|
2013-4-6
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 5. Mozus grāmata 29:1-30:20
- Lūkas evaņģēlijs 11:37-12:7
- Salamana pamācības 12:19-20
5. Mozus grāmata 29:1-30:20
29.nodaļa
1 Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja:
2 "Jūs esat redzējuši visu, ko Tas Kungs jūsu acu priekšā ir
darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa
zemei,
3 tāpat arī lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, tās lielās zīmes un brīnumus.
4 Bet līdz šai dienai Tas Kungs jums nav devis sirdi, ka jūs saprastu, acis, ka jūs redzētu, un ausis, ka jūs dzirdētu.
5 Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt pa tuksnesi; un jūsu
drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas sandales nav nodilušas tev
kājās;
6 maizi jūs netikāt ēduši, nedz vīnu, nedz reibinošus dzērienus dzēruši, lai jūs to atzītu, ka es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
7 Un, kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un
Ogs, Basanas ķēniņš, cēlās pret mums, lai karotu, bet mēs tos sakāvām,
8 un mēs paņēmām viņu zemi un devām to par mantojumu rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij.
9 Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit.
10 Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu
vadītāji - jūsu cilšu galvenie, jūsu vecaji, jūsu virsnieki - ikkatrs
Israēla vīrs,
11 jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam,
12 lai tu stātos ar To Kungu, savu Dievu, derībā un Viņa zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi noslēdz,
13 ka Viņš tevi šodien ceļ par Savu tautu un ka Viņš būs tev par
Dievu, kā Viņš to ir sacījis tev un ar zvērestu apsolījis taviem tēviem
Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam.
14 Taču ne ar jums vien es slēdzu šo derību un šo zvērestu,
15 bet, kā ar jums, kas šodien šeit ar mums stāvat Tā Kunga, mūsu
Dieva, priekšā, tā arī ar tiem, kas šodien ar mums šeit nestāv.
16 Jūs taču zināt, kā mēs dzīvojām Ēģiptes zemē un kā mēs izgājām no to tautu vidus, kuru zemes jūs esat šķērsojuši,
17 un jūs esat redzējuši viņu negantības un elkus no koka un akmens, no sudraba un zelta, kas viņiem bija.
18 Lai nav jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru
sirds šodien novērstos no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo citu
tautu dieviem; lai nav starp jums nevienas saknes, kas nes indīgus
augļus un vērmeles.
19 Un lai nenotiek, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī
svētījas un saka: man klāsies labi, jebšu es staigāšu pēc sava
stūrgalvīgā sirdsprāta. Un tā ietu bojā gan apūdeņota zeme, gan sausa.
20 Tas Kungs par tādu neapžēlosies, bet pret tādu degs Tā Kunga
dusmas un bardzība, un visi lāsti, kas ir rakstīti šinī grāmatā, gulsies
uz viņu, un Tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu apakš debess.
21 Un Tas Kungs viņu nošķirs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā.
22 Bet nākamās paaudzes, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un
svešinieks, kas nāks no tālas zemes, redzēdami šīs zemes mocības un
viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai licis sirgt, sacīs:
23 sērs un sāls, izdegusi ir visa viņu zeme; tur nesēj, tur neaug,
un zāle tur nezeļ, jo tā zeme ir izdeldēta, gluži kā Sodoma un Gomora,
kā Ādama un Ceboima, ko Tas Kungs izdeldēja Savās dusmās un bardzībā,-
24 un tad visas tautas jautās: kādēļ Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kādēļ šīs lielās karstās dusmas?
25 Tad sacīs: tādēļ ka tie ir atmetuši Tā Kunga, savu tēvu Dieva,
derību, ko Viņš ar tiem bija noslēdzis, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes
zemes,
26 un tie gāja un kalpoja citiem dieviem un pielūdza tos dievus, ko viņi nepazina un ko Viņš tiem nebija piešķīris.
