|
2013-5-14
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 15:1-16:23
- Salamana pamācības 15:8-10
1. Samuēla grāmata 15:1-16:23
15. nodaļa
1 Tad Samuēls runāja ar Saulu: "Tas Kungs ir mani sūtījis tevi
svaidīt par ķēniņu pār visu viņa tautu, pār Israēlu, un nu tagad
uzklausi Tā Kunga vārdus!
2 Tā saka Tas Kungs Cebaots: Es piemeklēšu Amaleku tās pārestības
dēļ, ko tas ir nodarījis Israēlam, aizsprostodams viņam ceļu, kad
Israēls nāca no Ēģiptes.
3 Tādēļ ej tagad un sakauj Amaleku, iznīcini itin visu līdz
pēdējam, kas vien tam pieder! Nesaudzē nevienu no viņiem, nedz arī kaut
ko no viņa kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi vīri un sievas, gan
bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi!"
4 Tad Sauls to darīja tautai zināmu, un viņš tos pārskaitīja
Telaimā, to bija divi simti tūkstoši kājnieku un vēl desmit tūkstoši
vīru no Jūdas.
5 Un Sauls devās uzbrukumā pret Amaleka galvaspilsētu un novietoja kādu daļu paslēptu karavīru izlūkošanai strauta ielejā.
6 Bet keniešiem Sauls lika sacīt: "Ejiet, šķirieties un ejiet prom
no amalekiešu vidus, lai es jūs neizdeldēju kopā ar tiem, jo jūs esat
parādījuši labvēlību ikvienam israēlietim, kad tie izgāja no Ēģiptes."
Un kenieši atšķīrās no amalekiešiem.
7 Bet Sauls sakāva amalekiešus, no Havilas līdz pašai Šuras pievārtei, kas atrodas austrumos no Ēģiptes.
8 Un viņš dzīvu sagūstīja amalekiešu ķēniņu Agagu, bet visu tautu viņš pilnīgi iznīcināja ar zobena asmeni.
9 Bet Sauls un karotāji saudzēja Agagu un labākos sīklopus un
liellopus, un nobarotus aunus, un itin visu, kas bija labs, un tos
negribēja iznīcināt, bet visu, kas bija nederīgs un panīcis, to viņi
iznīcināja.
10 Tad Tā Kunga vārds nāca pār Samuēlu:
11 "Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir
no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis Manus vārdus." Tad
Samuēls iedegās satraukumā, un viņš To Kungu piesauca lūgšanās visu
nakti.
12 Un Samuēls agri cēlās, lai no paša rīta dotos Saulam pretī; tad
viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš
pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies un gājis lejā uz
Gilgalu.
13 Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: "Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles."
14 Tad Samuēls sacīja: "Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?"
15 Tad Sauls atbildēja: "No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir
atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā
kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi
iznīcinājuši.
16 Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī." Tad tas viņam teica: "Runā!"
17 Un Samuēls sacīja: "Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs
savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi
svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.
18 Un tad Tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: ej un izdeldē
tos grēciniekus, tos amalekiešus, un karo pret viņiem, līdz kamēr tie ir
izdeldēti!
19 Kāpēc tu neesi klausījis Tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs?"
20 Tad Sauls sacīja Samuēlam: "Es esmu gan klausījis Tā Kunga
balsij un esmu arī gājis pa to ceļu, pa kuru Tas Kungs mani ir sūtījis,
un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu
pilnīgi iznīcinājis.
21 Bet tauta no salaupītā ir paņēmusi sīklopus un liellopus, kuri
bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo
upuri Tam Kungam, tavam Dievam."
22 Un Samuēls sacīja: "Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par
dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij?
Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna
tauki,
23 bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga
elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis Tā
Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš."
24 Tad Sauls sacīja Samuēlam: "Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu
pārkāpis Tā Kunga pavēli un arī tavus vārdus; patiesi, es vairāk bijos
karavīrus un paklausīju viņu balsij.
25 Bet tagad piedod man manus grēkus un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu pielūgtu!"
26 Bet Samuēls sacīja Saulam: "Es negriezīšos kopā ar tevi, tāpēc
ka tu esi Tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī Tas Kungs ir tevi
atmetis, un tu nevari vairs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu."
