|
2013-5-18
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 22:1-23:28
- Salamana pamācības 15:18-19
1. Samuēla grāmata 22:1-23:28
22. nodaļa
1 Tad Dāvids no turienes aizgāja un bēga Adullāmas alā. Kad viņa
brāļi to dzirdēja un tāpat visa viņa dzimta, tad tie atnāca uz turieni
pie viņa.
2 Un pie viņa sapulcējās visi vīri, kas bija apspiesti, un visi,
kam bija daudz parādu, un visi, kuriem bija rūgtums sirdī, un viņš tiem
kļuva par vadoni, tā ka pie viņa bija ap četri simti vīru.
3 Un no turienes Dāvids gāja uz Micpu Moāba zemē un sacīja Moāba
ķēniņam: "Atved manu tēvu un manu māti pie sevis, un lai viņi te dzīvo,
līdz kamēr es zināšu, ko Dievs ar mani darīs."
4 Un viņš atrada līdzjūtību Moāba ķēniņa priekšā, un viņš tos
atveda, un tie dzīvoja pie Moāba ķēniņa visu to laiku, kamēr Dāvids
atradās nocietinātā vietā kalnos.
5 Tad pravietis Gads sacīja Dāvidam: "Nepaliec kalnu nocietinājumā,
bet noej uz Jūdas zemi!" Tad Dāvids gāja un nonāca Heretas mežā.
6 Kad Sauls dzirdēja, ka Dāvids bija pamanīts kopā ar tiem vīriem,
kas bija pie viņa, - bet Sauls sēdēja Gibeā augstā kalnā zem tamariska
koka, un šķēps bija viņa rokā, un visi viņa kalpi stāvēja ap viņu - ,
7 tad Sauls sacīja saviem kalpiem, kuri ap viņu stāvēja: "Klausiet
mani, jūs Benjamīna dēli! Vai Isaja dēls dos jums visiem tīrumus un vīna
dārzus, un vai viņš jūs visus iecels par virsniekiem pār tūkstošiem vai
par virsniekiem pār simtiem?
8 Bet jūs visi esat pret mani sazvērējušies, un nav neviena jūsu
vidū, kas, man to dzirdot, būtu darījis zināmu, ka mans dēls ar Isaja
dēlu ir noslēguši derību. Un neviena nebija jūsu vidū, kam manis būtu
žēl, un neviena, kas man būtu ziņojis, un es to dzirdējis, ka mans dēls
pret mani ir sacēlis manu kalpu, lai tas man uzglūnētu, kā tas šodien ir
redzams!"
9 Tad edomietis Doēgs, kas stāvēja pie Saula kalpiem, atbildēja un
sacīja: "Es redzēju Isaja dēlu nākam uz Nobu pie Ahimeleha, Ahituba
dēla.
10 Tas viņa labad vaicāja To Kungu un deva viņam ceļamaizi, un viņš tam iedeva arī filistieša Goliāta zobenu."
11 Tad ķēniņš pavēstīja un ataicināja priesteri Ahimelehu, Ahituba
dēlu, un visu viņa dzimtu, kas bija priesteri Nobā. Kad nu tie visi
ieradās pie ķēniņa,
12 tad Sauls sacīja: "Uzklausi mani, Ahituba dēls!" Un viņš sacīja: "Redzi, še es esmu, mans pavēlniek!"
13 Tad Sauls tam sacīja: "Kādēļ tu esi ar Isaja dēlu sazvērējies
pret mani, ka tu esi devis viņam maizi un zobenu, un kādēļ tu esi viņa
labad ar lūgumu griezies pie Dieva, lai viņu, manu kalpu, pret mani
saceltu un lai tas man uzglūnētu, kā tas šodien ir redzams?"
14 Tad Ahimelehs ķēniņam atbildēja un sacīja: "Bet kurš no visiem
taviem kalpiem ir tik uzticams kā Dāvids, kas ir paša ķēniņa znots un
pavēlnieks pār taviem miesassargiem un kļuvis jau ļoti ievērojams tavā
namā?
15 Vai tad tikai šodien es sāku pielūgt Dievu viņa labad? Tas lai
ir tālu no manis! Lai ķēniņš tādu lietu neuzveļ savam kalpam, nedz visai
manai dzimtai! Jo tavs kalps nekā nezina no visām šīm lietām, vai tās
būtu niecīgas vai svarīgas."
16 Bet ķēniņš sacīja: "Ahimeleh, tev bez žēlastības ir jāmirst, tev un visai tava tēva dzimtai!"
17 Un ķēniņš pavēlēja saviem sargiem, kas stāvēja viņa priekšā:
"Griezieties un nokaujiet Tā Kunga priesterus, jo arī viņu rokas ir ar
Dāvidu un tie ir zinājuši, ka viņš bija bēdzis, bet nav to darījuši man
zināmu!" Taču ķēniņa kalpi negribēja pacelt savas rokas, lai nogalinātu
Tā Kunga priesterus.
18 Tad ķēniņš sacīja Doēgam: "Griezies tu un nodur priesterus!" Un
edomietis Doēgs apgriezās apkārt un sāka apkaut priesterus; viņš tanī
dienā nonāvēja astoņdesmit piecus vīrus, kuri visi bija linu efoda
valkātāji.
