|
2013-6-6
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
1. Ķēniņu grāmata 1:1-53
1. nodaļa
1 Kad ķēniņš Dāvids bija kļuvis vecs un bija jau labi gados, viņu gan apsedza ar viņa drēbēm, bet viņš nesasila.
2 Tad viņa kalpi viņam sacīja: "Sameklēsim savam kungam un ķēniņam
kādu jaunavīgu sievu, kas pastāvīgi būtu viņa tuvumā, kas viņu apkalpotu
un būtu viņa aprūpētāja; viņa lai arī guļ pie viņa krūts un lai sasilda
mūsu kungu un ķēniņu."
3 Un viņi meklēja skaistu jaunavu visās Israēla robežās, un viņi atrada sunamieti Abišagu, un viņi to atveda pie ķēniņa.
4 Un šī jaunava patiešām bija ļoti skaista un kļuva ķēniņam par
aprūpētāju, un viņa tam kalpoja, bet sakaru ķēniņam ar viņu nebija.
5 Bet Hagitas dēls Adonja lielīdamies sacīja: "Es kļūšu par
ķēniņu." Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus, un piecdesmit vīrus,
kas skrēja viņam pa priekšu.
6 Bet viņa tēvs viņam nekad nebija nekādus pārmetumus par to
izteicis, jautādams: "Kādēļ tu tā rīkojies?" Viņam bija arī skaists
augums, un Hagita viņu bija dzemdējusi tūliņ pēc Absaloma.
7 Un viņš bija ar Joābu, Cerujas dēlu, un ar priesteri Abjatāru jau vienojies.Tie atbalstīja Adonju.
8 Turpretī priesteris Cadoks un Benaja, Jojadas dēls, tāpat
pravietis Nātāns un Šimejs, un Rejs, un arī Dāvida izlasītie varoņi
nebija ar Adonju.
9 Un Adonja upurēja kaujamos upurus: sīklopus, liellopus un barotus
lopus pie Zoheletes akmens, kas atrodas blakus Ajin-Rogelai. Un viņš
saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un arī visus ķēniņa
darbiniekus, Jūdas vīrus.
10 Bet pravieti Nātānu un Benaju, kā arī varoņus un Salamanu viņš neaicināja.
11 Tad Nātāns sacīja Salamana mātei Batsebai, sacīdams: "Vai tu to
vēl neesi dzirdējusi, ka mums Adonja, Hagitas dēls, ir par ķēniņu, bet
mūsu pašu kungs Dāvids to nezina.
12 Un tagad nāc, es tev gribu dot kādu derīgu padomu, kā tu vari izglābt pati savu un sava dēla Salamana dvēseli.
13 Aizej pie ķēniņa Dāvida un saki viņam: vai tu pats, mans kungs
un ķēniņ, neesi ar zvērestu apsolījis savai kalponei: mans dēls Salamans
būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa? Bet kādēļ tagad Adonja ir
ķēniņš?
14 Un, lūk, kamēr tu vēl sarunāsies ar ķēniņu, es arī pēc tevis nākšu pie viņa un apstiprināšu tavus vārdus."
15 Un Batseba gāja pie ķēniņa iekšējā telpā; un ķēniņš bija ļoti novecojis, un Abišaga pašreiz apkopa ķēniņu.
16 Un Batseba palocījās un metās uz sava vaiga pie zemes ķēniņa priekšā, bet ķēniņš jautāja: "Ko tu vēlies?"
17 Un tā viņam sacīja: "Mans kungs, tu pats ar zvērestu pie Tā
Kunga, sava Dieva, savai kalponei esi apsolījis: tavs dēls Salamans būs
ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa.
18 Un nu, redzi, Adonja ir ķēniņš, bet tu pats, mans kungs un ķēniņ, to nezini.
19 Un viņš jau ir upurējis - vēršus un barotus lopus, un sīklopus,
un viņš ir saaicinājis visus ķēniņa dēlus, arī priesteri Abjatāru un
karaspēka virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Salamanu viņš aicinājis
nav.
20 Bet tu pats, ak, kungs un ķēniņ, visa Israēla acis ir uz tevi
vērstas, - tev pienākas tiem paziņot, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa
troņa pēc viņa.
21 Un notiks, kad mans kungs un ķēniņš būs aizgājis dusēt pie
saviem tēviem, es un mans dēls Salamans būsim grēcinieki visu acīs."
22 Un, kamēr viņa vēl sarunājās ar ķēniņu, tikmēr arī pravietis Nātāns bija atnācis.
23 Tad ķēniņam tika paziņots: "Pravietis Nātāns ir atnācis." Un tas
piegāja pie ķēniņa un nometās uz sava vaiga pie zemes ķēniņa priekšā.
24 Un Nātāns teica: "Kungs un ķēniņ! Vai tu esi pats teicis: Adonja būs ķēniņš pēc manis, vai arī: viņš sēdēs uz mana troņa?
