|
2013-6-16
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 15:25-17:24
- Salamana pamācības 17:9-11
1. Ķēniņu grāmata 15:25-17:24
15. nodaļa
25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja pār Israēlu
kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otrā valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus
Israēlā.
26 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava
tēva ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis
Israēlu grēkot.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu
un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā,
kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu.
28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā.
29 Un, kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un
neatstāja dzīvu nevienu dvēseli Jerobeāma namā, līdz tie visi bija
izdeldēti: to Tā Kunga vārds, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu Ahiju
no Šīlo, tā bija noteicis
30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas darīja un ar kādiem tas
pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar ko tas bija apvainojis
To Kungu, Israēla Dievu.
31 Un, kas vēl stāstāms par Nadabu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Bet karš bija arī starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņa mūža dienu.
33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš
pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit četrus gadus.
34 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja
Jerobeāma ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija
pavedinājis Israēlu grēkot.
16. nodaļa
1 Un Tā Kunga vārds nāca pār Hananija dēlu Jehu, vēršoties pret Baešu:
2 "Tādēļ, ka Es esmu tevi no pīšļiem paaugstinājis un esmu tevi
iecēlis par Savas tautas, Israēla, vadītāju, bet tu tomēr esi staigājis
Jerobeāma ceļus un esi pavedinājis Manu tautu, Israēlu, arī Mani
apvainodams un izaicinādams Mani ar viņu grēkiem, -
3 tādēļ Es izdeldēšu Baešu un viņa namu un rīkošos ar tavu namu kā ar Jerobeāma, Nebata dēla, namu.
4 Kas Baešam nomirs pilsētā, tos suņi ēdīs, bet, kas viņam mirs uz lauka, tos putni ēdīs!"
5 Un, kas vēl stāstāms par Baešu un viss, ko viņš ir darījis, un
viņa varoņdarbi - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
6 Un Baeša gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Tircā, bet viņa dēls Ēla kļuva ķēniņš viņa vietā.
7 Un Tā Kunga vārds caur pravieti Jehu, Hananija dēlu, bija pret
Baešu un tā namu visa tā ļaunuma dēļ, ko viņš bija darījis Tā Kunga
acīs, izaicinādams Viņu ar savu rīcību, tā būdams līdzīgs Jerobeāma
namam, un arī tādēļ, ka viņš to bija iznīcinājis.
8 Un Jūdas ķēniņa Asas divdesmit sestajā valdīšanas gadā Baešas
dēls Ēla sāka valdīt pār Israēlu Tircā; tas bija ķēniņš divus gadus.
9 Bet Simrijs, viņa darbinieks, tas bija virsnieks pār pusi viņa
kara ratu, sazvērējās pret viņu. Kad Ēla pašreiz bija dzēris un atradās
piedzēries Arcas namā Tircā, Arca bija Ēlas nama pārvaldnieks,
10 tai brīdī tur ielauzās Simrijs un nogalināja viņu Jūdas ķēniņa
Asas divdesmit septītajā valdīšanas gadā un kļuva ķēniņš viņa vietā.
11 Bet, kļuvis par ķēniņu un tikko kā sēdies tronī, Simrijs
nogalināja visu Baešas namu un neatstāja dzīvu nevienu vīru, ne Baešas
radus, ne draugus.
12 Un Simrijs iznīcināja visu Baešas namu, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur pravieti Jehu pret Baešu bija runājis.
13 Un tas viss notika Baešas paša un viņa dēla Ēlas grēku dēļ,
kādus tie bija paši darījuši un ar kādiem tie bija pavedinājuši grēkot
Israēlu, ar savu elku kalpošanu izaicinādami To Kungu, Israēla Dievu.
14 Un, kas vēl stāstāms par Ēlu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
15 Divdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Asas valdīšanas gadā Simrijs
bija septiņas dienas ķēniņš Tircā. Tai laikā Israēla karaspēks bija
apmeties teltīs un aplencis filistiešu pilsētu Gibetonu.
