|
2013-6-8
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 3:3-4:20
- Salamana pamācības 16:26-27
1. Ķēniņu grāmata 3:3-4:20
3. nodaļa
3 Kaut gan Salamans mīlēja To Kungu un staigāja
sava tēva Dāvida ceļus, tomēr viņš arī mēdza uz augstienēm upurēt
kaujamos upurus un kvēpināt.
4 Tā nu ķēniņš devās uz Gibeonu, lai nestu tur kaujamos upurus, jo
tā tolaik bija galvenā upurēšanas vieta augstienēs. Uz šā altāra vien
Salamans upurēja kādu tūkstoti dedzināmo upuru.
5 Kādu nakti Gibeonā Tas Kungs Salamanam parādījās sapnī. Un Tas Kungs sacīja: "Saki man, ko lai Es tev dodu?"
6 Un Salamans sacīja: "Tu parādīji manam tēvam, savam kalpam
Dāvidam, lielu žēlastību, tādēļ ka viņš staigāja Tavā priekšā uzticīgā
mīlestībā, taisnībā un sirds atklātībā, un Tu joprojām šo pašu lielo
žēlastību esi arī saglabājis pret viņu un esi viņam devis dēlu, kas
šodien sēž uz viņa troņa.
7 Un tagad Tu, Kungs, mans Dievs, esi Savu kalpu iecēlis par ķēniņu
mana tēva Dāvida vietā. Bet es vēl esmu jauns zēns, kas nezina, kā
iziet un kā ienākt.
8 Un Tavs kalps atrodas Tavas tautas vidū, kādu Tu pats esi
izraudzījis, kas ir liela tauta, kuru nevar aplēst, nedz izskaitīt tās
lielā vairuma dēļ.
9 Un tādēļ dod Savam kalpam gaišu sirdsprātu, lai viņš varētu būt
soģis pār Tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu, jo kas gan lai
spētu pārvaldīt šo Tavu lielo tautu?"
10 Un šis vārds patika Tam Kungam, proti, ka Salamans tieši šādu lietu bija lūdzis.
11 Un Tas Kungs viņam atbildēja: "Tāpēc, ka tu esi izlūdzies sev šo
lietu, bet neesi lūdzis sev garu mūžu, nedz bagātību, nedz nāvi taviem
ienaidniekiem, bet esi gan lūdzis, kā izprast taisnību un kā tai
paklausīt,
12 tad Es tev došu, kā tu esi vēlējies: redzi, Es tev dodu gudru
sirdi un tik sapratīgu, ka tāds, kāds esi tu, nav vēl neviens cilvēks
bijis priekš tevis un tev līdzīgs necelsies arī pēc tevis.
13 Un tādēļ, ka tu to neesi lūdzis, Es tev došu arī bagātību un godu: un tāda kā tu starp ķēniņiem nebūs visā tavā mūžā.
14 Un, ja vien tu staigāsi Manus ceļus, turēdams Manus likumus un
Manus baušļus, kā staigāja tavs tēvs Dāvids, tad Es vēl arī pagarināšu
tava mūža dienas."
15 Un Salamans pamodās: un, lūk, tas bija sapnis, bet viņš gāja uz
Jeruzālemi un nostājās Tā Kunga derības šķirsta priekšā, un viņš nesa
dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus un sarīkoja dzīres
visiem saviem kalpiem.
16 Tolaik atnāca divas netiklas sievas pie ķēniņa un nostājās viņa priekšā.
17 Un viena sieva sacīja: "Mans Kungs, es dzīvoju ar šo te sievu
kopā vienā namā, un es pie viņas arī esmu dzemdējusi tanī pat namā.
18 Un notika, ka trešajā dienā, pēc tam kad es biju dzemdējusi, arī
šī sieva dzemdēja. Un mēs bijām abas kopā, un neviena sveša cilvēka
nebija pie mums tanī namā, kā vienīgi mēs divas vien bijām tanī namā.
19 Bet šīs sievas bērns nomira tanī naktī, tādēļ ka viņa tam bija uzgūlusies virsū.
20 Bet tā naktī piecēlās un paņēma manu dēlu, kas bija man blakus,
kamēr tava kalpone pati vēl atradās miegā, un tā to lika pie savām
krūtīm, bet savu mirušo dēlu viņa guldīja pie manām krūtīm.
21 Un no rīta es pamodos, lai pazīdītu savu dēlu, un redzi, tas
bija miris. Bet es to labi aplūkoju no rīta, un redzi, tas nebija mans
dēls, kuru es biju dzemdējusi."
22 Bet otra sieva sacīja: "Nebūt tā nav: mans dēls ir tas dzīvais,
bet tavs dēls ir pagalam." Un šī atkārtoti sacīja: "Tavs dēls ir tas
mirušais, bet mans dēls ir tas dzīvais." Un tā viņas runāja ķēniņa
priekšā.
23 Tad ķēniņš sacīja: "Tā viena sieva saka: dzīvais dēls - tas ir
mans dēls, bet mirušais - tas ir tavs dēls. Bet tā otra saka: tavs dēls
ir tas mirušais, bet mans dēls ir tas dzīvais."
