|
2013-6-15
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 14:1-15:24
- Salamana pamācības 17:7-8
1. Ķēniņu grāmata 14:1-15:24
14. nodaļa
1 Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2 Un Jerobeāms sacīja savai sievai: "Celies, lūdzu, un pārģērbies,
lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šīlo;
tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš
pār šo tautu.
3 Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes un raušus, un trauciņu medus un aiznes to viņam; tas pateiks, kas zēnam vainas."
4 Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šīlo
pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija to nevarēja saredzēt, jo viņa
acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5 Bet Tas Kungs sacīja Ahijam: "Redzi, tā ir Jerobeāma sieva, kas
pie tevis ir atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla
lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā." Un tanī pat brīdī viņa arī
ienāca, bet tā bija pārģērbusies.
6 Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca
durvīs, tad tas arī sacīja: "Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu sevi
esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs.
7 Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tādēļ
ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis
par vadoni pār Savu tautu Israēlu,
8 un tādēļ ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan Manus
baušļus turēja un Man arī sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt
tikai to, kas ir taisns Manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds
neesi bijis, un tādēļ ka,
9 neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā
visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev
svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu, un tu Mani esi
atmetis un atstājis aiz savas muguras, -
10 un tādēļ, redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma
namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīru, gan vāju, gan stipru,
Israēlā. Un Es izdeldēšu Jerobeāma pēctečus, kā mēslus mēdz izmēzt,
tiekāms tie visi būs pagalam.
11 Kas no Jerobeāma mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet, kas
Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo Tas Kungs ir
runājis!
12 Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un, kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13 Un viss Israēls to apraudās un viņu apglabās. Bet tas būs
vienīgais no Jerobeāma, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā no visa Jerobeāma
nama kaut kas labs pret To Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14 Tad Tas Kungs pats Sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jerobeāma namu, proti, jau šodien.
15 Un Tas Kungs sitīs Israēlu, tā kā niedre tiek kustināta ūdenī,
un Viņš izraus Israēlu no šīs labās zemes, kuru Viņš bija devis viņu
tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir
darinājuši elku kokus, To Kungu apvainodami.
16 Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar
kādiem tas pats ir apgrēkojies un uz kādiem tas Israēlu ir pavedinājis."
17 Un Jerobeāma sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā, un, tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, tā arī zēns nomira.
18 Un to apglabāja un apraudāja viss Israēls, tā kā Tas Kungs ar Savu vārdu caur Savu kalpu pravieti Ahiju bija runājis.
19 Un, kas vēl par Jerobeāmu stāstāms, kā viņš karojis un kā
valdījis, redzi, tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit divi
gadi. Tad tas gūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš
viņa vietā.
21 Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam
bija četrdesmit viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit
gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē - tanī pilsētā, kuru Tas Kungs Sev bija
izraudzījis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot Savam
Vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22 Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs. Un viņi To vēl
vairāk sakaitināja ar grēkiem, kādus tie darīja, nekā visi viņu tēvi.
23 Arī viņi uzcēla sev gan augstieņu svētnīcas, gan elku stabus,
gan elku kokus uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, zem katra
zaļoksnēja koka.
24 Un arī netikļi bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantības
kā tās tautas, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis no
zemes.
25 Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šīšaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26 Un viņš paņēma Tā Kunga nama dārgumus un ķēniņa pils dārgumus,
itin visu tas paņēma, arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans
bija darinājis.
27 Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus. Un viņš
tos nodeva sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28 Un, cikkārt ķēniņš gāja Tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru
sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardzes vīru
istabā.
29 Un, kas vēl stāstāms par Rehabeāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30 Un nepārtraukts bija karš starp Rehabeāmu un Jerobeāmu.
31 Un Rehabeāms gūlās pie saviem tēviem, un to apglabāja pie viņa
tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un viņa bija
amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
15. nodaļa
1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abijāms.
2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita.
3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija
darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi pakļāvies Tam
Kungam, savam Dievam, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
4 Taču Dāvida dēļ Tas Kungs, viņa Dievs, bija licis Savam gaišumam
atspīdēt viņa priekšā Jeruzālemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa
un liekot Jeruzālemei joprojām pastāvēt,
5 tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija Tā Kunga acīs taisns,
un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādas Viņš tam deva,
nevienu savu mūža dienu, izņemot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju.
