|
2013-6-11
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
1. Ķēniņu grāmata 8:1-66
8. nodaļa
1 Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visus cilšu galvenos,
Israēla bērnu tēvu namu galvenos pie sevis Jeruzālemē, lai varētu
pārnest Tā Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas, tas ir, Ciānas.
2 Un pie ķēniņa Salamana sapulcējās visi Israēla vīri uz svētkiem ētānima mēnesī, tas ir septītais mēnesis.
3 Un, kad visi vecaji bija sanākuši, tad priesteri pacēla šķirstu.
4 Un tie uznesa kalnā Tā Kunga šķirstu, Saiešanas telti un visus
svētos priekšmetus, kas bija teltī. Priesteri un levīti tos nesa kalnup.
5 Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas bija pie viņa
sapulcējusies, atradās ar viņu šķirsta priekšā, un tie upurēja liellopus
un sīklopus tik daudz, ka tos nespēja nedz saskaitīt, nedz aplēst.
6 Un priesteri ienesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama iekšējā svētnīcā, vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem.
7 Jo ķerubu spārni bija izplesti pāri šķirsta novietnei, un tā ķerubi apklāja šķirstu un tā nesamās kārtis no augšas.
8 Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija
redzami iekšējās svētnīcas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tā
tas ir līdz pat šai dienai.
9 Šķirstā nekā vairāk nebija iekšā kā vienīgi divas akmens
plāksnes, kuras Mozus bija ielicis Horeba kalnā, kad Tas Kungs noslēdza
derību ar Israēla bērniem pēc viņu iznākšanas no Ēģiptes.
10 Un notika, tikko priesteri iznāca no svētnīcas, mākonis piepildīja Tā Kunga namu.
11 Un priesteri nevarēja nostāties, lai kalpotu šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība piepildīja Tā Kunga namu.
12 Tad Salamans sacīja: "Tas Kungs ir sacījis, ka Viņam jāmīt tumšā vietā.
13 Tad nu arī es Tev esmu uzcēlis dzīvojamo namu, mājokli, kurā mājot mūžīgi."
14 Un ķēniņš pagriezās ar savu seju un svētīja visu Israēla draudzi, bet visa Israēla draudze bija piecēlusies kājās.
15 Un viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ar
Savu muti pats ar manu tēvu Dāvidu to bija runājis. Un Viņš pats to ir
piepildījis ar Savu roku, sacīdams:
16 kopš tās dienas, kad Es izvedu Israēlu, Savu tautu, no Ēģiptes,
Es neizvēlējos Israēla cilšu novados nevienu pilsētu, lai tanī celtu
Sava Vārda piemiņu, bet Es izraudzīju vienīgi Dāvidu, lai viņš
pārvaldītu Israēlu, Manu tautu,-
17 un manam tēvam Dāvidam bija uz sirds - celt Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdam namu.
18 Bet Tas Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: kaut gan tas bija
tavas sirds nodoms - uzcelt Manam Vārdam namu - un kaut tas Man arī labi
ir paticis, ka tāda apņemšanās ir bijusi tavā prātā,
19 tad tomēr tev pašam nebūs šo namu uzcelt. Vienīgi tavs dēls, kas
celsies no taviem gurniem, - tas lai uzceļ Manam Vārdam namu.
20 Un Tas Kungs ir Savu vārdu piepildījis: es esmu stājies sava
tēva Dāvida vietā un sēžu Israēla tronī, kā Tas Kungs to bija apsolījis,
un es esmu uzcēlis arī namu Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdam.
21 Un šai namā es tad esmu iekārtojis vietu šim šķirstam, kur
atrodas Tā Kunga derība, ko Viņš ar mūsu tēviem bija noslēdzis, kad Viņš
tos no Ēģiptes bija izvedis."
22 Un Salamans nostājās Tā Kunga altāra priekšā visas Israēla draudzes klātbūtnē. Un viņš izpleta savas rokas pret debesīm,
23 un viņš sacīja: "Tu, Kungs, Israēla Dievs! Nav neviena cita tāda
Dieva, kāds Tu esi, nedz augšā debesīs, nedz apakšā virs zemes, kas
sargā Savu derību un tur Savu žēlastību Savu kalpu starpā, kas paši
staigā Tavā priekšā tikai Tavus ceļus no visas savas sirds.
24 Tu esi turējis šos apsolījumus, kādus Tu manam tēvam Dāvidam
devi, kādus Tu viņam tiki teicis, Tu tos runāji pats ar Savu muti, un ar
Savu paša roku Tu tos šodien izpildīji.