27 Tāpēc Tā Kunga dusmas iedegās pret šo zemi un Viņš lika nākt pār to visiem lāstiem, kas ir rakstīti šinī grāmatā.
28 Un Tas Kungs viņus izstūma Savās dusmās un niknumā un ar lielu
bardzību no viņu zemes, un Viņš tos meta kādā citā zemē, kā tas šodien
ir.
29 Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet
atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi - pildīt visus šīs bauslības
vārdus."
30.nodaļa
1 "Un, kad tas viss nāks pār tevi, svētība un lāsti, ko es tev
lieku priekšā, un tu tos nopietni ņemsi pie sirds visu tautu vidū, starp
kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs izkaisījis,
2 un tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, tu un tavi bērni, un
klausīsi Viņa balsij ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, ko es tev
šodien pavēlu,
3 tad arī Tas Kungs, tavs Dievs, atjaunos tevi no gūsta un būs
žēlīgs pret tevi, un tevi atkal savāks kopā no visām tautām, starp kurām
Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izkaisījis.
4 Jebšu tavi izraidītie būtu pašā debess galā, tad tomēr Tas Kungs,
tavs Dievs, arī no turienes tevi savāks kopā un arī no turienes Viņš
tevi atdabūs.
5 Un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, ko tavi
tēvi bija iemantojuši, un tu to iemantosi, un Viņš tev darīs daudz laba
un tevi vairos vairāk nekā tavus tēvus.
6 Un Tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi,
ka tu mīlētu To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu
dvēseli, lai tu dzīvotu.
7 Un Tas Kungs, tavs Dievs, liks visus šos lāstus uz taviem ienaidniekiem un uz taviem skauģiem, kas tevi vajā.
8 Bet tu atkal klausīsi Tā Kunga balsij un pildīsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu.
9 Un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi bagātīgi svētīs ikvienā tavā roku
darbā, tava klēpja augļus, tavu liellopu augļus un tavas zemes augļus,
jo Tas Kungs atkal priecāsies par tevi tavā labumā, tāpat kā Viņš
priecājās par taviem tēviem,
10 ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, turēdams Viņa
baušļus un Viņa likumus, kas ir rakstīti šinī bauslības grāmatā, un ja
tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, ar visu savu sirdi un ar visu
savu dvēseli.
11 Jo šis bauslis, ko es tev šodien pavēlu, nav tev nedz pārāk grūts, nedz par tālu;
12 tas nav debesīs, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ kāps debesīs
un mums to paņems un mums to paziņos, ka mēs to varētu pildīt?
13 Tas nav arī viņpus jūras, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ
celsies pāri jūrai un mums to atvedīs un mums to paziņos, ka mēs to
varētu pildīt?
14 Nē, tas vārds ir ļoti tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to pildītu.
15 Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu.
16 Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa
ceļus, turēt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu
un vairotos, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru
tu dodies, lai to iemantotu.
17 Bet, ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs, bet tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un kalpotu tiem,
18 tad es jums šodien saku, ka jūs noteikti iesit bojā; un jūs ilgi
nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad ej pāri Jordānai, lai tur
nonāktu un lai to iemantotu.
19 Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka
lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies
dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,
20 mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam
pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu
dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un
Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot."
Lūkas evaņģēlijs 11:37-12:7
37 Bet, kamēr Viņš vēl tā runāja, kāds farizejs Viņu lūdza pie sevis uz azaidu. Un Viņš iegājis apsēdās.
38 Farizejs, to redzēdams, brīnījās, ka Viņš nemazgājās priekš ēšanas.
39 Bet Tas Kungs tam sacīja: "Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa
un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un
blēdību.
40 Jūs bezprātīgie! Vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi?
41 Bet dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un redzi, viss jums būs šķīsts.
42 Bet vai jums, jūs farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām,
dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva
mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā.
43 Vai jums, jūs farizeji, jums patīk sinagogās sēdēt augstos krēslos un pilsētas laukumos tapt sveicinātiem.
44 Vai jums! Jūs esat līdzīgi slepeniem kapiem; ļaudis, kas pāri staigā, to nezina."
45 Tad viens no bauslības mācītājiem Viņu pārtrauca, sacīdams: "Mācītāj, tā runādams, Tu apvaino arī mūs."
46 Un Viņš atbildēja: "Arī jums vai! Jūs bauslības vīri! Jo jūs
uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši tām nepieskaraties ne
ar vienu pirkstu.
