|
2013-5-11
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 10:1-11:15
- Salamana pamācības 15:1-3
1. Samuēla grāmata 10:1-11:15
10. nodaļa
1 Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un
viņš to skūpstīja un sacīja: "Vai Tas Kungs nav tevi svaidījis par
valdnieku pār Savu īpašumu - Israēla tautu?
2 Kad tu šodien no manis aiziesi, tad tu sastapsi divus vīrus pie
Rahēles kapa uz Benjamīna robežām Celcā. Tie tev ziņos, sacīdami: tās
ēzeļu mātes, ko tu biji izgājis meklēt, ir atrastas; un tavs tēvs tagad
nebēdājas par ēzeļu mātēm, bet viņš raizējas par jums, domādams, ko
varētu darīt sava dēla labad.
3 Un, no turienes vēl tālāk aizgājis, tu nonāksi pie Tābora ozola,
un tur tevi satiks trīs vīri, kuri dosies kalnup uz Bēteli pie Dieva;
viens nesīs trīs āžus, otrs trīs klaipus maizes, un trešais nesīs ādas
maisu ar vīnu.
4 Un tie tevi sveicinās un dos tev divas maizes, tās ņem no viņu rokām.
5 Pēc tam tu nonāksi Dieva pakalnā, kur novietojusies filistiešu
sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā
praviešu pulku, kas pašreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs
arfas, bungas, stabules un cītaras, un tie pravietos.
6 Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku.
7 Un redzi, kad šīs zīmes notiks un tās kļūs tev zināmas, tad dari
pats, ko tava dvēsele atrod par pareizu, jo Dievs ir ar tevi.
8 Bet tev būs noiet man pa priekšu uz Gilgalu, un redzi, arī es
nākšu lejā pie tevis, lai nestu dedzināmos upurus un arī kaujamos
pateicības upurus. Bet tev tur jāgaida septiņas dienas, tiekāms es pie
tevis nāku un saku, kas tev ir jādara."
9 Un notika, tikko viņš pagrieza muguru pret Samuēlu, lai turpinātu
ceļu, Dievs pārmainīja viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī
pat dienā.
10 Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī,
un pēkšņi pār viņu nāca Tā Kunga Gars, un viņš viņu vidū pravietoja.
11 Un visi, kas viņu citkārt bija pazinuši, ne tikai kopš vakarējās
un aizvakarējās dienas, kad redzēja, ka viņš kopā ar praviešiem
pravietoja, tad cits citam teica: "Kas ar Kīša dēlu ir noticis? Vai tad
arī Sauls pieder pie praviešiem?"
12 Tad kāds vīrs no turienes atbildēja un sacīja: "Un kas tad ir
viņu, šo praviešu, tēvs?" Tādēļ ir cēlies šāds sakāmvārds: vai tad arī
Sauls pieder pie praviešiem?
13 Un, kad viņš beidza pravietot, viņš devās uz augstieni.
14 Tad Saula radinieks prasīja viņam un viņa puisim: "No kurienes
nākuši?" Un viņš atbildēja: "Ēzeļu mātes meklēt. Bet, kad redzējām, ka
to tur nav, tad mēs devāmies pie Samuēla."
15 Tad Saula radinieks sacīja: "Pastāsti man, ko Samuēls jums teica."
16 Un Sauls sacīja savam radiniekam: "Viņš mums droši pateica, ka
ēzeļu mātes atrastas." Bet par ķēniņa godu, par ko Samuēls arī bija
vēstījis, viņš tam nekā neteica.
17 Tad Samuēls sasauca tautu Tā Kunga priekšā Micpā
18 un sacīja Israēla bērniem: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es
esmu izvedis Israēlu no Ēģiptes, un Es esmu arī tos glābis no ēģiptiešu
rokas un arī no visu ķēniņu valstību varām, kas jūs ir apspiedušas;
19 bet jūs šodien paši esat savu Dievu atmetuši, kas jūs ir
izglābis no visām jūsu likstām un no visām jūsu bēdām, un jūs esat Viņam
teikuši: iecel pār mums ķēniņu! - Un tagad stājieties Tā Kunga priekšā,
pēc jūsu ciltīm un pēc jūsu dzimtām!"
20 Un, kad Samuēls bija savedis kopā visas Israēla ciltis, tad tika mesti mesli, un tika iezīmēta Benjamīna cilts.
21 Un, kad Benjamīna cilts pēc savām dzimtām bija klāt pienākusi,
tad ar meslu tika iezīmēta Matrija dzimta, un tā ar meslu tika
izraudzīts Sauls, Kīša dēls. Un tie to meklēja, bet neatrada.
22 Tad tie vēlreiz vaicāja To Kungu: "Vai viņš vēl nāks?" Un Tas
Kungs atbildēja: "Redzi, viņš ir paslēpies starp mantu kravām."
23 Tad tie steidzās un izvilka viņu no turienes laukā, un viņš
nostājās tautas vidū, un viņš bija galvas tiesu pārāks nekā citi ļaudis.
24 Tad Samuēls sacīja visai tautai: "Vai jūs redzat, kādu Tas Kungs
ir izredzējis? Tiešām, nav neviena cita visā tautā, kas būtu tāds kā
viņš!" Tad visa tauta uzgavilēja un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!"
25 Tad Samuēls tautai teica, kādas ir ķēniņa varas tiesības, un
viņš to ierakstīja grāmatā un nolika Tā Kunga priekšā; tad Samuēls
atlaida tautu, ikvienu uz savām mājām.