25 Redzi, viņš jau šodien ir nogājis un upurējis vērsi un barotus
lopus, un daudz sīklopu un ir saaicinājis gan visus ķēniņa dēlus, gan
karapulku virsniekus, gan arī priesteri Abjatāru, un redzi, šie tur ēd
un dzer pie viņa un sauc: lai dzīvo ķēniņš Adonja!
26 Bet mani, kas es esmu tavs kalps, un priesteri Cadoku un Benaju,
Jojadas dēlu, un tavu kalpu Salamanu, tos viņš nav aicinājis.
27 Vai varbūt tā ir ķēniņa griba, un tu tikai to neesi darījis
zināmu saviem kalpiem, kas pēc viņa sēdēs uz mana kunga un ķēniņa
troņa?"
28 Tad ķēniņš atbildēja un sacīja: "Ataiciniet pie manis Batsebu." Un tā atnāca pie ķēniņa un nostājās ķēniņa priekšā.
29 Un ķēniņš zvērēja un sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, kas manu dvēseli ir no visām bēdām atbrīvojis!
30 Tik tiešām, es tagad zvēru pie Tevis, Kungs, Israēla Dievs,
sacīdams, ka tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un viņš sēdēs uz
mana troņa manā vietā, un tā es to šodien arī piepildīšu."
31 Un Batseba palocījās ar savu vaigu līdz zemei, un viņa nometās
uz sava vaiga pie zemes, ķēniņu godinādama, un sacīja: "Mans kungs
Dāvids lai dzīvo mūžīgi."
32 Un ķēniņš Dāvids sacīja: "Ataiciniet man priesteri Cadoku un
pravieti Nātānu, un Benaju, Jojadas dēlu." Un tie atnāca pie ķēniņa.
33 Un ķēniņš tiem sacīja: "Paņemiet sev līdzi sava kunga kalpus un
uzsēdiniet manu dēlu Salamanu uz mana mūļa un novediet viņu uz Gihonu.
34 Un lai priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaida par
ķēniņu pār Israēlu, un tur pūtiet taures un sauciet: lai dzīvo ķēniņš
Salamans!
35 Tad ejiet viņam pakaļ, un lai viņš nāk un sēstas uz troņa manā
vietā; un viņš būs ķēniņš manā vietā, un es došu pavēli, lai viņš kļūst
par valdnieku pār Israēlu un pār Jūdu."
36 Tad Benaja, Jojadas dēls, atbildēja ķēniņam un sacīja: "Āmen, tā lai to apstiprina Tas Kungs, mana kunga un ķēniņa Dievs.
37 Kā Tas Kungs ir bijis ar manu kungu un ķēniņu, tā lai Viņš ir
arī ar Salamanu: lai Viņš vēl augstāk paceļ viņa troni pār mana kunga un
ķēniņa Dāvida troni."
38 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns un Benaja, Jojadas
dēls, kā arī krētieši un plētieši nogāja un uzsēdināja Salamanu uz
ķēniņa Dāvida mūļa. Un tie to pavadīja līdz Gihonai.
39 Un priesteris Cadoks ņēma no telts eļļas ragu, un viņi svaidīja
Salamanu un pūta taures, un visa tauta sacīja: "Lai dzīvo ķēniņš
Salamans!"
40 Un visa tauta devās kalnup, viņam sekodama, un tie pūta stabules
un priecājās ar lielu prieku, tā ka visa zeme, šķita, no viņu balsīm
saplaisās.
41 Arī Adonja ar visiem ielūgtajiem viesiem, kad viņi bija beiguši
ēst, izdzirda to, un, kad Joābs sadzirdēja taures skaņas, viņš sacīja:
"Kas tas par troksni, kas satrauc pilsētu?"
42 Kamēr viņš vēl tā runāja, tikmēr atnāca Jonatāns, priestera
Abjatāra dēls, un Adonja tam sacīja: "Nāc šurp, jo tu esi cienījams vīrs
un tu nes labu vēsti."
43 Bet Jonatāns ienāca un sacīja Adonjam: "Taisni otrādi - mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, par ķēniņu ir iecēlis Salamanu.
44 Ķēniņš bija sūtījis priesteri Cadoku un pravieti Nātānu, un
Benaju, Jojadas dēlu, kopā ar krētiešiem un plētiešiem, un viņi to
sēdināja uz ķēniņa mūļa.
45 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja Gihonā
par ķēniņu, un no turienes viņi gavilēdami ir devušies ceļā. Tas ir
satraucis visu pilsētu, tādēļ arī saucieni un kliedzieni, kurus jūs
nupat dzirdējāt.
46 Arī pats Salamans jau ir apsēdies ķēniņa tronī.
47 Tāpat arī ir jau atsteigušies ķēniņa kalpi, lai ar svētības
vārdiem sveiktu mūsu kungu un ķēniņu Dāvidu, sacīdami: lai Tas Kungs
Salamana vārdu padara vēl slavenāku par tavu vārdu, un lai Viņš
paaugstina viņa troni vēl augstāk par tavu troni. - Un ķēniņš bija zemu
noliecies pār savu guļasvietu
48 un vēl piebildis: svētīts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kurš
šodien vienu ir izraudzījis par mana troņa mantinieku, manām acīm to
redzot."
