|
2013-4-8
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 5. Mozus grāmata 32:28-52
- Lūkas evaņģēlijs 12:35-59
5. Mozus grāmata 32:28-52
28 Jo tā ir tauta bez padoma, un tiem nav saprašanas.
29 Kaut viņi būtu tik gudri un kaut viņi saprastu, kaut viņi ieraudzītu savu galu.
30 Kā viens var vajāt tūkstošus, un kā divi var likt bēgt
desmittūkstošiem? Vai ne tāpēc, ka tā klints tos ir pārdevusi, un nevis
Tas Kungs tos ir nodevis?
31 Patiesi, viņu klints nav tāda kā mūsu klints; par to mūsu ienaidnieki paši ir spriedēji.
32 Jo viņu vīna koks ir no Sodomas vīna koka un no Gomoras laukiem; un viņu vīnogas ir indes ogas, un viņu ķekari ir rūgti.
33 Viņu vīns ir pūķu siekalas un nāvējoša odžu žults.
34 Vai tas nav Manī paslēpts un apzīmogots Manā padomā?
35 Man pieder atriebšana un atmaksa, kad viņu kāja slīdēs; jo tuvu
klāt ir viņu posta diena, un tas, kam jānāk, steigšus tuvojas.
36 Jo Tas Kungs tiesās Savu tautu, un par Saviem kalpiem Viņš
apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks viņu rokās zudis, un tiklab
stiprais, kā arī vājais ir nieks.
37 Un tad Viņš sacīs: kur ir viņu dievi, klints, uz ko tie cerēja?
38 Kur ir tie, kas ēda viņu upuru taukus un dzēra viņu dzeramo
upuru vīnu? Lai viņi ceļas un jums palīdz, ka jums būtu patvērums.
39 Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi
Es! Es nonāvēju, un Es daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu, un nav
glābēja no Manas rokas!
40 Jo Es paceļu Savu roku pret debesīm un saku: patiesi, ka Es dzīvoju mūžīgi,
41 kad Es trīšu Savu zobena zibeni un Mana roka turēs tiesu, tad Es
atkal atriebšos Saviem ienaidniekiem un atmaksāšu tiem, kas Mani
ienīst.
42 Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm - un Mans zobens rīs miesas
- ar nokauto un gūstīto asinīm, ar asinīm no ienaidnieku vareno galvām.
43 Gavilējiet, tautas, par Viņa tautu! Jo Viņš atriebj Savu kalpu
asinis, Viņš atriebjas Saviem pretiniekiem un apžēlojas par Savu zemi un
par Savu tautu. -
44 Un Mozus nāca un teica visus šīs dziesmas vārdus, visai tautai to dzirdot, viņš un Jozua, Nūna dēls.
45 Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu,
46 tad viņš tiem sacīja: "Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es
jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt
visus šīs bauslības vārdus!
47 Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo vārdu
jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to
iemantotu."
48 Un Tas Kungs runāja uz Mozu tanī pašā dienā:
49 "Kāp Abarima kalnājā Nebo kalnā, kas atrodas Moāba zemē pretī
Jērikai, un skati Kānaāna zemi, ko Es došu Israēlam par īpašumu.
50 Un tu mirsi uz tā kalna, kurā tu kāpsi, un tu tiksi piepulcināts
savai tautai, tāpat kā Ārons, tavs brālis, nomira Hora kalnā un tika
piepulcināts savai tautai,
51 tādēļ ka jūs pret Mani grēkojāt Israēla bērnu vidū pie Meribas
ūdeņiem Kadešā, Cina tuksnesī, un tādēļ ka jūs Mani neatzināt par svētu
Israēla bērnu vidū.
52 Tu gan iztālēm redzēsi to zemi, bet tu tur neieiesi, tai zemē, ko Es dodu Israēla bērniem."
Lūkas evaņģēlijs 12:35-59
35 Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg:
36 esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs.
37 Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā; tiešām, Es
jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus
un tiem kalpos.
38 Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie!
39 Bet to ziniet, ja nama kungs zinātu, kurā stundā nāks zaglis, viņš neļautu tam ielauzties savā namā.
40 Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat."
41 Tad Pēteris Viņam jautāja: "Kungs, vai Tu šo līdzību stāsti mums vai visiem?"
42 Un Tas Kungs teica: "Kas gan ir uzticamais un saprātīgais nama
turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo
barību?
43 Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.
44 Tiešām Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu!
45 Bet, ja kalps savā sirdī domās: mans kungs kavējas nākt, - un
sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un
piedzersies,
46 tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida, un
stundā, kuru tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu
līdz ar neticīgiem.
47 Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu.
48 Bet, kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus,
dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz
uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.
49 Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu!
50 Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta.
51 Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos!
52 Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim,
53 tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!"
54 Un uz ļaudīm Viņš sacīja: "Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus, - un tā arī notiek;
55 un, kad no dienvidiem pūš vējš, jūs sakāt: būs karstums, - un tā notiek.
56 Liekuļi, par zemes un debess izskatu jūs protat spriest, kāpēc jūs neprotat spriest par šo laikmetu?
57 Un kāpēc jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnība?
58 Jo, ja tu ar savu pretinieku ej pie priekšnieka, centies ar viņu
vēl ceļā izlīgt, lai viņš tevi nevestu pie soģa un soģis tevi nenodod
uzraugam, un uzraugs tevi neiemet cietumā.
59 Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi nomaksājis pēdējo artavu."
Psalmi 78:56-64
56 Taču viņi kārdināja un kaitināja Dievu, to Visuaugstāko, un neievēroja Viņa liecības.
57 Viņi novērsās un kļuva neuzticīgi kā viņu tēvi, viņi sabruka kā atslābis viltīgs stops.
58 Viņi sarūgtināja Viņu ar saviem elku kalniem un sadusmoja Viņu ar kalpošanu augstienēs saviem elku tēliem.
59 Dievs dzirdēja to un apskaitās, un Israēls Viņam ļoti rieba, un Viņš to pameta pamazām gandrīz pavisam.
60 Viņš pameta Savu mājokli Šīlo, Savu telti, kur Viņš mājoja starp cilvēkiem.
61 Viņš atdeva Savu spēku gūstā un Savu godību ienaidnieka rokā.
62 Viņš nodeva Savu tautu zobena varā un iedegās dusmās pret Savu mantojumu.
63 Viņu jaunekļus aprija uguns, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
64 Viņu priesteri krita no zobena, un viņu atraitnes nevarēja viņus apraudāt.
Salamana pamācības 12:24
24 Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.
www.bibele.lv
|
|
