|
2013-6-29
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Ķēniņu grāmata 15:1-16:20
- Salamana pamācības 18:4-5
2. Ķēniņu grāmata 15:1-16:20
15. nodaļa
1 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmit septītajā valdīšanas gadā Asarja, Amacjas dēls, kļuva ķēniņš pār Jūdu.
2 Viņam bija sešpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš
valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē piecdesmit divus gadus; viņa mātes vārds
bija Jeholja, un viņa bija no Jeruzālemes.
3 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija taisnīgs, visu gluži tāpat, kā viņa tēvs Amacja bija darījis.
4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, un tauta vēl arvien upurēja kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs.
5 Bet Tas Kungs piemeklēja ķēniņu, un tas kļuva spitālīgs līdz pat
savai miršanas dienai, un viņš dzīvoja atšķirtā namā. Bet Jotāms, ķēniņa
dēls, bija pār to namu, un viņš tiesāja zemes iedzīvotājus.
6 Un, kas vēl stāstāms par Asarju un viss, ko viņš ir darījis,- tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
7 Un Asarja gūlās pie saviem tēviem, un to apglabāja pie viņa
tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Jotāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
8 Un Jūdas ķēniņa Asarjas trīsdesmit astotajā valdīšanas gadā
Zaharja, Jerobeāma dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja
sešus mēnešus.
9 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, kā to bija viņa
tēvi darījuši, un viņš nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku
darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot.
10 Un Šalums, Jabeša dēls, sarīkoja pret viņu sacelšanos, uzbruka
tam tautas priekšā, noslepkavoja to un kļuva par ķēniņu viņa vietā.
11 Un, kas vēl stāstāms par Zaharju, redzi, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
12 Un šis ir Tā Kunga vārds, ko Viņš ir runājis uz Jehu, sacīdams:
"Līdz ceturtajam augumam tavi dēli sēdēs uz Israēla troņa," - un tā tas
notika.
13 Un Šalums, Jabeša dēls, kļuva par ķēniņu Jūdas ķēniņa Usijas
valdīšanas trīsdesmit devītajā gadā un valdīja vienu mēnesi Samarijā.
14 Tai laikā Menahēms, Gadija dēls, cēlās no Tircas un devās
uzbrukumā, un viņš nonāca līdz Samarijai un uzveica Šalumu, Jabeša dēlu,
Samarijā, un viņš to nokāva un kļuva par ķēniņu viņa vietā.
15 Un, kas vēl stāstāms par Šalumu un par to sacelšanos, ko tas
bija rīkojis, redzi, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
16 Toreiz Menahēms izpostīja arī Tifsu un visu, kas bija tanī
pilsētā un tās robežās, sākot no Tircas; tā kā tā nebija labprātīgi
atdarījusi viņam vārtus, tad viņš to izpostīja un lika uzšķērst visas
grūtās sievas, kuras tur bija.
17 Jūdas ķēniņa Asarjas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā
Menahēms, Gadija dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja
Samarijā desmit gadus.
18 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un nenovērsās
no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis
Israēlu grēkot, visu savu mūža dienu.
19 Un viņa valdīšanas laikā Asīrijas ķēniņš Fūls iebruka zemē un
pakļāva to sev, un Menahēms deva Fūlam tūkstoš talentus sudraba, lai
viņš tam palīdzētu ar savu spēku un arī lai nostiprinātu ķēniņa valsts
varu viņa rokā.
20 Un Menahēms šo naudu savāca no Israēla, un katram bagātniekam
bija jādod Asīrijas ķēniņam, no ikkatra vīra piecdesmit sudraba seķeļus.
Tad Asīrijas ķēniņš griezās atpakaļ un vairs ilgāk nepalika zemē.
21 Un, kas vēl stāstāms par Menahēmu un tas, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
22 Un, kad Menahēms gūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Pekahja kļuva ķēniņš viņa vietā.
23 Un Jūdas ķēniņa Asarjas piecdesmitajā valdīšanas gadā Pekahja,
Menahēma dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja divus gadus.
