|
2013-4-4
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 5. Mozus grāmata 26:1-27:26
- Lūkas evaņģēlijs 10:38-11:13
- Salamana pamācības 12:15-17
5. Mozus grāmata 26:1-27:26
26.nodaļa
1 Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot, un tu būsi to dabūjis un tur dzīvosi,
2 tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem pirmo ražu, ko tu
ievāksi no savas zemes, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, un likt
grozā un iet uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai
tur mājotu Viņa Vārds.
3 Un tev būs iet pie priestera, kas tanī laikā būs, un viņam sacīt:
es šodien apliecinu Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis
tanī zemē, ko Tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar
zvērestu dot.
4 Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas un lai viņš to noliek Tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.
5 Un tev jāatbild un jāsaka Tā Kunga, sava Dieva, priekšā: mans
ciltstēvs bija aramiešu klejotājs, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur
kā svešinieks ar nedaudz ļaudīm, kas tur pieauga par varenu, stipru un
lielu tautu.
6 Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika smagus darbus,
7 un tad mēs sākām brēkt uz To Kungu, savu tēvu Dievu, un Tas Kungs
paklausīja mūsu balsij un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu
nomāktību;
8 un Tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar lielām izbailēm, ar zīmēm un brīnumiem;
9 un Viņš mūs ir vedis uz šo vietu un mums ir devis šo zemi - zemi, kur piens un medus tek.
10 Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļus no tās
zemes, ko Tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt Tā Kunga, sava
Dieva, priekšā un pielūgt To Kungu, savu Dievu,
11 un tev jābūt priecīgam par visu to labo, ko Tas Kungs, tavs
Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam levītam, un tavam
svešiniekam, kas ir tavā vidū.
12 Un, kad tu būsi pabeidzis nodalīt desmito tiesu no visas savas
ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upura gads, un tu būsi devis
levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir
paēduši,
13 tad tev būs Tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: es to,
kas ir svētīts, esmu iznesis no sava nama un esmu to devis gan levītam,
gan svešiniekam, gan bārenim, gan atraitnei pēc visām Tavām pavēlēm, ko
Tu man esi pavēlējis,- Tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne
aizmirsis.
14 Es neesmu no tā neko ēdis savās bēdās un neesmu no tā neko
atrāvis, kad biju nešķīsts, un es no tā neesmu arī neko devis
mirušajiem; es esmu klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu
darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.
15 Raugies lejup no Savas svētās vietas, no debesīm, un svētī Savu
Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums devis, kā Tu ar zvērestu mūsu
tēviem esi apsolījis,- zemi, kur piens un medus tek.
16 Šodien Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šīs
tiesas pildīt; tad nu turi tos un dari no visas savas sirds un no visas
savas dvēseles.
17 Šodien tu esi Tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu un
ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un
Viņa tiesas un klausīsi Viņa balsij.
18 Un Tas Kungs tev šodien ir sacījis, ka tu Viņam esi par īpašuma
tautu, kā Viņš to bija teicis, un ka tu turi visus Viņa baušļus
19 un ka Viņš tevi augstu cels pār visām tautām, ko Viņš ir
radījis, ka tu būtu pagodināta, slavināta un teikta un būtu par svētu
tautu Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis."
27. nodaļa
1 Un Mozus un Israēla vecaji pavēlēja tautai, sacīdami: "Turiet visus šos baušļus, ko es jums šodien pavēlu.
2 Un, kad jūs iesit pār Jordānu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs
Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus un nobalsini tos ar kaļķiem,
3 raksti uz tiem visus šos baušļus pēc tam, kad tu būsi pārcēlies
un iegājis tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos,- zemē, kur
piens un medus tek, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, bija solījis.
4 Un, kad jūs pāriesit Jordānu, tad jums būs šos akmeņus, kā es
jums šodien pavēlu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem.
5 Un tur tev būs uzcelt altāri Tam Kungam, savam Dievam, altāri no akmeņiem, un tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzi.
6 Tev būs uzcelt Tā Kunga, sava Dieva, altāri no neapcirstiem
akmeņiem un uz tā upurēt dedzināmos upurus Tam Kungam, savam Dievam;
7 tev arī būs upurēt kaujamos pateicības upurus, un tur ēst un priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
8 Raksti uz šiem akmeņiem visus šīs bauslības vārdus jo skaidri."
9 Un Mozus un levītu priesteri runāja uz visu Israēlu, sacīdami:
"Ņem vērā un klausies, Israēl! Šodien tu esi kļuvis par Tā Kunga, sava
Dieva, tautu.
