|
2013-6-23
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Ķēniņu grāmata 4:18-5:27
2. Ķēniņu grāmata 4:18-5:27
4. nodaļa
18 Kad zēns bija paaudzies, tas kādu dienu gāja pie sava tēva, pie pļāvējiem.
19 Tad piepeši tas sāka vaimanāt un sacīja savam tēvam: "Mana
galva, mana galva!" Bet tas pavēlēja savam kalpam: "Aiznes to pie viņa
mātes!"
20 Kad tas to paņēma uz rokām un nonesa pie viņa mātes, tad viņš līdz pusdienai nosēdēja viņas klēpī un tad nomira.
21 Un tā uzgāja augšā un noguldīja viņu Dieva vīra gultā, un aizslēdza durvis un izgāja ārā.
22 Tad viņa pasauca savu vīru un tam sacīja: "Lūdzu, atsūti man
kādu no puišiem un vienu ēzeļa māti; es steigšos pie Dieva vīra, bet es
atkal drīz pārnākšu."
23 Un viņš sacīja: "Kāpēc taisni šodien tu gribi pie viņa iet? Nav
taču nedz jauna mēness svētki, nedz arī sabats!" Bet viņa atbildēja:
"Būs labi."
24 Un viņa lika apseglot ēzeļa māti un sacīja savam puisim: "Dzen steigšus un nekavē mani jājot kā vien, kad es tev teikšu!"
25 Un tā viņa devās ceļā un nonāca pie Dieva vīra Karmela kalnā. Un
notika, kad Dieva vīrs viņu ieraudzīja no tālienes, tad viņš sacīja
savam puisim Gehazim: "Redzi, tur ir mūsu sunamiete!
26 Lūdzu, tagad steidzies viņai pretī un jautā viņai, vai viņai
pašai, viņas vīram un viņas dēlam klājas labi." Un viņa atbildēja: "Labi
gan!"
27 Bet, kad viņa bija nonākusi pie Dieva vīra kalna virsotnē, tad
tā apkampa viņa kājas; tad pienāca Gehazis, lai viņu atstumtu, bet Dieva
vīrs sacīja: "Liec to mierā, jo viņas dvēsele ir noskumusi, un Dievs to
ir paturējis apslēptu no manis un nav man to darījis zināmu!"
28 Tad viņa sacīja: "Vai es biju tā, kura no sava kunga lūdza dēlu? Vai es neteicu: nemodini manī aplamas cerības?"
29 Tad viņš pavēlēja Gehazim: "Apjoz savus gurnus un ņem manu zizli
savā rokā, un dodies ceļā! Ja tu kādu sastopi, tad nesveicini to, un,
ja tevi kāds sveicinās, tad neatbildi tam, un noliec manu zizli uz zēna
sejas."
30 Bet zēna māte sauca: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs un tava
dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu!" Tad viņš cēlās un devās tai līdzi.
31 Bet pa to laiku Gehazis bija steidzies viņiem pa priekšu, un
nogājis tas uzlika zizli uz zēna sejas, bet tur nebija nedz skaņas, nedz
kādas dzīvības zīmes. Tad viņš griezās atpakaļ pretī savam kungam un
tam paziņoja, ka zēns nav uzmodies.
32 Kad Elīsa ienāca namā, tad redzi, bērns gulēja miris viņa gultā.
33 Un viņš iegāja iekšā un aizslēdza durvis, un pielūdza To Kungu.
34 Un viņš uzkāpa un uzgūlās bērnam virsū, un lika savu muti uz
viņa mutes un savas acis uz viņa acīm, un savas rokas uz viņa rokām, un
tā viņš nogūlās tam pāri un sasildīja bērna miesas.
35 Tad viņš atkal piecēlās un staigāja pa istabu šurpu turpu, un
atkal uzkāpa, un pārliecās pār viņu. Tad zēns nošķaudījās septiņas
reizes, un pēc tam tas atdarīja savas acis.
36 Nu viņš sauca Gehazi un tam pavēlēja: "Pasauc mūsu sunamieti!"
Un tas to atsauca, un tā iegāja pie viņa; tad viņš sacīja: "Saņem savu
dēlu!"
37 Tad tā nāca un nokrita pie viņa kājām, un viņa ar seju noliecās
pie zemes tā priekšā, tad tā pacēla savu zēnu uz rokām un izgāja ārā.
38 Un Elīsa atgriezās atpakaļ Gilgalā, un tanī zemē bija bads. Kad
praviešu mācekļi bija apmetušies pie viņa, tad viņš sacīja savam puisim:
"Uzliec lielo katlu uz uguns un vāri ēdienu praviešu mācekļiem!"
