|
2013-6-20
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 22:1-54
- Salamana pamācības 17:17-18
1. Ķēniņu grāmata 22:1-54
22. nodaļa
1 Tā pagāja trīs miera gadi, un nebija nekāda kara starp Aramu un Israēlu.
2 Bet trešajā gadā Jūdas ķēniņš Jošafats devās lejup pie Israēla ķēniņa.
3 Un Israēla ķēniņš sacīja saviem darbiniekiem: "Vai jūs zināt, ka
Gileādas Ramota pienākas mums, bet mēs vilcināmies to izraut no aramiešu
ķēniņa rokas?"
4 Un viņš vaicāja Jošafatam: "Vai tu esi ar mieru kopā ar mani
iesākt karu Gileādas Ramotas dēļ?" Un Jošafats atbildēja Israēla
ķēniņam: "Man klāsies, kā tev klāsies, manai tautai - kā tavai tautai,
maniem zirgiem - kā taviem zirgiem."
5 Taču Jošafats ieteica Israēla ķēniņam: "Jel pajautā tomēr, kāds ir Tā Kunga prāts?"
6 Tad Israēla ķēniņš sapulcināja visus praviešus, ap četri simti
vīru, un jautāja viņiem: "Vai man iet karot Gileādas Ramotas dēļ vai man
neiet?" Un tie sacīja: "Dodies kalnup, jo Tas Kungs viņus nodos ķēniņa
rokā."
7 Bet Jošafats jautāja: "Vai šeit nav vēl kāds no Tā Kunga praviešiem, kuru mēs varētu izjautāt?"
8 Un Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam: "Tur ir gan vēl viens vīrs,
caur kuru var To Kungu izjautāt. Bet es to ienīstu, jo viņš par mani nav
labu liecību devis kā pravietis, bet gan vienīgi ļaunu. Tas ir Miha,
Imlas dēls." Bet Jošafats teica: "Lai ķēniņš tā nerunā!"
9 Tad Israēla ķēniņš pasauca vienu no ierēdņiem un sacīja: "Steidzies atvest Mihu, Imlas dēlu."
10 Kad Israēla ķēniņš un Jūdas ķēniņš sēdēja ikviens savā tronī,
savās goda drānās tērpušies, uz atklāta laukuma pie ieejas Samarijas
vārtos, bet visi šie pravieši deva praviešu liecības to priekšā,
11 tad Cedekija, Kenaānas dēls, kas bija darinājis sev dzelzs
ragus, sacīja: "Tā saka Tas Kungs: ar tādiem tev jābada Arama, tiekāms
tu to būsi pieveicis!"
12 Un visi pravieši pravietoja, tā sacīdami: "Ej cīnīties par
Ramotu Gileādā, un tev veiksies labi, jo Tas Kungs to nodos ķēniņa
rokā."
13 Bet vēstnesis, kas gāja, lai atsauktu Mihu, sacīja tam,
teikdams: "Redzi, visi praviešu vārdi sludina vienā mutē ķēniņam
veiksmi; lai tavs vārds būtu tāds pats kā viņu vārds: sludini labu!"
14 Bet Miha sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tikai to, ko Tas Kungs ar mani runās, es runāšu viņam!"
15 Un viņš nogāja pie ķēniņa, un ķēniņš viņam sacīja: "Miha, vai
mums iet karot pret Ramotu Gileādā vai neiet?" Un tas sacīja: "Dodies
kalnup, tev būs veiksme, jo Tas Kungs to nodos ķēniņa rokā!"
16 Bet ķēniņš sacīja tam: "Cik reizes man likt tev ar zvērestu
apstiprināt, ka tu ar mani nerunāsi neko citu kā vienīgi to, kas ir
patiesība Tā Kunga Vārdā."
17 Tad Miha sacīja: "Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem
kā avis, kurām nav gana. Un Tas Kungs sacīja: tiem nav vairs valdnieka;
lai tie ikviens ar mieru atgriežas savā namā!"
18 Un Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam: "Vai es tev nesacīju, ka viņš man nekad nesludina labu, bet tikai ļaunu vien?"
19 Bet Miha turpināja: "Tādēļ klausies Tā Kunga vārdu, es redzēju
to Kungu sēžam uz Sava troņa, un visi debesu pulki stāvēja Viņa labajā
un kreisajā pusē.
20 Tad Tas Kungs sacīja: kas samulsinās un pierunās Ahabu, lai viņš
dodas kalnup un krīt Gileādas Ramotā? - Un viens runāja šā, bet otrs
tā,
21 kamēr iznāca kāds gars un nostājās Tā Kunga priekšā un sacīja: es viņu samulsināšu. - Un Tas Kungs tam jautāja: kādā veidā?
22 Un tas sacīja: es iziešu un kļūšu par melu garu visu viņa
praviešu mutē. - Un Viņš sacīja: tu viņu samulsināsi un pierunāsi, un
tas tev arī izdosies. Ej un dari tā.
