|
2013-5-10
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 8:1-9:27
- Salamana pamācības 14:34-35
1. Samuēla grāmata 8:1-9:27
8. nodaļa
1 Un notika, kad Samuēls jau bija kļuvis vecs, tad viņš iecēla abus savus dēlus par soģiem Israēlā.
2 Viņa pirmdzimtā dēla vārds bija Joēls, un otra vārds bija Abija; abi tie bija soģi Bēršebā.
3 Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma uzpirkšanas dāvanas un grozīja tiesu.
4 Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā un devās pie Samuēla uz Rāmu.
5 Un viņi tam sacīja: "Redzi, tu esi kļuvis vecs, un tavi dēli
nestaigā tavos ceļos, tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā,
kā tas ir visām tautām."
6 Tas Samuēlam nepatika, it īpaši, kad viņi teica: dod mums ķēniņu, kas lai mūs tiesā. Un Samuēls pielūdza To Kungu.
7 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi tautas balsi, dari visu,
ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani
atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš.
8 Tā viņi ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos
izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie Mani ir atstājuši un
kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara.
9 Bet tagad klausi viņu balsij, tikai brīdini viņus nopietni un
dari tiem zināmu, kādas tiesības būs ķēniņam, kas pār tiem valdīs."
10 Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu.
11 Un viņš sacīja: "Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums
valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai
tie būtu viņa jātnieki, un arī, lai tie tecētu viņa ratu priekšā.
12 Un viņš tos iecels, lai tie būtu virsnieki pār tūkstošiem un
virsnieki pār piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un
arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina gan kara
ieročus, gan ratu piederumus.
13 Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, būtu par virējām un par cepējām.
14 Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna dārzus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem.
15 Arī no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās
tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem.
16 Viņš ņems arī jūsu kalpus un jūsu kalpones, un jūsu labākos jaunekļus, un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus.
17 No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsit viņam par kalpiem.
18 Un, kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši
būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs."
19 Bet tauta nevēlējās paklausīt Samuēla balsij, un tie sacīja: "Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums!
20 Tad arī mēs būsim kā visas citas tautas, un mūsu ķēniņš pats
spriedīs tiesu pār mums, un viņš pats izies mūsu priekšā karā, un viņš
vadīs mūsu karus."
21 Un Samuēls dzirdēja visus tautas vārdus, un viņš tos darīja zināmus Tam Kungam.
22 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi viņu balsij un iecel
tiem ķēniņu!" Tad Samuēls sacīja Israēla vīriem: "Ejiet ikviens savā
pilsētā."
9.nodaļa
1 Un tur bija kāds vīrs no Benjamīna cilts, vārdā Kīšs, pārticis
cilvēks, Abiēla dēls, kas bija Cerora dēls, un tas Behorata dēls, un tas
Afijas dēls.
2 Un viņam bija dēls, vārdā Sauls, viņa pirmdzimtais, skaists
jauneklis, un visā Israēlā nebija neviena vīra, kas būtu bijis labāka
izskata nekā viņš; veselu galvas tiesu viņš bija lielāks kā visi citi
tautā.
3 Tieši tai laikā Saula tēvam Kīšam bija nomaldījušās ēzeļu mātes,
un Kīšs sacīja savam dēlam Saulam: "Ņem sev līdzi kādu no šiem puišiem
un celies un dodies ēzeļu mātes meklēt!"
4 Tad viņš pārstaigāja Efraima kalnus un izgāja caur Šališa zemi,
un tie tās neatrada; un tie nogāja Šalima zemē, bet ir tur to nebija; un
tad tie nonāca Benjamīna zemē, bet tie vēl arvien tās neatrada.
5 Un tad tie nogāja uz Cūfa zemi, un Sauls sacīja savam puisim, kas
pie viņa bija: "Nāc, dosimies atpakaļ! Var būt, ka mans tēvs ir beidzis
bēdāties par ēzeļu mātēm un sācis raizēties par mums."
