|
2013-4-3
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 5. Mozus grāmata 23:1-25:19
- Lūkas evaņģēlijs 10:13-37
- Salamana pamācības 12:12-14
5. Mozus grāmata 23:1-25:19
23.nodaļa
1 Neviens lai neņem sava tēva sievu, nedz arī atsedz sava tēva apsegu.
2 Neviens, kam kaunums sadragāts vai kas kastrēts, lai nenāk Tā Kunga draudzē.
3 Neviens, kas ārlaulībā dzimis, lai nenāk Tā Kunga draudzē, pat arī viņa desmitā paaudze lai nenāk Tā Kunga draudzē.
4 Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt Tā Kunga
draudzē, pat viņa desmitā paaudze lai nenāk; tie nemūžam lai nenāk Tā
Kunga draudzē,
5 tādēļ ka viņi nav nākuši jums pretī ar maizi un ar ūdeni uz ceļa,
kad jūs izgājāt no Ēģiptes, un tādēļ ka viņi bija saderējuši pret tevi
Bileāmu, Beora dēlu, no Peoras Mezopotāmijā, tevi nolādēt.
6 Bet Tas Kungs, tavs Dievs, negribēja uzklausīt Bileāmu, un Tas
Kungs, tavs Dievs, pārvērta tev lāstu par svētību, tādēļ ka Tas Kungs,
tavs Dievs, tevi mīlēja.
7 Tādēļ nemeklē nedz viņu mieru, nedz viņu labklājību visās tavās dienās - nemūžam.
8 Nenievā edomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē.
9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk Tā Kunga draudzē.
10 Kad tu izej no karapulku nometnes pret saviem ienaidniekiem, tad sargies no ikvienas ļaunas lietas.
11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī
kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ
atgriezties nometnē;
12 bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē.
13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta,
14 un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un, ja
notiks, ka tu būsi bijis sevis pēc, tad ar to izroc bedri un apraus un
apber to, ko tu esi uz lauka atstājis.
15 Tas Kungs, tavs Dievs, staigā tavas nometnes vidū, lai tevi
glābtu un lai tavus ienaidniekus nodotu tavās rokās; tāpēc tavai
nometnei būs būt svētai, lai Viņš pie tevis neierauga nekādu kauna lietu
un lai Viņš no tevis nenovēršas.
16 Neizdod kalpu, kas no sava kunga ir bēdzis un pie tevis ir paglābies, viņa kungam.
17 Viņš lai dzīvo pie tevis tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs,
kādos tavos vārtos, kas viņam vislabāk patīk; tev nebūs viņam darīt
pāri.
18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīru Israēla dēlu vidū.
19 Tev nebūs nest nedz netikles, nedz netikļa algu Tā Kunga, sava
Dieva, namā, ne pēc kāda solījuma ne, jo tās abas ir Tam Kungam, tavam
Dievam, negantība.
20 Tev nebūs prasīt augļus no sava brāļa: nedz augļus no naudas,
nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz
augļiem aizdot.
21 No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam brālim ne, lai
Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu pie visa, ko tavas rokas dara tanī
zemē, uz kuru dodies, lai to iemantotu.
22 Kad tu esi solījis Tam Kungam, savam Dievam, kādu solījumu, tad
nekavējies to pildīt, jo Tas Kungs, tavs Dievs, to no tevis prasīdams
prasīs, un tas tev būs par grēku.
23 Bet, ja tu solījumu līdz galam neizteiksi, tad tev tas par grēku nekļūs.
24 Kas no tavām lūpām iziet, to turi un pildi, itin kā tu esi Tam
Kungam, savam Dievam, labprātīgi solījis, ko ar savu muti esi izteicis.
25 Kad tu ej sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev
tīk, kamēr tu esi paēdis, bet savā traukā tev nebūs neko likt.
26 Un, kad tu ej sava kaimiņa labības druvā, tad gan tu vari ar
roku noplūkt vārpas, bet tev nebūs pielikt sirpi pie sava kaimiņa
pļaujamās labības viņa druvā.
24.nodaļa
1 Ja kāds ņem sievu un kļūst tai par vīru, bet tad notiktu, ka tā
neatrod vairs labvēlību viņa acīs, tādēļ ka tas atradis viņā kādu kauna
lietu, tad lai viņš raksta tai šķiršanās rakstu un iedod to viņai rokā
un izraida viņu no sava nama.
