|
2013-6-18
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 19:1-21
- Salamana pamācības 17:14-15
1. Ķēniņu grāmata 19:1-21
19. nodaļa
1 Un Ahabs izstāstīja Izebelei itin visu, ko Elija bija darījis, kā
arī to, kā viņš Baala praviešus bija ar zobenu nogalinājis.
2 Un Izebele deva Elijam ziņu, sacīdama: "Lai man dievi dara tā un
vēl vairāk, bet rītdien ap šo pašu laiku es atdarīšu tev tāpat, kā tu
ikvienai no viņu dvēselēm esi darījis!"
3 Un, kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās, lai glābtu pats savu
dzīvību, un nonāca Bēršebā, kas atrodas Jūdā. Un viņš tur atstāja savu
puisi.
4 Bet pats viņš vienas dienas gājumu devās uz tuksnesi un apsēdās
zem paegļa krūma, un viņš savā dvēselē vēlējās mirt. Un viņš sacīja: "Nu
ir gana, Kungs, ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks kā mani tēvi."
5 Un viņš apgūlās un aizmiga zem kāda tuksneša krūma, bet te,
redzi, eņģelis stāvēja viņa priekšā, un tas viņam sacīja: "Celies un
ēd."
6 Un viņš raudzījās, un redzi, pie viņa galvgaļa bija plācenis, kas
cepts uz karstām oglēm, un apaļa krūze ar ūdeni; un viņš ēda un dzēra
un apgūlās.
7 Un Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: "Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā."
8 Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja, stiprinājies ar šo ēdienu,
četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.
9 Un viņš iegāja alā un palika turpat pa nakti. Un redzi, Tā Kunga
vārds nāca pār viņu, sacīdams: "No kurienes tu nākdams, Elija?"
10 Un viņš sacīja: "Degtin es esmu dedzis savā centībā Tam Kungam,
Dievam Cebaotam, jo Tavu derību Israēla bērni ir atmetuši, Tavus altārus
viņi ir sadragājuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši. Un es
vienīgais esmu atlicies. Un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man
atņemtu."
11 Un Viņš sacīja: "Izej ārā un nostājies Tā Kunga priekšā kalnā."
Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ
kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā
nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija
zemestrīcē.
12 Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns - lēna balss.
13 Un, tiklīdz Elija to sadzirdēja, viņš aizsedza savu seju ar savu
apmetni un nostājās alas ieejas priekšā, un tad balss griezās pie viņa
un sacīja: "Ko tu šeit dari, Elija?"
14 Bet viņš sacīja: "Es degtin esmu dedzis Tam Kungam, Dievam
Cebaotam, jo Israēla bērni ir atmetuši Tavu derību, Tavus altārus tie ir
sagrāvuši un Tavus praviešus nogalinājuši ar zobenu, es vienīgais esmu
atlicies, un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu."
15 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Atgriezies pa savu ceļu tuksnesī uz Damasku un svaidi Hazaēlu par ķēniņu pār Aramu.
16 Bet Nimšija dēlu Jehu svaidi par ķēniņu pār Israēlu, bet Safata
dēlu Elīsu no Abelas-Meholas iesvētī par pravieti savā vietā.
17 Un lai notiek tā: kas izglābjas no Hazaēla zobena, to lai nogalina Jehus, bet, kas izglābjas no Jehus, to lai nonāvē Elīsa.
18 Bet Es paglābšu Israēlā septiņus tūkstošus: visus, kas ceļus nav
locījuši Baala priekšā, un visus tos, kuru mute nav skūpstījusi to."
19 Un viņš devās ceļā no turienes un sastapa Elīsu, Safata dēlu;
tas ara ar divpadsmit pāriem vēršu, kas visi gāja viņam pa priekšu, bet
viņš pats bija pie divpadsmitā jūga. Tad Elija gāja tam garām un uzmeta
viņam savu apmetni.
20 Un viņš atstāja savus liellopus, aizgāja Elijam līdzi un sacīja:
"Lūdzu, es gribu noskūpstīt savu tēvu un savu māti un tad sekot tev."
Un tas tam sacīja: "Ej, griezies atpakaļ un piemini, ko es tev esmu
darījis!"
21 Un viņš griezās atkal atpakaļ un paņēma vienu jūgu vēršu, un tos
nokāva par kaujamo upuri, un vārīja viņu gaļu ar viņu jūga kokiem un
deva to tautai. Un tā ēda. Bet pats viņš cēlās un devās Elijam līdzi un
kalpoja viņam.
