|
2013-6-2
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 19:11-20:13
- Salamana pamācības 16:16-17
2. Samuēla grāmata 19:11-20:13
19. nodaļa
11 Bet tagad, kad Absaloms, ko mēs svaidījām sev par ķēniņu, ir karā miris, kāpēc jūs kavējaties atvest ķēniņu atkal atpakaļ?"
12 Tad ķēniņš Dāvids lika priesteriem Cadokam un Abjatāram pateikt:
"Runājiet uz Jūdas vecajiem, sacīdami: kāpēc jūs gribat būt tie
pēdējie, kas vestu ķēniņu atpakaļ viņa namā?" Tai brīdī visa Israēla
valoda jau bija kļuvusi zināma ķēniņam viņa namā.
13 "Jūs esat mani brāļi, jūs esat mani kauli un mana miesa - kāpēc
tad jūs gribat būt tie pēdējie, kad tagad ķēniņš vedams atpakaļ?
14 Un Amasam jums ir tā jāsaka: vai tu neesi no mana kaula un no
manas miesas? Lai Dievs man dara tā un vēl vairāk, ja tu nebūsi
karaspēka virspavēlnieks Joāba vietā uz visu mūžu!"
15 Un viņš noskaņoja visu Jūdas vīru sirdis kā viena vienīga vīra
sirdi, tā ka tie atsūtīja vienprātīgi ziņu pie ķēniņa, sacīdami:
"Griezies atpakaļ ar visiem saviem kalpiem!"
16 Un tā ķēniņš devās atpakaļ un nonāca pie Jordānas, un Jūda gāja
uz Gilgalu, lai ietu ķēniņam pretī un lai ķēniņu pārvestu pāri Jordānai.
17 Tad Šimejs, Geras dēls, benjamīnietis no Bahurimas, steidzās ķēniņam Dāvidam pretī un nonāca pie viņa kopā ar Jūdas vīriem.
18 Un ar viņu kopā bija tūkstoš vīru no Benjamīna cilts un arī Ciba
ar saviem piecpadsmit dēliem un ar saviem divdesmit kalpiem. Jau
ķēniņam pa priekšu viņi bija pārgājuši pāri Jordānai.
19 Tad ķēniņa nama iedzīve bija pārcelta, un bija darīts, kā viņš
vēlējās. Un Šimejs, Geras dēls, nokrita ķēniņa priekšā, kad viņš cēlās
pāri Jordānai.
20 Un viņš sacīja ķēniņam: "Nepieskaiti man, mans kungs, to par
vainu un nepiemini, ka tanī dienā, kad mans kungs un ķēniņš atstāja
Jeruzālemi, tavs kalps izdarīja grēku! Bet lai ķēniņš to neuzskata par
kaut ko nepiedodamu!
21 Tavs kalps jau pats to zina, ka ir grēkojis; bet, redzi, šodien
es esmu nācis pats pirmais no visa Jāzepa nama šeit lejā, lai sastaptu
savu kungu un ķēniņu."
22 Tad Abišajs, Cerujas dēls, atbildēja, sacīdams: "Vai tad Šimejs
tiešām nebūtu jau tādēļ vien nonāvējams, ka viņš ir Tā Kunga svaidīto
lādējis?"
23 Bet Dāvids atbildēja: "Kas gan man daļas gar jums, Cerujas dēli,
ka jūs man šodien gribat kļūt par kārdinātāju sātanu? Šodien nevienam
nebūs mirt Israēlā, jo es zinu, ka es šodien esmu atkal ķēniņš pār
Israēlu!"
24 Un ķēniņš sacīja Šimejam: "Tev nebūs mirt!" Un ķēniņš to viņam apstiprināja ar zvērestu.
25 Arī Mefibošets, Saula mazdēls, nonāca lejā ķēniņam pretī; bet
viņš nebija nedz kopis savas kājas, nedz kopis savas ūsas, nedz savas
drēbes mazgājis no tās dienas, kad ķēniņš bija aizgājis, līdz šai
dienai, kad viņš vesels atgriezās.
26 Un, kad viņš no Jeruzālemes nāca, lai ietu pretī ķēniņam, tad
ķēniņš viņam jautāja: "Kādēļ tu, Mefibošet, neesi man nācis līdzi?"