10 Tāpēc tev būs klausīt Tā Kunga, sava Dieva, balsij un pildīt Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es jums šodien pavēlu."
11 Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams:
12 "Pēc tam kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jordānai, tad šie lai
nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda
un Isašars, Jāzeps un Benjamīns;
13 bet šie lai nostājas uz Ēbala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis.
14 Tad lai sāk levīti un skaļā balsī paziņo visiem vīriem Israēlā:
15 nolādēts lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu
elka tēlu, kas Tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to
slepenībā uzceļ! - Un visa tauta lai atbild un saka: āmen.
16 Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti! - Un visa tauta lai saka: āmen.
17 Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas! - Un visa tauta lai saka: āmen.
18 Nolādēts, kas aklu noved neceļā! - Un visa tauta lai saka: āmen.
19 Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas! - Un visa tauta lai saka: āmen.
20 Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegu! - Un visa tauta lai saka: āmen.
21 Nolādēts, kas kopojas ar lopiem! - Un visa tauta lai saka: āmen.
22 Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas! - Un visa tauta lai saka: āmen.
23 Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes! - Un visa tauta lai saka: āmen.
24 Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit! - Un visa tauta lai saka: āmen.
25 Nolādēts, kas ņem uzpirkšanas dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis! - Un visa tauta lai saka: āmen.
26 Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda! - Un visa tauta lai saka: āmen.
Lūkas evaņģēlijs 10:38-11:13
38 Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā.
39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.
40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot,
pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani
atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz."
41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.
42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."
11. nodaļa
1 Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis
lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: "Kungs, māci mums Dievu
lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus."
2 Tad Viņš tiem sacīja: "Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība.
3 Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu
4 un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdināšanā."
5 Un Viņš sacīja: "Kuram jūsu starpā ir draugs, ja viņš pie tā noietu nakts vidū un tam teiktu: mīļais, aizdod man trīs maizes,
6 jo mans draugs no ceļa pie manis ir iegriezies, bet man nekā nav, ko viņam celt priekšā, -
7 un tas no iekšpuses atbildētu un sacītu: neapgrūtini mani; durvis
ir jau aizslēgtas, un mani bērni ir jau pie manis gultā; es nevaru
celties un tev dot.
8 Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu, tāpēc ka tas ir viņa
draugs, tad viņa neatlaidības dēļ tas celsies un dos viņam, cik tam
vajag.
9 Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.
10 Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs.
11 Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi?
12 Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu?
13 Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas,
cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu
lūdz?"
Psalmi
76:1-13
1 Dziesma dziedātāju vadonim, ar cītarām. Asafa psalms.
2 Dievs ir visu atzīts Jūdā, Israēlā Viņa Vārds ir liels,
3 un Salemā bija Viņa telts, un Ciānā bija Viņa mājoklis.
4 Tur Viņš salauza stopu bultas, vairogu, zobenu un visādus kara piederumus. (Sela.)
5 Spožāks un varenāks esi Tu par tiem kalniem, kur laupījumu sakrāj.
6 Savā sirdī lepnie karotāji ir aplaupīti un guļ savā nāves miegā; visiem drošsirdīgajiem ļaudīm pagura rokas.
7 No Tava draudu sauciena, Jēkaba Dievs, krita gar zemi apstulbuši zirgi ar visiem ratiem.
8 Tu esi briesmīgs, un kas gan pastāvēs Tavā priekšā Tavā dusmu laikā?
9 No debesīm Tu pasludināji tiesas noturēšanu: tad zeme iztrūkās, tapa klusa,
10 kad Dievs piecēlās tiesas spriedumam, lai palīdzētu visiem nospiestajiem virs zemes. (Sela.)
11 Pat cilvēku bardzība kalpo Tavam godam, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies.
12 Dodiet solījumu un pildiet to Tam Kungam, savam Dievam! Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Viņam, bijājamam Dievam.
13 Viņš salauž lielo kungu lepnības garu un iedveš bijību pasaules ķēniņiem.
Salamana pamācības 12:15-17
15 Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu.
16 Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet, kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs, bet nepatiess liecinieks krāpj.
www.bibele.lv
|
|
