Sākums
 Jaunumi
 Kalendārs
 Dievkalpojums
 Svētdarbības
 Aizlūgumi
 Draudze un aktivitātes
 Diakonijas centrs
 Vēsture un muzejs
 Galerija
 Notikumi
 Sprediķi
 Liecības
 Mēs ticam
 Mazais Katehisms
 Kristīgā mācība
 Iesvētību tālmācības
 Garīgi raksti
Aktuāli
Teoloģiski raksti
Pārdomām
 Iesakām izlasīt
 Dvēseles spogulis
 Noderīgas saites
 Pieteikumi un anketas
 Ziedojumi

 
Nedaudz par privātās grēksūdzes jeb bikts mitoloģiju luteriskajā baznīcā

Augsburgas ticības apliecības XI artikulā “Par bikti” ir teikts: “Par bikti baznīca māca, ka privātā grēku piedošana jeb Absolūcija draudzēs ir paturama, lai gan biktī nav nepieciešama visu pārkāpumu uzskaitīšana, jo tas nav iespējams, kā par to sacīts Psalmā: “Kas gan apzinās savu nomaldīšanos?””

Šmalkaldes artikulu 8. artikuls “Par grēksūdzi” mums atgādina: “Absolūcija jeb Atslēgu vara ir arī palīdzība un mierinājums pret grēku un netīru sirdsapziņu; kā to Kristus Evaņģēlijā ir iestādījis. Tādēļ grēksūdze jeb Absolūcija baznīcā nekādā gadījumā nav atmetama, īpaši izmisušo sirdsapziņu dēļ; un arī jauno, nezinošo ļaužu dēļ, lai tie tiktu pamācīti un noklaušināti kristīgajā mācībā.”

Šie divi izvilkumi, kuri runā par privātās grēksūdzes nepieciešamību, ir lasāmi Vienprātības grāmatā (Liber Concordiae), ticības apliecību krājumā, kurš atspoguļo Svētajos Rakstos balstīto luteriskās baznīcas nostāju un izpratni kristīgās ticības pamatpatiesībās.

Mūsu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmes preambulā ir teikts: “Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca – kā Kristus un Viņa Evaņģēlija organizēta draudze – uzskata Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas par savu vienīgo mācības un dzīves pamatu un pieņem kā Svēto rakstu paskaidrojumus kristīgās draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās Apustuļu, Nīkajas un Atanāsija ticības apliecības, nemainīto Augsburgas apliecību, Mārtiņa Lutera Mazo Katehismu un citus Vienprātības grāmatā „Liber Concordiae” sakopotos rakstus.” Tātad abiem pirmajiem citātiem ir ciešs sakars ar mūsu Baznīcas Satversmes preambulas teikto.

Augstāk izvēlētie citāti ir minēti ar konkrētu mērķi, jo tiem ir ciešs sakars ar šīs gaužām īsās publikācijas virsrakstā lietoto vārdu “mitoloģija”. Izjautājot luteriskai draudzei piederošus kristiešus par privātās grēksūdzes (bikts) pielietojumu, dažkārt var rasties iespaids, ka runa ir par kādām teiksmainām lietām, par kurām labākajā gadījumā ir attāli dzirdēts. Savukārt, praktiska privātas grēksūdzes pielietojuma iespēja nav pat apsvērta domu līmenī. Tāpēc ir zināms pamats (gan ne vienmēr un visur) aizdomām par privātās grēksūdzes “īpašo stāvokli” luterisko draudžu locekļu apziņā. Ir vērts atkal un atkal pieskarties zināmai nesaderībai starp mūsu konfesijas pamatnostādnēs minēto un draudzes locekļu ticības apziņā mītošo.

Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā.” (Psalms 32). Šie vārdi runā par kādu visai smagu emocionālu stāvokli, kuram par iemeslu ir klusēšana. Un ne vienkārša savas runas dāvanu nelietošana, bet gan klusēšana grēka sakarā. Interesanti ir arī tas, ka šis izjūtu apraksts vairāk attiecās uz cilvēka iekšieni, uz to, kas pārējiem ir it kā apslēpts, paliek aizklāts aiz mūsu šķietami sakārtotās ārienes. Tas noteikti ir kaut kas pazīstams.

Grēksūdze ir svarīgs instruments gan mūsu patreizējās dzīves, gan arī Mūžīgas dzīves veidošanā. Kristus reiz saviem mācekļiem par grēksūdzi teica sekojošo: “Ko jūs virs zemes siesit, tas būs saistīts arī debesīs, ko jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” Kristus teiktajos vārdos atklājas kas bezgala svarīgs: tieši zeme, šī pašreiz dzīvotā dzīve, ir tā vieta un laiks, kur kaut kas tiek atraisīts, vai taisni otrādi – mēs ar kaut ko tiekam sasaistīti.   

Lielākā problēma ar mums ir tā, ka vairumā gadījumu par grēkatziņu un grēksūdzi domājam ļoti vienkāršoti un tikai vispārējos vilcienos. Protams, neatceļama patiesība ir tā, ka esam grēcīgi Dieva priekšā. Tas ir mūsu stāvoklis, nevis tikai kādu nepareizu aktivitāšu rezultāts. Tomēr jāsaprot arī tas, ka vienlaikus grēks mūsu dzīvēs atklājas arī ļoti konkrēti un vārdos nosaucami. Par grēku ir jārunā ļoti skaidri un galvenais konkrēti – tāds ir viens no mūsu, kristiešu, galvenajiem pienākumiem. Jo neviens cits to mūsu vietā neizdarīs. To apstiprina Dieva Vārds: "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mt. 3:2) Ar to sākās mūsu Kunga sludināšana. Savukārt, pēc savas augšāmcelšanās pirmā pavēle apustuļiem bija šī: „Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." (Jņ. 20:23). Es domāju, ka abas šīs Bībeles vietas mums lieku reizi atgādina, cik svarīgi ir būt atbrīvotam, atraisītam no grēka caur tā piedošanu. Tāpēc grēksūdze ir viena no lielākajām iespējām piedzīvot, ko nozīmē vārdi – Dievs mums ir žēlīgs.