27 Tad viņš atbildēja: "Mans kungs un ķēniņ! Mans kalps mani
piekrāpis! Patiesi, es, tavs kalps, sacīju: es likšu sev apseglot ēzeli,
un uz tā es jāšu un tā jāšus nonākšu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir
tizls.
28 Bet šis, apkārt klīzdams, ir cēlis neslavu pret tavu kalpu pie
mana kunga un ķēniņa. Bet mans kungs un ķēniņš gudrībā līdzinās Dieva
eņģelim; tā nu dari, kā tev patīk!
29 Kaut arī visam mana tēva namam nekā cita nebija ko gaidīt no
mana kunga un ķēniņa kā vienīgi nāvi, taču tu savu kalpu novietoji starp
tiem, kuri ēd pie tava galda; kādas tiesības tad man vēl ir, vai par ko
tad man vēl būs brēkt uz ķēniņu?"
30 Tad ķēniņš tam sacīja: "Ko tu te velti šķied vārdus? Es esmu teicis: tu un Ciba sadaliet tīrumu!"
31 Tad Mefibošets sacīja ķēniņam: "Ak, lai taču viņš ņem visu, pēc tam kad mans kungs un ķēniņš ir vesels pārnācis savā namā!"
32 Arī gileādietis Barzillajs bija atnācis no Rogelimas un ar ķēniņu cēlās pāri Jordānai, lai viņu pavadītu.
33 Un Barzillajs bija ļoti vecs, ap gadiem astoņdesmit, un viņš
bija apgādājis ķēniņu ar uzturu, kad tas bija mitis Mahanajimā, jo viņš
bija ļoti bagāts vīrs.
34 Un ķēniņš sacīja Barzillajam: "Celies pāri kopā ar mani, kā sevi es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē."
35 Bet Barzillajs atbildēja ķēniņam: "Cik gan dzīves dienu vēl
atlicis manos mūža gados, lai es kopā ar ķēniņu dotos augšup uz
Jeruzālemi?
36 Es šodien jau esmu astoņdesmit gadus vecs - vai es vēl varētu
izšķirt, kas ir labs un kas ir ļauns? Un vai tad tavs kalps vēl varētu
sagaršot, ko viņš ēdīs vai ko dzers? Vai tad es vēl varētu sadzirdēt, ko
dzied dziedātāji un dziedātājas? Un kādēļ tad man vēl jākļūst par nastu
manam kungam un ķēniņam?
37 Tavs kalps tikai mazliet ies ķēniņam līdzi pāri Jordānai; bet kādēļ tu, ķēniņ, gribi man rādīt tik daudz žēlastības?
38 Lūdzu, ļauj savam kalpam griezties atpakaļ, lai es varu savā
dzimtajā pilsētā pie sava tēva un mātes kapa mirt! Un redzi, še ir tavs
kalps Kimhams, lai viņš ceļas pāri līdz ar manu kungu un ķēniņu, dari
tam, kā tev labpatīk!"
39 Tad ķēniņš atbildēja: "Jā, Kimhamam būs kopā ar mani celties
pāri, un es tam darīšu visu, kas ir labs tavās acīs, un visu, ko tu vien
no manis vēlēsies, to es tavā labā darīšu!"
40 Kad viss karaspēks bija pārcēlies pāri Jordānai, tad ķēniņš
cēlās pāri, skūpstīja Barzillaju un svētīja viņu, un viņš griezās
atpakaļ savā vietā.
41 Un ķēniņš gāja uz Gilgalu, un Kimhams viņu pavadīja. Un kopā ar
ķēniņu bija pārcēlusies visa Jūdas karavīru saime un puse no Israēla
vīriem.
42 Un redzi, visi Israēla vīri nāca pie ķēniņa un jautāja ķēniņam:
"Kāpēc mūsu brāļi, Jūdas vīri, ir tevi zaguši un pārveduši ķēniņu līdz
ar viņa namu un visus Dāvida vīrus pāri Jordānai?"
43 Tad visi Jūdas vīri atbildēja Israēla vīriem: "Tādēļ, ka ķēniņš
mums ir tuvs radinieks! Bet kādēļ jūs par to dusmojaties? Vai tad mēs
esam ko ēduši no ķēniņa galda? Vai mēs no viņa esam kādas dāvanas
saņēmuši?"