24 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatstājās
no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja
Israēlu grēkot.
25 Un tā Pekahs, Remaljas dēls, sacēlās pret viņu, un kopā ar viņu
bija piecdesmit vīri no Gileāda dēliem, un tie viņu noslepkavoja
Samarijā ķēniņa pils nocietinājumā un tanī pašā reizē arī Argobu un
Arji; kad viņš to noslepkavoja, tad viņš kļuva par ķēniņu viņa vietā.
26 Un, kas vēl stāstāms par Pekahju un viss, ko viņš darījis, redzi, tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
27 Un Jūdas ķēniņa Asarjas piecdesmit otrā valdīšanas gadā Pekahs,
Remaljas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja divdesmit
gadus.
28 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no
Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu
grēkot.
29 Israēla ķēniņa Pekaha valdīšanas laikā Asīrijas ķēniņš
Tiglat-Pilesers ielenca un ieņēma Ijonu, Ābelu, Bet-Maāhu, Januahu,
Kadešu un Hacoru, Gileādu un Galileju un visu Naftaļa zemi, un
iedzīvotājus viņš aizveda gūstā uz Asīriju.
30 Un Hosea, Ēlas dēls, rīkoja sacelšanos pret Pekahu, Remaljas
dēlu, nonāvēja viņu un kļuva par ķēniņu viņa vietā Jotāma, Usijas dēla,
divdesmitajā valdīšanas gadā.
31 Un, kas vēl stāstāms par Pekahu un viss, ko viņš darījis, redzi, tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Israēla ķēniņa Pekaha, Remaljas dēla, otrā valdīšanas gadā Jotāms, Usijas dēls, kļuva par ķēniņu Jūdā.
33 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš
valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jeruša, un
viņa bija Cadoka meita.
34 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir taisnīgs, un viņš visu darīja, kā viņa tēvs Usija bija darījis.
35 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl arvien
nesa dedzināmos upurus un upurēja kvēpināmos upurus augstienēs. Viņš
uzcēla augšējos vārtus Tā Kunga namam.
36 Un, kas vēl stāstāms par Jotāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
37 Šinī laikā Tas Kungs sāka sūtīt Aramas ķēniņu Recīnu un Pekahu, Remaljas dēlu, uzbrukumos pret Jūdu.
38 Un Jotāms gūlās pie saviem tēviem, un viņš tika apglabāts pie
saviem tēviem Dāvida, sava ciltstēva, pilsētā, un viņa dēls Ahass kļuva
ķēniņš viņa vietā.
16. nodaļa
1 Pekaha, Remaljas dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Ahass kļuva ķēniņš, viņš bija Jūdas ķēniņa Jotāma dēls.
2 Ahasam bija divdesmit gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja
sešpadsmit gadus Jeruzālemē. Bet viņš nedarīja to, kas bija taisnīgs Tā
Kunga, viņa Dieva, acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis.
3 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, viņš pat upurēja savu
dēlu kā ugunsupuri, pēc to tautu negantībām, kuras Tas Kungs bija
izdzinis Israēla bērnu priekšā.
4 Un viņš upurēja arī kaujamos upurus un kvēpināmos upurus
augstieņu svētnīcās un arī uz pakalniem, kā arī zem katra kupli zaļojoša
koka.
5 Un toreiz Aramas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljas
dēls, devās uzbrukumā kalnup pret Jeruzālemi, un viņi gan ielenca
pilsētu, bet nebija spējīgi to ieņemt.
6 Un tanī pašā laikā Aramas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu atpakaļ
Aramai, un viņš izdzina Jūdas ļaudis no Ēlatas; tad aramieši nāca
atpakaļ uz Ēlatu un tur apmetās, un tā viņi tur dzīvo līdz šai dienai.
7 Bet Ahass sūtīja vēstnešus pie Asīrijas ķēniņa Tiglat-Pilesera un
lika tam sacīt: "Es esmu tavs kalps un tavs dēls, nāc šurp un paglāb
mani no Aramas ķēniņa un no Israēla ķēniņa rokas, kas man ir uzbrukuši!"