25 Un tagad - ak, turi Tu, Kungs, Israēla Dievs, Savam kalpam,
manam tēvam Dāvidam, arī to, ko Tu viņam esi sacījis, apsolīdams: lai
tev nekad nepietrūktu Manā priekšā kāds, kas sēdēs uz Israēla troņa. Bet
vienīgi gan ar to noteikumu, ka arī tavi dēli tā nosargā savu ceļu Manā
priekšā, kā tu pats savu ceļu Manā priekšā esi staigājis.
26 Tādēļ tagad, Israēla Dievs, apstiprini, ka tas patiesi tā
notiks, ko Tu pats ar Saviem vārdiem esi sacījis Savam kalpam, manam
tēvam Dāvidam!
27 Bet vai tad Dievs patiešām lai dzīvotu zemes virsū? Lūk, debesis
un debesu debesis nav spējīgas Tevi pilnā mērā uzņemt. Kā tad nu vēl
šis nams, kādu es esmu uzcēlis?
28 Un taču pievērsies, lūdzu, Tu, Kungs, Israēla Dievs, Sava kalpa
lūgšanām un piesauksmēm, lai Tu uzklausītu tos saucienus un tās
lūgšanas, kādas Tavs kalps šodien šinī vietā raida pie Tevis.
29 Un lai Tavas acis būtu atvērtas pār šo namu dienu un nakti, pār
šo vietu, par kuru Tu tiki sacījis: lai Mans Vārds tanī mīt. - Kaut Tu
paklausītu šo lūgšanu, ko Tavs kalps, Tevi lūgdams šinī vietā, Tev lūdz.
30 Un uzklausi Sava kalpa un Israēla sauksmi, kādu tie pie Tevis
šinī vietā raida. Ak, klausi Savas mītnes vietā debesīs, klausi un
piedod!
31 Ja kāds būs nogrēkojies pret savu tuvāku un ja tas ir
sagatavojies nodot savu zvērestu savam Dievam un tas zvēr pie šī altāra
tavā namā,
32 tad uzklausi Tu debesīs, un dari un spried tiesu pār Saviem
kalpiem, ka Tu netaisnā algu liec saņemt netaisnajam, lai viņa ceļš
atgriežas uz viņa paša galvu, un liec taisnību piešķirt taisnajam,
dodams tam savas taisnības algu!
33 Un, ja Tava tauta Israēls tiek sakauta cīņā, tādēļ ka tie
grēkojuši Tavā priekšā, un ja tie atgriežas pie Tevis, atzīdami Tavu
Vārdu, un ja tie ar lūgšanām un piesauksmēm nāk Tavā priekšā, lūgdamies
šinī namā,
34 tad uzklausi Tu debesīs, piedodams Savai tautai Israēlam tās
grēkus, un ved tos atkal atpakaļ uz to zemi, kuru Tu viņu tēviem biji
devis.
35 Un, ja debesis būtu aizslēgtas un lietus nelītu, tādēļ ka tie
pret Tevi ir nogrēkojušies, bet tie šinī vietā pielūdz un atzīst Tavu
Vārdu un atgriežas no saviem grēkiem, jo Tu tos pazemo,
36 ak, tad uzklausi Tu tos debesīs un piedod Sava kalpa grēkus un
Savas tautas Israēla grēkus, jo Tu pats tos pamāci staigāt pa Saviem
labajiem ceļiem, pa kuriem tiem ir jāstaigā. Un tad Tu dod arī lietu
Savai zemei, kuru Tu Saviem kalpiem esi piešķīris par mantojumu.
37 Ja tad tanī zemē ir bads vai mēris, vai labības dzelte, vai
labības rūsa, vai siseņi, vai sienāži, vai ienaidnieks to apspiestu kādā
tās novadā, vai kāda cita smaga nelaime vai sērga viņus piemeklētu,
38 tad, lai arī kāda būtu lūgšana vai Tevis piesauksme un lai to
izteiktu vai nu atsevišķs cilvēks, vai arī visa Tava tauta Israēls, jo
ikviens pats labi zinās savas sirds pārmetumus, un tad tas izpletīs
savas rokas pret šo vietu,
39 tad Tu uzklausi to debesīs, Savā dzīvojamā mājoklī, un piedod un
dari, un dod ikvienam cilvēkam pēc tā ceļiem, jo Tu vien zini tā
sirdsprātu, Tu esi vienīgais, kas pazīsti visu cilvēka bērnu sirdis.