Un tomēr tieši grēksūdze ir tā, kura tik bieži ir nenovērtēta, tik bieži nobīdīta pie malas, tik bieži novienkāršota, ka tai ir atņemta jel kāda vērtība ticīgā dzīvē. Un tas nav apsveicami. Tam noteikti nāk līdzi liels apdraudējums mūsu dvēselei, tās atpestīšanai no nāves un elles varas.

Aicinājums atgriezties no grēkiem ietver sevī pamudinājumu pārbaudīt pašam savu sirdsapziņu. Sevis pārbaudīšana ir nozīmīgs posms ceļā uz patiesu grēksūdzi un atbrīvošanos no grēka. Sevis izmeklēšana rosina dziļāku un rafinētāku nodarījumu apzināšanu, kuri citādi tik bieži mēdz labi maskēties.

Vērtīgs pamats svētdienas dievkalpojumam noteikti ir liekams visas nedēļas laikā. Tas jāsaka arī par savas sirdsapziņas izmeklēšanu. Tā prasa laiku un īpašu koncentrēšanos, kas būtu jāpavada ar lūgšanu. Tas noteikti ir arī labākais ceļš uz cienīgu Svētā Vakarēdiena baudīšanu dievkalpojumā. Grēku atzīšana un to izsūdzēšana noteikti ir neaizvietojama Dieva dāvana mums visiem, tāpēc neatstāsim to novārtā, bet lietosim to. Un, lai apustuļa Jāņa vārdi mums ir par iedrošinājumu: „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jāņ. 1;9)

(Pārpublicēts no Ērgļu draudzes mājaslapas - http://erglu.lelb.lv/?ct=aktuali&fu=read&id=4&start=1 )



 
 Iesūtīts: 2010.09.18 11:34
 Liepājas Lutera draudze
Rekvizīti:

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas Lutera draudze

Reģ. Nr. LV90000100405

Fakt. adr.: Liepāja, Jelgavas 58, LV – 3401

A/S SEB banka, kods: UNLALV2X

Konts: LV52 UNLA 0012 0007 0193 5


e-pasts: lutera.draudze@inbox.lv
 Ziedojumi

Lai tuvākā nākotnē varētu atjaunot un sakārtot Liepājas Lutera baznīcu kā dievnamu un Latvijas arhitektūras pieminekli ir aicināts ikviens labas gribas cilvēks ziedot un atbalstīt šo ieceri ieskaitot "Liepājas Lutera baznīcas atjaunošanas fondā" savu ziedojumu.

nodibinājums
"Liepājas Lutera baznīcas atjaunošanas fonds"
VRN 40008239998
Jelgavas iela 58, Liepāja, LV3401
Konts
LV83 UNLA 0050 0236 3204 9
SEB banka, UNLALV2X

 Kontakti
 Draudzes mācītājs
 Raitis Šēners

 

.

 Trešdienās 16:00 – 18:00

 Ceturtdienās
 16:00 – 18:30

 Mob. tālr. 26417168

 e-pasts: 
 raitissheners@inbox.lv

          ~~~

 Draudzes priekšnieks
 Vigo Dobelis

Svētdienās
pirms un pēc dievkalpojuma

Mob. tālr. 26154567

e-pasts:
vigod@inbox.lv

          ~~~

  Draudzes lietvede-

 sekretāre Austra Vītola:

 Trešdienās 15:00 – 18:00

 Ceturtdienās
 15:00 – 18:00

 Svētdienās pēc
 dievkalpojuma

 Mob. tālr. 26668050
 

 

 Draudzes aktivitātes
 BAZNĪCĀ

 (Jelgavas ielā 62)

 Dievkalpojums ar
 sakramentu

 Svētdienās 11:00

 Lūgšanu stunda
 
(mazajā zālē)

 Otrdienās 18:00

 Grāmatu galds

 Pēc iepriekšējas vienošanās

 DRAUDZES NAMĀ

 (Jelgavas ielā 58)

 Svētdienas skola 

 Svētdienās 11:00

 No 1.jūnija līdz Pļaujas svētkiem svētdienas skola nenotiek

 Jautājumu un atbilžu
 pēcpusdiena

ziemas mēnešos

 Mēneša 3. svētdienā
 pēc dievkalpojuma

 12:30

 Kora mēģinājumi

Trešdienās 18:00

(draudzes namā)

Svētdienās 10:00 

(baznīcā)

Iesvētes mācības 

‌Iesvētes mācību kursi notiek
trīs reizes gadā

Trešdienās 18:00

 Bībeles studijas

ziemas mēnešos

 Ceturtdienās 18:00

 Bibliotēka

 Pēc iepriekšējas vienošanās

 Dāmuomitejas
 sanāksme

 Mēneša pirmajā
 otrdienā 17:00

 Padomes sēdes

 Divas reizes gadā
 pēc iepriekšējas vienošanās

‌Valdes sēdes
‌Vienu reizi ceturksnī
‌pēc iepriekšējas vienošanās

 Drēbju kamera

 Trešdienās un
 ceturtdienās
 15:00-18:00



Copyright 2010; Created by MB Studija »