2013-5-1
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 14:15-16
Soģu grāmata 13:1-14:20
13. nodaļa
1 Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga
acīs, un Tas Kungs tos nodeva filistiešu rokās četrdesmit gadus.
2 Un tur bija kāds vīrs no Coras, Dana cilts, tā vārds bija Manua, un viņa sieva bija neauglīga, un tā nebija vēl dzemdējusi.
3 Tad Tā Kunga eņģelis parādījās šai sievai un sacīja viņai:
"Redzi, tu domā, ka tu esi neauglīga, jo tu neesi dzemdējusi, bet tu
kļūsi grūta, un tu dzemdēsi dēlu.
4 Tādēļ esi piesardzīga un nedzer vīnu, nedz reibinošus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts.
5 Jo, redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un skujamam nazim
nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs nazīrietis, novēlēts Dievam; lai
viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš sāks glābt Israēlu no
filistiešu rokas."
6 Pēc tam šī sieva atgriezās un sacīja savam vīram: "Pie manis
atnāca Dieva vīrs, un viņa izskats bija kā Dieva eņģeļa izskats, ļoti
bijājams, un es viņu nejautāju, no kurienes tas ir, un viņš man arī
neteica savu vārdu.
7 Bet viņš man sacīja: "Redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu; bet
tagad nedzer vīnu, nedz stiprus reibinošus dzērienus un neēd neko tādu,
kas ir nešķīsts, jo šis zēns būs nazīrietis, novēlēts Dievam, sākot ar
viņa piedzimšanu līdz pat viņa nāves dienai."
8 Tad Manua lūdza To Kungu un teica: "Ak, Kungs, es Tevi lūdzu, lai
tas Dieva vīrs, ko Tu biji sūtījis, vēlreiz atnāk pie mums un pamāca
mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies."
9 Un Dievs uzklausīja Manuas balsi, un Dieva eņģelis vēlreiz atnāca
pie sievas; viņa bija atsēdusies tīrumā, bet viņas vīrs Manua nebija
pie viņas.
10 Tad šī sieva steidzās un skrēja un sacīja savam vīram: "Redzi,
man ir parādījies tas pats vīrs, kas bija pie manis atnācis viņdien."
11 Tad Manua piecēlās, sekoja savai sievai un gāja pie tā vīra, un
tam sacīja: "Vai tu esi tas vīrs, kurš esi ar šo sievu runājis?" Un tas
sacīja: "Es tas esmu."
12 Tad Manua teica: "Ja tavs vārds piepildītos, kā tad vajadzētu rīkoties ar šo zēnu, un kas viņam būs jādara?"
13 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: "Šī sieva lai atturas no visa tā, ko es viņai esmu minējis.
14 Neko, kas izaug no vīna koka, viņai nebūs ēst, un viņai nebūs
dzert ne vīnu, ne stiprus reibinošus dzērienus, un viņai nebūs neko tādu
ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa
ievēro."
15 Tad Manua sacīja Tā Kunga eņģelim: "Mēs gribam tevi vēl aizkavēt, līdz cienastam sagatavojam tev kazlēnu."
16 Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: "Ja tu mani arī aizturētu,
es tomēr tavu ēdienu neēstu, bet, ja tu gribi dedzināmo upuri nest, tad
nes to Tam Kungam." - Manua nezināja, ka tas bija Tā Kunga eņģelis.
17 Un Manua jautāja Tā Kunga eņģelim: "Kā tevi sauc? Ja tavs vārds piepildītos, tad mēs gribētu tevi godināt."
18 Bet Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu tā prasi - kāds mans vārds? Tas ir noslēpums."
19 Un Manua ņēma kazlēnu līdz ar ēdamo upuri pie tā un upurēja to
kā dedzināmo upuri uz klints Tam Kungam. Un viņš lika notikt brīnišķīgām
lietām, Manua un viņa sieva skatīja tās.
20 Un redzi, tiklīdz liesma no altāra pacēlās augšup pret debesīm,
tā arī Tā Kunga eņģelis devās augšup altāra liesmā. Kad Manua un viņa
sieva to redzēja, tad viņi krita uz sava vaiga pie zemes.
21 Bet Tā Kunga eņģelis vairs neatklājās nedz Manuam, nedz viņa
sievai, un tikai tad Manua saprata, ka tas bija bijis Tā Kunga eņģelis.
22 Tad Manua sacīja savai sievai: "Mēs mirdami mirsim, tādēļ ka esam Dievu redzējuši."
23 Bet viņa sieva sacīja viņam: "Ja Tam Kungam būtu paticis mūs
nonāvēt, tad Viņš nebūtu pieņēmis no mūsu rokām nedz dedzināmo upuri,
nedz ēdamo upuri; viņš arī nebūtu mums visas šīs lietas parādījis, nedz
arī visu to mums licis dzirdēt šinī laikā.
24 Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons; un zēns pieauga, un Tas Kungs viņu svētīja.
25 Un Tā Kunga Gars sāka viņā rosīties, tas notika Dana nometnē, starp Coru un Eštaolu.
14. nodaļa
1 Un reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, un viņš ieraudzīja kādu jaunu meitu Timnā no filistiešu meitām.
2 Atgriezies atpakaļ kalnos, viņš to stāstīja savam tēvam un savai
mātei, teikdams: "Es redzēju kādu jaunu meitu Timnā, no filistiešu
meitām; nu tagad ņemiet viņu man par sievu!"