40 Lai tie Tevis bīstas visu savu mūža dienu, kādu tie pavada uz tās zemes, kuru Tu viņu tēviem esi devis!
41 Un arī svešinieks, kas pats nav no manas tautas, no Israēla, ja tas atnāk Tava Vārda dēļ šurpu no tālas zemes,
42 jo tie būs tad dzirdējuši par Tavu lielo slavu, par Tavu stipro
roku, par Tavu izstiepto elkoni, un ja tāds tad nonāktu un pielūgtu Tevi
šinī namā,
43 tad uzklausi arī viņu debesīs, Savā mājoklī, un dari Tu visu tā,
kā Tevi svešinieks ir lūdzis, lai visas zemes tautas atzīst Tavu Vārdu,
lai tie Tevi bītos gluži tāpat kā Tava tauta Israēls un lai tie atzīst,
ka šis nams, kuru es esmu uzcēlis, ir Tavam Vārdam novēlēts.
44 Ja Tava tauta dodas uzbrukumā pret saviem ienaidniekiem, lai arī
pa kādiem ceļiem Tu tos sūtītu, un ja tie tad pielūdz Tavu Vārdu tanī
pilsētā, kuru Tu pats Sev esi izraudzījis, un tanī namā, kuru es esmu
uzcēlis Tavam Vārdam,
45 tad uzklausi debesīs viņu lūgšanas un viņu piesaukšanas un nes viņiem viņu tiesu!
46 Ja viņi pret Tevi arī grēkojuši, nav taču neviena cilvēka, kas
negrēko, un ja Tu uz viņiem dusmosies un viņus nodosi viņu ienaidnieku
rokās, tā ka tie tiktu aizvesti kā gūstekņi ienaidnieku zemē, vai tālu,
vai tuvu,
47 un ja tie tad to atzīst tanī zemē, uz kuru tie kā gūstekņi ir
aizvesti, un tie atgriežas un piesauc Tevi tajā zemē, kurā tie kā
gūstekņi ir aizvesti, sacīdami: mēs esam grēkojuši, mēs esam nodarījuši
pārkāpumus, mēs esam bijuši vainīgi, -
48 un ja tie no visas savas sirds un no visas savas dvēseles
atgriežas pie Tevis tajā viņu ienaidnieku zemē, kas viņus tur noveduši
gūstā, un ja tad viņi Tevi pielūdz, griezušies ar vaigu pret savu pašu
zemi, kuru Tu biji nodevis viņu tēviem, un to pilsētu, kuru Tu esi
izredzējis, un to namu, kuru es esmu uzcēlis Tavam Vārdam,
49 tad uzklausi Tu debesīs, Savā dzīvojamā mājoklī, viņu lūgšanas un viņu piesauksmes un nes Tu tiem viņu taisnību,
50 un piedod Savai tautai, kura pret Tevi ir grēkojusi, visus viņu
pārkāpumus, kādus tie pret Tevi ir darījuši, un piešķir viņiem žēlastību
no to puses, kas viņus tur gūstā, lai tie pret viņiem būtu žēlīgi,
51 jo viņi ir Tava tauta, Tavs īpašums, kurus Tu esi izvedis no Ēģiptes - no paša dzelzs cepļa.
52 Uzlūko redzīgām acīm Sava kalpa pielūgšanu un Savas Israēla tautas saucienus pēc žēlastības,
53 jo Tu pats tos esi atšķīris no visām tautām pasaulē Sev par
īpašumu, kad Tu ar Sava kalpa Mozus palīdzību, mans Kungs un Dievs, liki
mūsu tēviem iziet no Ēģiptes!"
54 Un notika, tiklīdz Salamans bija beidzis piesaukt To Kungu ar
visām šīm lūgšanām un pielūgsmēm, viņš, kas bija nometies uz saviem
ceļiem, turēdams savas rokas izplestas pret debesīm, piecēlās no Tā
Kunga altāra priekšas,
55 un viņš nostājās un svētīja visu Israēla draudzi, skaļā balsī sacīdams:
56 "Slavēts lai ir Tas Kungs, kas ir devis Savam Israēlam atpūtu,
kā Viņš to bija apsolījis. Neviens vārds nav palicis nepiepildīts no
tiem labiem vārdiem, ko Viņš runājis caur Savu kalpu Mozu.
57 Un Tas Kungs, mūsu Dievs, lai ir ar mums, tāpat kā Viņš ir bijis
ar mūsu tēviem: Viņš lai mūs neatstāj, un Viņš lai mūs nepamet.
58 Lai Viņš mūsu sirdis pievērš Sev, lai mēs staigājam visos Viņa
ceļos, lai turam Viņa baušļus un Viņa likumus, un Viņa tiesas, kādas
Viņš mūsu tēviem ir pavēlējis.
59 Un lai šie vārdi, kādus es, žēlastību lūgdams, nesu sava Kunga
priekšā, ir tuvi Tam Kungam, mūsu Dievam, dienām un naktīm, lai Viņš
apsvērtu Sava kalpa tiesu un Savai tautai Israēlam to tiesu, kāda
diendienā tai pienākas.
