|
2013-6-3
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 20:14-21:22
2. Samuēla grāmata 20:14-21:22
20. nodaļa
14 Bet šis pārstaigāja visu Israēla cilšu novadus
līdz Abelai un Bet-Maahai un visu Berima tiesu, un ļaudis pulcējās un
sekoja viņam.
15 Tad tā karavīru saime, kura bija ar Joābu, nāca un viņu ielenca
Abela-Bet-Maahā; un viņi uzmeta pret pilsētu valni, un tas pacēlās līdz
pirmā mūra augstumam, un visi ļaudis, kas bija pie Joāba, lūkoja mūri
graut un sagāzt.
16 Tad kāda gudra sieva uzkāpa uz pilsētas mūra un sauca no
pilsētas: "Klausiet, klausiet! Lūdzu, sakiet Joābam: pienāc tuvu klāt še
- šinī vietā, es gribu ar tevi runāt!"
17 Kad viņš bija pienācis tuvu pie tās klāt, tad sieva jautāja:
"Vai tu esi Joābs?" Un viņš atbildēja: "Jā, es tas esmu!" Un viņa tam
sacīja: "Uzklausi savas kalpones vārdus!" Un viņš atbildēja: "Es
klausos!"
18 Tad viņa sacīja: "Senāk mēdza tā runāt: kas vaicā, lai vaicā Abelā! - Un tā tie viegli tika galā.
19 Šīs pilsētas ļaudis ir vieni no miermīlīgākiem un uzticamākiem
Israēlā, bet tu pats esi tas, kas mēģini nopostīt pilsētu, pie tam tādu,
kas ir Israēla māte. Kāpēc tu gribi iznīcināt Tā Kunga īpašumu?"
20 Tad Joābs atbildēja: "Es ir nedomāju to nedz izpostīt, nedz iznīcināt!
21 Tas nav tiesa! Bet viens vīrs no Efraima kalniem, vārdā Šeba,
Bihrija dēls, bija savu roku pacēlis pret ķēniņu, pret Dāvidu; izdodiet
man tikai vienīgi viņu, tad es aiziešu projām no pilsētas!" Tad sieva
atbildēja Joābam: "Redzi, viņa galva pāri mūrim tiks pie tevis nomesta
zemē!"
22 Un šī sieva gāja ar savu gudrību pie visiem iedzīvotājiem, un
tie nogrieza Šebam, Bihrija dēlam, galvu un izmeta to ārā Joābam. Tad
Joābs lika pūst tauri par zīmi, ka atkāpjas no pilsētas, un ļaudis
izklīda visi pa savām dzīves vietām; bet Joābs atgriezās pie ķēniņa
Jeruzālemē.
23 Un Joābs bija augstākais virspavēlnieks pār Israēla karaspēku,
un Benaja, Jojada dēls, bija virspavēlnieks pār miesassardzi, pār
krētiešiem un pār plētiešiem.
24 Un Adorāms bija pār tiem, kas klausības darbos, bet Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks.
25 Un Ševa bija rakstvedis, bet Cadoks un Abjatārs bija priesteri.
26 Un arī Īra, Jaīra dēls, tāpat bija Dāvida priesteris.
21. nodaļa
1 Un Dāvida valdīšanas laikā bija bads trīs gadus no vietas, gadu
pēc gada, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: "Uz
Saulu un viņa namu guļ asinsgrēks, tāpēc ka viņš nogalināja
gibeoniešus."
2 Tad ķēniņš saaicināja gibeoniešus un runāja ar viņiem. Tomēr
gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet bija cēlušies no amoriešu
atlikušajiem ļaudīm. Un Israēla bērniem ar viņiem bija noslēgta ar
zvērestu apstiprināta derība, bet Sauls bija meklējis tos nokaut savā
lielajā dedzībā par Israēla un Jūdas bērniem.
3 Un Dāvids jautāja gibeoniešiem: "Ko lai es jums daru, un ar ko
lai es to izlīdzinu, ka jūs varētu Tā Kunga mantojumu, Viņa tautu,
svētīt?"
4 Un gibeonieši tam atbildēja: "Mums nevajag Saula un viņa nama dēļ
ne sudrabu, ne zeltu; mēs arī negribam, lai mūsu dēļ tiktu Israēlā kāds
nonāvēts." Tad viņš jautāja: "Ko tad jūs sakāt - ko man jums būs
darīt?"
5 Tad tie atbildēja ķēniņam: "Tas bija vīrs, kas mūs gandrīz vai
nobeidza un kura nodoms bija mūs pilnīgi iznīcināt, lai mēs nemaz vairs
Israēla robežās nepastāvētu.
6 Tāpēc izdodiet mums no viņa pēcnācējiem septiņus vīrus, ka mēs
viņus pakaram Tā Kunga kalnā Saula Gibeā, Tā Kunga izredzētajā pilsētā."
Un ķēniņš sacīja: "Es došu!"
7 Tomēr ķēniņš saudzēja Mefibošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēladēlu,
tā zvēresta dēļ, ko Dāvids un Jonatāns, Saula dēls, savā starpā Tā Kunga
priekšā bija zvērējuši.
8 Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, abus dēlus, Armonu un
Mefibošetu, ko tā bija Saulam dzemdējusi, un arī vēl piecus Merabas,
Saula meitas, dēlus, ko tā bija dzemdējusi Adriēlam, meholatieša
Barzillaja dēlam.
9 Un viņš tos nodeva gibeoniešu rokā, un tie tos pakāra Tā Kunga
kalnā. Un visi septiņi gāja bojā un mira pļaujas laika sākumā, kad sākās
miežu pļauja.
