|
2013-6-17
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 18:1-46
- Salamana pamācības 17:12-13
1. Ķēniņu grāmata 18:1-46
18. nodaļa
1 Un pēc kāda ilgāka laika Tā Kunga Vārds atkal nāca pār Eliju
trešajā gadā, sacīdams: "Ej parādies Ahabam, un Es gribu likt lietum līt
pār zemi."
2 Un Elija aizgāja parādīties Ahabam, bet bads bija bargs Samarijā.
3 Un Ahabs ataicināja Obadju, kas bija nama pārvaldnieks, bet Obadja ļoti bijās To Kungu,
4 jo, kad Izebele iznīcināja Tā Kunga praviešus, tad Obadja bija
paņēmis simts praviešus un bija tos pa piecdesmit paslēpis kādās alās,
un bija tos apgādājis ar maizi un ūdeni.
5 Un Ahabs sacīja Obadjam: "Noej šinī zemē pie visiem ūdens avotiem
un pie visām upēm: var jau būt, ka atrodam zaļu zāli un varam saglabāt
zirgus un mūļus dzīvus, lai mēs nezaudējam lopus."
6 Un tā viņi savā starpā sadalīja zemi, lai to pārstaigātu: Ahabs
viens pats gāja savu ceļu, un arī Obadja viens pats gāja savu ceļu.
7 Un, kad Obadja vēl bija ceļā, redzi, tam pretī nāca Elija. Un
viņš to pazina un krita tā priekšā uz sava vaiga, un sacīja: "Vai tu
neesi mans pavēlnieks Elija?"
8 Un viņš sacīja: "Tas es esmu! Ej un saki savam kungam: Elija ir šeit!"
9 Bet tas sacīja: "Ko tad es būtu nogrēkojies, ka tu savu kalpu nodod Ahaba rokā? Vai lai tas mani nonāvē?
10 Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, nav nevienas
citas tautas, nedz valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, lai tevi tur
sameklētu. Bet, kad sacīja: viņa nav, - tad viņš tai tautai un ķēniņa
valstij lika ar zvērestu apliecināt, ka viņi tevi nav atraduši.
11 Un tu tagad saki: ej un saki savam kungam, ka te, lūk, ir Elija!
12 Var notikt, ka es, aiziedams no tevis, tevi vairs neatrastu, kad
Tā Kunga Gars tevi paceltu nezin kur projām. Un, ja es aizietu, lai to
Ahabam paziņotu, bet viņš pats tevi neatrastu, tad tas mani nokautu. Bet
tavs kalps bīstas To Kungu no pašas jaunības.
13 Vai tad nav paziņots manam pavēlniekam, ko es esmu darījis
tolaik, kad Ahabs nogalināja Tā Kunga praviešus, ka no praviešu skaita
es esmu paslēpis simts vīru, pa piecdesmit un atkal pa piecdesmit, alās
un ka es tos esmu apgādājis ar maizi un ar ūdeni?
14 Un tagad tu mani skubini, lai es ejot un sakot savam kungam, ka te ir Elija. Vai lai viņš mani nokauj?"
15 Tad Elija sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs Cebaots ir dzīvs, kā priekšā es te stāvu, - es vēl šodien rādīšos viņa priekšā!"
16 Un Obadja aizgāja, lai satiktu Ahabu. Un viņš tam pateica to. Bet Ahabs devās Elijam pretī.
17 Un, kad Ahabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: "Vai tu esi tas, kas Israēlu ieved nelaimē?"
18 Bet tas atbildēja: "Es gan neievedu Israēlu nelaimē, bet tas esi
tu pats un tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši Tā Kunga baušļus un jūs
esat sekojuši baaliem.
19 Bet tagad liec sapulcināt man visu Israēlu Karmela kalnā un tos
četri simti piecdesmit Baala priesterus, kas ēd pie Izebeles galda."
20 Un Ahabs deva ziņu visiem Israēla bērniem un sapulcināja arī praviešus Karmela kalnā.
21 Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs
klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet,
ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!" Bet tauta viņam neatbildēja ne
vārda.
22 Un Elija sacīja tautai: "Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru.
23 Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu
vērsi, lai sacērt to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai
nepieliek. Tad es arī sagatavošu otru vērsi - es to uzlikšu uz malkas,
bet uguni es nepielikšu.