44 Bet Israēla vīri atbildēja Jūdas vīriem, sacīdami: "Mums ir
desmit daļas pie ķēniņa, un arī uz Dāvidu mums ir vairāk tiesību nekā
jums; kādēļ tad jūs esat mūs tā nicinājuši? Vai tad mēs pirmie
neieteicām vest mūsu ķēniņu atpakaļ?" Bet Jūdas vīru vārdi bija vēl
bargāki nekā Israēla vīru vārdi.
20. nodaļa
1 Tur bija gadījies arī kāds nekrietns vīrs, vārdā Šeba, Bihrija
dēls, benjamīnietis; tas pūta tauri, vēstīdams: "Mums nav nekādas daļas
gar Dāvidu, nedz arī kāda daļa gar Isaja dēla mantojumu! Ikviens no
Israēla lai paliek savās teltīs!"
2 Tad visi Israēla vīri novērsās no Dāvida un sekoja Šebam, Bihrija
dēlam, bet ikviens Jūdas vīrs vēl ciešāk turējās pie sava ķēniņa no
Jordānas līdz Jeruzālemei.
3 Kad Dāvids bija atgriezies savā pilī Jeruzālemē, tad ķēniņš ņēma
tās desmit sievas, kas bija blakussievas, kuras viņš bija atstājis, lai
tās sargātu pili, un viņš tās novietoja kādā atsevišķā ēkā un gādāja tām
iztiku, bet viņš vairs pie tām negāja. Tās kļuva cietumnieces līdz
savai miršanas dienai un visu savu atlikušo mūžu nodzīvoja kā atraitnes.
4 Un ķēniņš pavēlēja Amasam: "Sasauc man Jūdas vīrus pēc trim dienām un esi arī tu pats te!"
5 Tad Amasa gāja, lai sasauktu kopā Jūdu, bet, kad viņš kavējās pāri noteiktajam laikam, ko ķēniņš bija viņam nolicis,
6 tad Dāvids sacīja Abišajam: "Nu mums Šeba, Bihrija dēls, nodarīs
vairāk ļauna nekā Absaloms. Ņem sava kunga kalpus un dzenies viņam
pakaļ, lai viņš netiek iekšā stipri nocietinātās pilsētās un neizzūd no
mūsu acīm!"
7 Tad Abišaja vadībā no Jeruzālemes izgāja Joābs ar saviem
karavīriem, kā arī miesassargi, krētieši un plētieši, un visi
karavadoņi, lai vajātu Šebu, Bihrija dēlu.
8 Kad tie bija pie lielā akmens, kas atrodas Gibeonā, tad Amasa
nāca tiem pretim, bet Joābs bija tērpies savā karavīra tērpā, un tam
pāri bija apjozta josta ar zobenu pie viņa gurniem piestiprinātā makstī,
un tas izslīdēja no maksts un nokrita zemē.
9 Tad Joābs sacīja Amasam: "Kā tev klājas, mans brāli?" Tai brīdī
Joābs satvēra ar labo roku it stipri Amasu pie bārdas, lai viņu
noskūpstītu.
10 Bet Amasa nesargājās no zobena, kas bija Joāba rokā; to Joābs
iedūra tā viņa vēderā, ka viņa iekšas izgāzās zemē, un viņš mira, tā ka
viņam vairs nevajadzēja otrreiz durt. Kamēr Joābs un viņa brālis Abišajs
vajāja Šebu, Bihrija dēlu,
11 kāds jauneklis no Joāba karavīriem bija atstāts pie Amasas, lai
sauktu: "Kas turas kopā ar Joābu un kas pieķēries Dāvidam, tas lai seko
Joābam!"
12 Bet Amasa vēl vārtījās asinīs ceļa vidū. Kad šis vīrs redzēja,
ka visi ļaudis tur apstājas, tad viņš Amasu no ceļa novēla uz tīrumu un
pārsedza tam pāri drēbes, tāpēc ka viņš bija novērojis, ka ikviens, kas
tam gāja garām, pie viņa apstājās.
13 Un, tikko tie bija viņu no ceļa novēluši nost, tā ikviens, pagājis garām, sekoja Joābam, lai vajātu Šebu, Bihrija dēlu.