16 Un, kad karaspēks, kas bija telšu nometnē, dzirdēja ļaudis
runājam: Simrijs ir gatavojis sazvērestību un arī ķēniņu nogalinājis, -
tad tanī pat dienā viss Israēls iecēla karaspēka virspavēlnieku Omriju
par ķēniņu kara nometnē.
17 Un Omrijs un viss Israēls kopā ar viņu devās uzbrukumā no Gibetonas uz Tircu. Un viņi to aplenca.
18 Kad Simrijs redzēja, ka pilsēta jau ir ieņemta, tad viņš iegāja
ķēniņa nama nocietinājumā, aizdedzināja pāri sev esošo ķēniņa namu un
aizgāja bojā
19 savu grēku dēļ, ar ko viņš bija apgrēkojies, darīdams to, kas
ļauns Tā Kunga acīs, staigādams Jerobeāma ceļus un grēkus, ko tas bija
darījis, pavezdams uz grēkiem Israēlu.
20 Un, kas vēl stāstāms par Simriju un ziņas par viņa sacelšanos,
kā tā noritēja, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
21 Toreiz Israēla tauta sašķēlās divās daļās: viena daļa ļaužu
sekoja Ginata dēlam Tibnijam, lai celtu viņu par ķēniņu, bet otra puse
sekoja Omrijam.
22 Bet tie ļaudis bija stiprāki, kas bija Omrija sekotāji, nekā
tie, kas bija Ginata dēla Tibnija piekritēji. Un Tibnijs nomira. Bet par
ķēniņu kļuva Omrijs.
23 Jūdas ķēniņa Asas trīsdesmit pirmajā gadā sākās Omrija valdīšana
pār Israēlu. Viņš bija ķēniņš divpadsmit gadus, bet Tircā viņš valdīja
sešus gadus.
24 Pēc tam par diviem sudraba talentiem viņš nopirka no Šemera
Samarijas kalnu. Viņš arī uzcēla kalnā pilsētu un nosauca šo pilsētu,
kuru tas bija uzcēlis, pēc kalna agrākā īpašnieka Šemera vārda par
Samariju.
25 Bet arī Omrijs darīja to, kas bija Tā Kunga acīs ļauns. Viņš pat bija ļaunāks nekā visi tie, kas pirms viņa bija bijuši,
26 jo viņš staigāja visus Jerobeāma, Nebata dēla, ceļus, darīdams
visus viņa grēku darbus, ar kādiem tas pavedināja Israēlu grēkot, tā
izaicinādams To Kungu, Israēla Dievu, ar savu kalpošanu elkiem.
27 Un, kas vēl stāstāms par Omriju un viss, ko viņš darījis, arī
varoņdarbi, kādus viņš veicis, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu
Laiku grāmatā.
28 Un Omrijs gūlās pie saviem tēviem, un ļaudis to apglabāja Samarijā, un viņa dēls Ahabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
29 Un Jūdas ķēniņa Asas trīsdesmit astotajā gadā Ahabs, Omrija
dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un Omrija dēls Ahabs bija ķēniņš pār
Israēlu Samarijā divdesmit divus gadus.
30 Un arī Omrija dēls Ahabs darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, vēl vairāk nekā visi, kas bija bijuši pirms viņa.
31 Un viņš paņēma sev par sievu Sidonas ķēniņa Etbaala meitu Izebeli, un viņš pats arī gāja un kalpoja Baalam un pielūdza viņu.
32 Un viņš uzcēla altāri Baalam Baala namā, ko tas uzcēla Samarijā.
33 Ahabs lika darināt arī Ašēru un darīja tādas lietas, kas
izaicināja To Kungu, Israēla Dievu, vēl vairāk nekā visi ķēniņi, kādi
Israēlā bija pirms viņa bijuši.
34 Viņa valdīšanas laikā Hiēls no Bēteles uzcēla Jēriku. Tās pamatu
likšana prasīja viņa pirmdzimtā Abirāma dzīvību, bet viņa jaunākais
dēls Segubs dabūja galu, kad tika iecelti jaunās pilsētas vārti, kā Tā
Kunga vārds caur Jozuu, Nuna dēlu, bija runājis.
17. nodaļa
1 Bet Elija no Gileādas Tisbes sacīja Ahabam: "Tik tiešām, ka Tas
Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šajos nākamajos gados
nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!"
