|
2013-6-27
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Ķēniņu grāmata 10:32-12:22
2. Ķēniņu grāmata 10:32-12:22
10. nodaļa
32 Tanī laikā Tas Kungs sāka mazināt Israēlu, jo Hazaēls viņus kāva visās Israēla robežās
33 no Jordānas austrumu virzienā, visu Gileāda zemi, gadiešus,
rūbeniešus un manasiešus, no Aroēras, kas pie Arnonas upes, un arī
Gileādu un Basanu.
34 Un, kas vēl stāstāms par Jehu un visi tie darbi, ko viņš bija
darījis, un visi viņa varoņdarbi, - tas viss rakstīts Israēla ķēniņu
Laiku grāmatā.
35 Kad Jehus gūlās pie saviem tēviem, tad viņu apglabāja Samarijā, un Joahass, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā.
36 Bet laiks, cik ilgi Jehus valdīja pār Israēlu Samarijā, bija divdesmit astoņi gadi.
11. nodaļa
1 Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, viņa
cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes.
2 Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu,
Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei,
un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamā telpā; tā viņa to
paslēpa no Ataljas vaiga, tā ka tas netika nonāvēts.
3 Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi.
4 Bet septītajā gadā Jojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no
kariešiem un sargiem, un viņš tos noveda Tā Kunga namā un noslēdza ar
tiem derību; un viņš lika tiem Tā Kunga namā zvērēt, un viņš tiem
parādīja ķēniņa dēlu.
5 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: "Šī ir lieta, kas jums būs
jāizdara. Viena trešdaļa no jums - tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, -
lai apsargā ķēniņa pili.
6 Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai
stāv aiz sargiem pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu
nosargāt.
7 Bet divas vienības no jums - visi, kuri sabatā iziet
atvaļinājumā, - lai ieņem tās sargu vietas, kuras ir pie Tā Kunga nama
ap ķēniņu.
8 Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu
ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam jāmirst; bet
jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot."
9 Un virsnieki pār simtiem darīja visu, kā priesteris Jojada bija
pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus: gan tos, kuriem bija pienākumi
jāuzņemas sabatā, gan tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie
sanāca pie priestera Jojadas.
10 Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus,
kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās Tā Kunga namā.
11 Un sargi stāvēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā
spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa.
12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni, un iedeva
viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un
tie plaukšķināja ar rokām un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!"
13 Kad Atalja dzirdēja sargu un tautas saucienus, tad viņa devās pie ļaudīm Tā Kunga namā.
14 Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā
tas bija parasts, un virsnieki un tauru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi
zemes ļaudis priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēbes
un sauca: "Nodevība, nodevība!"
15 Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem -
tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: "Izvediet viņu
ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar
zobenu!" Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt Tā
Kunga namā.
16 Tad viņi to saņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta.
17 Un Jojada noslēdza derību starp To Kungu un ķēniņu un tautu, ka tauta būtu Tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu.
18 Tad visi zemes ļaudis iegāja Baala templī, un tie salauza viņa
altārus un pilnīgi sadragāja tēlus, bet Baala priesteri Matanu tie
nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār Tā Kunga
namu.
19 Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un kariešus, un sargus, un
visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no Tā Kunga nama, un tie gāja
ceļu caur sardzes vārtiem uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī.
20 Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un pilsēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
12. nodaļa
1 Joasam, kļūstot par ķēniņu, bija tikai septiņi gadi.
2 Jehus septītajā gadā Joass kļuva ķēniņš, un viņš valdīja
četrdesmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Ciba, un viņa bija no
Bēršebas.
3 Un Joass visu savu mūža dienu darīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.
4 Tikai kalpošana augstienēs netika pārtraukta, jo tauta vēl arvien
nesa un upurēja kaujamos un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās.
5 Bet Joass sacīja priesteriem: "Visu naudu, kas vien ienāk Tā
Kunga namā par svētiem darbiem: galvasnaudu, naudu, kas tiek nospriesta
par dvēseles maksu, un visu to naudu, kas no brīva prāta tiek ziedota Tā
Kunga namā, -
6 to lai priesteri ņem savā zināšanā, ikviens no sava pazīstamā,
bet tad lai viņi izlabo it visur plaisas tanī namā - visur tur, kur vien
viņi plaisas atrod."