6 Bet tas viņam sacīja: "Redzi, šai pilsētā ir kāds Dieva vīrs, kas
ir ļoti godājams; viss, ko vien viņš saka, tas noteikti piepildās;
dosimies nu uz turieni, varbūt viņš mums norādīs mūsu ceļu, kuru mums
iet."
7 Tad Sauls atbildēja savam puisim: "Redzi, kad mēs tur noiesim,
bet ko mēs šim vīram aiznesīsim? Jo maizes mūsu ceļa kulītēs vairs nav,
un dāvanu mums nav, ko Dieva vīram pasniegt; kas tad mums ir?"
8 Taču puisis atkal atbildēja Saulam un sacīja: "Redzi, manā rokā
ir sudraba seķeļa ceturtdaļa, to es gribu dot tam Dieva vīram, lai viņš
mums pasaka mūsu ceļu."
9 Senāk Israēlā tā mēdza sacīt, kad kāds gāja savā gaitā, lai
meklētu Dieva padomu: nāciet, iesim pie redzētāja! - Ko šodien sauc par
pravieti, to senāk dēvēja par redzētāju.
10 Tad Sauls sacīja savam puisim: "Tavs padoms ir labs, nāc, iesim." Un tie gāja uz to pilsētu, kur šis Dieva vīrs mita.
11 Un tiem, kalnup kāpjot pa pilsētas uzkalniem, ceļā gadījās
jaunavas, kuras bija iznākušas ārā, lai smeltu ūdeni. Un tie viņām
jautāja: "Vai te atrodas redzētājs?"
12 Tās viņiem atbildēja un sacīja: "Redzi, šeit pat jau viņš ir -
tur, jūsu priekšā; tikai pasteidzieties, jo šodien viņš ir nācis
pilsētā, tāpēc ka šodien tautai kalnā ir upurējams kaujamais upuris.
13 Kad ieiesit pilsētā, tad jūs varēsit viņu vēl sastapt, pirms
viņš dodas augšā kalnā ēst upura mielastu. Tauta nevar to baudīt pirms
viņa atnākšanas, jo viņam vispirms upuris ir jāiesvētī, un tikai pēc tam
to var baudīt tie, kas ir aicināti; tāpēc nu tagad ejiet, jo šodien jūs
to tiešām sastapsit."
14 Un tie devās kalnup pilsētā; un, kad viņi nonāca iekšpilsētā, tad Samuēls izgāja tiem pretī, lai dotos kalnā.
15 Bet Tas Kungs dienu agrāk, pirms Sauls nāca, bija atklājies Samuēlam, sacīdams:
16 "Rītdien ap šo laiku Es pie tevis sūtīšu kādu vīru no Benjamīna
zemes; to tev būs iesvētīt par vadoni Manai Israēla tautai, jo viņš Manu
tautu atbrīvos no filistiešu rokas; Es esmu uzlūkojis Savas tautas
postu, tāpēc ka viņu žēlabas ir nonākušas pie Manis."
17 Kad Samuēls ieraudzīja Saulu, tad Tas Kungs arī deva viņam ziņu:
"Redzi, šis ir tas vīrs, par kuru Es tev sacīju, ka viņam ir jāvalda
pār Manu tautu."
18 Un Sauls piestājās pie Samuēla pašos vārtos un sacīja: "Lūdzu, pasaki man, kur te ir redzētāja nams?"
19 Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Es pats esmu redzētājs; ej man pa
priekšu uz to pakalnu! Un ēd šodien kopā ar mani, bet no rīta agri es
tevi atlaidīšu, un es tev došu ziņu par visu, kas tev ir uz sirds.
20 Bet par tām ēzeļu mātēm, kuras tev jau pirms trijām dienām bija
nomaldījušās, vairs nebēdājies, jo tās ir atrastas. Un kuram tad tiks
viss Israēla labums? Vai ne tev un visam tava tēva namam?"
