|
2013-6-9
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Ķēniņu grāmata 5:1-6:38
- Salamana pamācības 16:28-30
1. Ķēniņu grāmata 5:1-6:38
5. nodaļa
1 Bet Salamans pats valdīja pār visām ķēniņu valstīm, sākot no
lielās upes un arī pār visu filistiešu zemi līdz pat Ēģiptes robežām. Un
tie visi nesa meslus un kalpoja Salamanam visu viņa mūžu.
2 Un Salamana uzturs vienai dienai bija trīsdesmit koru smalko kviešu miltu un sešdesmit koru citu miltu;
3 desmit treknu barotu liellopu un divdesmit tādu liellopu, kas
ganos bija turēti, simts sīklopu un bez tam vēl staltbrieži, gazeles,
lāsainie brieži un vēl piedevām baroti putni,
4 jo viņš valdīja pār visu zemes apgabalu šaipus lielās upes no
Tifsas līdz pat Gazai, pār visiem tiem ķēniņiem, kas bija rietumos no
šīs upes. Un viņam bija miers no visiem saviem ienaidniekiem visapkārt.
5 Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un
zem sava vīģes koka sēdēdams, no Danas līdz pat Bēršebai visu Salamana
dzīves laiku.
6 Un Salamanam bija arī četrdesmit tūkstoši braucamo zirgu, kā arī divpadsmit tūkstoši jātnieku.
7 Un šie pārvaldnieki katrs savu mēnesi apgādāja ar uzturu ķēniņu
Salamanu un arī ikvienu, kas nāca pie ķēniņa Salamana viesos. Un tiem
nekā netrūka.
8 Arī miežus un sauso barību zirgiem un kumeļiem viņi nogādāja tanī vietā, kur to vajadzēja, katrs savu reizi.
9 Un Dievs deva Salamanam gudrību un dziļu izpratni un tik daudz bagātu atziņu, cik ir smilšu jūrmalā.
10 Un Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība.
11 Jo viņš bija gudrāks nekā visi pārējie cilvēki: gudrāks par
Ētanu, ezrahieti, un viņš bija gudrāks par Hemanu, Halkolu un Dardu,
Mahulas dēliem, un viņa slava izplatījās pa visām tautām visapkārt.
12 Un viņš sacerēja un lietoja trīs tūkstošus sakāmvārdu, un viņa sacerēto dziesmu skaits bija pavisam tūkstotis un piecas.
13 Viņš runāja par kokiem - sākot no ciedru koka, kas atrodas
Libanonā, līdz īzapam, kas aug mūru plaisās. Un viņš runāja arī par
zvēriem, par putniem, par rāpuļiem un par zivīm.
14 Un ļaudis nāca no visām tautām klausīties Salamana gudrību. Arī
visādu ķēniņu sūtņi nāca no zemju zemēm, kas bija dzirdējuši par viņa
gudrību.
15 Arī Tiras ķēniņš Hīrāms sūtīja savus kalpus pie Salamana, jo
viņš bija dzirdējis, ka viņu bija svaidījuši par ķēniņu viņa tēva vietā,
un Hīrāms bija bijis Dāvida draugs visu viņa mūža laiku.
16 Un Salamans nosūtīja ziņu Hīrāmam, sacīdams:
17 "Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja uzcelt namu Tā Kunga,
sava Dieva, Vārdam to karu dēļ, kas tam visapkārt, līdz kamēr Tas Kungs
viņa pretiniekus nenolika zem viņa kājām.
18 Un nu, Tas Kungs, mans Dievs, man ir devis mieru visapkārt, ka nav neviena pretinieka, nedz citu kavēkļu.
19 Un redzi, es esmu nolēmis uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva,
Vārdam, kā Tas Kungs bija runājis ar manu tēvu Dāvidu, sacīdams: tavs
dēls, kuru Es nosēdināšu uz tava troņa, - tas lai uzceļ namu Manam
Vārdam.
20 Un tādēļ dod pavēli, ka manām vajadzībām tiek nocirsti ciedri
Libanona kalnos. Un mani kalpi lai pievienojas taviem kalpiem. Un es tev
došu algu tavu kalpu vajadzībām tik daudz, cik tu pats noteiksi, jo tu
pats labi zini, ka mums neviena cita nav, kas prastu kokus tik labi
cirst kā sidonieši."
21 Un notika, kad Hīrāms dzirdēja Salamana vārdus, tad viņš no
sirds nopriecājās un sacīja: "Šodien lai ir svētīts Tas Kungs, kas
Dāvidam devis gudru dēlu, kāds tagad valda pār šo lielo tautu."
