|
2013-5-22
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 1:1-2:11
- Salamana pamācības 15:27-28
2. Samuēla grāmata 1:1-2:11
1. nodaļa
1 Kad pēc Saula nāves Dāvids bija pārnācis mājās no kaujas pret Amaleku un bija pavadījis divas dienas Ciklagā,
2 tad trešajā dienā nāca kāds vīrs no Saula karotāju nometnes, un
viņa drēbes bija saplēstas, un zeme bija uz viņa galvas; un, tiklīdz kā
tas bija piegājis pie Dāvida, viņš noliecās līdz zemei un nometās uz
sava vaiga.
3 Un Dāvids tam sacīja: "No kurienes tu nāc?" Un tas viņam atbildēja: "Es esmu izbēdzis no Israēla nometnes."
4 Tad Dāvids viņam sacīja: "Kā tur iet? Lūdzu, pastāsti man!" Un
tas teica: "Tauta ir bēgusi no kaujas lauka, un daudzi no karotāju
saimes ir krituši un miruši, arī Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši."
5 Un Dāvids vēl prasīja šim jauneklim, kas viņam bija šo ziņu atnesis: "Kā tu zini, ka Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši?"
6 Tad tas jauneklis, kas bija viņam ziņu atnesis, sacīja: "Pilnīgi
nejauši es nonācu Gilboas kalnos; un redzi, Sauls bija atspiedies uz
sava šķēpa, un redzi, rati un jātnieki tam lauzās virsū.
7 Kad viņš apgriezās apkārt un ieraudzīja mani, tad viņš mani sauca, un es atbildēju: lūk, še es esmu!
8 Un tad viņš man jautāja: kas tu tāds esi? - Un es viņam atbildēju: es esmu amalekietis.
9 Un viņš man sacīja: nāc šurp pie manis un nonāvē mani! Gan
reibonis ir mani pārņēmis, tomēr dzīvība līdz šim pašam laikam vēl ir
manī.
10 Tad es pie viņa piegāju un to nonāvēju, jo es zināju, ka viņš
pēc tādas savas krišanas nevar vairs dzīvot. Un tad es paņēmu diadēmu,
kas bija uz viņa galvas, un roku sprādzes, kas bija ap viņa elkoņiem, un
es atnesu tās šeit manam pavēlniekam."
11 Tad Dāvids sagrāba savu apģērbu un to saplēsa; un tāpat to darīja vīri, kas bija pie viņa.
12 Un tie sēroja un raudāja, un gavēja līdz vakaram par Saulu un
par viņa dēlu Jonatānu, un par Tā Kunga tautu, un par Israēla namu, jo
tie bija krituši no zobena.
13 Un Dāvids vēl prasīja tam jauneklim, kas viņam bija to
paziņojis: "No kurienes tu esi?" Un viņš atbildēja: "Es esmu kāda šeit
piemītoša amalekieša dēls."
14 Tad Dāvids viņam vaicāja: "Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai Tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?"
15 Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: "Nāc šurp! Nokauj viņu!" Tad tas viņam cirta, ka viņš nomira.
16 Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: "Tavas asinis lai paliek uz tavas
paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: es esmu
nogalinājis Tā Kunga svaidīto."
17 Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu
18 un pavēlēja, lai to māca Jūdas bērniem - Saula sēru dziesmu; un redzi, tā ir uzrakstīta Varoņu grāmatā:
19 "Tavs krāšņums, ak, Israēl, ir kritis tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi!
20 Tikai nepaudiet to Gātā, nesludiniet to kā prieka vēsti
Aškalonas ielās, lai filistiešu meitas nepriecājas, lai neapgraizīto
meitas negavilē!
21 Jūs, Gilboas kalni, lai nekrīt uz jums ne rasa, ne lietus, lai
uz jums nav tīrumu, no kurienes nāk augļu pirmaju upuru dāvanas, jo tur
guļ nomesti varoņu vairogi, arī Saula vairogs, ko neviens vairs
nesvaidīs ar eļļu.