23 Un redzi, Tas Kungs ielika melu garu visu tavu praviešu mutē. Un Tas Kungs par tevi ir runājis ļaunu."
24 Bet Kenaānas dēls Cedekija pienāca klāt, iesita Miham pa vaigu
un sacīja: "Vai tad tagad Tā Kunga Gars no manis būtu pārgājis uz tevi,
lai runātu ar tavu muti?"
25 Un Miha sacīja: "Redzi, tev tas būs jāredz tanī dienā, kad tu no vienas iekštelpas bēgsi otrā, lai paslēptos."
26 Un Israēla ķēniņš sacīja: "Paņem Mihu un aizved to atpakaļ pie pilsētas vārtu sarga Amona un pie ķēniņa dēla Joasa
27 un saki tā: tā saka ķēniņš: iemetiet šo cietumā un ēdiniet viņu
ar bada maizi un ar bada ūdeni, līdz es laimīgi pārnākšu atpakaļ."
28 Bet Miha sacīja: "Ja tu tiešām pārnāksi sveiks, tad Tas Kungs
nav ar manu muti runājis." Un viņš arī sacīja: "Klausaities, visi
ļaudis!"
29 Un Israēla ķēniņš un Jošafats, Jūdas ķēniņš, devās uzbrukumā pret Ramotu Gileādā.
30 Un Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam: "Es darīšu sevi nepazīstamu
un došos cīņā, bet tu apvelc savas drēbes." Un Israēla ķēniņš pārģērbās
un devās kaujā.
31 Un Aramas ķēniņš bija saviem ratu virsniekiem - tādu tam bija
trīsdesmit divi - pavēlējis un teicis: "Necīnieties ne ar mazu, ne ar
lielu, bet tikai pret Israēla ķēniņu vien!"
32 Un notika, kad ratu virsnieki ieraudzīja Jošafatu, tad tie
nodomāja: patiesi, tas ir Israēla ķēniņš, - un tie to ielenca, lai ar to
cīnītos, bet Jošafats brēca.
33 Kad ratu virsnieki noprata, ka tas nav Israēla ķēniņš, tad tie nogriezās un nesekoja vairs tam.
34 Un kāds karavīrs nejauši uzvilka loku un trāpīja Israēla ķēniņam
starp viņa bruņām un bruņu ķēdēm. Tad ķēniņš sacīja savam ratu
vadītājam: "Apgriez ratus un izved mani no cīņas jūkļa, jo es esmu
ievainots!"
35 Taču cīņa tai dienā iedegās arvien karstāka, un ķēniņš visu
dienu noturējās ratos pret Aramu, bet pret vakaru viņš nomira. Un asinis
no brūces satecēja uz ratu grīdas.
36 Tad pa visu karapulku, saulei rietot, atskanēja saucieni: "Ikviens uz savu pilsētu, ikviens uz savu zemi!"
37 Un ķēniņš nomira un tika novests uz Samariju un tur Samarijā arī apglabāts.
38 Kad kalpi mazgāja ķēniņa ratus Samarijas dīķī, suņi laka viņa
asinis, kamēr netikles mazgājās tajā ūdenī, kā Tā Kunga vārds bija
sacījis.
39 Un, kas vēl stāstāms par Ahabu un viss, ko viņš ir darījis,
ziloņkaula nams, kuru tas taisījis, un visas pilsētas, kuras viņš
uzcēlis, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
40 Un Ahabs gūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Ahasja kļuva ķēniņš viņa vietā.
41 Un Israēla ķēniņa Ahaba ceturtajā gadā Asas dēls Jošafats kļuva ķēniņš pār Jūdu.
42 Un Jošafatam bija trīsdesmit pieci gadi, kad tas kļuva ķēniņš,
un viņš valdīja divdesmit piecus gadus kā ķēniņš Jeruzālemē. Bet viņa
mātes vārds bija Azuba, un viņa bija Šilhija meita.
43 Un viņš staigāja visus sava tēva Asas ceļus un no tiem nenovērsās, darīdams tikai to, kas ir taisns Tā Kunga acīs.
44 Tikai augstieņu svētnīcas gan netika aizliegtas, vēl arvien tauta gāja upurēt kaujamos upurus un kvēpināt uz tām augstienēm.
45 Un Jošafats dzīvoja mierā ar Israēla ķēniņu.
46 Un, kas vēl stāstāms par Jošafatu un visi viņa varoņdarbi, kādus
viņš veica un kā viņš karojis,- tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku
grāmatā.
47 Un viņš izdzina no zemes visus netikļus, kas bija atlikuši no viņa tēva Asas laikiem.
48 Edomā tolaik nebija ķēniņa, bet tikai ķēniņa vietnieks.
49 Jošafats lika taisīt Taršišas kuģus, lai tie varētu doties uz
Ofīru pēc zelta. Bet tie tur nenonāca, jo pie Ecjonas Geberas tos
sadragāja vētra.