Apustuļu darbi 12:1-23
1 Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu.
2 Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli.
3 Redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. Bet bija Neraudzētās maizes dienas.
4 Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit
kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc Pashā svētkiem
vest ļaužu priekšā.
5 Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.
6 Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī naktī Pēteris gulēja
starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā
sargāja cietumu.
7 Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma
istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: "Celies
ātri augšā!" Un važas nokrita no viņa rokām.
8 Eņģelis viņam sacīja: "Apjozies un apauj kājas!" Viņš tā darīja. Un tas turpināja: "Apvelc savas drēbes un seko man!"
9 Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību.
10 Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs
vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši
viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās.
11 Pēteris atjēdzies sacīja: "Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs
sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu
draudiem."
12 To apzinājies, viņš devās uz Marijas namu; tā bija Jāņa, kam
pievārds Marks, māte. Tur bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu.
13 Viņam pie vārtiem klauvējot, kāda kalpone, vārdā Rode, nāca klausīties;
14 un, Pētera balsi pazinusi, viņa aiz prieka neatvēra, bet steidzās un pavēstīja, ka Pēteris stāvot vārtu priekšā.
15 Tie viņai sacīja: "Tu esi traka." Bet viņa noteikti apgalvoja, ka tā esot. Tie sacīja: "Tas ir viņa eņģelis."
16 Pēteris joprojām klauvēja. Viņi atvēra un atvēruši, to redzēdami, izbijās.
17 Viņš tiem māja ar roku, lai tie klusētu, un tiem pastāstīja, kā
Tas Kungs viņu izvedis no cietuma. Viņš sacīja: "Pasakait to Jēkabam un
brāļiem!" Un izgājis viņš devās uz citu vietu.
18 Bet, kad gaisma ausa, kareivjus pārņēma liels uztraukums, kas gan ar Pēteri esot noticis.
19 Hērods viņu meklēja, bet neatrada. Nopratinājis sargus, viņš
pavēlēja tos notiesāt un, aizgājis no Jūdejas uz Cezareju, palika tur.
20 Viņam bija naids pret tiriešiem un sidoniešiem; bet tie nāca
vienprātīgi pie viņa un, pierunājuši ķēniņa galminieku Blastu, lūdza
mieru, tāpēc ka viņu zeme saņēma uzturu no ķēniņa zemes.
21 Noteiktajā dienā Hērods, apvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tronī un runāja uz tiem tautas priekšā.
22 Bet ļaudis sauca: "Tā ir Dieva balss, ne cilvēka!"
23 Tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira.
Psalmi 136:1-26
1 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Teiciet visu dievu Dievu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
3 Teiciet visu kungu Kungu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
4 Viņu, kas dara lielus brīnumus, vienīgi Viņš, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
5 kas debesis ar gudrību radījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
6 kas zemi pār ūdeņiem izplatījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
7 kas lielos spīdekļus radījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
8 sauli, lai tā valda dienā, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
9 mēnesi un zvaigznes, lai valda naktī, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
10 Viņš nokāva ēģiptiešu pirmdzimušos, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
11 un izveda Israēlu no viņu vidus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
12 ar stipru roku un paceltu elkoni, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
13 Viņš pāršķēla Niedru jūru, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
14 un izveda Israēlu tur vidū cauri, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
15 un nogremdēja faraonu un viņa karaspēku Niedru jūrā, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
16 Viņš vadīja tuksnesī Savu tautu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
17 Viņš sakāva lielus ķēniņus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
18 un nogalināja varenus ķēniņus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
19 Sihonu, amoriešu ķēniņu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
20 un Ogu, Basanas ķēniņu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
21 un atdeva viņu zemi par mantojumu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
22 par īpašumu Israēlam, Savam kalpam, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
23 Viņš, kas mūs pieminēja mūsu pazemojumā un neaizmirsa mūsu bēdās, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
24 un mūs atsvabināja no mūsu vajātājiem, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
25 Viņš dod barību visai dzīvajai radībai, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
26 Teiciet Dievu debesīs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Salamana pamācības 17:14-15
14 Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas
sagrauj ūdenim tā aizsprostu. Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu
neesi vēl tajā iejaukts!
15 Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, abi ir negantnieki Tā Kunga acīs.
www.bibele.lv
|
