|
2013-6-13
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 11:1-12:19
- Salamana pamācības 17:4-5
1. Ķēniņu grāmata 11:1-12:19
11. nodaļa
1 Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešzemju sievu - gan faraona
meitu, gan moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes -
2 no tautām, par kurām Tas Kungs bija sacījis Israēla bērniem:
neejiet jūs pie viņiem, un arī tie lai neienāk pie jums, ka tie jūsu
sirdis nenovērš un ka jūs nepieķeraties viņu dieviem. Tomēr Salamans
viņām pieķērās ar mīlestību.
3 Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi.
4 Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem
dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava
Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.
5 Un Salamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pieķērās amoniešu riebīgajam elkam Milkomam.
6 Un Salamans darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un viņš nesekoja Tam Kungam tā kā viņa tēvs Dāvids.
7 Toreiz Salamans izveidoja augstieņu svētnīcu moābiešu riebīgajam
elkam Kamosam uz tā kalna, kas atrodas pretī Jeruzālemei, tāpat arī
riebīgajam amoniešu elkam Moloham.
8 Un to pašu Salamans iekārtoja visām svešām sievām, kādas vien kvēpināja vai arī upurēja kaujamos upurus saviem dieviem.
9 Un Tas Kungs sadusmojās pret Salamanu, jo viņa sirds bija
novērsusies no Tā Kunga, Israēla Dieva, kas divas reizes viņam bija
atklājies
10 un kas viņam par šo lietu bija norādījis, lai neseko svešiem
dieviem. Bet viņš to neievēroja, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis.
11 Un Tas Kungs sacīja Salamanam: "Tādēļ ka tu tā esi rīkojies pēc
paša prāta un neesi pildījis Manu derību, nedz Manus likumus, kurus Es
tev kā pavēli biju devis, tad Es arī no tevis atraušu ķēniņa valsts varu
un nodošu to tavam kalpam.
12 Tikai to gan - tavā dzīves laikā Es to vēl neizdarīšu tava tēva Dāvida dēļ, bet Es to atraušu no tava dēla rokas.
13 Tomēr visu ķēniņa valsts varu Es neatraušu: vienu cilti Es
nodošu tavam dēlam Sava kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ, kuru Es esmu
izraudzījis!"
14 Un Tas Kungs lika celties pret Salamanu edomietim Hadadam. Viņš bija no ķēniņa nama pēcnācējiem Edomā.
15 Tolaik, kad Dāvids bija Edomā kā uzvarētājs, karaspēka
virspavēlnieks Joābs devās kalnup, lai apglabātu visus kritušos; toreiz
viņš lika nogalināt visus vīrus Edomā.
16 Un Joābs palika Edomā sešus mēnešus ar visu Israēla karaspēku, lai iznīcinātu visus vīrus Edomā.
17 Tad Hadads aizbēga uz Ēģipti: viņš pats un tie no viņa tēva
ierēdņiem, kuri viņam piebiedrojās, lai dotos uz Ēģipti. Bet Hadads pats
bija mazs zēns.
18 Un tie cēlās no Midiānas un nonāca Paranā, un viņi paņēma sev
līdzi vīrus no Paranas un tad nonāca Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa,
un tas viņiem deva gan pajumti, gan maizi, gan zemi.
19 Un Hadads atrada lielu labvēlību faraona acīs, ka tas viņam
iedeva savas sievas, ķēniņienes un pavēlnieces Tahpaneses, māsu par
sievu.
20 Un Tahpaneses māsa dzemdēja viņam viņa dēlu Genubatu, ko
Tahpanese izaudzināja faraona namā. Un Genubats atradās faraona namā
faraona dēlu vidū.
21 Un Hadads dzirdēja Ēģiptē, ka Dāvids bija gūlies pie saviem
tēviem un ka karaspēka virspavēlnieks Joābs bija miris; tad Hadads
sacīja faraonam: "Atlaid mani, es gribu atgriezties savā zemē."
22 Un faraons viņam iebilda: " Kā tev trūka pie manis, ka tu, lūk,
meklē, kā nokļūt savā zemē?" Bet viņš sacīja: "Atlaid vien." Un viņš to
atlaida.
23 Tad Dievs lika celties pret Salamanu Rešonam, Eljadas dēlam, kas
bija aizbēdzis no Cobas ķēniņa, sava pavēlnieka, Hadadēzera.
24 Rešons sapulcināja ap sevi vīrus un pats kļuva par sirotāju
vadītāju toreiz, kad Dāvids bija sakāvis sīriešus, un viņi aizbēga uz
Damasku. Tie dzīvoja tur, un Rešons uzkundzējās Damaskai par valdnieku.
25 Viņš bija Israēla ienaidnieks visu Salamana dzīves laiku. Viņš
bija ļauns, gluži kā Hadads, un ienīda Israēlu, bet pats valdīja pār
Aramu.
26 Vēl tur bija Jerobeāms, efraimietis, Nebata dēls, no Ceredas,
Salamana darbinieks. Un viņa māte, vārdā Cerua, bija atraitne, arī viņš
sadumpojās pret ķēniņu.