47 Vai jums! Jo jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos ir nokāvuši.
48 Tā jūs apliecināt, ka jums patīk jūsu tēvu darbi; viņi tos nokāva, un jūs ceļat pieminekļus.
49 Tāpēc arī Dieva gudrība saka: Es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, un viņi citus nokaus un citus vajās,
50 lai no šīs cilts prasītu visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules sākuma,
51 no Ābela asinīm līdz Caharijas asinīm, kas nonāvēts starp altāri
un Dieva namu. Patiesi Es jums saku: no šīs cilts viņas tiks prasītas.
52 Vai jums! Jūs bauslības vīri! Jūs esat noslēpuši atzīšanas
atslēgu; paši jūs neejat iekšā un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat
aizkavējuši!"
53 Kad Viņš no turienes bija aizgājis, tad rakstu mācītāji un farizeji sāka Viņam pastāvīgi uzmākties ar visādiem jautājumiem,
54 slepeni glūnēdami, vai neizdosies Viņu noķert kādos vārdos.
12.nodaļa
1 Un, kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka
cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt Saviem mācekļiem:
"Sargaities no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības.
2 Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā.
3 Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem.
4 Jums, Saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt.
5 Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam ir
vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām Es saku: to bīstieties.
6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.
7 Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.
Psalmi 78:1-21
1 Asafa pamācība. Klausies, mana tauta, manu mācību, atveriet savas ausis manas mutes vārdiem!
2 Es atdarīšu savu muti runai ar sakāmiem vārdiem, stāstīšu senlaiku mīklas.
3 Ko esam dzirdējuši un zinām un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
4 to mēs neslēpsim viņu bērniem, to mēs stāstīsim viņu pēcnācējiem:
Tā Kunga slavenos darbus un Viņa spēku, un Viņa brīnumus, ko Viņš ir
darījis.
5 Viņš ir cēlis liecību Jēkabā un devis bauslību Israēlā, Viņš ir arī pavēlējis mūsu tēviem, ka tā mācāma viņu bērniem,
6 lai to zinātu vēlākais dzimums, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un par to stāstītu arī saviem bērniem,
7 lai tie liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles,
8 lai viņi nebūtu tādi kā viņu tēvi, stūrgalvīga un nepaklausīga
cilts - cilts, kas savā sirdī nebija pastāvīga, kam gars neturējās pie
Dieva.
9 Efraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā.
10 Viņi neturēja Dieva iecelto derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
11 viņi aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš bija darījis brīnumus Ēģiptes zemē, Coānas laukos.
13 Viņš pāršķīra jūru, lika viņiem tai izsoļot cauri un uzstatīja ūdeni kā aizsprostu;
14 Viņš tos vadīja ar padebesi dienā un cauru nakti ar uguns atspīdumu.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un dzirdināja viņus kā ar dziļuma ūdeņiem papilnam;
16 Viņš lika strūklām izplūst no klints un ūdenim tecēt straumēm.
17 Bet tie joprojām grēkoja pret Viņu un sacēlās pret Visuaugstāko tuksnesī.
18 Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres.
19 Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: "Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī?
20 Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?"
21 Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu,
22 jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis,
24 lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību.
25 Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
26 Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un atveda ar Savu spēku dienvidu vēju,
27 un birdināja uz viņiem gaļu kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis.
28 Viņš lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt viņu mājokļiem.
29 Viņi ēda un pieēdās, Viņš deva tiem to, ko viņi kāroja,
30 bet viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē,
31 kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus.
Salamana pamācības 12:19-20
19 Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi.
20 Krāpšana ir to sirdīs, kuri dod ļaunu padomu, bet tie, kas mudina uz mieru, sagādā prieku.
www.bibele.lv
|
|