22 Bez caururbto asinīm un varoņu miesu taukiem nekad neatlaidās
Jonatāna stops, un nekad neatgriezās bez uzvaras laupījuma mājās Saula
zobens.
23 Sauls un Jonatāns - tik mīlami un dārgi - dzīvībā un nāvē tie
netika šķirti; viņi bija ātrāki nekā ērgļi un stiprāki nekā lauvas!
24 Ak, Israēla meitas! Raudiet par Saulu, kas jūs tērpa dārgā purpurā un greznoja jūsu tērpus ar mirdzoša zelta rotājumiem!
25 Ak, kā šie varoņi ir krituši cīņas karstumā! Uz taviem kalniem nodurts guļ Jonatāns!
26 Man tevis žēl, mans brāli Jonatān! Tu biji man ļoti mīļš! Tava mīlestība man bija daudzkārt dārgāka nekā sievu mīlestība!
27 Ak, kā šie varoņi ir krituši, un kā kara ieroči ir cīņā gājuši bojā!"
2. nodaļa
1 Pēc tam Dāvids vaicāja To Kungu, sacīdams: "Vai man būs noiet uz
kādu no Jūdas pilsētām?" Un Tas Kungs tam atbildēja: "Jā, noej!" Kad
Dāvids tālāk jautāja: "Uz kurieni man būs iet?" - tad viņš saņēma
atbildi: "Uz Hebronu."
2 Tad Dāvids uz turieni nogāja kopā ar savām abām sievām,
jezreēlieti Ahinomu un Abigailu, Nābala, Karmela iedzīvotāja, atraitni.
3 Un Dāvids lika arī saviem karavīriem, kuri bija pie viņa,
ikkatram ar savu namu noiet uz turieni; un tie apmetās un dzīvoja
Hebronas apkārtnes pilsētās.
4 Tad nāca vīri no Jūdas un svaidīja Dāvidu par ķēniņu Jūdas namam.
Kad Dāvidam tika paziņots, ka Jabešas ļaudis Gileādā Saulu ir
apglabājuši,
5 tad Dāvids nosūtīja vēstnešus pie Jabešas vīriem Gileādā un lika
tiem sacīt: "Lai Tā Kunga svētība nāk pār jums, ka jūs esat tādu
mīlestību parādījuši Saulam, savam kungam, un esat viņu apglabājuši!
6 Tad lai Tas Kungs tagad jums parāda žēmjlastību un uzticību! Un
arī es gribu jums atlīdzināt par to, ka jūs esat tā izdarījuši.
7 Un lai tagad jūsu rokas ir stipras paļāvībā, un kļūstiet
drošsirdīgi vīri! Gan Sauls, jūsu kungs, ir miris, bet Jūdas nams mani
ir svaidījis sev par ķēniņu."
8 Bet Abners, Nera dēls, Saula karaspēka virspavēlnieks, ņēma Išbošetu, Saula dēlu, un aizveda viņu uz Mahanajimu.
9 Un viņš to iecēla par ķēniņu pār Gileādu un pār ašūriešiem, pār Jezreēlu, pār Efraimu un pār Benjamīnu, un pār visu Israēlu.
10 Un Išbošets, Saula dēls, bija četrdesmit gadus vecs, kad viņš
kļuva ķēniņš Israēlā, un viņš valdīja divus gadus; tikai Jūdas nams
turējās pie Dāvida.
11 Bet laiks, kamēr Dāvids kā ķēniņš Hebronā valdīja pār Jūdas namu, bija septiņi gadi un seši mēneši.
Jāņa evaņģēlijs 12:20-50
20 Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, daži bija grieķi.
21 Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza: "Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!"
22 Filips iet pie Andreja, lai viņam to sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum.
23 Bet Jēzus atbild viņiem: "Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts.
24 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un
nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.