21 Tad Sauls atbildēja un sacīja: "Vai es nenāku no Benjamīna, no
mazākās Israēla cilts, un no mazākās dzimtas visu Benjamīna dzimtu
starpā? Kāpēc tad tu man stāsti tādas lietas?"
22 Tad Samuēls ņēma līdzi Saulu un viņa puisi un tos ieveda ēdamā
telpā; viņš tos sēdināja visaugstākajā vietā ielūgto priekšgalā, bet
tādu bija pie trīsdesmit vīru.
23 Un Samuēls sacīja pavāram: "Dod šurp to gabalu, kuru es tev devu un par kuru es tev sacīju, lai tu noliec to pie sevis."
24 Tad pavārs atnesa, augstu pacēlis pleci ar visu, kas pie tā, un
to cēla Saula priekšā. Un Samuēls sacīja: "Redzi, kas te ir atlicināts,
tas tev ir celts priekšā, ēd, jo tas šim noliktajam laikam tev bija
paglabāts, jau kopš es sacīju, ka esmu tautu saaicinājis." Un tā Sauls
ēda kopā ar Samuēlu tanī dienā.
25 Un, kad tie nogāja lejā no kalna pilsētā, tad viņš sarunājās ar Saulu uz jumta.
26 Un tie cēlās agri, tikko kā ausa gaisma, un Samuēls sauca Saulu
no jumta un sacīja: "Celies augšā! Es gribu tevi pavadīt." Tad Sauls
piecēlās, un tie abi, viņš un Samuēls, izgāja laukā.
27 Un, kad viņi bija, lejup dodamies, nogājuši līdz pilsētas galam,
tad Samuēls sacīja Saulam: "Saki puisim, lai viņš paiet mums garām un
paliek mūsu priekšā." Un tas arī aizgāja. "Bet tu paliec nu kādu brīdi
stāvot, jo es tev pavēstīšu Dieva vārdu."
Jāņa evaņģēlijs 6:22-42
22 Otrā dienā ļaudis, kas bija palikuši viņpus
jūras, uz krasta stāvēdami, noprata, ka tur citas laivas nebija bijis kā
tikai viena un ka Jēzus nebija kopā ar mācekļiem kāpis laivā, bet
mācekļi bija aizbraukuši vieni paši.
23 Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.
24 Kad nu ļaudis noprata, ka ne Jēzus, ne Viņa mācekļi nav vairs
tur, tie iekāpa laivās un aizbrauca uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu.
25 Un, atraduši Viņu otrā malā, tie Viņam sacīja: "Rabi, kad Tu esi atnācis šurp?"
26 Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani
meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no
maizēm un paēduši.
27 Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek
mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir
apzīmogojis."
28 Tad tie Viņam sacīja: "Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?"
29 Jēzus atbildēja viņiem: "Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš ir sūtījis."
30 Tad tie sacīja Viņam: "Kādu zīmi Tu rādi, lai mēs, to redzēdami, Tev ticam? Ko Tu darīsi?
31 Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm."
32 Jēzus viņiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus
jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no
debesīm:
33 jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību."
34 Tie Viņam sacīja: "Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!"
35 Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.
36 Bet Es jums to esmu sacījis: jūs to esat redzējuši, bet neticat.
37 Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.
38 Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis,
39 bet tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis, Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā - pastarā dienā.
40 Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam
tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā."
41 Tad jūdi sāka kurnēt par Viņu, ka Viņš bija sacījis: Es esmu maize, kas no debesīm nākusi, -
42 un sacīja: "Vai Šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kā tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad nu Viņš saka: Es esmu nācis no debesīm."
Psalmi 106:32-48
32 Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33 jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34 Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35 bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36 un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37 Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38 un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis,
ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar
asinsgrēkiem.
39 Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40 Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
41 Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42 Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43 Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu
pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45 un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības,
46 tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47 Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā - no tām
citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt
laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: "Āmen! Alelujā!"
Salamana pamācības 14:34-35
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.
35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
www.bibele.lv
|
|