19 Un viņš izpostīja ar zobena asmeni arī priesteru pilsētu Nobu,
nokaudams vīrus, sievas, bērnus, zīdaiņus, un tāpat arī viņš nokāva
vēršus, ēzeļus, sīklopus - visus ar zobena asmeni.
20 Tikai viens vienīgs izglābās no Ahimeleha, Ahituba dēla, dēliem, vārdā Abjatārs, kas bēgdams pievienojās Dāvidam.
21 Un Abjatārs izstāstīja Dāvidam, ka Sauls bija nogalinājis Tā Kunga priesterus.
22 Tad Dāvids sacīja Abjatāram: "Es jau to zināju tanī dienā, kad
tur bija edomietis Doēgs, ka viņš visu sīki izstāstīs Saulam. Es
vienīgais esmu vainīgs visu tavas dzimtas locekļu nāvē.
23 Paliec pie manis, nebīsties! Jo tas, kas meklē nokaut manu
dvēseli, meklēs to pašu darīt arī tavai dvēselei, bet pie manis tev ir
drošs patvērums."
23. nodaļa
1 Kad Dāvidam paziņoja: "Redzi, filistieši nemitīgi karo ar Kegilu un pastāvīgi aplaupa viņu klonus!" -
2 tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs iet un
sakaut filistiešus?" Un Tas Kungs viņam atbildēja: "Ej, jo tu sakausi
filistiešus un izglābsi Kegilu!"
3 Bet Dāvida vīri viņam sacīja: "Redzi, mēs jau še Jūdā dzīvojam
pastāvīgās bailēs, un ko mēs darīsim tad, kad dosimies Kegilā uzbrukumā
pret filistiešu karapulkiem?"
4 Tad Dāvids vēlreiz griezās ar jautājumu pie Tā Kunga, un Tas
Kungs viņam atbildēja un sacīja: "Celies, dodies uz Kegilu, jo Es nodošu
filistiešus tavā rokā."
5 Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Kegilu, uzbruka
filistiešiem un kā laupījumu aizdzina viņu ganāmpulkus, bet viņus pašus
sakāva lielā kaujā. Tā Dāvids izglāba Kegilas iedzīvotājus.
6 Bet, kad Abjatārs, Ahimeleha dēls, bēga uz Kegilu pie Dāvida, tad viņš uz turieni bija paņēmis līdzi arī savu efodu.
7 Kad Saulam paziņoja, ka Dāvids ir devies uz Kegilu, tad Sauls
sacīja: "Dievs to ir nodevis manā rokā kā gūstekni, jo viņš ir ieslēgts
un nevarēs izkļūt ārā no šīs pilsētas, kurai ir aizbultējami divkārši
vārti."
8 Tad Sauls sasauca visu tautu uz karu, lai tie dotos uz Kegilu un ielenktu Dāvidu un viņa vīrus.
9 Kad Dāvids uzzināja, ka Sauls klusībā bija apņēmies darīt viņam ļaunu, tad viņš sacīja priesterim Abjatāram: "Atnes efodu!"
10 Un Dāvids lūdza: "Tu, Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps ir to
dzirdējis, ka Sauls taisās nākt uz Kegilu, lai šo pilsētu izpostītu
manis dēļ.
11 Vai Kegilas dižciltīgie mani saslēgtu nodos viņa rokā? Vai
tiešām Sauls arī nonāks lejā, kā Tavs kalps to ir dzirdējis? Ak, Kungs,
Israēla Dievs, saki to, lūdzu, Savam kalpam!" Tad Tas Kungs sacīja: "Jā,
viņš nonāks lejā!"
12 Un Dāvids sacīja: "Vai Kegilas dižciltīgie mani un manus vīrus saslēgs un nodos Saula rokā?" Tas Kungs atbildēja: "Nodos!"
13 Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija ap seši simti, un tie
aizgāja no Kegilas un siroja, kur vien varēdami. Kad Saulam tika
paziņots, ka Dāvids no Kegilas aizbēdzis, tad viņš atmeta savu nodomu
doties kara gājienā.
14 Bet Dāvids uzturējās tuksnesī nepieejamās vietās, augstienēs;
viņš apmetās kalnos Zifas tuksnesī. Sauls gan to meklēja visu laiku, bet
Dievs nedeva to viņam rokā.
15 Kad Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, lai meklētu viņu nonāvēt, - bet Dāvids mita Zifas tuksneša biezokņos -,
16 tad Saula dēls Jonatāns cēlās un devās pie Dāvida biezoknī un stiprināja viņa roku cerībā uz Dievu,
17 un sacīja viņam: "Nebīsties! Mana tēva Saula roka tevi
neaizsniegs, bet tu valdīsi pār Israēlu kā ķēniņš, un tad es būšu otrais
pēc tevis, un to itin labi zina arī mans tēvs Sauls."