27 Kad Samuēls pagriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa.
28 Tad Samuēls viņam sacīja: "Šodien Tas Kungs ir no tevis noplēsis
Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir
labāks nekā tu.
29 Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot."
30 Tad Sauls atbildēja: "Es esmu tagad izdarījis grēku, bet
pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un griezies ar mani
atpakaļ, ka es varu To Kungu, tavu Dievu, pielūgt!"
31 Tad Samuēls griezās atpakaļ Saulam līdzi, bet Sauls pielūdza To Kungu.
32 Tad Samuēls sacīja: "Atvediet pie manis Agagu, Amaleka ķēniņu!"
Un Agags priecīgs nāca pie viņa un domāja: patiešām nāves rūgtums man
jau pagājis secen.
33 Bet Samuēls sacīja: "Kā tavs zobens sievām ir viņu bērnus
laupījis, tā lai tava māte starp visām sievām paliek bez bērniem!" Un
Samuēls sacirta Agagu gabalos Tā Kunga priekšā Gilgalā.
34 Tad Samuēls devās uz Rāmu, bet Sauls atgriezās savās mājās - Saula Gibeā.
35 Un Samuēls līdz savai miršanai vairs Saulu neredzēja; taču
Samuēls bija noskumis par Saulu; un Tam Kungam bija žēl, ka Viņš Saulu
bija iecēlis Israēlam par ķēniņu.
16. nodaļa
1 Un Tas Kungs sacīja uz Samuēlu: "Cik ilgi tu būsi noskumis par
Saulu, ka Es esmu to atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār
Israēlu? Pildi savu ragu ar eļļu un sataisies ceļam. Es tevi sūtīšu pie
Isaja, šī bētlemieša, jo no viņa dēliem Es esmu izraudzījis Sev ķēniņu."
2 Bet Samuēls sacīja: "Kā es varu iet? Tiklīdz Sauls to dzirdēs, tā
viņš mani nogalinās!" Tad Tas Kungs sacīja: "Ņem sev līdzi jaunu teli
no liellopiem un saki: es esmu nācis nest kaujamo upuri Tam Kungam.
3 Un ielūdz arī Isaju upura mielastā, tad Es tev darīšu zināmu, kas
tev būs jādara, jo tev būs jāsvaida tas, kuru Es tev norādīšu."
4 Un Samuēls tā darīja, kā Tas Kungs bija viņam sacījis, un nogāja
uz Bētlemi. Tad viņam pretī nāca pilsētas vecaji, aiz bailēm trīcēdami
un jautādami: "Vai tu nāc miera nolūkā?"
5 Un viņš atbildēja: "Miera labad gan! Es esmu atnācis, lai Tam
Kungam nestu kaujamo upuri; šķīstieties un piedalieties kopā ar mani
kaujamā upura mielastā." Un viņš svētīja Isaju un viņa dēlus un ielūdza
viņus upura mielastā.
6 Un notika, kad viņi bija atnākuši, tad viņš uzlūkoja Ēliābu un
domāja: tiešām, šis gan būs tas, kas Tā Kunga priekšā ir Viņa
svaidītais.
7 Bet Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Neskaties uz viņa ārējo izskatu,
nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo
Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa
acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi."
8 Tad Isajs pieaicināja Abinadabu un lika tam iet Samuēla priekšā; bet viņš sacīja: "Arī viņu Tas Kungs nav izredzējis."
9 Tad Isajs lika Šamam nākt priekšā. Bet viņš sacīja: "Arī viņu Tas Kungs nav izredzējis."
10 Un tā Isajs izveda Samuēla priekšā savus septiņus dēlus, bet Samuēls sacīja: "No šiem Tas Kungs nevienu nav izredzējis."
11 Tad Samuēls jautāja Isajam: "Vai visi jaunekļi še bijuši?" Un
viņš sacīja: "Vēl ir atlicis tikai pats jaunākais, bet tas ir avju
gans." Tad Samuēls sacīja Isajam: "Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs
neapsēdīsimies, iekāms viņš nebūs atnācis."
12 Tad viņš nosūtīja un lika to atvest. Un tas bija iesārtiem
vaigiem, skaistām acīm un labu izskatu. Tad Tas Kungs sacīja: "Celies!
Svaidi to, jo tas ir viņš!"
13 Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu
vidū. Un, sākot no šīs dienas, Tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu
un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu.
