midiānieši tomēr bija pazemoti Israēla bērnu priekšā, un tie
nespēja vairs savu galvu pacelt; zemei bija miers četrdesmit gadus,
kamēr Gideons dzīvoja.
29 Un Jerubbaals, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.
30 Gideonam bija septiņdesmit dēlu, kas bija no viņa gurniem nākuši, jo viņam bija daudz sievu.
31 Arī viņa blakussieva, kas tam bija Sihemā, dzemdēja viņam dēlu, un viņš nosauca to vārdā Abimelehs.
32 Un Gideons, Joasa dēls, nomira sirmā vecumā un tika apglabāts sava tēva Joasa kapa vietā - abiēzeriešu Ofrā.
33 Bet, kad Gideons bija nomiris, tad Israēla bērni noklīda uz
neceļiem un netikli kalpoja baaliem un izveidoja Baal-Berītu sev par
dievu.
34 Un Israēla bērni nepieminēja To Kungu, savu Dievu, kas patiešām
viņus bija izglābis no visu viņu apkārtējo ienaidnieku rokas.
35 Viņi arī neapgājās labi ar Jerubbaala, tas ir, Gideona, namu, neievērodami to labo, ko viņš bija Israēlam darījis.
9. nodaļa
1 Abimelehs, Jerubbaala dēls, nogāja uz Sihemu pie savas mātes brāļiem un pateica viņiem un visam savas mātes tēva namam:
2 "Jautājiet visiem Sihemas varasvīriem: kas jums ir labāk - ka pār
jums valda septiņdesmit vīru, visi Jerubbaala dēli, vai ka valda viens
vienīgs vīrs? - Pieminiet, ka es esmu gan jūsu kauls, gan jūsu miesa."
3 Kad Sihemas varasvīru klātbūtnē viņa mātes brāļi sacīja tiem
visus šos vārdus, tad viņu sirdis nosvērās uz Abimeleha pusi, jo tie
sacīja: "Viņš taču ir mūsu brālis."
4 Un tie viņam izsniedza septiņdesmit sudraba seķeļus no
Baal-Berīta svētnīcas, un par tiem Abimelehs saderēja visādus neliešus
un neuzticamus ļaudis, kas viņam sekoja.
5 Pēc tam viņš nonāca Ofrā, sava tēva namā, un nokāva savus brāļus,
Jerubbaala dēlus, septiņdesmit vīrus uz viena vienīga akmens; bet
Jotāms, Jerubbaala jaunākais dēls, paglābās, jo viņš bija paslēpies.
6 Tad sapulcējās visi Sihemas varasvīri un viss Bet-Millas pulks,
un tie visi devās kopā un iecēla Abimelehu par ķēniņu pie piemiņas
ozola, kas ir tuvu pie Sihemas.
7 Kad to pateica Jotāmam, tad viņš cēlās un devās Garicima kalna
virsotnē, nostājās un pacēla savu balsi, sauca un sacīja: "Uzklausiet
mani, jūs Sihemas varasvīri, tad Dievs arī jūs klausīs!
8 Sanākt reiz sanāca koki, lai sev svaidītu ķēniņu, un tie sacīja eļļas kokam: valdi jel tu pār mums kā ķēniņš!
9 Bet eļļas koks tiem atbildēja: vai man likt iet zudumā savam
taukumam, par ko Dievs un cilvēki mani slavē, un es tad lai noietu un
līgotos pāri koku galotnēm?
10 Tad koki teica vīģes kokam: nāc tu, esi mūsu ķēniņš!
11 Bet vīģes koks tiem sacīja: vai lai es atstāju savu saldumu sulā
un savus labos augļus, kas ir tik jauki, un lai noietu un līgotos pāri
citiem kokiem?
12 Tad koki sacīja vīna kokam: nāc tu un topi mums par ķēniņu!
13 Bet vīna koks tiem atbildēja: vai lai es atstāju savu vīna
svaigo sulu, kas ielīksmo kā dievus, tā cilvēkus, un lai noietu un
līgotos pāri citiem kokiem?
14 Tad visi koki uzrunāja dzēlīgo ērkšķu krūmu: nāc tu un esi ķēniņš pār mums!
15 Tad ērkšķu krūms atbildēja pārējiem kokiem: kad jūs patiešām
mani gribat svaidīt sev par ķēniņu, tad nāciet un uzticieties manai
paēnai. Bet, ja jūs to nedarīsit, tad lai no ērkšķu krūma izšaujas
uguns, un lai tā aprij Libanona ciedrus!