2 Un tā lai atstāj viņa namu un kļūst citam vīram par sievu.
3 Bet, ja arī šis otrs vīrs no tās novēršas un arī raksta viņai
šķiršanās rakstu, iedod to viņai rokā un izraida no sava nama vai arī
kad otrs vīrs mirst, kas bija viņu apņēmis par sievu,
4 tad viņas pirmais vīrs, kas viņu bija izraidījis, to nevar ņemt
atkal par sievu pēc tam, kad tā kļuvusi nešķīsta, jo tā ir negantība Tā
Kunga priekšā, un tev nebūs apgānīt to zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs,
tev dos par mantojumu.
5 Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un
viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek
brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis.
6 Neviens lai neņem ķīlā ne roku dzirnavas, ne arī virsējo dzirnu akmeni, jo tāds ir ņēmis ķīlā dzīvību.
7 Ja kādu pieķer, kas cilvēku zog no saviem brāļiem, no Israēla
bērniem, un izturas pret to varmācīgi un pārdod, tad šis zaglis lai
mirst, un tev to ļaunumu būs izdeldēt no sava vidus.
8 Sargies no spitālības, ka tu visu ievēro un dari, ko priesteri
levīti tev mācīs; kā es esmu tiem pavēlējis, tā turiet to un dariet.
9 Piemini, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir darījis Mirjamai ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes.
10 Kad tu kaut ko aizdod savam tuvākam uz parāda, tad tev nebūs iet viņa namā, lai ņemtu kādu ķīlu.
11 Tu paliec ārā stāvot, un lai tas vīrs, kuram tu uz parāda aizdod, pats iznes tev ārā ķīlu.
12 Taču, ja viņš ir nabags, tad tev nebūs ar viņa ķīlu apgulties,
13 bet atdodams atdod viņam ķīlu, kad saule riet, ka tas apsedzas
ar savu apmetni un tevi svētī. Tas tev būs par taisnību Tā Kunga, tava
Dieva, priekšā.
14 Neapspied trūcīgu algādzi un nabagu, vai nu viņš ir no taviem
brāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā zemē un tavos
vārtos.
15 Vēl tanī pašā dienā dod viņam viņa algu, iekāms vēl saule nav
norietējusi, jo viņš ir nabags un viņa dvēsele gaida uz to; ka tad viņš
nesauc uz To Kungu par tevi un ka tas tad tev nekļūst par grēku.
16 Tēviem nebūs tapt nonāvētiem dēlu dēļ, un dēliem nebūs tapt
nonāvētiem tēvu dēļ, bet ikviens lai mirst pats par saviem grēkiem.
17 Nepārgrozi svešinieka un bāreņa tiesu un neņem ķīlā atraitnes drēbes.
18 Piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptē un ka Tas Kungs, tavs
Dievs, tevi no turienes ir atpestījis; tādēļ es tev pavēlu visu šo
darīt.
19 Kad tu labību pļausi savā tīrumā un aizmirsīsi kūlīti tīrumā,
tad tev nebūs atgriezties, lai to paņemtu, bet lai tas paliek
svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī
katrā tavā roku darbā.
20 Kad tu savu olīvkoku nopurināsi, tad otrreiz zarus nepārmeklē; lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei.
21 Un, kad tu lasīsi ogas savā vīna dārzā, tev nebūs tās vēlreiz lasīt, bet lai tās paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei.
22 Un piemini, ka tu pats esi bijis vergs Ēģiptes zemē; tāpēc es tev pavēlu tā darīt.
25. nodaļa
1 Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad
lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais
lai tiek notiesāts.
2 Un, ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis liek tam
nomesties zemē un, viņam klāt esot, tam dot sitienus skaitā, pēc viņa
vainas.
3 Viņam var dot četrdesmit sitienus, ne vairāk, ka, to vairāk sitieniem sitot, tavs brālis netiktu pazemots tavās acīs.
4 Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
5 Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam dēla nav,
tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet
lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu un tai dara,
kas vīra brālim pienākas.
6 Un pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netop izdzēsts no Israēla vidus.
7 Bet, ja šis vīrs nevēlas ņemt sava brāļa sievu, tad lai viņa
brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: mans vīra brālis
liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā, viņš negrib darīt, kas
vīra brālim pienākas.
