|
2013-4-7
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 5. Mozus grāmata 31:1-32:27
- Salamana pamācības 12:21-23
5. Mozus grāmata 31:1-32:27
31.nodaļa
1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
2 Un viņš tiem sacīja: "Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs,
es vairs nespēju nedz iziet, nedz atnākt, un Tas Kungs man ir sacījis:
tev nebūs iet pāri šai Jordānai!
3 Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš pats ies pāri tev pa priekšu, Viņš
izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu viņus iemantosi. Jozua, tas ies
tev pa priekšu pāri, kā Tas Kungs to ir pavēlējis.
4 Un Tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis Sihonam un
Ogam, amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, tos Viņš ir izdeldējis.
5 Kad Tas Kungs nodos viņus jūsu priekšā, tad dariet ar viņiem pēc tās pavēles, ko es jums esmu pavēlējis.
6 Esiet stipri un droši! Nebaiļojieties un nebīstaities no viņiem.
Jo Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš iet ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz
tevi pametīs."
7 Un Mozus atsauca Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: "Esi
stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko Tas Kungs ar
zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tu to sadalīsi viņu starpā kā
mantojumu.
8 Un Tas Kungs, Viņš iet tev pa priekšu un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies."
9 Un Mozus uzrakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levija
dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā,
11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā
tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi
lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird.
12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas
mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu
Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus,
13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties
To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz
kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu."
14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev
jāmirst; atsauc Jozuu, un nostājieties Saiešanas teltī, un Es viņam
pavēlēšu!" Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās Saiešanas teltī.
15 Tad Tas Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja Saiešanas telts durvīs.
16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tu dusēsi pie saviem
tēviem, un šī tauta celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem
šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet Mani tie atstās un atmetīs Manu derību,
ko Es ar viņiem esmu noslēdzis.
17 Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos
atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz
ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai
ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Dieva manī?
18 Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā
ļaunuma dēļ, ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem.
19 Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un
ieliec to viņu mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla
bērniem.
20 Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis
viņu tēviem,- zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs,
un uzbarosies, tad tie pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet
Mani atmetīs un lauzīs Manu derību.
21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma
tiem atbildēs un būs viņiem kā liecība, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu
pēcnācēju mutes. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es
esmu viņus ievedis tanī zemē, kā Es esmu ar zvērestu apsolījis."
22 Tad Mozus rakstīja šo dziesmu tanī dienā un to mācīja Israēla bērniem.
23 Bet Viņš pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: "Esi stiprs un
drošs, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar
zvērestu apsolījis; un Es būšu ar tevi."
24 Un notika, kad Mozus beidza rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, līdz bija pabeidzis,
25 tad Mozus pavēlēja levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:
26 "Ņemiet šo bauslības grāmatu un lieciet to blakus Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā ir liecība pret tevi.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi,
kamēr es vēl šodien esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To
Kungu; cik vēl vairāk pēc manas nāves.
28 Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecajus un savus
virsniekus, lai es saku tos vārdus, viņiem dzirdot, un pret tiem
piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no
tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā
laikā, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami
ar savu roku darbu."
30 Tad Mozus, visai Israēla draudzei to dzirdot, teica šīs dziesmas vārdus, līdz tie bija pabeigti:
32.nodaļa
1 "Uzklausiet, debesis, un ļauj man runāt, un zeme lai dzird manas mutes vārdus!
2 Līsti lejup kā lietus, mana mācība, un pili kā rasa, mana valoda, kā lietus uz zaļumu un lāses uz zāli!
3 Jo es slavēšu Tā Kunga Vārdu: dodiet godu mūsu Dievam!
4 Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi
ir tiesa; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.
5 Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet, sev par kaunu, nikna un netikla cilts.
6 Vai jūs Tam Kungam tā atmaksājat, tu ģeķīgā un neprātīgā tauta?
Vai Viņš nav tavs tēvs, kam tu piederi, kas tevi radījis un veidojis?
7 Piemini senās dienas, ņem vērā gadus no audzes uz audzi! Vaicā
savam tēvam, tas tev to pastāstīs, prasi saviem vecajiem, tie tev to
teiks:
8 kad Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra
cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām robežas pēc Israēla
bērnu skaita.