10 Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja pār akmeni
guļasvietai no pļaujas sākuma, līdz kamēr pār tiem nolija lietus no
debesīm; un viņa neatļāva uz tiem dienā nolaisties debesu putniem, nedz
arī lauku zvēriem tos aizskart naktī.
11 Un Dāvidam tika pateikts, ko Ricpa, Ajas meita, Saula blakussieva, bija darījusi.
12 Tad Dāvids nogāja un pieprasīja Saula un viņa dēla Jonatāna
kaulus no Jābešas iedzīvotājiem Gileādā, ko tie bija sev zagšus paņēmuši
no Rehob-Bet-Šanas tirgus laukuma, kur filistieši bija kādreiz Saulu un
viņa dēlu pakāruši, kad viņi bija Saulu sakāvuši Gilboā.
13 Un viņš atveda no turienes gan Saula, gan arī Jonatāna, viņa dēla, kaulus, un viņš tiem pievienoja arī šo pakārto kaulus;
14 un viņš tos apglabāja līdz ar Saula kauliem un viņa dēla
Jonatāna kauliem Benjamīna cilts zemē klintī Kīša, viņa tēva, kapu
vietā. Kad viss bija pēc ķēniņa pavēles izdarīts, tad pēc tam Dievs
atkal apžēlojās par šo zemi.
15 Un vēl viens karš cēlās starp filistiešiem un Israēlu. Un Dāvids
nogāja kopā ar saviem kalpiem, un viņi cīnījās ar filistiešiem, bet
Dāvids pagura.
16 Un tur bija kāds vīrs, vārdā Jišbī-Benobs, viens no Rafas
dzimuma, un tā šķēps bija no vara trīs simti seķeļu smags, un viņš bija
apjozies ar jaunu zobenu un bija nodomājis Dāvidu nogalināt.
17 Bet viņam uzbruka Abišajs, Cerujas dēls, un tas sita šo
filistieti un viņu nonāvēja. Toreiz Dāvida vīri viņu ļoti lūdza,
sacīdami: "Tu vairs nenāksi mums līdzi karā, lai līdz ar tevi neizdziest
gaisma Israēlā!"
18 Pēc tam atkal izcēlās karš ar filistiešiem Gobā; toreiz atkal Sibeka, Hušaja dēls, nokāva Safu, kas arī bija Rafas dzimuma.
19 Un vēl vienu reizi izcēlās karš pret filistiešiem Gobā; tad
Ēlhanans, Jair-Oregima dēls, no Bētlemes, nogalināja Goliātu no Gātas,
kura šķēpa kāts jau vien bija kā audēja riestava.
20 Kad vēlreiz izcēlās karš Gātā, tad tur bija kāds ļoti liela
auguma vīrs. Viņam bija seši pirksti katrai rokai un seši katrai kājai,
pavisam kopā divdesmit četri pirksti; arī tas bija no Rafas cilts.
21 Un, kad viņš bija noniecinājis Israēlu, tad to nosita Jonatāns, Šimeja dēls, Dāvida brāļa dēls.
22 Šie visi četri bija Rafas dzimuma no Gātas, bet tie krita no Dāvida vai viņa karavīru rokas.
Apustuļu darbi 1:1-26
1 Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis un mācījis no paša sākuma
2 līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs.
3 Tiem Viņš arī pēc Savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija
dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par
Dieva valstību.
4 Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes,
bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat
dzirdējuši.
5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
6 Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?"
7 Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā.
8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un
būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz
pašam pasaules galam."
9 To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm.
10 Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs.
11 Tie sacīja: "Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm?
Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu
esat redzējuši debesīs aizejam."
12 Tad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalns, kas ir tuvu pie Jeruzālemes, vienu sabata gājumu.
13 Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties
Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un
Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Zēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls.
14 Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem.
15 Tanīs dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū - tur bija kopā ap simts divdesmit cilvēku, sacīja:
16 "Brāļi, bija jāpiepildās rakstiem, ko Svētais Gars runājis ar Dāvida muti par Jūdu, kurš bija vedis Jēzus gūstītājus.
17 Jo tas bija pieskaitīts mums un saņēmis to pašu kalpošanu.
18 Tas, ieguvis tīrumu par netaisnības algu un uz vaiga nokritis, ir vidū pārsprādzis, un visas viņa iekšas izgāzušās.
19 Tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, tādēļ arī šis tīrums viņu valodā nosaukts Hakeldama, tas ir, asins tīrums.
20 Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: viņa māja lai paliek par postažu,
lai neviens tur nedzīvo; un lai cits dabū viņa uzrauga pilnvaras.
21 Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis,
22 sākot ar Jāņa kristību līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika
uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par Viņa
augšāmcelšanās liecinieku."
23 Un tie izraudzīja divus, Jāzepu, sauktu Barsabu, ar pievārdu Justs, un Matiju.
24 Un, Dievu pielūguši, viņi sacīja: "Kungs, Tu visu siržu pazinējs, rādi, kuru no šiem abiem Tu esi izredzējis
25 uzņemties kalpošanu un apustuļa darbu, ko Jūda ir atstājis, lai noietu savā vietā."
26 Tie deva viņiem meslus, un mesli krita Matijam, un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem.
Psalmi 121:1-8
1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?
2 Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
3 Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
4 Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
5 Tas Kungs ir tavs sargs, Tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku,
6 ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī.
7 Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli.
8 Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.
Salamana pamācības 16:18
18 Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas.
www.bibele.lv
|