49 Tad visi ielūgtie viesi, kas bija pie Adonjas, satrūkās, tie cēlās un gāja ikviens savu ceļu.
50 Bet Adonjam sametās bailes Salamana priekšā, un viņš cēlās, devās ceļā un satvēra stipri altāra ragus.
51 Un tas tika pateikts Salamanam: "Lūk, Adonja ir lielās izbailēs
ķēniņa Salamana priekšā, un raugi, viņš ir stingri satvēris altāra
ragus, vēlēdamies, lai vispirms ķēniņš Salamans viņam ar zvērestu
apstiprina, ka tas ar zobenu nenonāvēs savu kalpu."
52 Un Salamans sacīja: "Ja viņš pats pierādīs sevi par godīgu vīru,
tad lai neviens no viņa matiem nekrīt zemē. Bet, ja viņš pats būs
ļaunprātīgs, tad es viņu nodošu nāvei."
53 Tad ķēniņš Salamans nosūtīja ļaudis, kas viņu noveda no altāra
zemē; un viņš nāca un palocījās ķēniņa Salamana priekšā, un Salamans
sacīja: "Ej savās mājās."
Apustuļu darbi 4:1-37
1 Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, Tempļa sardzes priekšnieks un saduķeji,
2 sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja un sludināja Jēzū augšāmcelšanos no mirušiem.
3 Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; jo bija jau vakars.
4 Bet daudz ļaužu, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja, un viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru.
5 Nākamajā dienā sapulcējās viņu vadoņi, vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē,
6 tāpat augstais priesteris Anna un Kajafa, Jānis, Aleksandrs un visi, kas bija no augsto priesteru cilts.
7 Un, tie viņus savā vidū nostatījuši, pratināja: "Kādā spēkā vai kādā vārdā jūs to esat darījuši?"
8 Tad Pēteris, Svētā Gara pilns, tiem sacīja: "Tautas vadoņi un vecaji,
9 ja mūs šodien pratina laba darba dēļ, ar ko šis neveselais cilvēks ir dziedināts,
10 tad lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis
stāv vesels jūsu priekšā nacarieša Jēzus Kristus Vārdā, ko jūs esat
situši krustā, bet ko Dievs uzmodinājis no mirušiem.
11 Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stūra akmeni.
12 Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana."
13 Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir
nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie
bijuši kopā ar Jēzu,
14 un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt.
15 Pavēlējuši tiem atstāt sinedriju, viņi apspriedās savā starpā, sacīdami:
16 "Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka tiešām brīnums caur tiem
noticis, tas visiem ir zināms, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram
noliegt;
17 bet lai tas ļaužu starpā tālāk neizpaužas, mēs tiem stingri piekodināsim nerunāt vairs šinī Vārdā ne ar vienu cilvēku."
18 Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt, nedz mācīt Jēzus Vārdā.
19 Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: "Spriediet paši,
vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam;
20 jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši."
21 Tiem vēlreiz piedraudējuši un nevarēdami izdomāt, kā tos sodīt,
viņi tos atlaida ļaužu dēļ, jo visi teica Dievu par to, kas bija
noticis,
22 jo šis cilvēks, kam dziedināšanas brīnums bija noticis, bija vairāk kā četrdesmit gadu vecs.
23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši.
24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: "Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī,
25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
26 Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa Svaidīto. -
27 Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla
ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi
svaidījis,
28 lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija jānotiek.
29 Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu,
30 Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā."
31 Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies,
nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja
Dieva vārdus.
32 Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.
33 Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.
34 Viņu starpā arī nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami, tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto
35 un nolika apustuļiem pie kājām; un katram tika izdalīts, kā kuram vajadzēja.
36 Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu, tulkojumā: iepriecināšanas dēls, levīts, dzimis kiprietis,
37 pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.
Psalmi 124:1-8
1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, tā lai saka Israēls,
2 ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, kad cilvēki pret mums cēlās,
3 tad viņi mūs būtu aprijuši dzīvus, kad iedegās pret mums viņu dusmas;
4 tad ūdens mūs būtu applūdinājis un upes viļņi mūs aizskalojuši,
5 tad ūdens bangas būtu mums visiem pārvēlušās pāri.
6 Slavēts lai ir Tas Kungs, ka Viņš mūs nedeva viņu zobiem par laupījumu!
7 Mūsu dvēsele ir izglābta kā putns no mednieka tīkliem; pārrauti ir tīklu valgi, un mēs esam glābti!
8 Mūsu palīdzība stāv Tā Kunga Vārdā, kas radījis debesis un zemi.
Salamana pamācības 16:24
24 Laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspirdzina kaulus kā zāles.
www.bibele.lv
|
