|
2013-4-9
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
5. Mozus grāmata 33:1-29
1 Šī ir svētība, ar ko Mozus, Dieva vīrs, pirms savas nāves svētīja Israēla bērnus.
2 Un viņš sacīja: "Tas Kungs ir nācis no Sinaja, un Viņš no Seīra
ir uzausis pār tiem; Viņš ir atspīdējis no Pāranas kalniem un ir nācis
no desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas - bauslības uguns
pār tiem.
3 Patiešām, Viņš mīl tautas! Visi Tavi svētie ir Tavā rokā; tie noliecas pie Tavām kājām un saņem no Taviem vārdiem.
4 Mozus mums ir pavēlējis bauslību, Jēkaba draudzes īpašumu.
5 Tas Kungs kļuva par ķēniņu Ješurūnam, kad tautas galvenie sapulcējās kopā ar Israēla ciltīm.
6 Rūbens lai dzīvo un nemirst un arī neviens viņa vīrs!"
7 Un par Jūdu viņš sacīja: "Uzklausi, Kungs, Jūdas balsi un ved to
atpakaļ pie viņa tautas. Ar savām rokām viņš tos aizstāv, un esi Tu
viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem!"
8 Un par Leviju viņš sacīja: "Lai Tavi tumīmi un urīmi pieder Tavam
svētajam vīram, ko Tu esi pārbaudījis pie Masas, ar ko Tu strīdējies
pie Meribas ūdeņiem,
9 kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: es viņus nepazīstu,-
kas savus brāļus neievēroja un negribēja pazīt savus dēlus, jo sargāja
Tavu vārdu un turēja Tavu derību.
10 Viņi mācīs Tavas tiesas Jēkabam un Tavu bauslību Israēlam; tie
liks kvēpināmās zāles Tavā priekšā un dedzināmos upurus uz Tava altāra.
11 Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa roku darbs Tev patīk!
Sadragā gurnus tiem, kas pret viņu ceļas un kas viņu ienīst, ka tie
vairs nevar celties!"
12 Un par Benjamīnu viņš sacīja: "Tā Kunga mīļais, tas dzīvos pie
Viņa drošībā, Viņš to apsegs ik dienas, un tas mitīs starp Viņa
kamiešiem."
13 Un par Jāzepu viņš sacīja: "Tā Kunga svētīta lai ir viņa zeme ar
visu labāko no debesīm, ar rasu, un ar dzelmēm, kas dus apakšā,
14 ar visu labāko, ko saule nes, un ar visu labāko no mēness,
15 ar visu labāko no vecveciem kalniem un visu labāko no mūžīgiem pakalniem,
16 ar visu labāko no zemes un viņas pilnuma un ar Tā labvēlību, kas
mita ērkšķu krūmā,- lai tā nāk pār Jāzepa galvu un pār galvu kronēto,
pār to, kas izraudzīts no savu brāļu vidus!
17 Viņa stiprums ir kā vēršu pirmajam, un viņa ragi ir kā sūbra
ragi, ar tiem viņš sabadīs visas tautas līdz zemes galiem; šie ir
Efraima desmittūkstoši, un šie ir Manases tūkstoši."
18 Un par Zebulonu viņš sacīja: "Priecājies, Zebulon, savā gājumā, un tu, Isašar, savās teltīs!
19 Viņi sauks tautas kalnā, un tur tie upurēs taisnības upurus, jo tie izsūks no jūras bagātības un smiltīs apslēptas mantas."
20 Un par Gadu viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas, kas liek Gadam izplesties! Viņš guļ kā lauva un saplosa gan elkoni, gan galvu.
21 Viņš izraudzījās sev pirmā tiesu, jo tur viņam bija nolikta
vadoņa daļa; un viņš nāca ar tautas galveniem un darīja Tā Kunga
taisnību un Viņa tiesas līdz ar Israēlu."
22 Un par Danu viņš sacīja: "Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Basanas."
23 Un par Naftali viņš sacīja: "Naftalim ir labvēlības diezgan un
Tā Kunga svētības papilnam, tas mantos jūru un dienvidu zemi!"
24 Un par Ašeru viņš sacīja: "Ašers lai ir svētīts starp dēliem,
lai viņš ir apžēlotais brāļu vidū, un lai tas mērc savu kāju eļļā!
25 Dzelzs un varš lai ir tavs aizslēgs, un, cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!"
26 "Neviens nav kā Ješurūna Dievs, kas brauc pa debesīm, lai tev palīdzētu un Savas varas augstumos pa mākoņiem.
27 Mūžīgais Dievs ir patvērums, un pāri ir mūžīgas rokas; un Viņš aizdzen ienaidnieku no tevis un saka: izdeldē!
28 Tā Israēls dzīvos drošībā un viens; Jēkaba aka ir nošķirta labības un vīna zemē, un viņa debesis pilinās rasu.
29 Svētīgs tu esi, Israēl! Kas ir tāds kā tu? Tu Tā Kunga izglābta
tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas uzvaras
zobens; tavi ienaidnieki tev izdabās, bet tu mīdīsi kājām viņu augstieņu
svētnīcas."
Lūkas evaņģēlijs 13:1-21
1 Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas Viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
2 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs domājat, ka šie
galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši,
tāpēc ka tie to cietuši?
3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.
4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas
tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes
iedzīvotāji?
5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu."
6 Un Viņš stāstīja šādu līdzību: "Kādam cilvēkam bija vīģes koks,
stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet
neatrada.
7 Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un
meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti
izsūc zemi!
8 Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu!
9 Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst."
10 Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā.
11 Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā
ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi svabada no savas slimības!"
13 Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
14 Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā
bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: "Ir sešas dienas, kurās jāstrādā.
Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!"
15 Bet Tas Kungs tam atbildēja: "Jūs liekuļi, vai katrs no jums
sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu
astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?"
17 Un, Viņam tā runājot, visiem Viņa pretiniekiem tapa kauns, un
visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus Viņš
darīja.
18 Tad Viņš teica: "Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko Es to salīdzināšu?
19 Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja
savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš
debess taisīja savas ligzdas."
20 Un atkal Viņš sacīja: "Ar ko Es salīdzināšu Dieva valstību?
21 Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga."
Psalmi 78:65-72
65 Tad pamodās Tas Kungs kā gulētājs, kā varonis, kas pieceļas no vīna noreibuma,
66 un sita Savus ienaidniekus no mugurpuses, uzkrāva viņiem mūžīgu negodu.
67 Viņš atmeta Jāzepa telti un neizraudzīja Sev vairs Efraima cilti,
68 bet izredzēja Jūdas cilti, Ciānas kalnu, kas Viņam mīļš bija kļuvis.
69 Viņš cēla Savu svētnīcu līdzīgu augstajiem kalniem un tik spēcīgu kā zemi, kurai Viņš mūžīgus pamatus licis.
70 Tad Viņš izraudzīja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma viņu no avju laidariem;
71 Viņš lika viņam nākt no zīdītājām avīm ganīt Jēkabu, Savu tautu, un Israēlu, Savu mantojumu.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi un vadīja viņus ar sapratīgu roku.
Salamana pamācības 12:25
25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.
www.bibele.lv
|
|