25 Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvībai.
26 Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man, jo, kur Es esmu,
tur būs arī Mans kalps; un, ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.
27 Tagad Man dvēsele ir satriekta; ko lai Es saku? Tēvs, izpestī Mani no šīs stundas? Bet tāpēc jau šajā stundā esmu nācis.
28 Tēvs, pagodini Savu Vārdu!" Tad balss nāca no debesīm: "Es Viņu esmu pagodinājis un atkal Viņu pagodināšu!"
29 Tad ļaudis, kas stāvēja un to bija dzirdējuši, sprieda, ka pērkons ir rūcis, bet citi sacīja: "Eņģelis ar Viņu ir runājis."
30 Bet Jēzus atbildēja: "Nevis Manis dēļ šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ.
31 Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā.
32 Bet, kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis."
33 Bet to Viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē Viņam bija mirt.
34 Tad ļaudis Viņam atbildēja: "Mēs bauslībā esam mācījušies, ka
Kristus paliek uz mūžu mūžiem; kā tad Tu saki, ka Cilvēka Dēlam jātiek
paaugstinātam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?"
35 Tad Jēzus viņiem sacīja: "Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums.
Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem. Jo, kas tumsā
staigā, nezina, kurp viņš iet.
36 Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bērniem!" Tā Jēzus runāja un pēc tam nozuda viņu acīm.
37 Bet, lai gan Viņš tik daudz zīmju viņu priekšā bija darījis, tie tomēr neticēja Viņam.
38 Tā piepildījās pravieša Jesajas vārdi, ko tas teicis: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij, un kam Dieva elkonis kļuvis zināms?
39 Tāpēc tie nevarēja ticēt, kā Jesaja tālāk saka:
40 viņu acis Viņš ir aptumšojis un viņu sirdis apcietinājis, lai
viņi savām acīm neredzētu un nesaprastu un savās sirdīs neatgrieztos, ka
Es tos varētu dziedināt.
41 To Jesaja ir sacījis tāpēc, ka tas skatīja Viņa godību un sludināja par Viņu.
42 Tomēr arī daudzi valdības vīri bija sākuši Viņam ticēt, bet
farizeju dēļ viņi to atklāti neapliecināja, lai tos neizslēgtu no
draudzes.
43 Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā.
44 Bet Jēzus sauca: "Kas Man tic, tas netic Man, bet Tam, kas Mani sūtījis!
45 Un, kas Mani redz, redz To, kas Mani sūtījis.
46 Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.
47 Un, ja kāds Manus vārdus dzird un neievēro, Es to netiesāju; jo Es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.
48 Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas
spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā
dienā.
49 Jo Es nerunāju no Sevis, bet Tēvs, kas Mani sūtījis, Tas Man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju.
50 Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to Mans Tēvs Man ir sacījis."
Psalmi 118:19-29
19 Atdariet man taisnības vārtus, es ieiešu pa tiem un pateikšos Tam Kungam!
20 Šie ir taisnības vārti, taisnie pa tiem ieies.
21 Es pateicos Tev, ka Tu mani paklausīji un esi mans glābējs.
22 Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni.
23 Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.
24 Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!
25 Ak, Kungs, palīdzi! Ak, Kungs, lai labi izdodas!
26 Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Mēs raidām jums pretī savu svētību no Tā Kunga nama.
27 Tas Kungs ir Dievs, Viņš ir mūsu gaisma. Izraisiet deju vijas,
greznojieties paši ar vītnēm un zaļumiem un greznojiet tā arī altāri
līdz pat tā ragiem!
28 Tu esi mans Dievs, es Tev pateicos. Es Tevi slavēšu, mans Dievs!
29 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs; tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Salamana pamācības 15:27-28
27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet, kas ienīst uzpirkšanas dāvanas, tas dzīvos.
28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.
www.bibele.lv
|
|