24 Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu Tā
Kunga Vārdu. Un tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai
ir Dievs!" Un tauta teica: "Tā ir labi."
25 Tad Elija sacīja Baala priesteriem: "Izraugaities vienu vērsi un
rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu,
bet uguni nepielieciet."
26 Tad viņi paņēma vērsi, kuru viņš viņiem bija devis, un tie to
sagatavoja. Un viņi piesauca Baala vārdu no rīta līdz dienvidum,
sacīdami: "Ak, Baal, atbildi mums!" Bet tur nebija nevienas balss, nedz
arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja apkārt altārim, kas bija uzcelts.
27 Un ap dienas vidu Elija tos apsmēja un sacīja: "Sauciet stiprā
balsī, jo viņš taču ir dievs; varbūt viņš iegrimis domās vai aizņemts
darīšanās, vai atrodas ceļā, varbūt viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!"
28 Un tie sauca stiprā balsī un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja.
29 Bet, kad pusdienlaiks bija pagājis, tad tie pravietoja līdz pat
dāvinājuma upura stundai, taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes,
nedz uzklausīšanas.
30 Tad Elija sacīja visai tautai: "Pienāciet klāt pie manis!" Un
visa tauta pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts.
31 Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu cilšu
skaita, kurām kādreiz Tā Kunga vārds bija noteicis: Israēls lai ir tavs
vārds!
32 Un viņš Tā Kunga Vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka
visapkārt altārim grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu
laukumu.
33 Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas.
34 Un viņš sacīja: "Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slakiet
to pāri dedzināmam upurim un arī pāri malkai!" Un viņš sacīja: "Vēl otru
reizi dariet tā!" Un tie darīja tā vēl otru reizi. Un viņš sacīja:
"Atkārtojiet to trešo reizi!" Un tie darīja tā trešo reizi.
35 Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni.
36 Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija
piegāja un sacīja: "Kungs, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari
Sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu Tavs kalps, un ka es
pēc Tava vārda visu šo esmu darījis.
37 Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu,
Kungs, esi Dievs un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!"
38 Tad Tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija gan dedzināmo upuri,
gan malku, gan akmeņus, gan pelnus, gan ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī.
39 Un visa tauta to redzēja, un tie krita uz sava vaiga un sacīja: "Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs!"
40 Bet Elija sacīja: "Satveriet Baala praviešus, lai neviens pats
no to pulka neizbēg!" Un tie tos sagrāba ciet, un Elija viņus noveda
Kisona upes līcī, un viņš tos tur nokāva.
41 Bet Elija sacīja Ahabam: "Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama."
42 Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz
Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp
saviem ceļiem,
43 un sacīja savam puisim: "Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi."
Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: "Tur nav nekā." Bet viņš
sacīja: "Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!"
44 Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: "Tur ir mākonītis, tik
niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!" Un viņš sacīja
tam: "Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi
nepārsteidz!"
45 Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās
vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.
46 Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pievārtei.
Apustuļu darbi 11:1-30
1 Apustuļi un brāļi Jūdejā dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu.
2 Kad Pēteris nonāca Jeruzālemē, apgraizītie viņam pārmeta,
3 sacīdami: "Tu esi gājis pie neapgraizītajiem un ar tiem ēdis."
4 Bet Pēteris sāka tiem pēc kārtas stāstīt, sacīdams:
5 "Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un garā aizrauts redzēju
parādību: kādu ietvaru nonākam, kā lielu palagu aiz četriem stūriem
nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
6 To aplūkodams un vērodams, es redzēju četrkājainus dzīvniekus, zvērus un rāpuļus virs zemes un putnus zem debess.
7 Es dzirdēju arī balsi man sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd!
8 Bet es sacīju: nemūžam, Kungs, jo nekas aizliegts vai nešķīsts nekad nav nācis manā mutē.
9 Balss no debesīm otrreiz man atbildēja: ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu.
10 Tas notika trīs reizes, un viss atkal tika uzvilkts debesīs.
11 Un redzi, tai pašā brīdī trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja nama priekšā, kurā mēs bijām.
12 Gars man sacīja, lai es nešaubīdamies tiem ejot līdzi. Arī šie seši brāļi man nāca līdzi, un mēs iegājām šī vīra namā.
