|
2013-5-12
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 12:1-13:23
1. Samuēla grāmata 12:1-13:23
12. nodaļa
1 Tad Samuēls sacīja visam Israēlam: "Redzi, es esmu uzklausījis
visas jūsu vēlēšanās, ko jūs esat izteikuši, un esmu jums iecēlis
ķēniņu.
2 Un redzi, te jūsu priekšā staigā jūsu ķēniņš, bet es esmu palicis
vecs un nosirmojis, un mani dēli ir ar jums, un es esmu jūsu priekšā
staigājis no savas jaunības līdz pat šai dienai.
3 Redzi, še es stāvu. Atbildiet par mani Tā Kunga un Viņa svaidītā
priekšā: kura vērsi es esmu ņēmis, un kura ēzeli es esmu piesavinājies?
No kura es esmu izspiedis netaisnu peļņu, un kuram es esmu varas darbus
darījis? Un no kura rokas es esmu ņēmis dāvanas, ka es savas acis tādēļ
būtu piemiedzis? Tad es jums atlīdzināšu; lieciniet pret mani, tad es
jums atdošu!"
4 Un tie atbildēja: "Tu neesi no mums netaisnu peļņu izspiedis, tu
arī neesi centies mums izdabāt, un tu arī neesi ne no viena cilvēka
rokas neko pieņēmis."
5 Tad viņš turpināja: "Lai Tas Kungs man ir liecinieks pret jums,
un Viņa svaidītais lai ir šodien liecinieks, ka jūs manā rokā nekā tāda
neesat atraduši." Un tie sacīja: "Lai Viņš ir liecinieks."
6 Un Samuēls sacīja tautai: "Jā, Tas Kungs ir liecinieks, kas Mozu un Āronu sūtījis un kas jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes.
7 Un nu tagad nostājieties še, lai es ar jums izskaidrojos Tā Kunga
priekšā par visiem labiem darbiem un žēlastības liecībām, ko Viņš jums
un jūsu tēviem ir parādījis.
8 Kad Jēkabs bija nogājis uz Ēģipti un jūsu tēvi vaimanādami brēca
uz To Kungu, tad Tas Kungs sūtīja Mozu un Āronu, un tie izveda jūsu
tēvus no Ēģiptes un lika tiem apmesties šinī vietā.
9 Bet tie aizmirsa To Kungu, savu Dievu, tāpēc Viņš tos nodeva
Siseras, Hacoras karaspēka virspavēlnieka, varā, arī filistiešu varā un
Moāba ķēniņa varā, un šie karoja pret viņiem.
10 Un tad tie brēca un vaimanāja, griezdamies pie Tā Kunga, un
sacīja: mēs esam grēkojuši, jo mēs esam To Kungu atstājuši un esam
kalpojuši baaliem un aštartēm! Bet nu, lūdzams, izglāb mūs no mūsu
ienaidnieku rokas, un mēs Tev kalposim!
11 Tad Tas Kungs sūtīja Jerubbaalu, Baraku, Jeftu un Samuēlu, un
Viņš jūs izglāba no jūsu ienaidnieku rokas, kas bija jums visapkārt, tā
ka jūs varējāt dzīvot mierā.
12 Un, kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nahašs jums uzbrūk, tad
jūs man teicāt: ne tā, bet ķēniņam būs pār mums valdīt, - kaut gan Tas
Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš.
13 Un nu redzi, te ir tas ķēniņš, ko jūs sev izraudzījāt un kuru jūs prasījāt; un redzi, Tas Kungs ir jums iecēlis ķēniņu.
14 Vai nu jūs gribat bīties To Kungu, Viņam kalpot, klausīt Viņa
balsij un nesacelties pret Tā Kunga pavēlēm, un tiklab jūs, kā arī tas
ķēniņš, kurš pār jums valda, sekot Tam Kungam, savam Dievam?
15 Bet, ja jūs Tā Kunga balsij neklausīsit un sacelsities pret Tā
Kunga pavēlēm, tad Tā Kunga roka būs pret jums, kā tā bija pret jūsu
tēviem.
16 Tagad nostājieties še un vērojiet to lielo parādību, kurai Tas Kungs liks notikt jūsu acu priekšā.
17 Vai pašreiz nav kviešu pļaujamais laiks? Es piesaukšu To Kungu,
un Viņš dos pērkonus un lietu, lai jūs atzīstat un nomanāt, ka ļaunums,
ko jūs esat izdarījuši, ir ļoti liels Tā Kunga priekšā, proti, ka esat
prasījuši sev ķēniņu."
18 Kad nu Samuēls To Kungu piesauca, tad Tas Kungs sūtīja pērkonus
un vēlīno lietu tanī pašā dienā; un visa tauta ļoti bijās To Kungu un
Samuēlu.
19 Un tad visa tauta sacīja Samuēlam: "Aizlūdz par saviem kalpiem
To Kungu, savu Dievu, lai mēs nemirstam, jo bez visiem saviem grēkiem
mēs arī vēl to grēku esam darījuši, ka esam sev prasījuši ķēniņu."