8 Un Ahass ņēma sudrabu un zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un
ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un to visu viņš nosūtīja kā dāvanu
Asīrijas ķēniņam.
9 Un Asīrijas ķēniņš tam paklausīja, viņš devās uzbrukumā pret
Damasku, ieņēma to un aizveda iedzīvotājus gūstā uz Kīru, bet ķēniņu
Recīnu viņš lika nonāvēt.
10 Kad ķēniņš Ahass devās pretī Asīrijas ķēniņam Tiglat-Pileseram
uz Damasku, lai sastaptos, un viņš ieraudzīja altāri, kas atradās
Damaskā, tad ķēniņš Ahass nosūtīja priesterim Ūrijam šī altāra attēlu un
veidolu, gluži kā tas izskatījās.
11 Tad priesteris Ūrija lika uztaisīt tādu altāri, gluži tādu pašu,
pēc veidola, ko ķēniņš Ahass bija tam atsūtījis no Damaskas; un tādu
arī priesteris Ūrija uzcēla, iekāms ķēniņš Ahass atgriezās no Damaskas.
12 Kad ķēniņš Ahass pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, tad viņš piegāja pie tā un uzkāpa uz altāra.
13 Un viņš aizdedzināja savu dedzināmo upuri un savu ēdamo upuri,
izlēja savu dzeramo upuri un slacīja savu kaujamo pateicības upuru
asinis uz altāri.
14 Bet to vara altāri, kas bija Tā Kunga nama priekšā, viņš nocēla
no nama priekšas, no vietas starp savu jauno altāri un starp Tā Kunga
namu, un novietoja to sava altāra ziemeļu pusē.
15 Tad ķēniņš Ahass pavēlēja priesterim Ūrijam, sacīdams: "Uz lielā
altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri,
arī ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, un visas zemes
iedzīvotāju dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri, un viņu dzeramo upuri;
un tev būs uz tā altāra slacināt visas asinis no dedzināmiem un no
kaujamiem upuriem; bet par to vara altāri - par to es vēl padomāšu, ko
es darīšu!"
16 Un priesteris Ūrija darīja visu tā, kā ķēniņš Ahass bija viņam pavēlējis.
17 Un ķēniņš Ahass nolauza apmales no katlturiem un noņēma no to
virsas katlus, un viņš lika arī nocelt vara jūru no vara vēršu tēliem,
uz kuriem tā turējās, un viņš lika to novietot uz akmens grīdas.
18 Un viņš lika nojaukt ar jumtu pārsegto sabata eju, kuru bija
izveidojuši pašā namā, kā arī ārējo ķēniņa vajadzībām izveidoto pieeju
pie Tā Kunga nama Asīrijas ķēniņam par patiku.
19 Un, kas vēl par Ahasu stāstāms, ko tas ir darījis, - tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Un Ahass gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja pie viņa
tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
Apustuļu darbi 19:13-40
13 Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji
uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari,
sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina."
14 Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli.
15 Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?"
16 Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus
pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama.
17 Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus Vārdu.
18 Daudzi, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca atzīdamies un izstāstīdami savus darbus.
19 Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām,
sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica
un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.
20 Tā mācība auga un kļuva stipra Tā Kunga spēkā.
21 Pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un
Ahaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: "Pēc tam kad būšu tur bijis, man
jāredz arī Roma."
22 Aizsūtījis uz Maķedoniju divi savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā.
23 Tanī laikā izcēlās liels nemiers mācības dēļ.
24 Jo kāds vīrs, vārdā Demetrijs, sudrabkalis, kas no sudraba
darināja Artemīdas tempļus un sagādāja amatniekiem diezgan lielu peļņu,
25 sapulcējis tos un visus, kas ar to pašu amatu nodarbojās, sacīja: "Vīri, jūs zināt, ka no šī darba atkarīga mūsu labklājība.