22 Un Hīrāms deva ziņu Salamanam, sacīdams: "Es esmu dzirdējis to
vēsti, ko tu man esi atsūtījis. Es darīšu visu, ko tu vēlies - ar tiem
ciedriem un ciprešu kokiem.
23 Mani kalpi šos kokus nogādās no Libanona lejā līdz jūrai, un es
tos ar plostiem novedīšu pa jūras ceļu uz to vietu, kuru tu man
norādīsi. Un tur es tos izjaukšu, un tu tos no turienes varēsi aizvest.
Bet tu izpildīsi manu vēlēšanos, piegādādams manam namam ēdamo."
24 Un Hīrāms deva Salamanam ciedru un ciprešu kokus, kā tas pats bija vēlējies.
25 Bet Salamans nodeva Hīrāmam divdesmit tūkstošu koru kviešu
pārtikai un divdesmit tūkstošu koru sagrūstu olīvu eļļas. To Salamans
Hīrāmam nodeva ik gadus.
26 Un Tas Kungs piešķīra Salamanam gudrību, kā Viņš to bija
solījis, un miers valdīja Hīrāma un Salamana starpā; un tie abi noslēdza
derību.
27 Un ķēniņš Salamans izraudzīja no visa Israēla klausības darba veicējus. Un darbam ņēma trīsdesmit tūkstošus vīru.
28 Un viņš nosūtīja tos uz Libanonu - ik mēnesi pa desmit
tūkstošiem, pārmaiņus: vienu mēnesi tie bija Libanonā, bet divi mēnešus
mājās. Bet Adonīrāms bija uzraugs pār tiem, kas klausības darbos.
29 Un Salamanam bija vēl arī septiņdesmit tūkstoši kravu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmeņkaļu kalnu apgabalos.
30 Un pārvaldnieku vien pār darba uzraugiem, kas darbus
pārraudzīja, Salamanam bija trīs tūkstoši un trīs simti. Tie pārvaldīja
ļaudis, kas veica darbus.
31 Un pēc ķēniņa pavēles tie izlauza lielus akmeņus, vērtīgus akmeņus, lai ar apcirstiem akmeņiem liktu pamatu namam.
32 Tā Salamana namdari kopā ar Hīrāma namdariem un ar ļaudīm no
Gebalas ar kaltiem apcirta akmeņus un apdarināja kokus un akmeņus nama
celšanai.
6. nodaļa
1 Un četri simti astoņdesmitajā gadā pēc Israēla bērnu iziešanas no
Ēģiptes zemes, ceturtajā Salamana valdīšanas gadā pār Israēlu, zīva
mēnesī, tas ir otrais mēnesis, viņš sāka celt Tam Kungam namu.
2 Bet pats nams, kādu ķēniņš Salamans cēla Tam Kungam, bija
sešdesmit olektis garš un divdesmit olektis plats, un trīsdesmit olektis
augsts.
3 Un priekštelpas ar ailēm nama priekšpusē bija atbilstošas nama platumam - divdesmit olektis garas un desmit olektis platas.
4 Un viņš taisīja namam logus - uz ārieni šaurākām, uz iekšieni platākām ielodzēm.
5 Un visapkārt mūrim viņš cēla arī piebūvi, ap nama mūri visapkārt,
gan ap svētnīcu, gan ap vissvētāko vietu. Tad viņš izveidoja šai
piebūvē īpašas sānu telpas visapkārt.
6 Apakšējā telpa bija piecas olektis, vidējā sešas olektis, bet
trešā septiņas olektis plata. Arī balstus viņš lika visapkārt mūrim, lai
ar šiem mūrētiem balstiem nams tiktu nostiprināts.
7 Un, kad namu cēla, to cēla no iepriekš apcirstiem akmeņiem, tā ka
nedz āmuri, nedz kalti, nedz kādi citi dzelzs rīki nebija dzirdami,
kamēr to cēla.
8 Ieejas durvis apakšējā stāvā bija nama labajā spārnā, un pa loku kāpnēm bija jāuzkāpj vidējā, bet no vidējā trešajā stāvā.
9 Un viņš uzcēla namu un pabeidza to, un apsedza namu ar baļķiem un ar ciedru dēļiem.
10 Un visam namam visapkārt viņš uzcēla piebūvi piecas olektis augstumā un to piestiprināja pie nama ar ciedru koku baļķiem.
11 Un Tā Kunga vārds nāca pār Salamanu, sacīdams:
12 "Ja tu staigāsi Manos likumos un pildīsi Manas tiesas, un turēsi
Manus baušļus, tajos staigādams, un šis nams, ko tu cēli, būs pabeigts,
tad Es piepildīšu pie tevis Sava solījuma vārdu, kādu Es esmu devis jau
tavam tēvam Dāvidam.