2 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu:
3 "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos.
4 Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi."
5 Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē; Krita ieplūst no austrumiem Jordānā.
6 Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra.
7 Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē.
8 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams:
9 "Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties
tur; Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu."
10 Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas
vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja
žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: "Atnes man mazliet ūdens kādā
traukā, ko padzerties!"
11 Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: "Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!"
12 Bet viņa sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir
dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja
smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu
salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot,
un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst."
13 Un Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi,
bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest
man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk,
14 jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks
un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal
dos lietu virs zemes."
15 Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku.
16 Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.
17 Un pēc tam saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls. Un slimība
bija ļoti grūta, tā ka tam pat lāgā elpot vairs nebija iespējams.
18 Un viņa sacīja Elijam: "Kas man ar tevi kopīgs? Tu, Dieva vīrs,
vai tu esi nācis pie manis, lai man atgādinātu manus pārkāpumus un lai
nonāvētu manu dēlu?"
19 Bet Elija viņai sacīja: "Padod man savu dēlu!" Un viņš to paņēma
no viņas klēpja, uznesa to augšējā telpā, kurā viņš dzīvoja, un
noguldīja to uz savas gultas.
20 Tad viņš piesauca To Kungu un sacīja: "Kungs, mans Dievs, vai
tad Tu tiešām gribi šai atraitnei, pie kuras es dzīvoju kā viņas
iemītnieks, sūtīt tādu nelaimi un likt mirt viņas dēlam?"
21 Un viņš izstiepās visā garumā pār bērnu trīs reizes, un viņš
izsaucās: "Kungs, mans Dievs, liec, lūdzu, šī bērna dvēselei atkal
atgriezties viņā!"
22 Un Tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvojās.
23 Un Elija paņēma bērnu, nonesa to no nama augšējās istabas un
atdeva to atpakaļ tā mātei. Un viņš tai sacīja: "Redzi, tavs dēls ir
dzīvs."
24 Un tad sieva sacīja Elijam: "Nu tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība!"
Apustuļu darbi 10:24-48
24 Otrā dienā viņi nonāca Cezarejā; Kornēlijs, saaicinājis savus radiniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja.
25 Pēterim ieejot, Kornēlijs viņam nāca pretim un godināja viņu, mezdamies pie viņa kājām.
26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: "Celies, arī es esmu tikai cilvēks!"
27 Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos.
28 Viņš tiem sacīja: "Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar
citas tautas cilvēku vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis,
ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
29 Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: kādēļ jūs mani esat aicinājuši?"
30 Kornēlijs sacīja: "Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā
stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs
stāvēja manā priekšā
31 un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.
32 Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras."
33 Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs
visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Tas Kungs tev
pavēlējis.
34 Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: "Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu,
35 bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.
36 Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: Tas ir Kungs pār visiem.
37 Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis,
38 ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas
gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo
Dievs bija ar Viņu.
39 Mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta.
40 Dievs Viņu uzmodinājis trešajā dienā un Viņam licis parādīties
41 ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem,
mums, kas ar Viņu esam ēduši un dzēruši pēc Viņa augšāmcelšanās no
mirušiem.
42 Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
43 Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu."
44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45 Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem,
46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47 "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?"
48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
Psalmi 134:1-3
1 Svētceļnieku dziesma. Redzi, teiciet tad nu To Kungu, visi Viņa kalpi, jūs, kas stāvat naktī Tā Kunga namā!
2 Paceliet savas rokas uz svēto vietu un teiciet To Kungu!
3 Tas Kungs, kas radījis debesis un zemi, lai tevi svētī no Ciānas!
Salamana pamācības 17:9-11
9 Kas nosedz un noslēpj grēku, tas rada draudzību, bet, kas šādu lietu no jauna paceļ, tas rada nesaskaņu draugos.
10 Sapratīgu cilvēku norāšana skar vairāk nekā simts nūju sitienu nejēgu.
11 Dumpīgs cilvēks savā tukšajā pašiedomā tiecas nodarīt tikai
ļaunu, bet pret viņu tad arī tiks sūtīts cietsirdīgs ķēniņa sūtnis.
www.bibele.lv
|