7 Bet notika Joasa divdesmit trešajā valdīšanas gadā, ka priesteri nebija namā plaisas izlabojuši.
8 Tad ķēniņš Joass aicināja priesteri Jojadu un pārējos priesterus,
un viņš tiem sacīja: "Kādēļ jūs neesat izlabojuši nama plaisas? Un
tagad jūs vairs turpmāk neņemsit naudu no saviem pazīstamiem, bet tā ir
jānodod nama plaisu labošanas darbiem."
9 Un priesteri tad bija ar mieru, ka tie turpmāk vairs nepieņems no tautas nekādu naudu un arī nama plaisas vairs nelabos.
10 Un priesteris Jojada ņēma šķirstu, izurba tā vākā caurumu un tad
to novietoja līdzās altārim labajā pusē; ja nu kāds nāca Tā Kunga namā,
tad priesteri, kuri bija sliekšņu sargi, tur ielika visu naudu, ko
ienesa Tā Kunga namā.
11 Un, kad tie redzēja, ka šķirstā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa
rakstvedis un augstais priesteris, un tie iesēja naudu kulē un
izskaitīja, ko atrada Tā Kunga namā.
12 Un viņi iedeva saskaitīto naudu darbu uzraugiem, kuri bija
iecelti pār Tā Kunga namu. Un tie to iedeva namdariem un citiem
amatniekiem, kuri strādāja gar Tā Kunga namu,
13 un arī mūrniekiem un akmeņkaļiem, ko pirkt kokus un cirstus
akmeņus, lai izlabotu bojājumus Tā Kunga namā; viņi sedza arī visus
izdevumus, kas bija nepieciešami Tā Kunga nama nostiprināšanai.
14 Bet no šīs naudas, kas ienāca Tā Kunga namā, neizgatavoja Tā
Kunga namam ne sudraba bļodas, ne dakts nažus, ne slakāmos kausus, ne
taures, nevienu zelta vai sudraba priekšmetu,
15 bet viņi to nodeva strādniekiem, ka tie nostiprinātu Tā Kunga namu.
16 Un norēķinus neprasīja no tiem vīriem, kuriem nauda tika dota
rokā, lai to izmaksātu strādniekiem, jo tie to darīja uzticībā.
17 Bet nauda no vainu izpirkšanas upuriem un no grēku upuriem netika nesta Tā Kunga namā, bet tā pienācās priesteriem.
18 Toreiz Aramas ķēniņš Hazaēls devās uzbrukumā un karoja pret
Gātu, un viņš to ieņēma. Kad Hazaēls pagrieza savu vaigu, lai dotos
augšā uz Jeruzālemi,
19 tad Jūdas ķēniņš Joass ņēma visas svētnīcas dāvanas, kuras viņa
tēvi, Jūdas ķēniņi Jošafats, Jorāms un Ahasja, bija atnesuši un
novēlējuši Dievam, un arī tās dāvanas, kuras viņš pats bija devis, un
visu zeltu, kas bija Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un
to visu viņš nosūtīja Aramas ķēniņam Hazaēlam. Tad tas aizgāja projām no
Jeruzālemes.
20 Un, kas vēl stāstāms par Joasu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
21 Un viņa kalpi sacēlās un apvienojās sazvērestībā pret viņu un nokāva Joasu Millo namā, no kurienes iet ceļš lejā uz Sillu.
22 Un šie bija viņa kalpi: Jozahars, Simeata dēls, un Jozabads,
Šomera dēls, kas to nokāva, un viņš nomira. Un tie viņu apglabāja pie
viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacja kļuva ķēniņš viņa vietā.
Apustuļu darbi 18:1-22
1 Pēc tam Pāvils, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā.
2 Un viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akvila, kas cēlies no Ponta. Tas
nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo
Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Viņš iegāja pie tiem.