9 Jo Tā Kunga daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla.
10 Viņš to atrada tuksneša zemē, briesmīgā kaukšanas tuksnesī; Viņš
to glabāja un par viņu gādāja, un Viņš to sargāja kā Savu acuraugu.
11 Kā ērglis, kas savus bērnus vedina no ligzdas, kas izpleš savus
spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem,
12 tā Tas Kungs viens pats ir viņus vadījis, un sveša dieva nebija ar viņu.
13 Un Viņš tiem lika celties pāri zemes augstumiem, un Viņš tos
ēdināja ar lauku augļiem, Viņš tos mieloja ar medu no klints un ar eļļu
no viscietākā akmens,
14 ar sviestu no govīm un pienu no kazām līdz ar jēru taukiem, un
Basanas auniem un āžiem ar taukām nierēm, ar tīriem kviešiem, un vīna
ogu asinis tu dzēri, vīnu.
15 Kad Ješurūns aptaukojās, viņš spēra,- tu kļuvi trekns un tukls,
un resns,- tad viņš atstāja Dievu, savu radītāju, un nicināja savas
pestīšanas klinti.
16 Tie Viņu dusmoja ar svešiem dieviem, ar savām negantībām tie Viņu kaitināja.
17 Tie upurēja ļauniem gariem, bet ne Dievam, tiem dieviem, ko tie
nepazina, tiem jauniem, kas agrāk nav bijuši un ko jūsu tēvi nav
bijušies.
18 To klinti, kas tevi dzemdināja, tu atstāji, un tu aizmirsi Dievu, kas tevi ir radījis.
19 Un, kad Tas Kungs to redzēja, Viņš dusmās atmeta Savus dēlus un Savas meitas,
20 un Viņš teica: Es paslēpšu Savu vaigu no viņiem un skatīšu, kāds būs viņu gals, jo tā ir netikla tauta, bērni bez ticības.
21 Tie Mani dzeldināja ar saviem nedieviem, tie Mani dusmoja ar
saviem nīcīgajiem dieviem; tā arī Es viņus dzeldināšu ar netautu, ar
kādu ģeķīgu tautu Es viņus sadusmošu.
22 Jo uguns ir iedegusies no Manām dusmām un degs līdz apakšzemes
dziļumiem, un aprīs zemi ar tās augļiem, un aizdedzinās kalnu pamatus.
23 Es krāšu ļaunumu pār viņiem, Es raidīšu Savas bultas pret viņiem.
24 Badā tie izģindīs un sērgās tie izdēdēs un iznīks; un Es vēl pret viņiem sūtīšu zvēru zobus un pīšļos līdējas čūskas indi.
25 Ārā tos postīs zobens, bet iekšā - šaušalas, kā jaunekli, tā jaunavu, kā zīdaini, tā sirmgalvi.
26 Es varētu teikt: Es viņus izputināšu, Es izdzēsīšu viņu piemiņu starp cilvēkiem,-
27 ja Es nebītos, ka viņu ienaidnieki Mani sadusmotu, ka viņu
vajātāji nesaprazdami sacītu: mūsu roka bija tā varenā, un ne jau Tas
Kungs visu to darījis.
Lūkas evaņģēlijs 12:8-34
8 Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā;
9 bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.
10 Un katram, kas teiks ko pret Cilvēka Dēlu, tam to piedos. Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, to nepiedos.
11 Kad tie nu jūs vedīs savās sinagogās valdības iestāžu un
valdnieku priekšā, nerūpējieties par to, kā jūs sevi aizstāvēsit jeb ko
teiksit,
12 jo Svētais Gars jūs mācīs tai brīdī, ko jums būs runāt."
13 Tad kāds no ļaužu pulka sacīja Viņam: "Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā."
14 Bet Viņš tam atbildēja: "Cilvēk, kas Mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?"
15 Un Viņš tiem sacīja: "Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas."
16 Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: "Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu.
17 Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt.
18 Un viņš turpināja: to es darīšu - es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu,
19 un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.
20 Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis
atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?
21 Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā."
22 Un Viņš sacīja Saviem mācekļiem: "Tāpēc Es jums saku: nezūdaities
savas dzīvības pēc, ko ēdīsit, ne arī savas miesas pēc, ar ko
ģērbsities.
