|
2013-6-28
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Ķēniņu grāmata 13:1-14:29
- Apustuļu darbi 18:23-19:12
- Salamana pamācības 18:2-3
2. Ķēniņu grāmata 13:1-14:29
13. nodaļa
1 Un divdesmit trešajā Joasa, Jūdas ķēniņa Ahasjas dēla, valdīšanas
gadā, Joahass, Jehus dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja kā
ķēniņš Samarijā septiņpadsmit gadus.
2 Arī viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, jo viņš sekoja
Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis
Israēlu uz grēkiem, un viņš no tiem neatkāpās.
3 Tad Tā Kunga dusmas iedegās pār Israēlu, un Viņš tos nodeva
Aramas ķēniņa Hazaēla un Ben-Hadada, Hazaēla dēla, rokā visu laiku.
4 Bet, kad Joahass pielūdza To Kungu, tad Tas Kungs viņu
paklausīja, jo Viņš ievēroja tās varmācības, ar kādām Aramas ķēniņš
apspieda Israēlu.
5 Un Tas Kungs deva Israēlam glābēju, ka tie izglābās no aramiešu
rokas, un Israēla bērni varēja atkal mierīgi dzīvot savās teltīs kā
iepriekš.
6 Tomēr tie neatkāpās no Jerobeāma nama ierastiem grēku darbiem, ar
kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot, un staigāja šajos grēkos;
pat Ašēra joprojām palika Samarijā.
7 Bet no Joahasa karavīru saimes nebija vairāk atlikušies kā tikai
piecdesmit jātnieki un desmit kara rati, kā arī desmit tūkstoši
kājnieku: Aramas ķēniņš bija tos nokāvis un padarījis tos līdzīgus
pīšļiem, kas saminami.
8 Un, kas vēl stāstāms par Joahasu un viss, ko viņš ir darījis, un
arī viņa varoņdarbi, - tas rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
9 Un Joahass gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Samarijā, un viņa dēls Joass kļuva ķēniņš viņa vietā.
10 Un Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā
Joass, Joahasa dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā
sešpadsmit gadus.
11 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatkāpās
no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis
Israēlu grēkot; viņš tajos staigāja.
12 Un, kas vēl stāstāms par Joasu un viss, ko viņš darījis, un arī
viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, - tas viss ir
rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
13 Kad Joass gūlās pie saviem tēviem, tad Jerobeāms sēdās viņa tronī, bet Joass tika apglabāts Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
14 Un, kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuru tas arī nomira, tad
nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš, lai viņu apraudzītu, un viņš raudāja tā
priekšā un sauca: "Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un jātnieki!"
15 Tad Elīsa tam sacīja: "Atnes loku un bultas!" Un, kad viņš tam atnesa gan loku, gan bultas,
16 tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: "Uzvelc loku ar savu roku!" Kad
viņš to izdarīja, tad Elīsa uzlika savu roku uz ķēniņa rokas
17 un sacīja: "Atver logu pret austrumiem!" Un viņš to atvēra. Un
Elīsa sauca: "Šauj!" Un viņš izšāva. Tad Elīsa sacīja: "Tā ir Tā Kunga
glābēja bulta, kas tevi glābs no Aramas, jo tu sakausi aramiešus pie
Afekas, tiekāms tu tos izdeldēsi!"
18 Un pēc tam viņš sacīja: "Ņem bultas!" Kad viņš bija bultas
paņēmis, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: "Sit ar tām zemi!" Un tas sita
trīs reizes un apstājās.
19 Tad Dieva vīrs sadusmojās par viņu un sacīja: "Piecas reizes vai
pat sešas reizes ja tu būtu sitis, tad tu būtu aramiešus kāvis, līdz
būtu tos izdeldējis, bet nu tu sakausi aramiešus tikai trīs reizes!"
20 Un Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē.
21 Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi,
viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un,
tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un
piecēlās kājās.