60 Lai visas tautas virs zemes atzīst, ka Tas Kungs ir Dievs un ka bez Viņa nav cita neviena.
61 Un lai miers ar To Kungu, mūsu Dievu, ir jūsu sirdīs, lai jūs tā kā šodien staigātu Viņa likumos un turētu Viņa baušļus!"
62 Un ķēniņš kopā ar visu Israēla tautu tad nesa kaujamos upurus Tam Kungam.
63 Un Salamans upurēja šādu kaujamo pateicības upuri Tam Kungam:
divdesmit divus tūkstošus liellopu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu.
Un tā kopā ar visu Israēla tautu ķēniņš iesvētīja Tā Kunga namu.
64 Tanī pat dienā ķēniņš iesvētīja iekšējo pagalmu, kas atradās Tā
Kunga nama priekšā, jo tur viņš sagatavoja gan dedzināmos upurus, gan
dāvinājuma upurus, gan kaujamo pateicības upuru taukus, jo vara altāris,
kas atradās Tā Kunga nama priekšā, bija par mazu visiem dedzināmiem un
dāvinājuma upuriem kopā ar kaujamo pateicības upuru taukiem.
65 Un tanī laikā Salamans sarīkoja svētkus, un lielā sapulcē kopā
ar viņu bija visa Israēla tauta, no Hamatas robežām līdz pat Ēģiptes
upei, Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā tie sabija septiņas dienas un vēl
septiņas dienas, kopā četrpadsmit dienas.
66 Bet astotajā dienā viņš atlaida tautu, un tie svētīgu teica
ķēniņu un atgriezās savās teltīs, priecīgi un ar apmierinātu sirdsprātu
visa tā dēļ, ko Tas Kungs Savam kalpam Dāvidam un Savai tautai Israēlam
bija darījis.
Apustuļu darbi 7:51-8:13
7. nodaļa
51 Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs.
52 Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos,
kas iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu, kura nodevēji un slepkavas jūs
tagad esat kļuvuši,
53 jūs, kas bauslību no eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši."
54 Šie vārdi iedzēla viņiem sirdī, un viņi grieza zobus pret to.
55 Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas
56 un sacīja: "Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas."
57 Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka
58 un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem. Un liecinieki
savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kura vārds bija Sauls.
59 Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: "Kungs Jēzu, pieņem manu garu."
60 Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: "Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!" To sacījis, viņš aizmiga.
8. nodaļa
1 Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam. Tanī dienā izcēlās
lielas vajāšanas, kas vērsās pret draudzi Jeruzālemē; un visi izklīda pa
Jūdejas un Samarijas novadiem, izņemot apustuļus.
2 Dievbijīgi vīri Stefanu apglabāja un viņu gauži apraudāja.
3 Bet Sauls postīja draudzi, gāja pa namiem, tverdams vīrus un sievas, un nodeva tos cietumā.
4 Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju.
5 Filips, aizgājis kādā Samarijas pilsētā, sludināja tiem Kristu.
6 Ļaudis pulkiem uzmanīgi un vienprātīgi uzklausīja Filipa vārdus un skatīja zīmes, ko viņš darīja.
7 Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti;
8 un liela līksmība valdīja tanī pilsētā.
9 Kāds vīrs, vārdā Sīmanis, šinī pilsētā līdz tam bija nodarbojies
ar buršanu un uztraucis Samarijas ļaudis, sacīdams, ka esot liels vīrs.
10 Viņam pieķērās visi, mazi un lieli, sacīdami: "Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks."
11 Bet tie tāpēc viņam pieķērās, ka viņš jau ilgu laiku tos ar burvestībām bija apstulbinājis.
12 Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva
valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas.
13 Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie
Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās.
Psalmi 129:1-8
1 Svētceļnieku dziesma. Viņi mani ir nikni vajājuši no manas jaunības dienām, tā lai saka Israēls,
2 viņi ir mani nikni vajājuši no manas jaunības dienām, bet nav mani uzvarējuši.
3 Uz manas muguras arāji ir aruši un dzinuši garas vagas.
4 Bet Tas Kungs ir taisns, Viņš sarāva bezdievju valgus.
5 Kaunā ir jāpaliek un jāatkāpjas visiem, kas ienīst Ciānu!
6 Lai viņi kļūst kā zāle uz jumta, kas nokalst, pirms to noplūc,
7 ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kūlīšu sējējs savu klēpi.
8 Un garāmgājēji lai nesaka:"Dieva svētība lai nāk pār jums! Mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā!"
Salamana pamācības 17:1
1 Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām.
www.bibele.lv
|