Jāņa evaņģēlijs 21:1-25
1 Pēc tam Jēzus vēlreiz parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūras. Tas notika tā:
2 tur bija kopā Sīmanis Pēteris, Toms, saukts dvīnis, Nātānaēls no Kānas Galilejā, Cebedeja dēli un vēl divi citi Viņa mācekļi.
3 Sīmanis Pēteris viņiem saka: "Es iešu zvejot." Tie saka Viņam:
"Mēs iesim Tev līdzi!" Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī
nekā nedabūja.
4 Rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus.
5 Tad Jēzus viņiem saka: "Bērni, vai jums ir kas ko ēst?" Tie Viņam atbildēja: "Nav!"
6 Viņš tiem sacīja: "Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs
dabūsit!" Tad tie izmeta tīklu un vairs nevarēja viņu izvilkt aiz zivju
daudzuma.
7 Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: "Tas ir Kungs!"
Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka Tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš
bija izģērbies, un metās jūrā.
8 Bet pārējie mācekļi nāca ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divi simti olekšu.
9 Izkāpuši malā, viņi tur redz ugunskuru no oglēm un uz tā zivis noliktas un maizi.
10 Jēzus viņiem saka: "Atnesiet no zivīm, ko jūs esat dabūjuši."
11 Tad Sīmanis Pēteris izkāpa malā un izvilka uz krasta tīklu, pilnu
lielām zivīm, kopā simts piecdesmit trīs. Un, lai gan to bija tik
daudz, tīkls nesaplīsa.
12 Jēzus viņiem saka: "Nāciet un turiet azaidu!" Bet neviens no
mācekļiem nedrīkstēja Viņam jautāt: kas Tu esi? Jo tie gan zināja, ka
Tas ir pats Kungs.
13 Tad Jēzus nāk, ņem maizi un dod to viņiem, tāpat arī zivis.
14 Šī bija trešā reize, kad Jēzus parādījās Saviem mācekļiem pēc Savas augšāmcelšanās no miroņiem.
15 Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim:
"Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?" Tas Viņam saka:
"Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manus
jērus!"
16 Vēl otru reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani
mīli?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš
saka tam: "Gani Manas avis!"
17 Trešo reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?"
Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? -
un sacīja Viņam: "Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi
mīlu." Jēzus saka: "Gani Manas avis!
18 Patiesi, patiesi Es tev saku: jauns būdams, tu pats jozies un
gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits
tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi."
19 Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un, to teicis, Viņš tam saka: "Seko Man!"
20 Apgriezies Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja,
kas pie vakariņām bija noliecies pie Jēzus krūts un sacījis: Kungs, kurš
ir tas, kas Tevi nodos?
21 To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: "Bet kas būs ar šo, Kungs?"
22 Jēzus viņam saka: "Ja Es gribu, lai šis paliek, tiekāms Es nāku, kāda tev daļa? Tu seko Man!"
23 Tā izgāja šī valoda brāļu starpā: "Šis māceklis nemirs." Bet
Jēzus viņam nebija sacījis: viņš nemirs, - bet: ja Es gribu, ka viņš
paliek, tiekāms Es nāku, kāda tev daļa?
24 Tas ir tas māceklis, kas liecību dod par šīm lietām un kas šo visu ir uzrakstījis; un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.
25 Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās
pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt
sarakstītās grāmatas.
Psalmi 120:1-7
1 Svētceļnieku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausīja.
2 Ak, Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un no viltus mēlēm!
3 Ko viltīga mēle Tev dos, vai ko viņa Tev pieliks?
4 Tā ir kā spēcīga cīnītāja asas bultas, kā gailošas paegļa ogles!
5 Cik žēl, ka es esmu svešinieks Mešekā, ka man jādzīvo Kedara teltīs!
6 Pārāk ilgi man jādzīvo pie tiem, kas ienīst mieru.
7 Es turu mieru, bet, līdzko es runāju, viņi cenšas izraisīt karus.
Salamana pamācības 16:16-17
16 Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo
tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā
apzināties savā īpašumā sudrabu esam.
17 Tiklo ceļš vairās no ļaunuma, un, kas savu ceļu ietur pareizi, iegūst dzīvību.
www.bibele.lv
|
