|
2013-6-12
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 9:1-10:29
- Salamana pamācības 17:2-3
1. Ķēniņu grāmata 9:1-10:29
9. nodaļa
1 Kad Salamans bija pabeidzis celt Tā Kunga namu un ķēniņa namu, un
itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt,
2 tad Tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies.
3 Un Tas Kungs sacīja viņam: "Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un
arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es
esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai Mans Vārds tanī mājotu
mūžīgi un lai Manas acis un Mana sirds pie tā saistītos mūžīgi.
4 Bet tu pats, ja vien tu staigāsi Manos ceļos, tāpat kā tavs tēvs
Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams
visu, kā Es tev to esmu pavēlējis: lai tu turi Manus likumus un Manas
tiesas, -
5 tad Es uzcelšu tavas valdības troni pār Israēlu uz mūžīgiem
laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens vīrs tev
netiks atrauts no Israēla troņa.
6 Bet, ja tu nogriezīsies un Man nesekosi, vai nu tu pats, vai arī
tavi bērni, un jūs neturēsit Manus baušļus un Manus likumus, kurus Es
jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem
dieviem, uz sava vaiga mezdamies to priekšā zemē,
7 tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kuru Es tiem esmu devis,
un namu, ko Es Savam Vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no Sava vaiga. Un
Israēls būs par nievu vārdu un apsmieklu visām tautām.
8 Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs
garāmgājējs vīpsnās un sacīs: kādēļ gan Tas Kungs tā ir darījis šai
zemei un šim namam?
9 Un tad tiem atbildēs: tādēļ, ka viņi atstāja savu Dievu, kas
viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem,
pielūdza tos un kalpoja tiem - tādēļ Tas Kungs pār viņiem ir licis nākt
šai nelaimei."
10 Un notika, pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija pabeidzis celt šos divi namus - Tā Kunga namu un ķēniņa namu -
11 un kad Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru
kokiem un ar ciprešu kokiem, un ar zeltu, un ar visu, ko vien viņš bija
vēlējies, - tad Salamans deva Hīrāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.
12 Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kuras Salamans viņam bija devis, bet tās nepatika viņa acīm,
13 un viņš sacīja: "Kas tad tās par pilsētām, kuras tu, mans brāli,
man esi devis?" Un tās nosauca par Kabulas zemi, līdz pat šai dienai.
14 Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts divdesmit talentus zelta.
15 Bet lieta ar darba klausību, ko ķēniņš Salamans bija uzlicis,
lai uzceltu Tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes
mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda:
16 faraons, Ēģiptes ķēniņš, bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru
un nodedzinājis to. Viņš bija arī nokāvis kānaāniešus, kas pilsētā
dzīvoja. Un pēc tam viņš to bija devis pūrā savai meitai, kas bija
kļuvusi Salamana sieva.
17 Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī lejas Bet-Horonu,
18 viņš uzcēla klajumā Baalatu un Tamāru,
19 kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un
arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un
visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai
Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē.
20 Tad nu visiem, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem,
ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu
vidus,
21 un bērniem, kuri šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un
kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, - tiem Salamans
uzlika darba klausību, līdz pat šai dienai.
22 Bet no Israēla bērniem Salamans nevienu nepadarīja par vergu, jo
tie bija karavīri, bija viņa kalpotāji, viņa lielkungi, viņa virsnieki,
viņa kara ratu virsnieki un jātnieki.
23 Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai,
bija pieci simti piecdesmit, tie uzraudzīja ļaudis, kas darbu darīja.
24 Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu,
kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu.
25 Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos
pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis Tam Kungam,
turpat arī kvēpinādams Tā Kunga priekšā. Un viņš pabeidza šo namu.
26 Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Edoma zemē, pie Niedru jūras krastiem.
27 Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem.
28 Un tie devās pāri uz Ofīru, un tie atveda no turienes zeltu,
četri simti divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
10. nodaļa
1 Un, kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās Tā
Kunga Vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām.
2 Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar
kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa
nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds.
3 Un Salamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem; ķēniņam nebija nekā apslēpta, ko viņš tai nebūtu izskaidrojis.
4 Un Sābas ķēniņiene skatīja gan visu Salamana gudrību, gan arī namu, ko viņš bija uzcēlis,
5 un viņa ēdienus uz viņa galda un viņa kalpu mītnes, un viņa
kalpotāju stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa
dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja Tā Kunga namā, un viņai aiz
izbrīna aizrāvās elpa.
6 Un viņa sacīja ķēniņam: "Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju gan par taviem darbiem, gan par tavu gudrību.
7 Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati nācu
un apskatīju savām acīm. Un arī pusi vēl es nezināju: tava gudrība un
labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi.
8 Svētīgi ir tavi vīri, un svētīgi ir tavi kalpotāji, kas ik dienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību.