50 Tolaik Ahaba dēls Ahasja sacīja Jošafatam: "Lai mani kalpi brauc
kopā ar taviem kalpiem uz kuģiem!" Bet Jošafats to nevēlējās.
51 Un Jošafats gūlās pie saviem tēviem, un tas tika apglabāts pie
saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā. Bet viņa dēls Jorāms kļuva
ķēniņš viņa vietā.
52 Un Ahasja, Ahaba dēls, kļuva Israēla ķēniņš Samarijā Jūdas
ķēniņa Jošafata septiņpadsmitajā valdīšanas gadā. Un tas valdīja pār
Israēlu divus gadus.
53 Un viņš darīja to, kas ļauns Tā Kunga acīs, un staigāja sava
tēva ceļus un arī savas mātes ceļus, un arī Nebata dēla Jerobeāma ceļus,
kas pavedināja Israēlu grēkot.
54 Un viņš kalpoja Baalam un pielūdza to, un viņš sadusmoja To Kungu, Israēla Dievu, ar visu, ko viņa tēvs bija darījis.
Apustuļu darbi 13:16-41
16 Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: "Israēlieši un jūs, dievbijīgie, klausaities!
17 Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un tautu
paaugstinājis svešumā Ēģiptes zemē un no turienes ar paceltu roku tos
izvedis.
18 Tuksnesī Viņš tos uzturējis ap četrdesmit gadu,
19 izdeldējis septiņas tautas Kānaānas zemē un viņiem zemi devis īpašumā.
20 Ap četri simti piecdesmit gadu pēc tam Viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.
21 Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Saulu, Kīša dēlu, vīru no Benjamīna cilts, četrdesmit gadu;
22 un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī
liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava
prāta, kas darīs visu, ko Es gribu.
23 No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.
24 Pirms Viņa atnākšanas Jānis visai Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību.
25 Savu mūža darbu pabeidzis, Jānis sacīja: es neesmu tas, par ko
jūs mani turat; bet viens nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju
siksnas atraisīt.
26 Brāļi, Ābrahāma cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dieva, mums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
27 Jo Jeruzālemes iedzīvotāji un to vadoņi, Viņu neatzīdami un tiesādami, piepildījuši praviešu vārdus, ko katru sabatu nolasa.
28 Un, neatraduši nekādu nāves vainu, prasījuši, lai Pilāts Viņu notiesā.
29 Kad tie visu bija padarījuši, kas par Viņu rakstīts, tad tie Viņu noņēma no staba un ielika kapā.
30 Bet Dievs Viņu uzmodinājis no mirušiem.
31 Viņš daudz dienu parādījies tiem, kas līdz ar Viņu bija nākuši no
Galilejas uz Jeruzālemi un kas tagad ir Viņa liecinieki tautas priekšā.
32 Arī mēs jums sludinām, ka Dievs, Jēzu uzmodinādams, mūsu bērniem piepildījis solījumu, ko Viņš tēviem devis,
33 kā arī otrā psalmā rakstīts: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.-
34 Viņš uzmodinājis to no mirušiem, jo Viņam nebija lemts
atgriezties iznīcībā; to Viņš tā izteicis: Es jums došu Dāvidam solītos
svētumus, kas nezudīs.-
35 Tāpēc arī citā vietā teikts: Tu Savam Svētajam neliksi redzēt iznīcību.-
36 Jo Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, guldīts pie saviem tēviem un redzējis iznīcību.
37 Bet Tas, ko Dievs uzmodinājis, nav redzējis iznīcību.
38 Tāpēc zinait, brāļi, ka caur Viņu jums tiek sludināta grēku
piedošana, un visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt
taisnošanu,
39 ikviens, kas tic, caur Viņu tiek taisnots.
40 Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas sacīts praviešu rakstos:
41 raugait, pulgotāji, un brīnaities un iznīkstiet, jo Es daru darbu
jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsit, ja kāds jums to stāstītu."
Psalmi 138:1-8
1 Dāvida psalms. Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas;
2 es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu
žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus
apsolījumus.
3 Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku.
4 Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus,
5 un viņi dziedās par Tā Kunga ceļiem, jo Tā Kunga godība ir liela.
6 Tiešām, Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno jau no tālienes.
7 Kad man jāstaigā zem ciešanu spaida, Tu uzturi manu dzīvību; Tu
izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmām, un Tava labā roka man
palīdz un palīdzēs.
8 Tas Kungs to darīs manas glābšanas labā! Tava žēlastība, Kungs, paliek mūžīgi! Neatstāj Savu roku darbu!
Salamana pamācības 17:17-18
17 Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.
18 Nejēga ir tas, kas savu roku dod apsolījumam par savu tuvāku un kļūst viņam par galvinieku.
www.bibele.lv
|