22 Un Aramas ķēniņš Hazaēls apspieda un nomāca Israēlu visu Joahasa valdīšanas laiku.
23 Tomēr Tas Kungs bija viņiem žēlīgs un apžēlojās par viņiem. Viņš
tiem atkal izrādīja Savu laipnību, pieminēdams Savu derību ar Ābrahāmu,
Īzāku un Jēkabu, jo Viņš negribēja tos izdeldēt un atstumt no Sava
vaiga līdz pat šim laikam.
24 Un, kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, tad viņa dēls Ben-Hadads kļuva ķēniņš viņa vietā.
25 Tad Joass, Joahasa dēls, atkal atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla
dēlam, tās pilsētas, kuras tas karā bija atņēmis viņa tēvam Joahasam.
Joass viņu sakāva trīs reizes un tā atguva atpakaļ Israēla pilsētas.
14. nodaļa
1 Un Joasa, Israēla ķēniņa Joahasa dēla, otrajā valdīšanas gadā Amacja, Jūdas ķēniņa Joasa dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un
viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija
Joadana, un viņa bija no Jeruzālemes.
3 Un viņš darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kaut gan ne tā kā viņa ciltstēvs Dāvids, bet gan kā viņa paša tēvs Joass.
4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl joprojām pienesa kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs.
5 Pēc tam kad viņa ķēniņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika
sodīt ar nāvi tos savus kalpus, kuri bija viņa tēvu, ķēniņu,
nogalinājuši.
6 Bet slepkavu dēlus viņš nenogalināja, kā tas ir rakstīts Mozus
bauslības grāmatā, kur Tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: "Nenonāvējiet
tēvus bērnu dēļ, nedz arī bērnus tēvu dēļ, bet lai ikviens mirst pats
savu grēku dēļ."
7 Viņš bija arī tas, kas nogalināja desmit tūkstošus edomiešu Sāls
ielejā un ieņēma Selu ar cīņu un nosauca to vārdā Jokteēla, kas ir līdz
šai dienai.
8 Toreiz Amacja sūtīja vēstnešus pie Joasa, Joahasa dēla, Jehus
mazdēla, Israēla ķēniņa, un lika tam pateikt: "Nāc, mērosimies viens ar
otru spēkiem!"
9 Bet Israēla ķēniņš Joass sūtīja sūtņus pie Jūdas ķēniņa Amacjas
un lika tam atbildēt: "Ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedru koka
Libanonā, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu! Bet tad
Libanona lauku zvēri skrēja pāri ērkšķu krūmam un to samina.
10 Tu patiešām esi sakāvis Edomu, un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas.
Paturi savu godu un paliec mājās; kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes,
ka tu pats krīti un Jūda līdz ar tevi?"
11 Bet, kad Amacja neklausīja, tad Joass, Israēla ķēniņš, devās
kalnā, un tie mērojās spēkiem viens ar otru, viņš un Amacja, Jūdas
ķēniņš, pie Bet-Šemešas Jūdas zemē.
12 Un Israēls sakāva Jūdu, un tie bēga ikviens savā teltī.
13 Un Joass, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacju, Joasa dēlu, Ahasjas
dēladēlu, Jūdas ķēniņu, pie Bet-Šemešas, un viņš lika pēc tam, kad tas
ienāca Jeruzālemē, nopostīt tās mūrus četri simti olekšu garumā, no
Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem.
14 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas bija
novietoti Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un viņš paņēma
bērnus par ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
15 Un, kas vēl stāstāms par Joasu, ko viņš darījis, un viņa
varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, - tas viss ir
rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
16 Un Joass gūlās pie saviem tēviem, un viņš tika apglabāts pie
Israēla ķēniņiem Samarijā, un viņa dēls Jerobeāms kļuva ķēniņš viņa
vietā.
17 Bet Jūdas ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pēc Israēla ķēniņa Joasa, Joahasa dēla, nāves dzīvoja vēl piecpadsmit gadus.
18 Un, kas vēl stāstāms par Amacju, tas ir uzrakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
19 Kad notika sacelšanās pret viņu Jeruzālemē, tad viņš aizbēga uz
Lahišu; bet viņi sūtīja pēc viņa uz Lahišu un viņu tur nogalināja.