6 Bet karš starp Abijāmu un Jerobeāmu ilga visu viņu dzīves laiku.
7 Un, kas vēl stāstāms par Abijāmu un viss, ko viņš ir darījis, -
tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu
un Jerobeāmu.
8 Arī Abijāms gūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apglabāja
viņa ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa
vietā.
9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš,
10 un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu; un viņa mātesmātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita.
11 Un Asa darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
12 Un viņš izraidīja netikļus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši.
13 Un arī viņa mātesmāte Maāha tika atcelta no valdnieces vietas,
tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja
riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas ielejā.
14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie Tā Kunga visu viņa mūža dienu.
15 Sava tēva svētītos rīkus un pats savus svētītos priekšmetus - sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa Tā Kunga namā.
16 Bet karš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš
uzcēla Rāmu, lai neviens nevarētu nedz iziet, nedz ienākt pie Asas,
Jūdas ķēniņa.
18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl Tā Kunga namā bija
atlicis dārgumu krātuvē, un arī ķēniņa pils dārgumus, un visu to viņš
lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos sūtīja pie Heziona dēla un
Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams:
19 "Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva
starpā; redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu - sudrabu un zeltu. Ej un
lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!"
20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu
karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām. Viņš uzveica
Ijonu, Danu, Ābēl-Bēt Maāhu un visu Kinnerotas un Naftaļa zemi.
21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā.
22 Bet ķēniņš Asa sasauca visu Jūdu, un neviens netika atbrīvots,
un tie aizveda Rāmai domātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija
tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamīnā un Micpu.
23 Un, kas vēl stāstāms par Asu un viņa varoņdarbi, kā arī viss, ko
viņš ir darījis, arī pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, - tas viss
rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Bet tam palika slimas kājas vecuma
dienās.
24 Un Asa gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts pie saviem
tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva par
ķēniņu viņa vietā.
Apustuļu darbi 10:1-23
1 Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā,
2 ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu.
3 Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: "Kornēlij!"
4 To redzēdams, viņš pārbijās un sacīja: "Kas ir, Kungs?" Bet tas
viņam atbildēja: "Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.
5 Tagad nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
6 Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā."
7 Kad eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš atsauca divi
vergus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija pie viņa,
8 un, tiem visu izstāstījis, sūtīja tos uz Jopi.
9 Nākamajā dienā, kad tie bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.
10 Būdams izsalcis, viņš gribēja ko baudīt. Kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš kļuva garā aizrauts,
11 un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē.
12 Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess.
13 Un balss runāja uz viņu: "Celies, Pēteri, kauj un ēd!"
14 Bet Pēteris sacīja: "Nemūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts."
15 Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: "Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!"
16 Tas notika trīs reizes, un ietvars tūdaļ tika uzcelts debesīs.
17 Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija
redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie vīri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja
pie vārtiem
18 un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris.
19 Kad Pēteris šo parādību pārdomāja, Gars viņam sacīja: "Redzi, trīs vīri tevi meklē.
20 Celies, kāp zemē un ej nešaubīdamies tiem līdzi, jo Es tos esmu sūtījis!"
21 Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: "Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?"
22 Bet tie atbildēja: "Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs
vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi
savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi."
23 Ieaicinājis, viņš tos uzņēma. Bet nākamajā dienā viņš devās ceļā
kopā ar tiem, un daži brāļi, kas bija no Jopes, gāja viņam līdzi.
Psalmi 133:1-3
1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!
2 Tas ir kā dārga eļļa, kas pil no galvas bārdā, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm.
3 Tas ir kā Hermona rasa, kas nokrīt uz Ciānas kalniem, jo tur Tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi!
Salamana pamācības 17:7-8
7 Ģeķim neklājas runāt par augstām lietām, un vēl mazāk piederas dižciltīgam būt tādam, lai labprāt melotu.
8 Ja kam ir kas ko dāvināt, tad tam ir tā, it kā viņam piederētu
kāds dārgakmens: lai viņš griežas kur griezdamies, visur viņu godā par
gudru.
www.bibele.lv
|
