• 5. Mozus grāmata 18:1-20:20

• Lūkas evaņģēlijs 9:28-50

• Psalmi 73:1-28

• Salamana pamācības 12:10

5. Mozus grāmata 18:1-20:20

18. nodaļa

1 Lai priesteru levītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu nedz daļas, nedz īpašuma kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no Tā Kunga uguns upuriem un Viņa daļas, kas nestas Tam Kungam;
2 un lai tiem nav īpašuma savu brāļu starpā, Tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
3 Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus, vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
4 Un tev ir viņam jādod savas labības pirmā raža, sava vīna pirmie krājumi un savu olīvkoku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
5 Jo viņu Tas Kungs, tavs Dievs, ir izraudzījis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli stāvētu un kalpotu Tā Kunga Vārdā visas savas mūža dienas.
6 Un, ja levīts nāk no kādiem taviem vārtiem Israēlā, kur viņš mīt, un dodas, kurp viņa dvēselei labpatīk, uz vietu, ko Tas Kungs izraudzīs,
7 un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, Vārdā, tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv,
8 tad viņi lai ēd līdzīgu daļu no ienākumiem, klāt pie tā, kas tiem pienākas no tēvu pārdotā īpašuma.
9 Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
10 Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
11 nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
12 jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
13 Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
14 Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa gan laika zīmju taujātāju, gan nākotnes zīlnieku; tev Tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
15 Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu.
16 Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no Tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta draudze, sacīdams: es negribu vairs dzirdēt Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu.
17 Tad Tas Kungs man sacīja: ir labi, ko tie runājuši.
18 Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
19 Un, ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu.
20 Bet, ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt Manā Vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst.
21 Ja tu tad savā sirdī domātu: kā lai mēs pazīstam vārdu, ko Tas Kungs nav runājis? -
22 tad zini: ja pravietis runās Tā Kunga Vārdā, bet pravietojums nepiepildās un nekļūst īstenība, tad tas ir vārds, ko Tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa.

19.nodaļa

1 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, izdeldēs tautas, kuru zemi Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tu to būsi iemantojis, un tu būsi apmeties uz dzīvi viņu pilsētās un viņu namos,
2 tad savā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, nodali par sevi un izcel no pārējo vidus trīs pilsētas.
3 Taisi ceļus uz turieni un sadali trijās daļās savu zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ļaus iemantot, lai turp varētu bēgt ikviens, kas ir kādu nogalinājis.
4 Un tā lai notiek ar to, kas kādu nogalinājis: kas uz turieni bēgs, tas paliks dzīvs, ja tas savu tuvāku netīši nositis un ar to nav bijis ienaidā nedz vakar, nedz aizvakar;
5 ja kāds ietu ar savu tuvāku mežā kokus cirst un viņš atvēztu savu roku ar cirvi, lai cirstu koku, bet dzelzs cirvis nomuktu no kāta un skartu tuvāko tā, ka tas mirtu, tad tāds cilvēks lai bēg uz vienu no šīm trim pilsētām, ka viņš paliek dzīvs,
6 lai asinsatriebējs, kad viņa sirds ir iekaisusi, nedzenas pakaļ tādam cilvēkam un to nepanāk, jo ceļš ir garš, un ka tas viņam neatņem dzīvību, jebšu viņš nav nāvi pelnījis, jo nav bijis ienaidā ar cietušo ne vakar, ne aizvakar.
7 Tāpēc es tev pavēlu, sacīdams: nošķir sev trīs pilsētas.
8 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā Viņš taviem tēviem to ar zvērestu ir apsolījis, un tev dos visu to zemi, ko Viņš solījis dot taviem tēviem,-
9 ja tu visu šo bauslību turēsi un visu to pildīsi, ko es tev šodien pavēlu, ka tu To Kungu, savu Dievu, mīli un staigā visas savas mūža dienas Viņa ceļos,- tad tu varēsi sev pielikt klāt vēl trīs pilsētas pie šīm trim pilsētām,
10 lai nenoziedzīgas asinis netiktu izlietas tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un lai asinsvaina nepaliek uz tevis.
11 Bet, ja kāds vīrs ienīst savu tuvāku un glūn uz viņu un pret to ceļas, un viņu sit, ka tas mirst, un tad bēg uz vienu no šīm pilsētām,
12 tad viņa pilsētas vecajiem, kur viņš pieder, ir pēc viņa jāsūta un viņš no turienes ir jāpaņem atpakaļ un jānodod asinsatriebēja rokās, lai mirst.
13 Lai tava acs viņu nežēlo, bet tev ir jāizdeldē nevainīgi izlietās asinis no Israēla, lai tev labi klātos.
14 Tev nebūs pārcelt ežas sava tuvāka tīrumā, kuras viņa priekšteči likuši tavā īpašumā, ko tu iemantosi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to mantotu.
15 Viens vienīgs liecinieks nevar celties pret kādu cilvēku par kādu noziegumu un grēku, ko viņš grēkojis, bet pēc divu vai triju liecinieku vārdiem lieta lai tiek pacelta.
16 Bet, ja kāds ļaunprātīgs liecinieks ceļas pret kādu, lai liecinātu par viņa pārkāpumu,
17 tad lai nostājas abi vīri, kuru starpā ir nesaskaņas, Tā Kunga priekšā, priesteru un tiesnešu priekšā, kas tanī laikā būs.
18 Un tiesneši lai lietu pamatīgi izmeklē, un, ja tad izrādās, ka liecinieks ir viltus liecinieks un ka viņš ir devis nepatiesu liecību pret savu brāli,
19 tad jums būs viņam tā darīt, kā viņš bija nodomājis darīt savam brālim; tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus.
20 Bet pārējie lai dzird un bīstas un lai vairs nedara tik ļaunu darbu kā šo tavā vidū.
21 Tad nu lai tavas acis nelūkojas žēlodamas: dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.