13 Tas mums stāstīja, kā viņš redzējis eņģeli savā namā stāvam un sakām: sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
14 Tas tev sacīs vārdus, ar ko tu un viss tavs nams tiksit pestīti.
15 Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums.
16 Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu.
17 Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam
ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam
pretoties?"
18 To dzirdējuši, viņi nomierinājās un teica Dievu, sacīdami: "Tātad Dievs arī pagāniem devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā."
19 Bet tie, kas bija izklīduši vajāšanās, kuras cēlās Stefana dēļ,
aizgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu
nevienam kā tikai jūdiem.
20 Viņu starpā bija daži kiprieši un kirēnieši, kas, nonākuši Antiohijā, runāja arī uz grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.
21 Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels skaits ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
22 Bet vēsts par viņiem kļuva zināma Jeruzālemes draudzei, un tā sūtīja Barnabu uz Antiohiju.
23 Tas, nonācis un Dieva žēlastību redzēdams, priecājās un visus pamācīja ar visu sirdi palikt pie Tā Kunga.
24 Jo viņš bija krietns vīrs, pilns Svētā Gara un ticības. Un liels ļaužu pulks tika mantots Tam Kungam.
25 Barnaba devās uz Tarsu meklēt Saulu un, to atradis, veda uz Antiohiju.
26 Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.
27 Tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju.
28 Viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Gara spēkā sludināja, ka liels bads nākšot pār visu pasauli. Tas notika Klaudija laikā.
29 Un mācekļi apņēmās, kurš spēja, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.
30 To viņi arī darīja un sūtīja to vecajiem ar Barnabas un Saula roku.
Psalmi 135:1-21
1 Alelujā! Teiciet Tā Kunga Vārdu, teiciet, jūs Tā Kunga kalpi,
2 kas jūs stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos!
3 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir žēlīgs, dziediet Viņa Vārdam, jo Viņš ir mīlīgs!
4 Jo Tas Kungs Jēkabu Sev izredzējis un arī Israēlu par Savu īpašumu.
5 Tiešām, es zinu: liels ir Tas Kungs, un mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem.
6 Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš izdara debesīs un virs zemes, jūrā un ūdeņu dzelmē.
7 Viņš liek pacelties miglai no zemes galiem, ievada ar zibeņiem lietu, izved vēju no tā slēptuvēm.
8 Viņš nokāva Ēģiptes pirmdzimušos - gan cilvēkus, gan lopus;
9 Viņš darīja zīmes un brīnumus tavā vidū, Ēģiptes zeme, pret faraonu un visiem viņa kalpiem.
10 Viņš sagrāva lielas tautas un nogalināja varenus ķēniņus:
11 Sihonu, amoriešu ķēniņu, un Ogu, Basanas ķēniņu, un sagrāva visas Kānaāna ķēniņu valstis,
12 un atdeva viņu zemi par mantojumu, par mūža mantojumu Savai Israēla tautai.
13 Ak, Kungs, Tavs Vārds paliek mūžīgi, Tava slava, Kungs, uz radu radiem,
14 jo Tas Kungs spriedīs tiesu Savai tautai, un Viņš apžēlosies par Saviem kalpiem.
15 Citu tautu elki ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti,
16 tiem ir mute, bet tie nevar runāt, tiem ir acis, bet tie neredz,
17 tiem ir ausis, bet tie nevar dzirdēt, tiem nav arī dvašas mutē.
18 Tādi paši ir arī tie, kas tos darina, un visi, kas paļaujas uz tiem!
19 Jūs, Israēla nams, teiciet To Kungu! Jūs, Ārona nams, teiciet To Kungu!
20 Jūs, Levija nams, teiciet To Kungu! Jūs, kas bīstaties To Kungu, teiciet To Kungu!
21 No Ciānas lai ir slavēts Tas Kungs, kas mājo Jeruzālemē! Alelujā!
Salamana pamācības 17:12-13
12 Ir labāk sastapt lāču māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.
13 Kas labu atlīdzina ar ļaunu, no tā nama ļaunums neatstāsies.
www.bibele.lv
|