8 Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu runā; ja viņš uz to pastāv un saka: es nevēlos viņu ņemt,-
9 tad lai viņa brāļa sieva pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to
redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali un lai iespļauj viņam sejā,
un viņa lai atbild un saka: tā lai notiek tam vīram, kas sava brāļa
namu negrib uzcelt.
10 Un viņa vārds lai tiek Israēlā nosaukts - baskāju nams.
11 Kad divi vīri, brāļi, kaujas savā starpā viens pret otru un
piesteidzas viena vīra sieva, lai glābtu savu vīru no tā rokas, kas tam
sit, un viņa izstiepj savu roku un stipri sagrābj sitēja kaunumu,
12 tad tev būs viņai to roku nocirst, un tavas acis lai viņu nežēlo.
13 Tev nebūs divējādus atsvarus turēt savā somā - lielus un mazus,
14 tev nebūs turēt savā namā divējādu labības mēru - lielu un mazu,
15 bet lai tev ir pilnīgs un taisns svars, un lai tev ir pilnīgs un
taisns mērs, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos;
16 jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas Tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība.
17 Piemini, ko tev darīja amalekieši ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes,
18 kā viņi stājās tev ceļā un kāva tos aizmugurējos, visus
nespēcīgos aiz tevis, kad tu biji piekusis un noguris, un tie nebijās
Dieva.
19 Kad nu Tas Kungs, tavs Dievs, reiz būs tev devis mieru no visiem
taviem ienaidniekiem, kas tev ir visapkārt tanī zemē, ko Tas Kungs,
tavs Dievs, dos tev iegūt par īpašumu, tad amalekiešu piemiņu tev būs
izdzēst apakš debesīm. To neaizmirsti!
Lūkas evaņģēlijs 10:13-37
13 Vai tev Horacina, vai tev Betsaida! Ja Tirā un
Sidonā šādi brīnumi būtu notikuši, kādi pie jums notikuši, tie sen jau
būtu maisos un pelnos no grēkiem atgriezušies.
14 Patiesi Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.
15 Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu tiksi līdz ellei nogāzta!
16 Kas jūs klausa, tas klausa Mani, un, kas jūs nicina, tas nicina Mani. Bet, kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis."
17 Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: "Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!"
18 Bet Viņš sacīja: "Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam!
19 Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām
un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā
nekaitēs.
20 Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs."
21 Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja:
"Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi
apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs,
tāds ir bijis Tavs labais prāts.
22 Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas. Un neviens nezina, kas
Dēls ir, kā vienīgi Tēvs un, kas Tēvs ir, kā vienīgi Dēls un kam šis
Dēls to grib atklāt."
23 Un, pie mācekļiem sevišķi griezdamies, Viņš sacīja: "Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat.
24 Jo Es jums saku: daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt, ko
jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav
dzirdējuši."
25 Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams,
sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?"
26 Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?"
27 Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no
visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu
savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."
28 Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi."
29 Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?"
30 Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes
uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un,
atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja.
31 Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām.
32 Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām.
33 Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.
34 Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un
vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to
apkopa.
35 Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam,
sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to
atdošu.
36 Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?"
37 Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."
Psalmi
75:1-11
1 Dziesma dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Nepazudini!". Asafa psalms.
2 Mēs Tev pateicam, Dievs, mēs pateicamies Tev! Tavi brīnuma darbi liecina, ka Tavs Vārds ir mums tuvu.
3 "Kad īstais laiks man būs šķitis pienākam, tad Es jo taisni tiesāšu,
4 kaut vai aiz bailēm trīcētu zeme un visi tās iedzīvotāji. Es tomēr stingri turēšu Savās rokās tās balstus. (Sela.)
5 Es uzsaucu lielīgajiem: nelielieties, un bezdievjiem: neceliet savu galvu tik augstu!
6 Neceliet savu galvu tik augstu, nerunājiet pārgalvīgi un iecirtīgi!"
7 Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība,
8 bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina.
9 Jo Tam Kungam ir rokā kauss ar stipru putojošu un reibinošu vīnu.
To Viņš dod dzert, un pat visas zemes bezdievjiem jāsūc un jāizdzer tā
mieles.
10 Bet es gavilēšu mūžīgi, slavēšu Jēkaba Dievu.
11 Viņš aplauzīs bezdievjiem ragus, bet liks augstu izslieties taisno galvām.
Salamana pamācības 12:12-14
12 Bezdievja prieks ir darīt zaudējumus, bet taisnā sakne nes augļus.
13 Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen.
14 Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma.
www.bibele.lv
|
|