39 Tad viens no viņiem izgāja laukā, lai salasītu saknītes; tas
atrada meža gurķu stīgas, un no tām viņš salasīja pilnu klēpi meža
gurķu; un viņš tos atnesa mājā un iegrieza ēdienu katlā, jo viņš tos
nepazina.
40 Un, kad tie ielēja vīriem, lai tie ēstu, un, kad viņi baudīja
ēdienu, tad vīri sāka kliegt un sauca: "Nāve ir katlā, Dieva vīrs!" Un
tie nevarēja to ēst.
41 Bet viņš sacīja: "Atnesiet miltus!" Un viņš tos iebēra katlā, un
tad viņš sacīja: "Iesmel ļaudīm, lai tie ēd!" Un vairs nekā nelaba
nebija katlā.
42 Un kāds vīrs nāca no Baal-Šališas, un viņš atnesa Dieva vīram
pirmās ražas maizi, divdesmit miežu maizes un dažas briedušas vārpas
savā maizes tarbā. Un tas sacīja: "Dod tiem ļaudīm, lai viņi ēd!"
43 Bet viņa apkalpotājs atbildēja: "Ko lai es ceļu priekšā simts
tādiem vīriem?" Tomēr viņš pavēlēja: "Dod tiem ļaudīm, lai ēd! Jo tā
saka Tas Kungs: tie ēdīs, un vēl atliks!"
44 Kad viņš tiem lika priekšā, tad tie paēda, un viņiem palika vēl pāri, kā Tā Kunga vārds bija apsolījis.
5. nodaļa
1 Un Naamans bija Aramas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks, un viņš
bija liels vīrs sava kunga priekšā, un viņam bija liela slava, jo caur
viņu Tas Kungs bija devis Aramai uzvaru, un šis vīrs bija drošsirdīgs
varonis, bet spitālīgs.
2 No Aramas bija izgājuši sirotāji un no Israēla zemes atveduši līdzi mazu meiteni, tā bija kļuvusi kalpone Naamana sievai.
3 Viņa sacīja savai pavēlniecei: "Kaut mans kungs būtu nonācis tā
pravieša priekšā, kas ir Samarijā, tas viņu atbrīvotu no viņa
spitālības."
4 Tad Naamans gāja pie sava kunga un to pateica viņam, sacīdams:
"Tā un tā ir runājusi šī meitene, kas ir cēlusies no Israēla zemes."
5 Tad Aramas ķēniņš sacīja: "Tagad ej! Bet es sūtīšu vēstuli
Israēla ķēniņam." Un tas devās ceļā un paņēma līdzi savās rokās desmit
talentus sudraba un sešus tūkstošus seķeļu zelta, kā arī desmit kārtas
drēbju.
6 Viņš arī nonesa vēstuli Israēla ķēniņam, kura skanēja tā: "Kad šī
vēstule nonāks pie tevis, tad zini, ka es savu kalpu Naamanu esmu pie
tevis sūtījis, lai tu viņu atbrīvotu no viņa spitālības."
7 Kad Israēla ķēniņš bija šo vēstuli izlasījis, tad viņš saplēsa
savas drēbes un izsaucās: "Vai tad es esmu Dievs, ka varu nokaut un
atkal atdzīvināt, ka viņš pie manis atsūta kādu vīru, lai es to
atbrīvoju no viņa spitālības! Lūdzu, uzmaniet un ņemiet vērā, ka tas pie
manis meklē kādu strīdus iemeslu!"
8 Bet, kad Elīsa, šis Dieva vīrs, dzirdēja, ka Israēla ķēniņš bija
savas drēbes saplēsis, tad tas deva ķēniņam ziņu, sacīdams: "Kāpēc tu
esi savas drēbes saplēsis? Ļauj, lai tas vīrs atnāk pie manis un lai tas
atzīst, ka patiesi vēl ir kāds pravietis Israēlā!"
9 Un tā Naamans ar saviem zirgiem un ar saviem ratiem atbrauca un apstājās Elīsas durvju priekšā.
10 Tad Elīsa sūtīja vēstnesi un lika tam pateikt: "Ej un mazgājies
septiņas reizes Jordānā, tad tava miesa kļūs atkal vesela, un tu būsi
šķīsts!"
11 Bet Naamans sadusmojās, un viņš aizgāja un sacīja: "Redzi, es
domāju, ka viņš taču iznāks pie manis ārā un stāvēs manā priekšā, un
piesauks Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu, un ar savu roku braucīs slimo
vietu un atņems spitālību.