26 Un arī Sauls gāja uz savām mājām Gibeā, un viņam līdzi gāja pulks vīru, kuru sirdis Dievs bija aizskāris.
27 Bet kādi nelieši sacīja: "Ko gan šis mums palīdzēs?" Un tie viņu
nicināja un nenesa viņam dāvanas, bet viņš nelikās to dzirdējis.
11.nodaļa
1 Tad amonietis Nahašs devās un apmetās teltīs pie Jabešas Gileādā,
un visi Jabešas vīri sacīja Nahašam: "Noslēdz derību ar mums, mēs
gribam tev kalpot."
2 Tad amonietis Nahašs viņiem sacīja: "Tikai tā esmu ar mieru ar
jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā
likdams kaunam nākt pār visu Israēlu."
3 Tad Jabešas vecaji viņam sacīja: "Dod mums septiņas dienas laika,
lai mēs izsūtām vēstnešus pa visām Israēla robežām; ja tad nebūs
neviena glābēja mums, mēs paši iziesim pie tevis."
4 Kad vēstneši nonāca Gibeā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja.
5 Bet Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Un Sauls vaicāja: "Kas
ļaudīm ir noticis, ka tie raud?" Tad tie viņam izstāstīja Jabešas vīru
vēsti.
6 Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu un viņš iedegās ļoti bargās dusmās.
7 Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos ar
vēstnešu rokām viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām, teikdams: "Kas
nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts
tāpat!" Tad bijība Tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie
devās karā kā viens vīrs.
8 Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru.
9 Tad tie sacīja vēstnešiem, kas bija nākuši: "Tā sakiet Jabešas
vīriem Gileādā: rītdien, kad saule karsti spiedīs, jums būs glābšana."
Kad vēstneši atnāca un paziņoja to Jabešas vīriem, tad tie priecājās.
10 Un tad Jabešas vīri paziņoja amoniešiem: "Rīt mēs labprātīgi dosimies jūsu rokās, tad dariet ar mums, kā jums patīk!"
11 Nākamā rītā Sauls sadalīja karaspēku trijos pulkos, un tie rīta
ausmā uzbruka ienaidnieku nometnei un kāva amoniešus līdz dienas
karstākai stundai; bet tie, kuri palika pāri, tika tā izklīdināti, ka
pat divi nepalika kopā.
12 Tad tauta sacīja Samuēlam: "Kas tie tādi bija, kuri sacīja: vai
lai Sauls pār mums valda kā ķēniņš? - Dodiet šurp mums šos vīrus, lai
mēs tos nonāvējam!"
13 Bet Sauls sacīja: "Šodien lai neviens nemirst, tāpēc ka Tas Kungs šodien ir devis atpestīšanu Israēlam."
14 Un tad Samuēls sacīja tautai: "Nāciet, dosimies uz Gilgalu un apstiprināsim tur ķēniņa varu!"
15 Tad visa tauta nogāja uz Gilgalu, un tur viņi iecēla Saulu par
ķēniņu Tā Kunga priekšā Gilgalā, un viņi tur nesa Tam Kungam kaujamos
pateicības upurus. Tur tad arī Sauls ar visiem Israēla vīriem ļāvās
lielam priekam.
Jāņa evaņģēlijs 6:43-71
43 Bet Jēzus atbildēja viņiem: "Nekurniet savā starpā!
44 Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.
45 Ir rakstīts praviešos: un tie visi būs Dieva mācīti. - Ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no Viņa mācījies, nāk pie Manis.
46 Nevis it kā kāds Tēvu būtu redzējis kā vien Tas, kas no Tēva nācis. Tas Tēvu ir redzējis.
47 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
48 ES ESMU dzīvības maize.
49 Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.
50 Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst.
51 Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs
maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota
par pasaules dzīvību."
52 Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?"
53 Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs
neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav
sevī.
54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.
55 Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
56 Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.
57 Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī.
58 Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu
tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi."
59 To Viņš sacīja, mācīdams sinagogā Kapernaumā.
60 Tad daudzi no Viņa mācekļiem sacīja: "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"
61 Bet, kad Jēzus noprata, ka Viņa mācekļi par to kurn, Viņš sacīja tiem: "Vai tas jums ir par piedauzību?
62 Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur Viņš iepriekš bijis?
63 Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.
64 Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic." Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic, un kas ir tas, kas Viņu nodos.
65 Un Viņš sacīja: "Tāpēc Es jums esmu sacījis, ka neviens nevar nākt pie Manis, ja tas viņam nav Tēva dots."
66 No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi.
67 Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: "Vai arī jūs gribat aiziet?"
68 Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: "Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,
69 un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais."
70 Jēzus atbildēja viņiem: "Vai Es neesmu izredzējis jūs divpadsmit? Bet viens no jums ir velns."
71 Un Viņš domāja Jūdu, Sīmaņa Iskariota dēlu; jo tas pēc Viņu nodeva, lai gan viņš bija viens no tiem divpadsmit.
Psalmi 107:1-43
1 "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
2 Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas
3 un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
5 izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
6 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
7 un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
8 Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
9 ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,-
13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm
14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16 ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem,
19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.
21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus.
23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
24 tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos.
25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus,
26 tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32 viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33 Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34 un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35 Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36 Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37 un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus.
38 Viņš svētīja viņus, ka viņi ļoti vairojās, un viņiem lopu nebija mazums.
39 Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes bēdām.
40 Viņš izgāza nievāšanu pār dižciltīgajiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
41 Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
42 To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
43 Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot Tā Kunga žēlastības darbus.
Salamana pamācības 15:1-3
1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.
2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.
www.bibele.lv
|
|