20 Un tie viņu pārveda, uzliktu uz zirgu mugurām, un viņš tika apglabāts Jeruzālemē pie saviem tēviem Dāvida pilsētā.
21 Un visa Jūdas tauta izraudzīja Asarju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un iecēla viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.
22 Un viņš uzcēla Ēlatu un to atkal pievienoja Jūdam pēc tam, kad pats ķēniņš jau bija gūlies pie saviem tēviem.
23 Un Jūdas ķēniņa Amacjas, Joasa dēla, piecpadsmitajā valdīšanas
gadā Jerobeāms, Joasa dēls, sāka valdīt Samarijā kā ķēniņš pār Israēlu
un valdīja četrdesmit vienu gadu.
24 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un viņš
nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas
pavedināja Israēlu grēkot.
25 Un viņš atjaunoja Israēla robežas no ieejas uz Hamatu un līdz
Tuksneša jūrai, kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija caur Savu kalpu,
pravieti Jonu, Amitaja dēlu, kas bija no Gat-Heferas, runājis.
26 Jo Tas Kungs redzēja Israēla ciešanas, ka tās bija ļoti rūgtas;
un tur nebija ne saistītā, ne brīvā, un neviena palīga Israēlam nebija.
27 Un Tas Kungs nebija sacījis, ka Viņš grib izdzēst Israēla vārdu
apakš debesīm, un tādēļ Viņš glabāja viņus ar Jerobeāma, Joasa dēla,
roku.
28 Un, kas vēl stāstāms par Jerobeāmu un viss, ko viņš darījis, arī
viņa varoņdarbi, kurus tas izcīnīja, un kā viņš atkal atguva no Jūdas
un pievienoja Israēlam gan Damasku, gan Hamatu,- tas viss ir rakstīts
Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
29 Un Jerobeāms gūlās pie saviem tēviem, Israēla ķēniņiem, un viņa dēls Zaharja kļuva ķēniņš viņa vietā.
Apustuļu darbi 18:23-19:12
18. nodaļa
23 Kādu laiku tur palicis, viņš aizgāja un pēc kārtas pārstaigāja Galatijas zemi un Frīģiju, stiprinādams visus mācekļus.
24 Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, izglītots vīrs, labs rakstu pazinējs.
25 Tas bija mācīts Tā Kunga ceļā un, degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību.
26 Viņš sāka sludināt sinagogā. Viņu dzirdējuši, Priskilla un Akvila
viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu.
27 Kad viņš gribēja iet uz Ahaju, brāļi mācekļiem rakstīja un lūdza,
lai viņu uzņem; tur nonācis, viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva
žēlastību bija kļuvuši ticīgi.
28 Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
19. nodaļa
1 Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,
2 viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt
ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais
Gars ir."
3 Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību."
4 Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību,
ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum."
5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
7 Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.
8 Bet viņš, iegājis sinagogā, atklāti sludināja trīs mēnešus, sarunādamies un pārliecinādams par Dieva valstību.
9 Tā kā daži nocietināja savas sirdis un neticēja, ļaužu priekšā
nonicinādami šo mācību, viņš no tiem aizgāja un ņēma mācekļus savrup, ik
dienas sludinādams Tiranna skolā.
10 Tas turpinājās ap divi gadi, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, dzirdēja Tā Kunga vārdu, jūdi un grieķi.
11 Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām,
12 tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika
neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.
Psalmi 146:1-10
1 Alelujā! Teici To Kungu, mana dvēsele!
2 Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu!
3 Nepaļaujieties uz dižciltīgajiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!
4 Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tai pašā brīdī viņu nodomi aiziet bojā.
5 Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu,
6 kas radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī iekšā, kas paliek mūžīgi uzticīgs,
7 Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.
8 Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos.
9 Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāreņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgo gaitām Viņš neļauj izdoties.
10 Tas Kungs būs mūžīgi ķēniņš, Tavs Dievs, Ciāna, uz radu radiem! Alelujā!
Salamana pamācības 18:2-3
2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu.
www.bibele.lv
|