20 Tad Samuēls sacīja tautai: "Nebīstieties! Jūs gan patiešām esat
šo ļaunumu izdarījuši; tomēr neatkāpieties no Tā Kunga, bet kalpojiet
Tam Kungam ar visu savu sirdi.
21 Un neatkāpieties, sekodami blēņu dievībām, kas nedz palīdz, nedz arī izglābj, jo tie ir nieki.
22 Gan Tas Kungs Savu tautu neatmetīs Sava lielā Vārda dēļ, jo Tam Kungam ir paticis jūs darīt par Savu tautu.
23 Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.
24 Tikai bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā no visas
savas sirds, jo jūs esat redzējuši, kādas varen lielas lietas Viņš jums
ir darījis.
25 Bet, ja jūs tomēr darīsit ļaunu, tad gan jūs, gan jūsu ķēniņš aiziesit bojā."
13.nodaļa
1 Sauls bija gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus pār Israēlu.
2 Un Sauls sev izmeklēja no Israēla trīs tūkstošus vīru, un divi
tūkstoši bija pie viņa Mikmašas un Bēteles kalnos, bet tūkstoš vīru bija
pie Jonatāna Gibeā Benjamīna ciltī; visus pārējos vīrus viņš atlaida,
ikvienu uz savu telti.
3 Bet Jonatāns sagrāva filistiešu sardžu nometni, kura atradās
Gibeā, un filistieši to dzirdēja; bet Sauls lika pūst taures visā zemē,
paziņodams: "Lai ebreji to dzird."
4 Kad viss Israēls dzirdēja sakām, ka Sauls ir sagrāvis filistiešu
sardžu nometni un Israēls kļuvis filistiešiem nepanesams, tad tika
sasaukta visa tauta uz Gilgalu, lai sekotu Saulam.
5 Arī filistieši sapulcējās, lai uzbruktu Israēlam, pavisam kopā
trīsdesmit tūkstoši ratu un seši tūkstoši jātnieku, bet kājnieku tik
daudz kā smiltis jūrmalā; tie devās karagājienā un uzcēla savu telšu
nometni austrumos no Bet-Avenas pie Mikmašas.
6 Un, kad nu Israēla vīri redzēja, ka viņi ir briesmās, jo ļaudis
bija apspiesti, tad ļaudis paslēpās gan alās, gan aizās un klintīs, gan
klintīs iekaltās kapenēs, gan ūdens tvertnēs.
7 Daži devās pat pāri Jordānai uz Gada un Gileāda zemi, bet Sauls
vēl kavējās Gilgalā, un visi aiz viņa stāvošie ļaudis bija lielās
izbailēs.
8 Tā viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noliktajam laikam,
bet, kad Samuēls nenāca uz Gilgalu un ļaudis, kas bija pie viņa, sāka
jau izklīst,
9 tad Sauls sacīja: "Atnesiet šurp pie manis dedzināmo upuri un kaujamo pateicības upuri!" Un viņš upurēja dedzināmo upuri.
10 Un notika, tikko kā viņš bija pabeidzis upurēt dedzināmo upuri,
redzi, tad atnāca Samuēls. Un Sauls izgāja viņam pretī, lai viņu
apsveiktu.
11 Tad Samuēls sacīja: "Ko tu esi darījis?" Un Sauls atbildēja:
"Kad es redzēju, ka ļaudis klīst projām no manis un tu noliktā laikā
nenāci, un filistieši ir sapulcējušies Mikmašā,
12 tad es domāju: tagad filistieši dosies pret mani uz Gilgalu
uzbrukumā, bet es vēl neesmu paspējis Tā Kunga priekšā izlūgties
žēlastību, - tā es iedrošinājos un nesu dedzināmo upuri."
13 Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Tu esi aplam darījis; tu neesi
izpildījis Tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev bija pavēlējis;
patlaban Tas Kungs būtu tavu ķēniņa varu pār Israēlu apstiprinājis uz
mūžīgiem laikiem,
14 bet nu tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas Kungs jau ir
izmeklējis Sev vīru, kas ir pēc Viņa sirdsprāta, un Tas Kungs tam ir
nolicis būt Savai tautai par valdnieku, jo tu neesi izpildījis, ko Tas
Kungs bija tev pavēlējis."
15 Tad Samuēls cēlās, devās projām no Gilgalas uz Gibeu Benjamīna
ciltī; bet Sauls pārskaitīja savu karapulku, kas bija vēl pie viņa
palicis, - ap seši simti vīru.
16 Un Sauls līdz ar savu dēlu Jonatānu un tiem ļaudīm, kas bija pie
viņa palikuši, apmetās Gibeā Benjamīna ciltī, bet filistieši bija
uzcēluši savas teltis Mikmašā.
17 Tad no filistiešu nometnes izgāja trīs sirotāju pulki - viens pulks nogriezās pa ceļu uz Ofru, uz Šuala zemi,
18 bet otrs pulks nogriezās uz Bet-Horonas pusi, un trešais pulks
pagriezās uz ceļu, kas sniedzas līdz Ceboima ielejai uz tuksneša pusi.