27 Un iemesls, kādēļ viņš pacēla savu roku pret ķēniņu Salamanu ir
šāds: Salamans tieši toreiz cēla Millas pili, lai noslēgtu spraugu, kas
vēl bija atlikusies viņa tēva Dāvida pilsētas apsardzības joslā.
28 Bet Jerobeāms bija izdarīgs vīrs. Un, kad Salamans ievēroja,
kādus darbus šis jauneklis veica, viņš to iecēla pār visiem tiem, kas no
Jāzepa nama darīja darbu.
29 Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca ārā no Jeruzālemes, viņu ceļā
sastapa pravietis Ahija no Šīlo. Bet tas bija aplicis jaunu apmetni. Tie
abi bija vieni paši laukā.
30 Un Ahija paņēma jauno apmetni, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos
31 un sacīja Jerobeāmam: "Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka Tas
Kungs, Israēla Dievs: lūk, Es izraušu ķēniņa valsti no Salamana rokas,
un Es iedošu tev desmit gabalus, -
32 bet šī viena cilts piederēs viņam Mana kalpa Dāvida un Manas
pilsētas Jeruzālemes dēļ, kuru Es Sev esmu izraudzījis no visām Israēla
ciltīm, -
33 tāpēc ka tie Mani ir atstājuši, ka tie ir liekušies ar savu
vaigu pie zemes sidoniešu dievības Ašēras un moābiešu dieva Kamoša, un
amoniešu dieva Milkoma priekšā un tāpēc ka tie nav staigājuši Manos
ceļos un nav darījuši to, kas ir taisnīgs Manās acīs, un nav ievērojuši
nedz Manus likumus, nedz Manas tiesas, kā to gan darīja viņa tēvs
Dāvids.
34 Es gan neatraušu visu ķēniņa valsti no viņa rokas, un Es viņu
atstāju par valdnieku visu viņa dzīves laiku Dāvida dēļ, kuru Es esmu
izvēlējis - to, kas ir pildījis Manus baušļus un Manas tiesas,
35 bet Es atņemšu ķēniņa valsti no viņa dēla rokas, un Es došu to tev - tās desmit ciltis.
36 Bet viņa dēlam Es atdošu šo vienu cilti, lai Manam kalpam
Dāvidam paliek Mana vaiga priekšā gaišums visos laikos Jeruzālemē - tanī
pilsētā, kuru Es pats Sev esmu izraudzījis, lai tanī ieliktu Savu
Vārdu.
37 Tad nu tevi Es paņemšu, un tev kā ķēniņam ir jāvalda pār it
visu, kā vien tas tavai dvēselei labpatīk, jo tu būsi ķēniņš pār
Israēlu.
38 Un notiks, ja tu vien paklausīsi visu to, ko Es tev pavēlu, un
tu staigāsi Manus ceļus un darīsi to, kas ir taisnīgs Manās acīs, un
turēsi Manus likumus un Manus baušļus, kā tika darījis Mans kalps
Dāvids, tad arī Es būšu ar tevi un uzcelšu tev pastāvīgu namu, kā Es to
Dāvidam esmu uzcēlis. Un Es tev došu Israēlu.
39 Un tādēļ Es pazemošu Dāvida pēcnācējus, bet ne uz visiem laikiem!"
40 Un Salamans meklēja Jerobeāmu nokaut. Bet Jerobeāms cēlās un
aizbēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka. Un tas palika Ēģiptē līdz
Salamana nāvei.
41 Un, kas vēl stāstāms par Salamanu un viss, ko viņš ir darījis,
un viņa gudrības izteicieni - tas ir rakstīts Salamana darbu grāmatā.
42 Bet laiks, cik ilgi Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēla namu, ir četrdesmit gadi.
43 Un Salamans gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja viņa tēva
Dāvida pilsētā. Bet viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
12. nodaļa
1 Un Rehabeāms devās uz Sihemu, jo uz Sihemu devās arī viss Israēls, lai viņu celtu par ķēniņu.
2 Un notika, ka Nebata dēls Jerobeāms to dzirdēja, atrazdamies
Ēģiptes zemē, jo viņš bija bēdzis no ķēniņa Salamana un mita vēl tur.
3 Tad ļaudis aicināja viņu un lūdza viņu atnākt, un Jerobeāms un visa Israēla draudze runāja ar Rehabeāmu un sacīja:
4 "Tavs tēvs mums jūgu ir darījis smagu, bet tu tagad dari mums
vieglāku šo grūto kalpošanu un smago jūgu, kādu tavs tēvs mums ir
uzlicis, tad mēs esam ar mieru tev kalpot."
5 Un viņš tiem sacīja: "Aizejiet uz trim dienām, tad atnāciet pie manis atpakaļ!" Un tauta arī aizgāja.
6 Un Rehabeāms prasīja padomu vecajiem, kas viņa tēva Salamana
priekšā bija stāvējuši, kad tas vēl bija dzīvs, sacīdams: "Kādu padomu
jūs dodat, kā lai atbildam šai tautai?"