12 Vai Amana un Farfara, Damaskas upes, nav labākas nekā visi
Israēla ūdeņi, ka es tanīs nevarētu mazgāties, lai kļūtu šķīsts?" Un tas
apgriezās un aizgāja dusmu pilns.
13 Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: "Mans
tēvs, ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to
nedarītu? Vēl jo vairāk, kad viņš tev tikai ir sacījis: mazgājies, tad
tu kļūsi šķīsts?"
14 Kad viņš nobrauca pie Jordānas un ienira septiņas reizes, kā
Dieva vīrs to bija sacījis, tad viņa miesa kļuva tik vesela kā maza
bērna miesa, un viņš bija šķīsts.
15 Tad viņš ar visiem saviem pavadoņu pulkiem griezās atpakaļ pie
Dieva vīra un gāja, nostājās viņa priekšā un sacīja: "Redzi, tagad es
gan zinu, ka nav neviena cita Dieva visā pasaulē, vienīgi Israēlā! Un nu
tagad, lūdzu, saņem dāvanu no sava kalpa!"
16 Bet Elīsa atbildēja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, kura priekšā es
stāvu, ir dzīvs, es gan neņemšu." Un viņš uzstāja, lai ņem, bet tas
liedzās.
17 Tad Naamans sacīja: "Ja ne, tad ļauj tavam kalpam ņemt līdzi
divu mūļu kravas zemes, jo tavs kalps vairs turpmāk neupurēs svešiem
dieviem nedz dedzināmos, nedz kaujamos upurus kā vienīgi Tam Kungam.
18 Un vienā lietā lai Tas Kungs piedod tavam kalpam: kad mans
ķēnišķīgais kungs ies Rimona templī, lai tur pielūgtu un uz sava vaiga
mestos pie zemes, un viņš atbalstīsies uz manu roku, un arī es nometīšos
Rimona templī uz sava vaiga pie zemes, tad to, ka es metos zemē, - to
lai Tas Kungs piedod tavam kalpam!"
19 Un viņš tam atbildēja: "Ej ar mieru!"
20 Kad viņš no tā bija aizgājis mazu ceļa gabalu, tad Gehazis,
Dieva vīra Elīsas kalps, domāja: redzi, mans kungs ir šo aramieti
Naamanu saudzējis, neko nepieņemot no tā rokas, ko viņš bija atnesis.
Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, es skriešu viņam pakaļ un ņemšu kaut
ko no viņa!
21 Tā Gehazis steidzās Naamanam pakaļ. Kad tas redzēja, ka kāds
skrien aiz viņiem, tad viņš nolēca no saviem ratiem, gāja viņam pretī un
jautāja: "Vai viss labi?"
22 Viņš atbildēja: "Jā! Ir labi, bet mans kungs ir mani sūtījis un
licis tev pateikt: redzi, tikko pie manis ir atnākuši divi jaunekļi,
praviešu mācekļi, no Efraima kalniem; iedod, lūdzu, viņiem talentu
sudraba un divas kārtas drēbju!"
23 Un Naamans atbildēja: "Lūdzams, ņem divus talentus!" Un viņš tam
tos uzspieda un iesaiņoja divus talentus divos maisiņos un turklāt arī
divas kārtas drēbju, un lika to visu diviem saviem puišiem nest viņam pa
priekšu.
24 Bet, kad tas bija nonācis pie pakalna, tad viņš to ņēma no viņu rokām, nolika namā un atlaida tos vīrus, un tie aizgāja.
25 Bet, kad viņš pats aizgāja un nostājās sava kunga priekšā, tad
Elīsa tam sacīja: "No kurienes tu nāc, Gehazi?" Un viņš atbildēja: "Tavs
kalps nekur nav bijis."
26 Tad Elīsa viņam sacīja: "Vai garā es tev negāju līdzi, kad tas
vīrs griezās atpakaļ no saviem ratiem tev pretī? Vai tad tagad ir laiks
ņemt sudrabu un drēbes, eļļas kokus un vīna dārzus, sīklopus un
liellopus, kalpus un kalpones?
27 Tāpēc Naamana spitālība pielips tev un taviem pēcnācējiem uz
mūžīgiem laikiem!" Un tad Gehazis aizgāja projām no viņa spitālīgs,
balts kā sniegs.
Apustuļu darbi 15:1-35
1 Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: "Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti."
2 Kad Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu
maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Barnaba un daži citi ietu šī jautājuma
dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi.