23 Jo dzīvība ir labāka nekā barība un miesa labāka nekā apģērbs.
24 Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nav ne šķūņa,
ne klēts, bet Dievs viņus uztur. Cik daudz vairāk jūs esat vērti nekā
putni.
25 Kurš jūsu starpā ar visu savu zūdīšanos var savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
26 Ja nu jūs pat vismazākās lietas nespējat, ko jūs zūdāties pārējo lietu pēc?
27 Ņemiet vērā lilijas, kas ne vērpj, ne auž. Bet Es jums saku: pat
Salamans visā savā greznumā nav bijis tā apģērbts kā viena no tām.
28 Bet, ja jau zāli laukā, kas šodien aug, bet rīt tiek krāsnī mesta, Dievs tik skaisti apģērbj, cik vairāk jūs, jūs mazticīgie!
29 Tāpēc neraizējieties arī jūs par to, ko ēdīsit un ko dzersit, un neuztraucieties,
30 jo visu to meklē pasaules tautas. Jūsu Tēvs jau zina, ka jums viss tas vajadzīgs.
31 Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.
32 Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību!
33 Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev
naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis
nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt.
34 Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
Psalmi 78:32-55
32 Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem.
33 Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā.
34 Kad Viņš tos žņaudza, tad tie vaicāja pēc Viņa, atgriezās un meklēja Dievu,
35 un atcerējās, ka Dievs ir viņu klints un ka Dievs, Visuaugstākais, ir viņu pestītājs.
36 Bet viņi liekulīgi krāpa Viņu ar savu muti un meloja Viņam ar savu mēli,
37 jo viņu sirds nebija cieši saistīta pie Viņa, un viņi neturējās uzticīgi pie Viņa derības.
38 Taču Viņš bija žēlsirdīgs, piedeva noziegumu un viņus
neizdeldēja, bet daudzkārt novērsa Savas dusmas un nelika pamosties
visai Savai bardzībai,
39 jo Viņš ņēma vērā to, ka viņi ir miesa, vēja pūsma, kas aizskrien un vairs neatgriežas.
40 Cik reizes viņi To Kungu nekaitināja tuksnesī un neapbēdināja Viņu tuksnešainā vietā!
41 Viņi kārdināja Dievu allaž no jauna un sāpināja Israēla Svēto.
42 Viņi nepieminēja vairs Viņa spēcīgo roku, nedz to dienu, kad Viņš tos izglāba no apspiedējiem,
43 kad Viņš Savas zīmes rādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coānas klajumā.
44 Viņu upes Viņš pārvērta tur par asinīm un padarīja viņu strautus nedzeramus,
45 uzsūtīdams viņiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas viņiem nesa bojā eju,
46 un deva viņu augļus spradžiem un viņu pļauju siseņiem.
47 Viņš sadragāja viņu vīna kokus ar krusu un viņu vīģes kokus ar debesu ledus gabaliem,
48 un nogalināja viņu lopus krusas negaisā un viņu ganāmos pulkus ar zibeņiem.
49 Un Viņš uzsūtīja viņiem Savu dusmu kvēli, bardzību, postu un bēdas, ļaunu eņģeļu pulku.
50 Viņš deva vaļu Savām dusmām, nepasargādams no nāves viņu dvēseles, pamezdams viņu dzīvības mērim.
51 Un Viņš lika nomirt pirmdzimušajiem Ēģiptē, vīru spēka pirmdzimtajiem Hama teltīs,
52 un veda Savu tautu tālākā ceļā kā avis un vadīja viņus kā ganāmo pulku tuksnesī.
53 Un Viņš tos droši vadīja, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus apklāja jūra.
54 Un Viņš tos veda Savas zemes svētajos novados, uz kalnāju, ko Viņa labā roka bija ieguvusi.
55 Viņš aizdzina tautas, viņiem ienākot, un piešķīra pēc izmestajiem
mesliem viņu zemes gabalus Israēlam par mantojuma daļu un lika Israēla
ciltīm dzīvot viņu teltīs.
Salamana pamācības 12:21-23
21 Taisnajam nekas nekaitēs, bet bezdievji būs nelaimju pilni.
22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk.
23 Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību.
www.bibele.lv
|
|