14 Un Tā Kunga Gars atstāja Saulu, un pēkšņi viņam uzbruka ļauns gars, kas bija Tā Kunga sūtīts.
15 Tad Saula kalpi viņam sacīja: "Redzi nu, ļauns gars no Dieva tevi tagad tirda.
16 Pavēli tikai, kungs, kādam no saviem kalpiem, kas te tavā
priekšā stāv, lai tie sameklē kādu vīru, kas prot spēlēt cītaru; un, kad
Dieva sūtītais ļaunais gars tevi pārņems, tad lai viņš spēlē cītaru, un
tev paliks labāk."
17 Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: "Sameklējiet man tādu vīru, kas labi prot spēlēt, un tad atvediet to pie manis!"
18 Tad kāds no jauniem puišiem sacīja: "Redzi, es esmu ievērojis
vienu Isaja dēlu Betlēmē, tas māk jo labi spēlēt, tas ir varonīgs
jauneklis un karavīrs, gudrs vārdos un skaists augumā, un Tas Kungs ir
ar viņu."
19 Tad Sauls sūtīja vēstnešus pie Isaja un lika viņam sacīt: "Atsūti pie manis savu dēlu Dāvidu, kas ir pie sīklopiem."
20 Tad Isajs sakārtoja ēzeli, ņēma maizi un trauku vīna, arī vienu kazlēnu un nosūtīja tos ar savu dēlu Dāvidu Saulam.
21 Tā Dāvids atnāca pie Saula un nostājās tā priekšā; un tas viņu ļoti iemīlēja, tā ka viņš kļuva tam par ieroču nesēju.
22 Un Sauls sūtīja pie Isaja un lika sacīt: "Lai Dāvids paliek pie manis, jo viņš ir labvēlību atradis manās acīs."
23 Un notika, tiklīdz ļaunais gars no Dieva nāca pār Saulu, tad
Dāvids ņēma cītaru un spēlēja - un Sauls atspirga, viņam palika labāk,
un ļaunais gars no viņa atstājās.
Jāņa evaņģēlijs 8:1-20
1 Bet Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu.
2 Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus.
3 Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši,
4 tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā.
5 Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?"
6 Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs.
7 Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un
sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!"
8 Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs.
9 Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja.
10 Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?"
11 Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"
12 Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules
gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs
dzīvības gaisma."
13 Tad farizeji sacīja Viņam: "Tu pats liecini par Sevi; Tava liecība nav patiesa."
14 Tad Jēzus viņiem atbildēja: "Lai gan Es liecinu pats par Sevi,
tomēr Mana liecība ir patiesa, jo Es zinu, no kurienes Es esmu nācis un
kurp eimu. Bet jūs nezināt, no kurienes Es nāku un kurp eimu.
15 Jūs spriežat kā cilvēki, Es ne par vienu nespriežu tiesu.
16 Bet, ja Es spriežu tiesu, Mans spriedums ir pareizs, jo Es neesmu viens, bet Es un Tēvs, kas Mani sūtījis.
17 Arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza.
18 Es esmu viens, kas liecina par Sevi, un par Mani liecina Tēvs, kas Mani sūtījis."
19 Tad tie sacīja Viņam: "Kur ir Tavs Tēvs?" Jēzus atbildēja: "Ne
Mani jūs pazīstat, ne Manu Tēvu; ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu
pazinuši arī Manu Tēvu."
20 Šos vārdus Viņš runāja, mācīdams Templī pie ziedojumu šķirsta. Un
neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
Psalmi 110:1-7
1 Dāvida psalms. Tā Kunga vārds manam kungam: "Sēdies pie Manas
labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām
kājām!"
2 No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!
3 Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā. Tavi jaunekļi nāks pie tevis svētā glītumā kā rasa no rīta blāzmas klēpja.
4 Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš to nenožēlos: "Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas."
5 Tas Kungs ir tev pie tavas labās rokas, Viņš satrieks ķēniņus Savas dusmības dienā.
6 Viņš turēs tiesu tautu starpā, piepildīs zemi ar nogalinātiem un satrieks to, kas ir galva pār lielu zemi.
7 Viņš dzers no strauta ceļa malā, tādēļ viņš augstu cels savu galvu.
Salamana pamācības 15:8-10
8 Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama.
9 Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl.
10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa, bet, kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst.
www.bibele.lv
|
|