24 Un ķēniņš pavēlēja: "Atnesiet man zobenu." Un tie atnesa ķēniņam zobenu.
25 Un ķēniņš sacīja: "Sagrieziet dzīvo bērnu divās daļās un dodiet vienu pusi vienai, bet otru pusi otrai."
26 Tad tā sieva, kurai piederēja dzīvais bērns, teica ķēniņam - jo
viņas mātes sirds iedegās sava bērna labad - un sacīja: "Mans kungs,
dodiet viņai dzīvo bērnu, tikai nāvēt gan viņu nenonāvējiet." Bet otra
sacīja: "Lai tas nav nedz man, nedz arī viņai: pārcērtiet to."
27 Bet ķēniņš atbildēja un sacīja: "Dodiet šai dzīvo bērnu. Bet nāvēt gan to nenonāvējiet. Viņa ir tā māte."
28 Un viss Israēls dzirdēja tiesas spriedumu, kādu ķēniņš bija
spriedis, un tie bijās ķēniņa, jo tie ievēroja, ka viņam piemīt Dieva
gudrība tiesu spriest.
4. nodaļa
1 Un ķēniņš Salamans bija ķēniņš pār visu Israēlu.
2 Un šie bija viņa atbildīgie darbinieki: Asarja, Cadoka dēls, bija augstais priesteris.
3 Elihorefs un Ahija, Šišas dēli, bija rakstveži, un Jehošafats, Ahiluda dēls, valsts padomnieks.
4 Un Benaja, Jojadas dēls, bija iecelts pār karapulkiem, bet Cadoks un Abjatārs bija priesteri.
5 Bet Asarja, Nātāna dēls, bija pārvaldnieks, un Zabuds, Nātāna dēls, bija priesteris un ķēniņam draugs.
6 Un Ahišars bija nama pārraugs, bet Adonirāms, Abdas dēls, bija iecelts pār tiem, kas klausības darbos.
7 Un Salamanam bija divpadsmit pārvaldnieku visā Israēlā, un tie
apgādāja ar uzturu ķēniņu un viņa namu: katram bija jāsagādā uzturs
vienu mēnesi gadā.
8 Un šie ir viņu vārdi: Ben-Hūrs Efraima kalnājā;
9 Ben-Dekers Makacā, Šaālebimā, Bet-Šemešā, Ēlonā un Bet-Hananā;
10 Ben-Heseds Arubotā, tam pakļauta bija arī visa Šoho un visa Hefera zeme;
11 Ben-Abinadabs visā Nafat-Dorā, Salamana meita Tafata tam bija par sievu;
12 Baāna, Ahiluda dēls, bija Taānahā un Megidā un itin visā
Bet-Šeanā, kas atrodas blakus Cartanai, dienvidos no Jezreēlas, no
Bet-Šeanas līdz Ābel-Mekolai, un pat viņpus Jokmeāmai;
13 Ben-Gebers Gileād-Ramotā, viņam bija pakļauta arī Manases dēla
Jaīra telšu nometne, kas atrodas Gileādā, viņam bija padots arī Argobas
novads, kas atrodas Basanā, - sešdesmit pilsētas ar augstiem mūriem un
vara vārtu aizšaujamām bultām;
14 Ahīnadabs, Ido dēls, Mahanajimā;
15 Ahimācs Naftaļa novadā; viņš paņēma Salamana vienu meitu - Basmati par sievu;
16 Baāna, Hušaja dēls, Ašerā un Bealotā;
17 Jošafats, Faruaha dēls, Isašarā;
18 Šimejs, Elas dēls, Benjamīnā;
19 Gebers, Ūrija dēls, Gileāda novadā, amoriešu ķēniņa Sihona un
Basanas ķēniņa Oga zemēs, un viņš bija vienīgais pārvaldnieks tanī zemē.
20 Bet Jūda un Israēls bija tik daudz kā smiltis jūrmalā, un tie ēda un dzēra un līksmojās.
Apustuļu darbi 6:1-15
1 Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās
kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā
paliekot neievērotas.
2 Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba
slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu
uzticēt;
4 bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu."
5 Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru,
ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu,
Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu,
6 un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
7 Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi.
8 Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā.
9 Tad piecēlās daži no tā sauktās libertīnu un kirēniešu un
aleksandriešu skolas un daži no Kilikijas un Āzijas un iesāka vārdu cīņu
ar Stefanu,
10 bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja.
11 Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: "Mēs esam dzirdējuši, ka viņš zaimo Mozu un Dievu."
12 Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā.
13 Viņi atveda viltus lieciniekus, kas sacīja: "Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību;
14 jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: šis nacarietis Jēzus nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis."
15 Un visi, kas sēdēja sinedrijā, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam.
Psalmi 126:1-6
1 Svētceļnieku dziesma. Kad Tas Kungs atveda atpakaļ Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām kā tādi, kas sapņus redz.
2 Tad mūsu mute bija pilna smieklu un mūsu mēle pilna gaviļu; tad
savā starpā runāja citas tautas: "Tas Kungs lielas lietas viņu vidū ir
darījis!"
3 Tiešām, Tas Kungs ir darījis lielas lietas, par to mēs priecājamies.
4 Atved, Kungs, atpakaļ mūsu cietumniekus, kā lietus liek atgriezties savās gultnēs upēm dienvidu zemēs!
5 Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus:
6 viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.
Salamana pamācības 16:26-27
26 Strādnieks nopūlas paša labā, jo viņa mute viņu spiež strādāt.
27 Nikns un nesavaldīgs cilvēks ar savu rīcību rokas pēc nelaimes, un no katras viņa runas verd pretī liesmaina svelme.
www.bibele.lv
|