20. nodaļa

1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.
2 Un, kad jūs esat tuvu kaujai, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus:
3 klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaities un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā!
4 Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai par jums karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu!
5 Tad lai virsnieki saka tautai šādus vārdus: ja ir jūsu starpā kāds vīrs, kas uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvēta.
6 Un, ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits nebauda viņa augļus.
7 Un, ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem.
8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā uz tautu un lai saka: ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā sava paša sirdi.
9 Un, kad virsnieki būs beiguši runāt uz tautu, tad lai karaspēka virsnieki tiek iecelti par tautas vadoņiem.
10 Un, kad tu nonāc pie kādas pilsētas, lai pret to karotu, tad piedāvā tai mieru.
11 Un, ja tā pieņems mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev dod meslus un lai kalpo tev.
12 Bet, ja tā mieru nepieņem, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc to.
13 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, to nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīrus, kas tur ir, ar zobena asmeni.
14 Bet sievas un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.
15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir tālu no tevis un kas nav šo tautu pilsētas.
16 Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu.
17 Bet deldēdams izdeldē hetiešus un amoriešus, kānaāniešus un ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis.
18 Lai tie jūs nemācītu darīt visu, ko tie dara savu dievu labad, ka jūs negrēkotu pret To Kungu, savu Dievu.
19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad neiznīcini viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem ēdīsi, tādēļ necērt tos nost; vai tad koks laukā ir cilvēks, kas varētu no tevis paglābties nocietinātā pilsētā?
20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nedod neko ēdamu, tos tu noposti un nocērt; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.