3 Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: "Vai tad tiešām nav tavu
radu starpā meitu un visas mūsu tautas vidū sievu, ka tu ej, lai sev
ņemtu sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?" Bet Simsons
atbildēja savam tēvam: "Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām
acīm tīkama."
4 Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka Tas Kungs pats to tā bija
izkārtojis, lai pārmācītu filistiešus; filistieši tanī laikā valdīja
pār Israēlu.
5 Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna dārziem viņam pretī rūkdams izlēca jauns lauva.
6 Un Tā Kunga Gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā
kazlēnu saplēš, un viņa rokās nebija nekā; bet viņš ne savam tēvam, ne
savai mātei neteica, ko viņš bija darījis.
7 Un viņš nonāca un runāja ar šo jauno meitu, un viņa ļoti patika Simsona acīm.
8 Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad
viņš mazliet nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi,
nedzīvajā lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus.
9 Un viņš to ar savām rokām izņēma un pa ceļam to ēda un gāja pie
sava tēva un pie savas mātes, viņš arī tiem deva, un tie ēda, bet viņš
tiem nesacīja, ka viņš medu bija izņēmis no lauvas maitas.
10 Kad viņa tēvs atkal nogāja pie šīs jaunās meitas, Simsons tur sarīkoja dzīres, kā to jauni vīri mēdza darīt.
11 Un, kad viņi ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit vedējus, kas lai būtu pie viņa.
12 Tad Simsons viņiem teica: "Es gribu jums dot atminēt mīklu, un
tā jums man ir jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs
pareizi atbildēsit, tad es jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un
trīsdesmit svētku kārtas.
13 Bet, ja jūs nevarēsit man to atminēt, tad jums man būs jādod
trīsdesmit linu audekla krekli un trīsdesmit svētku kārtas." Un tie
viņam sacīja: "Pasaki mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!"
14 Tad viņš tiem sacīja: "Barība iznāca no rijēja, no stiprā izplūda saldums." Bet tie nespēja mīklu atminēt trijās dienās.
15 Un septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: "Pierunā tu savu
vīru, lai viņš mums šo mīklu izstāsta, citādi mēs tevi līdz ar tavu tēva
namu sadedzināsim ugunī. Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums
tikai iedzīvotos?"
16 Tad Simsona sieva raudāja pie viņa krūts un sacīja: "Tu tik mani
ienīsti, bet nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas dēliem
mīklu, bet man tu to nesaki!" Un viņš sacīja: "Redzi, es neesmu ne savam
tēvam, ne savai mātei to pateicis, kā tad lai es tev to saku?"
17 Bet tā raudāja pie viņa septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu
dzīres, un tad notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā
neatlaidīgi mācās virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas
tautas dēliem.
18 Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule
norietēja: "Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?"
Bet viņš tiem sacīja: "Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī
nebūtu atminējuši manu mīklu!"
19 Tad Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un
tur viņš nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva viņu
svētku kārtas tiem, kuri bija mīklu atminējuši.
20 Bet Simsona sievu ņēma viens no tiem, kas bija bijis viņa vedējos.
Jāņa evaņģēlijs 1:29-51
29 Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: "Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.
30 Šis ir, par ko esmu sacījis: pēc manis nāk Vīrs, kas mani pārspējis, tāpēc ka Viņš bija pirmāk nekā es.
31 Es Viņu nepazinu; bet, lai Viņš kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni."
32 Un Jānis liecināja, sacīdams: "Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz Viņa.
33 Es Viņu nepazinu, bet Tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man
sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam,
tas ir Viņš, kas kristīs ar Svēto Garu.
34 Un es esmu redzējis un liecinājis, ka Viņš ir Dieva Dēls."
35 Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem.
36 Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: "Redzi, Dieva Jērs!"
37 Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.
38 Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: "Ko
jūs meklējat?" Tie Viņam atbildēja: "Rabi (tulkojumā: mācītājs), kur Tu
mājo?"
39 Viņš tiem sacīja: "Nāciet, tad redzēsit." Tad tie nogāja un
redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito
stundu.
40 Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši.
41 Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: "Mēs esam atraduši Mesiju" (tulkojumā: svaidītais).
42 Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: "Tu esi
Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa" (tulkojumā: Pēteris - klints).
43 Otrā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrod Filipu un viņam saka: "Seko Man!"
44 Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
45 Filips atrod Nātānaēlu un saka viņam: "Mēs esam To atraduši, par
ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa
dēlu."
46 Nātānaēls viņam sacīja: "Vai no Nacaretes var nākt kas labs?" Filips viņam atbild: "Nāc un redzi!"
47 Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam un saka par viņu: "Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!"
48 Nātānaēls sacīja Viņam: "Kā Tu mani pazīsti?" Jēzus atbildēja
viņam: "Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi
redzēju."
49 Nātānaēls atbildēja Viņam: "Rabi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!"
50 Jēzus viņam atbildēja: "Tu tici tāpēc, ka Es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šīm.
51 Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu."
Psalmi 102:1-29
1 Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā.
2 Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā!
3 Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!
4 Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.
5 Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
6 No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
7 Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
8 Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
9 Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
10 Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
12 Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
13 Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
14 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
15 jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
16 lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
17 kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā.
18 Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.
19 Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē To Kungu!
20 Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas, Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi,
21 lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos,
22 lai ļaudis sludina Ciānā Tā Kunga Vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu,
23 kad tautas pulcēsies kopā, valstis sanāks kalpot Tam Kungam.
24 Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas.
25 Es lūdzos:"Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!"
26 Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.
27 Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies.
28 Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.
29 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā.
Salamana pamācības 14:15-16 15 Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.
16 Zinīgais baidās un izvairās no ļauna, nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri.
www.bibele.lv
|
|