7 Un tie tam teica, sacīdami: "Ja tu pakalposi šodien šiem ļaudīm
un ja tu padosies viņiem un, atbildi dodams, runāsi ar tiem laipnus
vārdus, tad arī viņi tev būs kalpi visu mūžu."
8 Bet viņš noraidīja vecaju padomu, kādu tie viņam bija devuši, un
apvaicājās pie jaunajiem, kuri bija uzauguši kopā ar viņu un tagad
stāvēja viņa vaiga priekšā.
9 Un viņš jautāja tiem: "Kādu padomu jūs dodat? Kā lai atbildam šai
tautai, kas man ir sacījuši: tavs tēvs mums jūgu ir darījis smagu,
atvieglini tu mums to?"
10 Un tad jaunie, kas kopā ar viņu bija uzauguši, viņam teica,
sacīdami: "Atbildi tā šai tautai, kas tev nule ir teikusi: tavs tēvs
mūsu jūgu ir pārāk smagu darījis, bet tu atvieglini mūsu plecus, - un
saki tieši šādus vārdus: mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva
gurni.
11 Un tagad - kaut arī mans tēvs jums būtu uzkrāvis jo smagu jūgu,
tad es pie jūsu jūga vēl pielikšu, proti: mans tēvs jūs pārmācīja ar
pātagām, bet es jūs gribu pārmācīt ar dzeloņainām pātagām."
12 Un trešajā dienā Jerobeāms ar visu tautu atnāca pie Rehabeāma,
kā ķēniņš to bija noteicis, teikdams: atgriezieties pie manis trešajā
dienā!
13 Un ķēniņš jo bargi atbildēja tautai un noraidīja to padomu, kādu vecaji viņam bija devuši.
14 Bet viņš ar tiem runāja, sekodams jauno padomam, sacīdams: "Mans
tēvs jūsu jūgu ir darījis smagu, bet es pie jūsu jūga pielikšu vēl ko
klāt: mans tēvs jūs ir sitis ar pātagām, bet es jūs sitīšu ar
dzeloņainām pātagām."
15 Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo no Tā Kunga puses bija nākusi
šī maiņa, lai piepildītu to vārdu, ko Tas Kungs caur Ahiju no Šīlo bija
teicis Jerobeāmam, Nebata dēlam.
16 Kad viss Israēls redzēja, ka ķēniņš neveltī tautai nekādu
uzmanību, tad tauta to izteica atbildē ķēniņam: "Kāda gan mums daļa gar
Dāvidu? Un mums nav nekāda mantojuma no Isaja dēla puses. Atpakaļ savās
teltīs, Israēl, bet tagad raugies tu pats uz savu namu, Dāvid!" Un
Israēls aizgāja atpakaļ savās teltīs.
17 Bet Rehabeāms valdīja kā ķēniņš pār Israēla bērniem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās.
18 Un ķēniņš Rehabeāms sūtīja Adorāmu, pārraugu pār tiem, kas
klausības darbos, bet viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņš
nomira. Bet pats ķēniņš Rehabeāms tikai ar pūlēm vien paglābās savos
ratos. Un viņš aizbēga uz Jeruzālemi.
19 Tā Israēls atkrita no Dāvida nama, kā tas ir līdz pat šai dienai.
Apustuļu darbi 9:1-25
1 Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera
2 un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs
mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi.
3 Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm,
4 un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?"
5 Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā;
6 celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara."
7 Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami.
8 Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā.
9 Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra.
10 Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija, un Tas Kungs parādībā
viņu uzrunāja: "Ananija!" Viņš atbildēja: "Še es esmu, Kungs!"
11 Tas Kungs viņam sacīja: "Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Sauls; viņš lūdz Dievu
12 un parādībā ir redzējis vīru, vārdā Ananija, ieejam un tam rokas uzliekam, lai tas atkal kļūtu redzīgs."
13 Bet Ananija atbildēja: "Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par
šo vīru, cik daudz ļauna viņš darījis Taviem svētajiem Jeruzālemē;
14 un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc Tavu Vārdu."
15 Bet Tas Kungs viņam sacīja: "Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.
16 Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam Mana Vārda dēļ jācieš."
17 Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis,
sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu
nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara."
18 Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts.
19 Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā
20 un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls.
21 Bet visi, kas to dzirdēja, uztraucās un sacīja: "Vai viņš nav
tas, kas Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc šo Vārdu, un vai viņš nav
tāpēc šurp nācis, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?"
22 Bet Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
23 Kad labs laiks bija pagājis, jūdi nolēma viņu nonāvēt.
24 Bet viņu nodoms Saulam kļuva zināms. Viņi sargāja vārtus dienām un naktīm, lai viņu nonāvētu;
25 bet mācekļi naktī viņu nolaida grozā pār mūri zemē.
Psalmi 131:1-3
1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Mana sirds, Kungs, nav lepna, un
manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man
būtu par augstām.
2 Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu, mana dvēsele ir manī kā atšķirts bērns.
3 Israēl, ceri uz To Kungu no šā laika mūžīgi!
Salamana pamācības 17:4-5
4 Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.
5 Kas apsmej nabagu, tas nicina viņa Radītāju, un, kas priecājas par cita nelaimi, nepaliks nesodīts.
www.bibele.lv
|