18 Tad viņi abi noslēdza derību Tā Kunga priekšā, un Dāvids palika dzīvot biezokņos, bet Jonatāns atgriezās savā namā.
19 Taču daži zifieši nogāja pie Saula uz Gibeu un sacīja: "Dāvids
ir paslēpies mūsu apvidū nocietinātā vietā biezokņos Hakilas uzkalnos,
kuri atrodas dienvidos no Ješimonas.
20 Un nu, ķēniņ, nāc pie mums lejā un piepildi visas sava
sirdsprāta vēlēšanās, jo mūsu pienākums ir viņu sasietu nodot ķēniņa
rokā!"
21 Tad Sauls sacīja: "Lai jūs būtu svētīti Tam Kungam, ka jūs esat man līdzi jutuši!
22 Ejiet un pārliecinieties vēl, izlūkojiet un skatiet vietu, kur
viņa pēdas atrodamas un kas viņu tur būtu redzējis, jo man ir sacīts, ka
viņš esot ļoti manīgs vīrs.
23 Un, kad jūs visas paslēptuves, kur vien viņš varētu būt
paslēpies, būsit labi apskatījuši un izlūkojuši, tad griezieties pie
manis atpakaļ ar pārbaudītu ziņu. Tad es iešu jums līdzi, un, ja viņš
šai zemē būs, tad es viņu sameklēšu starp visiem tiem tūkstošiem, kas ir
Jūdā!"
24 Tad tie cēlās un devās ceļā uz Zifu Saulam pa priekšu, bet
Dāvids un viņa vīri tanī laikā uzturējās Maonas tuksneša klajumos,
dienvidos no Ješimonas.
25 Un Sauls ar saviem vīriem gāja, lai viņu meklētu, bet Dāvidam
tas bija pateikts, un viņš apmetās pie lielās klints, kas atrodas Maonas
tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš steidzīgi dzinās Dāvidam
pakaļ Maonas tuksnesī.
26 Un Sauls gāja kalna vienā pusē, bet Dāvids ar saviem vīriem gāja
kalna otrā pusē. Tad Dāvids bailēs steidzās, lai izkļūtu no Saula
tuvuma, bet Sauls ar saviem vīriem ielenca Dāvidu un viņa vīrus,
gribēdams tos sagūstīt.
27 Tad pēkšņi kāds vēstnesis pienāca pie Saula un tam sacīja:
"Steidzies un griezies atpakaļ, jo filistieši ir ielauzušies zemē."
28 Un Sauls griezās atpakaļ, nevajādams vairs Dāvidu, un viņš devās
pret filistiešiem; tāpēc šī vieta tiek saukta par Glābšanas akmeni.
Jāņa evaņģēlijs 10:1-21
1 "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs.
2 Bet, kas ieiet pa durvīm, ir avju gans.
3 Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā.
4 Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.
5 Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi."
6 Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko Viņš uz tiem runāja.
7 Tad Jēzus atkal sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm.
8 Visi, kas priekš Manis nākuši, ir zagļi un laupītāji; bet avis viņus nav klausījušas.
9 ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības.
10 Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
11 ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
12 Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku
nākam, atstāj avis un bēg, - un vilks tās nolaupa un izklīdina,
13 jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp.
14 ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.
15 Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm.
16 Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved;
arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.
17 Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu.
18 Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man
ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no
Sava Tēva."
19 Tad atkal cēlās šķelšanās jūdu starpā šo vārdu dēļ.
20 Daudzi viņu starpā sacīja: "Viņā ir velns, Viņš ir prātu zaudējis! Ko jūs Viņu klausāties?"
21 Citi sacīja: "Šie vārdi nav velna apsēsta cilvēka vārdi. Vai ļauns gars var atvērt aklo acis?"
Psalmi 115:1-18
1 Ne mums, Kungs, ne mums, bet Savam Vārdam dod godu Savas žēlastības un uzticības dēļ!
2 Kāpēc tautas lai saka:"Kur tad nu ir viņu Dievs?"
3 Mūsu Dievs ir debesīs, ko Viņš grib, to visu Viņš dara.
4 Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti.
5 Tiem ir mute, bet tie nerunā; tiem ir acis, bet tie neredz;
6 tiem ir ausis, bet tie nedzird; tiem ir deguns, bet tie neko nesaož;
7 tiem ir rokas, bet tās nedarbojas; tiem ir kājas, bet tie nestaigā; to rīkle neizdod skaņas.
8 Tādi paši ir arī tie, kas tos darina un kas paļaujas uz tiem.
9 Israēl, ceri uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs.
10 Ārona nams, ceri uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs.
11 Jūs visi, kas bīstaties To Kungu, ceriet uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs.
12 Tas Kungs mūs piemin, Viņš mūs svētīs. Viņš svētīs Israēla namu, Viņš svētīs Ārona namu.
13 Viņš svētīs tos, kas Viņu bīstas, gan mazos, gan lielos.
14 Tas Kungs lai jūs vairo, jūs un jūsu bērnus,
15 jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi!
16 Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.
17 Ne mirušie slavēs To Kungu, nedz tie, kas nogrimuši klusuma zemē.
18 Bet mēs slavēsim To Kungu no šā laika mūžīgi. Alelujā!
Salamana pamācības 15:18-19
18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas.
19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.
www.bibele.lv
|
|