3 Un, tā kā viņi nodarbojās ar to pašu amatu, viņš pie tiem palika un strādāja: jo tie pēc amata bija telšu taisītāji.
4 Viņš katru sabatu mācīja sinagogā un centās pārliecināt jūdus un grieķus.
5 Kad Sīla un Timotejs bija atnākuši no Maķedonijas, Pāvils ar visu sirdi sludināja, apliecinādams jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.
6 Bet, kad tie pretojās un zaimoja, viņš, drēbes izkratījis, tiem
sacīja: "Jūsu asinis lai nāk pār jums, es esmu bez vainas; no šī brīža
es iešu pie pagāniem."
7 Un, no turienes aizgājis, viņš nonāca kāda dievbijīga vīra namā,
kam vārds bija Titijs Justs; viņa nams atradās līdzās sinagogai.
8 Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja Tam Kungam ar visu savu
namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti.
9 Bet naktī Tas Kungs parādībā Pāvilam sacīja: "Nebīsties, bet runā un neciet klusu.
10 Jo Es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo Man ir daudz ļaužu šinī pilsētā."
11 Viņš tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams Dieva vārdu viņu vidū.
12 Kad Gallions bija prokonsuls Ahajā, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un veda to tiesas priekšā,
13 sacīdami: "Šis pavedina ļaudis pret bauslību kalpot Dievam."
14 Kad Pāvils gribēja sākt runāt, Gallions jūdiem sacīja: "Jūdi, ja
tas būtu kāds netaisns vai ļaunprātīgs darbs, tad es jūs uzklausītu, kā
pienākas,
15 bet, ja jautājumi attiecas uz jūsu mācību, personām un bauslību,
tad lūkojiet jūs paši; es negribu šinīs lietās būt tiesātājs."
16 Un viņš tos dzina prom no soģa krēsla.
17 Bet pūlis satvēra sinagogas priekšnieku Sostenu un to pēra soģa krēsla priekšā; un Gallions par to nelikās ne zinis.
18 Bet Pāvils palika tur vēl labu laiku un, atvadījies no brāļiem,
pārcēlās uz Sīriju, un līdz ar viņu Priskilla un Akvila, kas Kenhrejās
bija apcirpis savu galvu, jo viņš bija devis solījumu.
19 Viņi nonāca Efezā, un tur, tos atstājis, viņš pats iegāja sinagogā un sludināja jūdiem.
20 Kad tie viņu lūdza ilgāk palikt, viņš negribēja,
21 bet atvadījās, sacīdams: "Nākamie svētki man katrā ziņā jāpavada
Jeruzālemē, un tad, ja Dievs gribēs, es atkal atgriezīšos pie jums."
Viņš aizbrauca no Efezas,
22 un, nonācis Cēzarejā, viņš aizgāja un apsveica draudzi un devās uz Antiohiju.
Psalmi 145:1-21
1 Dāvida slavas dziesma. Es Tevi augsti teikšu, mans Dievs, Tu ķēniņ, un slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam!
2 Ik dienas es Tevi teikšu un slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam!
3 Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība.
4 Paaudžu paaudzes slavēs Tavus darbus un paudīs Tavu varu.
5 Es teikšu Tavas godības diženo varenību un dziedāšu par Taviem brīnuma darbiem.
6 Ļaudis runās par Taviem lieliskajiem darbiem, un es sludināšu Tavu varenību.
7 Tavas lielās lēnības piemiņu teiktin teiks un Tavu taisnību slavēs ar dziesmām.
8 Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības.
9 Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus.
10 Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt.
11 Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu,
12 lai cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas valstības brīnišķais spožums un godība.
13 Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz
radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā
Savā rīcībā.
14 Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus.
15 Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dod viņu barību savā laikā;
16 Tu atver Savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.
17 Tas Kungs ir taisns visos Savos ceļos un svēts visos Savos darbos.
18 Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.
19 Viņš izpilda, ko vēlas tie, kas Viņu bīstas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem.
20 Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās visus bezdievīgos.
21 Mana mute paudīs Tā Kunga slavu, un visa miesa lai teic Viņa
svēto Vārdu mūžīgi mūžam! Mēs slavējam To Kungu tagad un mūžīgi!
Alelujā!
Salamana pamācības 18:1
1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.
www.bibele.lv
|