13 Tad Es patiesi dzīvošu Israēla bērnu vidū, un Es vairs arī neatstāšu Savu tautu Israēlu."
14 Un Salamans cēla namu un pabeidza to.
15 Viņš no nama iekšpuses apšuva mūrus ar ciedru koku dēļiem no
grīdas līdz pat griestiem un nama grīdu noklāja ar ciprešu dēļiem.
16 Nama mugurpusē viņš apšuva divdesmit olektis platu telpu ar
ciedru dēļiem no pašas grīdas līdz griestiem; un viņš izbūvēja iekšienē
to par iekšējo svētnīcu, par vissvētāko vietu.
17 Bet priekšējais nams bija četrdesmit olektis garš.
18 Nama iekšpusē bija ciedru koku apšuvums - izgrebtiem augļu un
ziedu rotājumiem. Un pilnīgi viss bija no ciedru koka, nebija redzams
neviens akmens.
19 Bet iekšējo svētnīcu nama iekšienē viņš izbūvēja tā, lai tur varētu nolikt Tā Kunga derības šķirstu.
20 Un iekšējā svētnīca bija divdesmit olektis gara, divdesmit
olektis plata, divdesmit olektis augsta, un viņš to izklāja ar tīru
zeltu, arī ciedru koka altāri viņš pārvilka ar zeltu.
21 Un Salamans pārvilka nama iekšpusi ar zeltu, un iekšējai
svētnīcai priekšā viņš aizvilka zelta gredzenu vijas un ar tām to
noslēdza, un arī svētnīcas sienas pārvilka ar zeltu.
22 Tā viņš visu šo namu iekšpusē pārsedza ar zeltu, līdz kamēr nams
bija pilnīgi gatavs. Arī visus altārus, kādi bija iekšējā svētnīcā,
viņš pārvilka ar zeltu.
23 Un iekšējā svētnīcā viņš izveidoja divus ķerubus no olīvkoka, desmit olektis augstus.
24 Un viens ķeruba spārns bija piecas olektis un otrs ķeruba spārns
bija piecas olektis garš; desmit olektis bija no viena ķeruba spārna
gala līdz otra ķeruba spārna galam.
25 Un desmit olektis bija arī otrs ķerubs; abiem šiem ķerubiem bija tie paši mēri un vienāds izskats.
26 Un arī augstums bija desmit olektis vienam ķerubam un tikpat arī otram ķerubam.
27 Un viņš novietoja šos ķerubus nama vidū tā iekšpusē. Un ķerubi
izpleta savus spārnus, tā ka viens ķeruba spārns pieskārās mūrim un arī
otra ķeruba spārns pieskārās mūrim, bet paši ķerubi stāvēja nama vidū,
saskardamies ar saviem spārniem.
28 Un viņš pārvilka ķerubus ar zeltu.
29 Kā no iekšējās, tā no ārējās puses visus mūrus viņš izgreznoja ar ķerubu griezumiem, palmām un uzplaukušu ziedu vijām.
30 Un arī grīdu viņš pārvilka ar zeltu kā iekšējā, tā ārējā telpā.
31 Un iekšējai svētnīcai viņš pierīkoja durvis - divviru durvis no
olīvkoka. Durvju stabi kopā ar aizvērtajām durvīm bija piektā daļa no
sienas.
32 Un šīs divas durvis bija no olīvkoka, un viņš tanīs izgreba
ķerubus un palmas, un uzplaukušus ziedus. Un viņš tos pārklāja ar zeltu,
arī ķerubiem un palmām viņš pārvilka zeltu.
33 Un tāpat viņš pierīkoja durvis arī priekšējam namam. Šīs durvis aizņēma sienas ceturto daļu.
34 Šīs abas durvis bija no ciprešu koka. Katrai bija divi spārni.
35 Arī šais durvju spārnos viņš lika izgrebt ķerubus, palmas un uzplaukušus ziedus un lika pārklāt ar zeltu, kā bija izgrebts.
36 Un viņš izbūvēja arī iekšējo pagalmu, tā mūris bija celts no trim kārtām kaltu akmeņu un vienas kārtas ciedru baļķu.
37 Tā ceturtā gada zīva mēnesī bija likti pamati Tā Kunga namam.
38 Bet vienpadsmitā gada būla mēnesī, tas ir astotais mēnesis, viņš
pabeidza šo namu un visas tā daļas, atbilstoši plānam. Un viņš to bija
cēlis septiņus gadus.