3 Draudzes pavadīti, viņi gāja caur Feniķiju un Samariju un,
stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja visiem brāļiem lielu prieku.
4 Kad viņi nonāca Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un vecaji, un viņi pasludināja, ko Dievs ar viņiem darījis.
5 Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un
sacīja: "Tos vajag apgraizīt un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību."
6 Apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu.
7 Bet, kad radās daudz pārrunu, Pēteris piecēlās un uz tiem runāja:
"Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš senām dienām jūsu starpā nolēmis, lai
pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēliju un ticētu.
8 Un Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums,
9 un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību.
10 Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest?
11 Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti tāpat kā viņi."
12 Viss pulks klusēja un klausījās, kad Barnaba un Pāvils stāstīja,
kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pagānu vidū.
13 Kad viņi bija beiguši runāt, Jēkabs atbildēja, sacīdams: "Brāļi, uzklausait mani!
14 Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot Savam Vārdam.
15 Un ar to saskan praviešu vārdi, kā ir rakstīts:
16 pēc tam Es atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo mājokli; kas tanī sagāzies, to Es atjaunošu un to atkal uzcelšu,
17 lai pārējie cilvēki meklē To Kungu un visas tautas, pār kurām Mans Vārds ir piesaukts, saka tas Kungs, kas to dara
18 zināmu no mūžības. -
19 Tāpēc es domāju, ka nevajag apgrūtināt tos, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva,
20 bet viņiem vajag pavēlēt, lai sargās no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas.
21 Jo Mozum no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās."
22 Tad apustuļi un vecaji līdz ar visu draudzi nolēma sūtīt no sava
vidus izvēlētus vīrus kopā ar Pāvilu un Barnabu uz Antiohiju: Jūdu, ar
pievārdu Barsaba, un Sīlu, vīrus, kas izcēlās starp brāļiem,
23 un ar viņu roku rakstīt: "Apustuļi un vecaji sūta brāļu sveicienu brāļiem Antiohijā, Sīrijā un Kilikijā, kas bijuši pagāni.
24 Tā kā mēs esam dzirdējuši, ka daži no mums, kam mēs neesam
pavēlējuši, jūs ar vārdiem samulsinājuši, padarīdami šaubīgas jūsu
dvēseles,
25 tad mēs vienprātīgi nospriedām sūtīt pie jums izvēlētus vīrus līdz ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvilu,
26 cilvēkiem, kas ar visu sirdi nodevušies mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdam.
27 Mēs esam sūtījuši Jūdu un Sīlu, kas to pašu arī vārdos pasacīs.
28 Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo:
29 sargāties no elku upuriem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!"
30 Atlaisti viņi nonāca Antiohijā un, draudzi sapulcējuši, nodeva vēstuli.
31 Kad viņi to lasīja, draudze priecājās par labo pamācību.
32 Bet Jūda un Sīla, arī paši būdami pravieši, pamācīja brāļus ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
33 Kad viņi kādu laiku tur bija palikuši, brāļi viņus ar miera sveicienu atlaida pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.
34 Bet Sīla nolēma palikt tur.
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antiohijā kopā ar daudz citiem, mācīdami un sludinādami Tā Kunga vārdu.
Psalmi 141:1-10
1 Dāvida psalms. Kungs, es piesaucu Tevi, steidzies pie manis, uzklausi manu balsi, kad es piesaucu Tevi!
2 Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!
3 Pasargi, ak, Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!
4 Neļauj manai sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus
darbus kopā ar ļaundariem. No viņu saldumiem es negribu neko baudīt.
5 Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca,
tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas. Tomēr es vienmēr
lūdzu, lai viņi man nenodara ko ļaunu.
6 Bet viņu tiesneši un vadoņi lai top nogāzti no klints sienas, tad
ļaudis klausīsies uz maniem vārdiem, un tie ļaudīm liksies mīlīgi.
7 Kā arājs uzplēš zemi un saar to vienās bedrēs, tā ir izkaisīti mūsu kauli pa kapu dziļumiem līdz pašai pazemei.
8 Bet manas acis raugās uz Tevi, Tu Kungs mans Dievs. Es paļaujos uz Tevi, neatstum manu dvēseli!
9 Pasargi mani no slazdu valga, ko viņi man izlikuši, un no ļaundaru slazdu cilpām!
10 Bezdievji lai krīt paši savos tīklos, bet es tiem paiešu garām!
Salamana pamācības 17:23
23 Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi locītu taisnības ceļus.
www.bibele.lv
|