Lūkas evaņģēlijs 9:28-50

28 Un notika kādas astoņas dienas pēc šīm runām, ka Viņš ņēma pie Sevis Pēteri, Jāni un Jēkabu un uzkāpa uz kalna Dievu lūgt.
29 Un, Viņam lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu un Viņa drēbes kļuva spoži baltas.
30 Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu, tie bija Mozus un Ēlija.
31 Tie parādījās debess spožumā un runāja par Viņa galu, kas to sagaidīja Jeruzālemē.
32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam.
33 Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja.
34 Un, viņam vēl tā runājot, parādījās padebesis un viņus apēnoja. Bet viņi bijās, kad padebesis viņus apklāja.
35 Un no padebeša nāca balss, sacīdama: "Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!"
36 Un, kad balss atskanēja, tad Jēzus bija viens pats. Bet viņi klusēja un tanīs dienās nesacīja nevienam nekā par to, ko bija redzējuši.
37 Un notika, otrā dienā, viņiem no kalna noejot, nāca Viņam pretī liels ļaužu pulks.
38 Un redzi, kāds vīrs no ļaužu vidus sauca, sacīdams: "Mācītāj, es Tevi lūdzu, apskati manu dēlu, jo viņš man ir vienīgais bērns,
39 reizēm gars to satver, un viņš piepeši sāk kliegt, un tas viņu krata līdz putām un tikai grūti no tā šķiras, to galīgi novārdzinādams.
40 Es esmu Tavus mācekļus lūdzis, lai tie to izdzītu, bet tie to nevarēja."
41 Un Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un sagrozītā cilts, cik ilgi Es vēl pie jums būšu un jūs panesīšu? Ved šurp savu dēlu!"
42 Viņam vēl nākot, ļaunais gars to sāka raustīt un kratīt; bet Jēzus apsauca nešķīsto garu un dziedināja zēnu un atdeva to viņa tēvam.
43 Un visi iztrūkās par Dieva varenību. Bet, visiem vēl brīnoties par visu to, ko Viņš darīja, Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
44 "Ievērojiet labi šos vārdus: Cilvēka Dēlam jātop nodotam cilvēku rokās."
45 Bet viņi nesaprata šos vārdus, tie viņiem bija apslēpti, un viņiem tos nebija saprast, un viņi baidījās Viņu jautāt par šo vārdu nozīmi.
46 Un viņos cēlās domas par to, kurš no viņiem ir pats lielākais.
47 Bet Jēzus, zinādams viņu sirds domas, paņēma bērnu un nostatīja to Sev blakus
48 un sacīja: "Kas šo bērnu uzņem Manā Vārdā, tas uzņem Mani, un, kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis; jo, kas mazākais jūsu starpā, tas ir liels."
49 Bet Jānis ņēma vārdu un sacīja: "Meistar, mēs redzējām kādu cilvēku Tavā Vārdā izdzenam ļaunus garus, un mēs viņam to noliedzām, jo viņš neturas pie mums."
50 Bet Jēzus viņam atbildēja: "Neliedziet, jo, kas nav pret jums, tas ir ar jums."

Psalmi 73:1-28

1 Asafa dziesma. Tiešām, vēlīgs ir Dievs Israēlam, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
2 Bet es - es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta,
3 jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas.
4 Tiešām viņiem nav nekādu bēdu visu mūžu, vesela un labi barota ir viņu miesa.
5 Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek spaidīti kā citi cilvēki.
6 Tādēļ arī augstprātība ir viņu kaklarota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs.
7 Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas.
8 Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas.
9 Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu.
10 Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzerot, uzņem sevī viņu mācības.
11 Un viņi saka:"Kā Dievs to zinās? Vai Visuaugstākais ir kāds viszinis?"
12 Redzi, tādi ir bezdievji, un tomēr viņiem arvienu labi klājas pasaulē, un viņi vairo savu bagātību.
13 Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.
14 Un mani taču nelaime mocīja katru dienu un bargi mani pārmācīja ik rītus.
15 Tomēr, ja es domātu: es runāšu tāpat kā viņi,- redzi, tad es apgrēkotos - pret visu tavu bērnu dzimtu.
16 Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai,
17 tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.
18 Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.
19 Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu!
20 Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak, Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles pazuduši.
21 Ja mana sirds tomēr vēl vairāk sarūgtinātos un savās iekšās es sajustu sašutumu,
22 tad es būtu galīgs nejēga un nezinātu nekā, es būtu kā bezprāta kustonis Tavā priekšā.
23 Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas,
24 Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!
26 Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!
27 Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.
28 Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.

Salamana pamācības 12:10

10 Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga.

www.bibele.lv