Apustuļu darbi 7:1-29
1 Augstais priesteris jautāja: "Vai tas tā ir?"
2 Bet viņš atbildēja: "Brāļi un tēvi, klausaities. Dievs Savā godībā
parādījās mūsu tēvam Ābrahāmam, kad viņš bija Mezopotāmijā, pirms viņš
apmetās uz dzīvi Hāranā,
3 un sacīja viņam: aizej no savas zemes un saviem radiem un ej uz zemi, ko Es tev rādīšu. -
4 Tad viņš, aizgājis no kaldeju zemes, apmetās Hāranā; un vēlāk, kad
viņa tēvs bija miris, Dievs viņu no turienes pārveda uz šo zemi, kur
jūs tagad dzīvojat,
5 un nedeva viņam tur nekādu mantojuma tiesu, pat ne pēdas platumā,
un tomēr solīja to dot par īpašumu viņam un viņa pēcnācējiem, kad viņam
bērnu vēl nebija.
6 Bet Dievs tā runāja: tavi pēcnācēji būs piedzīvotāji svešā zemē, un tos verdzinās un vārdzinās četri simti gadu;
7 bet to tautu, kam viņi vergos, Es sodīšu, sacīja Dievs, un pēc tam tie aizies un kalpos Man šinī vietā. -
8 Un Viņš tam deva apgraizīšanas derību; tad Ābrahāms dzemdināja
Īzāku un to apgraizīja astotajā dienā, un Īzāks Jēkabu, un Jēkabs
divpadsmit ciltstēvus.
9 Ciltstēvi apskauda Jāzepu un pārdeva to uz Ēģipti; bet Dievs bija ar viņu
10 un to izglāba no visām viņa bēdām un deva viņam žēlastību un
gudrību faraona, Ēģiptes ķēniņa, priekšā, un tas viņu iecēla par Ēģiptes
zemes un visa sava nama pārvaldnieku.
11 Bet nāca bads un lielas bēdas pār visu Ēģipti un Kānaānu, un mūsu tēvi neatrada pārtiku.
12 Jēkabs, dzirdējis, ka Ēģiptē ir labība, izsūtīja mūsu tēvus pirmoreiz.
13 Bet otrreiz Jāzeps atklāja sevi brāļiem, un Jāzepa radi faraonam kļuva zināmi.
14 Tad Jāzeps lika ataicināt savu tēvu Jēkabu un visus savus radus, septiņdesmit piecas dvēseles.
15 Jēkabs aizgāja uz Ēģipti, viņš un mūsu tēvi nomira,
16 un tika pārvesti uz Sihemu un guldīti kapā, ko Ābrahāms, sudrabā maksādams, bija nopircis no Hamora bērniem Sihemā.
17 Bet, kad tuvojās apsolījuma laiks, ko Dievs Ābrahāmam bija devis, tad tauta Ēģiptē auga un vairojās,
18 tiekāms Ēģiptē sāka valdīt cits ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja.
19 Tas mūsu tautu pievīla un mūsu tēviem darīja ļaunu, tā ka viņiem savi zīdaiņi bija jāizliek, lai tie nepaliktu dzīvi.
20 Tanī laikā Mozus piedzima un bija Dievam patīkams; un trīs mēnešus viņš auga sava tēva namā;
21 un, kad tas bija izlikts, faraona meita to pieņēma un audzināja sev pašai par dēlu.
22 Mozu mācīja visās ēģiptiešu gudrībās, viņš bija varens vārdos un darbos.
23 Kad viņš bija četrdesmit gadus vecs, viņam ienāca prātā apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus.
24 Un, redzēdams kādu netaisni ciešam, viņš aizstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, nosizdams ēģiptieti.
25 Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs ar viņa roku tos izglābj; bet viņi to nesaprata.
26 Nākamajā dienā viņš pie tiem pienāca, kad tie ķildojās, un tos
skubināja uz mieru, sacīdams: vīri, jūs esat brāļi; kāpēc jūs viens
otram darāt pāri?
27 Bet tas, kas savam tuvākam darīja pāri, viņu atgrūda, sacīdams: kas tevi iecēlis mums par valdnieku un tiesnesi?
28 Vai tu mani arī gribi nonāvēt, tāpat kā tu vakar nonāvēji ēģiptieti?-
29 Šo vārdu dēļ Mozus bēga un piemita Midiāna zemē, tur viņš dzemdināja divi dēlus.
Psalmi 127:1-5
1 Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad
darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad
velti sargs nomodā.
2 Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.
3 Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.
4 Jaunības spēkā dzemdinātie dēli ir kā bultas stipra vīra rokā.
5 Svētīgs ir tas vīrs, kas ar tām pildījis savu bultu maksti. Tie
nepaliks kaunā, kad tiem jāsastopas vārtos ar saviem ienaidniekiem.
Salamana pamācības 16:28-30
28 Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
29 Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu.
30 Kas met ar acīm, nedomā neko labu, kas lūpas kopā sakož, tas ir gatavs darīt ļaunu darbu.
www.bibele.lv
|