19 Tolaik neviena kalēja nevarēja atrast pa visu Israēla zemi, jo
filistieši bija teikuši: "Lai tikai ebreji sev neizgatavo zobenu vai
šķēpu."
20 Tādēļ ikvienam israēlietim bija jānoiet lejā pie filistiešiem, lai asinātu sava arkla lemesi, kapli, cirvi, sirpi,
21 arī zobus izkaptīm, kapļiem un cirvjiem, zarus trijžuburu dakšām vai lai sametinātu vēršu dzenamos.
22 Tā notika, ka kaujas dienā to karotāju rokās, kuri atradās pie
Saula un Jonatāna, nebija neviena zobena un neviena šķēpa; vienīgi
Saulam un viņa dēlam Jonatānam bija ieroči.
23 Bet viena filistiešu sardze bija izvirzījusies uz kalnu pāreju pie Mikmašas.
Jāņa evaņģēlijs 7:1-30
1 Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju Viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi Viņu meklēja nokaut.
2 Bet jūdu Būdiņu svētki bija tuvu.
3 Tad Viņa brāļi sacīja Viņam: "Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja Viņš grib kļūt pazīstams. Ja Tu to gribi, rādies pasaulei."
5 Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam.
6 Tad Jēzus viņiem saka: "Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt.
7 Jūs pasaule nevar nīst, bet Mani viņa nīst, jo Es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.
8 Ejiet jūs uz svētkiem, Es vēl neeimu uz svētkiem, jo Mans laiks vēl nav pilns."
9 Un, to sacījis, Viņš palika Galilejā.
10 Bet, kad Viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī Viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslepus.
11 Bet jūdi svētkos Viņu meklēja un sacīja: "Kur Viņš ir?"
12 Un daudz valodu par Viņu bija tautā; vieni sacīja: Viņš ir labs, - citi: nē, Viņš maldina tautu.
13 Tomēr neviens nerunāja atklāti par Viņu, baidīdamies no jūdiem.
14 Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja Templī un sāka mācīt.
15 Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: "No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?"
16 Jēzus viņiem atbildēja: "Mana mācība nav Manis paša, bet Tā, kas Mani sūtījis.
17 Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis.
18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet, kas meklē Tā
godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiess un Tanī nav netaisnības.
19 Vai Mozus jums nav devis bauslību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs Mani meklējat nokaut?"
20 Ļaudis atbildēja: "Ļauns gars tevi apsēdis: kas Tevi meklē nokaut?"
21 Jēzus viņiem atbildēja: "Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi uztraucaties par to.
22 Mozus jums devis apgraizīšanu - lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem - un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.
23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu
ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu
darījis veselu?
24 Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!"
25 Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja: "Vai šis nav Tas, ko viņi meklē nokaut?
26 Un redziet, Viņš runā pilnīgi atklāti, un tie Viņam nekā nesaka.
Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka Viņš ir Kristus?
27 Tomēr par Viņu mēs zinām, no kurienes Viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes Viņš ir."
28 Tad Jēzus Templī mācīdams sauca: "Tiešām Mani jūs pazīstat un
zināt, no kurienes Es esmu. Un tomēr Es neesmu nācis no Sevis, bet Tas,
kas ir patiess, Mani sūtījis. To jūs nepazīstat.
29 Bet Es Viņu pazīstu, jo no Viņa Es nāku, un Viņš Mani sūtījis."
30 Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
Psalmi 108:1-14
1 Dāvida psalms. Dziesma.
2 Ak, Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām. Mosties, mana dvēsele!
3 Mostieties, arfas un cītaras, es modīšos ar ausekli!
4 Es Tevi slavēšu, ak, Kungs, tautu starpā, tautību vidū!
5 Jo līdz pat debesīm liela ir Tava žēlastība un līdz padebešiem Tava uzticība.
6 Pacelies, Dievs, pār debesīm un parādi Savu godību pār visu zemi!
7 Lai Tavi mīļotie top glābti, palīdzi mums ar Savu labo roku, paklausi mani!
8 Dievs runāja Savā svētajā vietā: "Es priecāšos un dalīšu Sihemu un mērīšu Sukotas leju.
9 Man pieder Gileāda, Man pieder Manase, Efraims ir Manas galvas aizsargs, Jūda ir Mans valdnieka zizlis.
10 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, pār Edomu Es metīšu pāri Savu kurpi, Es gavilēšu kā uzvarētājs pār filistiešu zemi."
11 Kas aizvedīs mani stiprā pilsētā? Kas pavadīs mani līdz Edomai?
12 Vai ne Tu, ak, Dievs, kas biji atmetis mūs un aizgāji, ak, Dievs, ar mūsu karaspēku?
13 Palīdzi mums bēdu laikā, stāvi mums klāt cīņā pret ienaidniekiem, jo niecīga ir cilvēku palīdzība!
14 Ar Dievu mēs veiksim lielus darbus, Viņš satrieks mūsu ienaidniekus.
Salamana pamācības 15:4
4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi.
www.bibele.lv
|
|