16 Tad nu tagad, ja jūs esat godīgi un nevainojami rīkojušies,
ieceldami Abimelehu par ķēniņu, un ja jūs esat labu vien darījuši
Jerubbaalam un viņa namam, un ja jūs esat tā darījuši, kā viņa rokas
būtu to pelnījušas, -
17 jo mans tēvs ir jūsu dēļ vedis karus, viņš jūsu dēļ ir bijis
labprātīgi ar mieru ziedot savu dzīvību un jūs ir izglābis no Midiāna
rokas,
18 kurpretī jūs šodien esat sacēlušies pret mana tēva namu un esat
nogalinājuši viņa dēlus, septiņdesmit vīrus uz viena akmens, un esat
iecēluši Abimelehu, kalpones dēlu, par ķēniņu Sihemas varasvīriem, tāpēc
ka viņš ir jūsu brālis, -
19 ja jūs tiešām esat rīkojušies godīgi un taisnīgi ar Jerubbaalu
un viņa namu, tad vēlu jums no sirds priecāties par Abimelehu, un arī
viņš lai būtu līksms par jums.
20 Bet, ja ne, tad lai uguns iziet no Abimeleha un lai aprij
Sihemas varasvīrus un pils iemītniekus, un lai uguns iziet arī no
Sihemas varasvīriem un no pils un aprij Abimelehu!"
21 Tad Jotāms steidzīgi bēga un glābās, nokļūdams Beērā, un tur
viņš dzīvoja, baidīdamies no sava brāļa Abimeleha un turēdamies tālu no
viņa.
Lūkas evaņģēlijs 23:44-24:12
23. nodaļa
44 Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
45 Un saule tapa aptumšota, un priekškars Templī pārplīsa vidū pušu.
46 Un Jēzus sauca skaņā balsī: "Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās." Un, to sacījis, Viņš nomira.
47 Un virsnieks, redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: "Patiesi, šis bijis taisns cilvēks."
48 Un visi ļaudis, kas tur bija klāt un redzēja, kas notika, sita pa krūtīm un griezās atpakaļ.
49 Bet visi Viņa paziņas stāvēja no tālienes un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
50 Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs -
51 šis nebija piebiedrojies viņu padomam un rīcībai, no Arimatijas, jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību, -
52 šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas
53 un tās noņēma, ietina smalkā audeklā un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
54 Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau sākās.
55 Un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arī gāja līdzi un apskatīja kapu un kā Viņa miesas tapa noliktas.
56 Un, atpakaļ griezušās, tās sataisīja smaržīgas svaidāmās zāles, un sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības.
24. nodaļa
1 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca
pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas
citas bija līdz ar tām.
2 Un tās atrada akmeni no kapa noveltu.
3 Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
4 Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs.
5 Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?
6 Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams,
7 sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties."
8 Un tās atcerējās Viņa vārdus.
9 Un, atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
10 Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja.
11 Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja.
12 Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies
paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja,
brīnīdamies par to, kas bija noticis.
Psalmi 99:1-9
1 Tas Kungs ir kļuvis ķēniņš - tautas lai dreb! Viņš sēž pār ķerubiem - zeme lai trīc!
2 Tas Kungs ir liels Ciānā, un Viņš augsti pacelts pār visām tautām.
3 Lai tās teic Tavu lielo un bijājamo Vārdu: "Tiešām, Viņš ir svēts!"
4 Lai daudzina ķēniņa spēku, ķēniņa, kas par visu vairāk mīl
taisnību. Tu esi stingri nostiprinājis taisnīgu kārtību; Tu esi
nodibinājis tiesu un taisnību Jēkabā.
5 Cildiniet To Kungu, mūsu Dievu! Krītiet ceļos Viņa kāju pamesla priekšā! Tiešām, Viņš ir svēts!
6 Mozus un Ārons bija starp Viņa priesteriem, arī Samuēls bija starp
tiem, kas piesauca Viņa Vārdu; viņi piesauca To Kungu, un Viņš tos
paklausīja;
7 Viņš runāja uz tiem padebešu stabā, tie pasargāja Viņa liecības un bauslību, ko Viņš tiem bija devis.
8 Kungs, mūsu Dievs, Tu esi viņus uzklausījis! Tu esi bijis viņiem
Dievs, kas piedod, un arī atriebējs par viņu ļaunajiem darbiem.
9 Cildiniet To Kungu, mūsu Dievu, un metieties ceļos pie Viņa svētā kalna! Tiešām, svēts ir Tas Kungs, mūsu Dievs!
Salamana pamācības 14:9-10
9 Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.
www.bibele.lv
|
|