9 Lai slavēts ir Tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt
uz Israēla troņa Savas mūžīgās mīlestības dēļ pret Israēlu un kas tevi
cēlis par ķēniņu, lai tu darītu tiesu un taisnību."
10 Un viņa iedeva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un balzamu
lielā vairumā, un dārgakmeņus. Neviens tik daudz balzama nekad vairs
neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam.
11 Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus.
12 Un ķēniņš no sarkankoka lika darināt margas Tā Kunga namam, kā
arī cītaras un arfas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs netika
atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai.
13 Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika,
ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas
tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un
atgriezās savā zemē.
14 Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta,
15 neskaitot ienākumus no tirgotājiem un veikalniekiem un no visiem Arābijas ķēniņiem, un no zemes pārvaldniekiem.
16 Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš deva katram vairogam.
17 Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīs
simti zelta gabalu viņš deva vienam mazajam vairogam. Un ķēniņš tos
novietoja Libanona ciedru namā.
18 Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu.
19 Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa
bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; un divi lauvas bija
līdzās šiem atbalstiem.
20 Bet divpadsmit lauvas bija uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tāds neviena ķēniņa valstī nekad nebija darināts.
21 Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un
tāpat arī visi Libanona ciedru nama trauki bija no tīra zelta. Tur
nebija nedz sudraba, nedz vara, jo Salamana laikā to ne par ko neturēja.
22 Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu
vienībai. Šie Taršišas kuģi reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad
tie atveda zeltu, sudrabu un ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
23 Un ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā.
24 Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī.
25 Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus,
un drānas, mirres un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru
gadu.
26 Un Salamans savāca vienkopus kara ratus un jātniekus, un viņam
bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un
viņš tos novietoja kara ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē.
27 Un darīja ķēniņš, ka sudraba Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku kā vīģes koku ielejās.
28 Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu.
29 Un tie ieveda no Ēģiptes kara ratus par seši simti sudraba
seķeļiem, bet vienu zirgu par simts piecdesmit. Un tāpat ar viņu
starpniecību tos piegādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Aramas ķēniņiem.
Apustuļu darbi 8:14-40
8. nodaļa
14 Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni,
15 kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu,
16 jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
17 Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.
18 Bet Sīmanis, redzēdams, ka, apustuļiem rokas uzliekot, dabū Svēto Garu, tiem piedāvāja naudu,
19 sacīdams: "Dodiet man šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu."
20 Bet Pēteris tam sacīja: "Kaut tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu iegūt par naudu.
21 Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
22 Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma un lūdz To Kungu, vai šī tavas sirds iedoma tev nevarētu tikt piedota,
23 jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnības saistītu."
24 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: "Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai pār mani nenāk nekas no tā, ko jūs esat runājuši."
25 Tad, Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās
atpakaļ uz Jeruzālemi, sludinādami evaņģēliju daudzos Samarijas miestos.
26 Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: "Celies un ej uz dienvidus pusi
pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš."
27 Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes
Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas,
bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt.
28 Un ceļā uz mājām viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.
29 Gars Filipam sacīja: "Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem."
30 Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: "Vai tu arī saproti, ko tu lasi?"
31 Bet viņš atbildēja: "Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?" Un viņš lūdza Filipu iekāpt un sēsties viņam līdzās.
32 Rakstu nodaļa, ko viņš lasīja, bija šī: "Viņš ir kā avs, ko ved
uz kaušanu, un, kā jērs apklusis cirpēja priekšā, Viņš neatver Savu
muti.
33 Viņa pazemošanās dēļ sods Viņam atlaists: kas izskaidros Viņa cilti? Jo Viņa dzīvība ir no zemes paņemta projām."
34 Galminieks Filipam jautāja: "Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi pašu vai par kādu citu?"
35 Filips, ar šo vietu iesākdams, viņam pasludināja evaņģēliju par Jēzu.
36 Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: "Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?"
37 Bet Filips sacīja: "Ja tu no visas sirds tici, tad to var." Un viņš atbildēja: "Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls."
38 Viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja.
39 Kad tie no ūdens bija izkāpuši, Tā Kunga Gars Filipu aizrāva, un galminieks viņu vairs neredzēja; viņš līksms ceļoja tālāk.
40 Bet Filips bija nokļuvis Azdotā un, visas pilsētas pārstaigādams, viņš tur sludināja evaņģēliju, līdz kamēr nonāca Cezarejā.
Psalmi 130:1-8
1 Svētceļnieku dziesma. No dziļumiem es piesaucu, Kungs, Tevi:
2 "Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!"
3 Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?
4 Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
5 Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
6 Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu.
7 Israēl, ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība,
8 un Viņš atpestīs Israēlu no visiem viņa noziegumiem.
Salamana pamācības 17:2-3
2 Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu.
3 Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā Tas Kungs pārbauda sirdis.
www.bibele.lv
|