26 Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efezā, bet
gandrīz visā Āzijā ar savām runām novērsis daudz ļaužu, sacīdams, ka tie
nav dievi, kas rokām darināti.
27 Mums draud ne tikai tas, ka šī nozare zaudē nozīmi, bet arī ka
augstās dieves Artemīdas templi nonicinās, un iznīks viņas varenība, ko
pielūdz visa Āzija un visa pasaule."
28 To dzirdēdami un dusmu pārņemti, viņi sauca: "Varena ir efeziešu Artemīda!"
29 Un visu pilsētu pārņēma nemiers. Visi traucās uz teātri, raudami līdzi maķedoniešus Gaju un Aristarhu, Pāvila ceļabiedrus.
30 Kad Pāvils gribēja iet pūlī, mācekļi viņam neļāva;
31 bet arī daži Āzijas pārvaldnieki, būdami viņa draugi, sūtīja pie viņa, brīdinādami, lai viņš neietu uz teātri.
32 Citi sauca šā, citi tā, jo sapulce bija izjukusi, un vairums nezināja, kādēļ bija sanākuši kopā.
33 Bet Aleksandrs, ko jūdi bija izraudzījuši, saņēma no pūļa
pamācības; un viņš māja ar roku, gribēdams ļaužu priekšā sacīt
aizstāvēšanās runu.
34 Kad tie manīja, ka viņš ir jūds, visi vienā balsī sāka kliegt, saukdami ap divi stundas: "Varena ir efeziešu Artemīda!"
35 Bet pilsētas rakstvedis pūli nomierināja, sacīdams: "Efezieši,
vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka Efezas pilsēta ir varenās
Artemīdas un no debesīm nokritušā tēla sargātāja?
36 Tā kā tas nav apšaubāms, jums pienākas būt mierīgiem un nepārsteigties.
37 Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav ne tempļa aplaupītāji, ne mūsu dieves zaimotāji.
38 Ja Dēmetrijam un viņa darba biedriem ir kaut kas pret kādu, ir tiesas dienas un ir prokonsuli, lai viņi sūdz cits citu.
39 Bet, ja jums būtu vēl kāda cita prasība, lai to izlemj kārtējā tautas sapulcē.
40 Mums arī jābīstas, ka mūs neapsūdz par šīs dienas sacelšanos, jo
nav nekāda iemesla, ar ko šo dumpi varētu attaisnot." To sacījis, viņš
sapulci atlaida.
Psalmi 147:1-20
1 Teiciet To Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga, piemērota un skaista.
2 Tas Kungs ceļ Jeruzālemi no jauna, Viņš vāc atkal kopā izklīdinātos Israēla ļaudis.
3 Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.
4 Viņš nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā.
5 Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra.
6 Tas Kungs paceļ nelaimīgos, bet pazemo bezdievīgos.
7 Teiciet To Kungu ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar cītarām!
8 Viņš apsedz debesis ar mākoņiem, Viņš dod zemei lietu un liek zālei augt uz kalniem.
9 Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc.
10 Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme; slavē, Ciāna, savu Dievu!
13 Jo Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū.
14 Viņš dod drošumu tavām robežām, Viņš paēdina tevi ar briedušiem kviešiem.
15 Viņš noraida Savu vārdu lejup uz zemi, Viņa vārds izplatās strauji.
16 Viņš izkaisa sniegu kā vilnas pūkas un izbārsta salnu kā pelnus.
17 Viņš met Savus krusas graudus kā maizes druskas zemē. Kas var no Viņa aukstuma glābties?
18 Kad Viņš pavēl, tad tie izkūst; kad Viņš sūta Savu atkušņa vēju, tad ūdeņi notek.
19 Viņš pasludināja Jēkabam Savu vārdu un Israēlam Savus likumus un tiesas.
20 Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai. Tādēļ tām ir svešas Viņa tiesas. Alelujā!
Salamana pamācības 18:4-5
4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe.
5 Nav labi izrādīt cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisnajam tiesas priekšā.
www.bibele.lv
|
